Svētdienas aktīvā atpūta
Tā kā nākamnedēļ ir paredzēts braukt 100km airešāna maratonā, tad šodiena tika atvēlēta braucienam pa upi ar laivu. Turklāt, vajadzēja arī izmēģināt karbona airus darbībā. Ņemot vērā pieticīgos ūdenslīmeņus, tad atlika vien braukt pa Gauju no Cēsīm līdz Siguldai. Varēja būt nedaudz virs 40km.
Laikam jau visu izsaka tas, ka pēc tāda izbrauciena parastos plastmasas airus var nosaukt par nekam nederīgiem, smagiem plastmasas gabaliem. Lai gan, nav jau tā, ka nekam neder, tur kur ir akmeņi vai ūdens ir pietiekami sekls, galīgi nav jābaidās tos salauzt :D
Bet airēšana ar karbona airiem ir vienkārši prieks. Pat nejūt, ka airē, bet tempu var uzdzīt daudz labāku. Celšana starp vēzieniem ir kā atpūta, nevis piepūle. Var arī arī ļoti tīri, ja atstrādā tehniku, tad nedzird ne to, kā ieliek airi ūdenī, ne to, kā izņem. Jā, pagaidām gan vēl ir viens mīnuss, pasūtīju airi nedaudz garāku kā vajag, tāpēc sanāk to ielaist pa dziļu ūdenī un nedaudz par daudz piepūlēties. Bet tas ir labojams trūkums, jo airim kātu var apzāģēt un pielāgot vajadzībām. Nez laikam jau ātrums arī bija ciešams, ja spējām izspiest kādus 7-8 km/h, lai gan straumes ātrums bija ļoti lēns, turklāt arī vajadzēja pārvietoties pa ierobežotām trajektorijām, jo Gauja tomēr bija visai sekla.
Jā, vēl man patika vieni no pirmajiem sastaptajiem tūristiem - mēs mierīgi maucam pa upi, priekšā gan ir nedaudz mākoņi - a tie krastā pako mantas, lai nesalīst. Un galvenais saka - "jā mēs iespējams bijām pēdējē, kas redzēja divus, ko saspēra zibens uz upes, kļūsim vēl slaveni". Vot tādi ir tie amatieri - pirmkārt, uz upes zibens praktiski nevar trāpīt, jo upe ir ielejā un apkārt ir daudz augstāki koki, otrkārt, viņu drošības tehnika arī bija laba, jo glābšanas vestes ir domātas tiem, kas slikti peld. Nez, kaut kādu vienkāršo drošību jau tomēr esmu iemācījies ievērot, lai arī upe bija mega lēna, peldu labi, bet tomēr tas netraucēja visu ceļu braukt glābšanas vestē.
Jā treniņš bija labs un iekļāvāmies apmēram 6h, lai gan vajadzēja iespējams nedaudz mazāk :D


Nu jā, tā kā mājās ierados ap 20 vakarā un tēvs nekur nebija aizbraucis, tad tika nolemts, ka vajag pamēģināt uztaisīt vismaz šodien pīļu sezonas atklāšanu. Vismaz apskatīties vai tur ir kādas cerības kaut ko pašaut. Kā izrādījās, tad cerības kaut ko pašaut patiešām ir.
Bet nu jā, tā kā bijā ieradušies nedaudz pirm 21 notikuma vietā, tad radās mānīgs priekšstats, ka šodien pašaut varētu arī nesanākt. Bet nu tikmēr varēju priecāties par smukajām debesīm un domāt, ka tomēr viss nav tik slikti, jo būšu papriecājies par vakara skatu.





Vienā brīdī virs galvas aizlidoja arī bars ar dzērvēm. Tā ka parādījās cerība, ka tomēr varētu sākt lidot arī mazāki putni, ko varētu pašaut. Un jā - ilgi nebija jāgaida, kad tie sāka parādīties. Pirmie gan pamanījās nosēsties vēl pirms tikt man pa šāvienam, tā ka nācās mainīt nedaudz dislokācijas vietu. Jāsaka, ka maiņa daļēji nostrādāja, jo vismaz varēju kārtīgi pašaut. Pārāk jau netika šķirot cik tālu un ātru lido pīles, bet vairāk spēja tās puslīdz laicīgi pamanīt, notēmēt un skatīties iznākumu. Nu jā, daļa šāvienu varbūt bija pārsteidzīgi, bet nu pīles nebiju medījis dažus gadus. Noslēgums gan bija pietiekami labs, jo pēdējās divas pīles man garām neaizlidoja. Labi arī, ka karjerā nav dziļš un pārāk aizaudzis, tad tās pīles var arī normāli rokā dabūt. Tagad pilnīgi būs pa nedēļu jābrauc ciemos pie vecākiem, lai tiktu pie pīļu cepeša.
Tā ka sezonu šajā nedēļas nogalē var uzskatīt par veiksmīgi atklātu!