Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2012-03-11 21:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:pardomas

Un visam pa vidu noskatījos šovakar arī teātra izrādi - "Ādama stāsts".
Kaut kādā ziņā īpatnēja izrāde. Laikam jau vecajos laikos dzīvot bija vienkāršāk - aizej pie vienas pajautā, vai grib precēties, tad pie otras, līdz beidzot tas izdodas. Bet kas ir tagad? Dažādas attiecības, neziņa par sevi, precības bez kāzām.

Un galvenais, ka apkārt ir pilns ar jaunietēm, kas runā par sapņu prinčiem un precībām. Bet tajā pašā laikā raustās no tām.

Tagad komentāros droši var pieteikties visas tās, kuras būtu gatavas pie pusdienu galda parunāt par precībām.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]neraate
2012-03-12 15:49 (saite)
es būtu gatava parunāt :)

man šķiet, ka tajos vecajos laikos jau nebija ne labāk, ne sliktāk, bet citādāk. bija vecāki, kas meitām izvēlējās kārtīgu strādnieku par vīru, bija sievietes, kas precējās ar naudu, bija, kas visu pameta liktenīgas kaislības dēļ, bija tādas, kas precēja kaut ko, tikai tādēļ, lai būtu. es par šo daudz esmu domājusi un man šķiet, ka vienīgā atšķirība ir tajā, ko mēs uzskatam par mīlestību. ja divdesmitā gadsimta sākumā tā bija atsevišķa guļamistaba, tikšanāš no rītiem, kad esi saposies, saģērbies, noskaņojies un pie brokastu galda noskūpsti sievai rociņu (turīgo pilsētnieku ģimenēs), veido ģimeni ar kādu, ar kuru kopīgi diendienā strādāt no gaismiņas līdz rietam, tad tagad mīlestība ir tāda impulsīvāka ieraudzīju-gribu-tevi-sev parādība, kad pārējais kļūst otršķirīgs iekāres dēļ
tā kaut kā

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2012-03-12 16:32 (saite)
Var rakstīt epastu - hugon at tosteris com

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?