Tā kā nākamnedēļ ir paredzēts braukt 100km airešāna maratonā, tad šodiena tika atvēlēta braucienam pa upi ar laivu. Turklāt, vajadzēja arī izmēģināt karbona airus darbībā. Ņemot vērā pieticīgos ūdenslīmeņus, tad atlika vien braukt pa Gauju no Cēsīm līdz Siguldai. Varēja būt nedaudz virs 40km.
Laikam jau visu izsaka tas, ka pēc tāda izbrauciena parastos plastmasas airus var nosaukt par nekam nederīgiem, smagiem plastmasas gabaliem. Lai gan, nav jau tā, ka nekam neder, tur kur ir akmeņi vai ūdens ir pietiekami sekls, galīgi nav jābaidās tos salauzt :D
Bet airēšana ar karbona airiem ir vienkārši prieks. Pat nejūt, ka airē, bet tempu var uzdzīt daudz labāku. Celšana starp vēzieniem ir kā atpūta, nevis piepūle. Var arī arī ļoti tīri, ja atstrādā tehniku, tad nedzird ne to, kā ieliek airi ūdenī, ne to, kā izņem. Jā, pagaidām gan vēl ir viens mīnuss, pasūtīju airi nedaudz garāku kā vajag, tāpēc sanāk to ielaist pa dziļu ūdenī un nedaudz par daudz piepūlēties. Bet tas ir labojams trūkums, jo airim kātu var apzāģēt un pielāgot vajadzībām. Nez laikam jau ātrums arī bija ciešams, ja spējām izspiest kādus 7-8 km/h, lai gan straumes ātrums bija ļoti lēns, turklāt arī vajadzēja pārvietoties pa ierobežotām trajektorijām, jo Gauja tomēr bija visai sekla.
Jā, vēl man patika vieni no pirmajiem sastaptajiem tūristiem - mēs mierīgi maucam pa upi, priekšā gan ir nedaudz mākoņi - a tie krastā pako mantas, lai nesalīst. Un galvenais saka - "jā mēs iespējams bijām pēdējē, kas redzēja divus, ko saspēra zibens uz upes, kļūsim vēl slaveni". Vot tādi ir tie amatieri - pirmkārt, uz upes zibens praktiski nevar trāpīt, jo upe ir ielejā un apkārt ir daudz augstāki koki, otrkārt, viņu drošības tehnika arī bija laba, jo glābšanas vestes ir domātas tiem, kas slikti peld. Nez, kaut kādu vienkāršo drošību jau tomēr esmu iemācījies ievērot, lai arī upe bija mega lēna, peldu labi, bet tomēr tas netraucēja visu ceļu braukt glābšanas vestē.
Jā treniņš bija labs un iekļāvāmies apmēram 6h, lai gan vajadzēja iespējams nedaudz mazāk :D

( Medības II )

Izbraukājos ar mopēdu, apskatīju apkārtni.
Braucu pa mežu, braucu pa dubļiem, braucu pa ceļu.
Redzēju arī lapsu, kas šķērsoja ceļu. Bet lapsa tiešām interesanta. Tā pieiet ceļa malā un mierīgi gaida izdevību tikt pāri. Un tikai lēnām virzās tuvāk ceļam, lai to šķērsotu. Redzēju arī stirnas, ragi jau izauguši, bet vēl ar pūkām. Redzēju arī šī gada meža cūku sivēnu pēdas. Tik dīvaini redzēt tādas centimetru garas pēdiņas. Droši vien redzēt pašus sivēnus būtu vēl pārsteidzošāk.

Vakar aizbraucu uz mežu, neko gan nenošāvu, bet toties bija tādas pozitīvas emocijas, varēju paskatīties kā buki staigā pa izcirtumu. Staigā pārāk tālu no manis :D
Sākumā tāds stresiņš, tuvojoties jau arī sirsniņa sāk pukstēt strauji, bet, kad tas pagriezās prom, tad jau lēnām iestājās arvien lielāks miers. Protams, bija jau arī pārdomas par to, ka moš vajadzētu pašam mēģināt tikt klāt, bet laiks tāds kluss, ka izvēlējos tomēr paskatīties. Vēlāk izvilkās arī otrs. Tad abi sagāja kopā, kaut ko cīkstējās. Pirmo reizi šitā sanāca pavērot.

Izmantoju atvaļinājumu, kad vakaros var aiziet uz mežu pamedīt. Tā arī šovakar pabiju svaigā gaisā. Pirmkārt, bija ūber skaistas debesis ar tonējumu no maigi sarkanīga līdz vidēji sarkanīgam tonim, turklāt tālāk jau ir tādi izteikti tumšie mākoņi. Otrkārt, pēc lietus redzēju, kā stirna paskrien apstājas un uztaisa izbužināšanos tā ka ūdens aizlido pa gaisu. Tāds neparasts skats.

Šovakar medības izvērtas salīdzinoši veiksmīgas - pielasīju pilnu kabatu ar gailenēm, tā ka vismaz būs garšīga sēņu mērce :)

Ņēmu savu 2x1 pārvietošanās līdzekli un braucu nedaudz apskatīt mežu. Vietām ūdens mežā vēl ir saglabājies, taču lēnām un neizbēgami tas izžūst. Bet nu mežš jau kā mežš, zaļš un apkārt koki.
Vienīgi braucot jau mājās skatos, ka ceļa malā kraukļu bars. Skaidrs kā diena, ka šamie jau veltīgi pa ceļmalu netusē. Es protams samazināju uzreiz ātrumu un skatos, kas nu mētāsies ceļmalā. Šoreiz tas bija buks, vai pareizāk - tas kas vēl bija palicis pāri. Laikam jau stirnu āzis, jo kādam bija savajadzējies arī nogriez tā galvu. Labākais ir tas, ka tālāk, kur ir mājas, pat ir salikta kaut kāda sēta, tikai, bļa, kurš zvērs skries pāri ceļam vietā, kur vienā pusē ir mājas. Galvenais, ka vienā intervijā vēl lasīju, ka cilvēki ūber lepojas, ka uz apvedceļa pat ir uzbūvētas sētas, lai zvēri neskrietu. Žēl, sētas ir citā vietā un šo gadu laikā uz šī ceļa liekas jau ir dafiga apbraukti zvēri.
Un tad cilvēki stāsta, ka medīt redz ir slikti. Hmm, bet nogalināt netīšām un pamest ceļmalā, laikam ir normāli.
( Dažas bildes )

Vakara izbrauciens līdz mežam bija diezgan interesants. Varēja veikt zvēru uzskati, lai zinātu, ko pa vasaru pēc tam var meklēt :D
( Bildes )

Šodien nedaudz ātrāk beidzu darbu, lai varētu vēl pēdējo reizi šosezon aizbraukt pasēdēt uz meža cūkām, jo piektdien ir pēdējā diena, kad šosezon tās vēl var šaut. Pēc tam tās varēs medīt tikai pēc 1. maija.
Patiesībā bija labi pavadīts vakars svaigā gaisā. Vispirms braucot turp sākumā redzējām, ka izcirtumā stāv divi buki, kas tuvojoties mašīnai tomēr sāk skriet prom. Tā nu vēl skatos uz bukiem, kad uz ceļa priekšā jau ir izniris pirmais lielais stāvs. Jā, mierīgi pāri ceļam pārčāpo pāri alnis, bet skatos, ka krūmos vēl maskējas otrs, kas drīz pēc tam seko pirmajam. Šitie jau ir stipri drošāki un pārejot pāri ceļam tā arī paliek krūmos stāvēt, kādus metrus 30 no ceļa. Aļņi paliek vairāk, paliek arī redzamāki, taču tajā pašā laikā paliek redzamāki arī to sirojumu pēdas. Skaties kā tikai priedītēm ir aplaustas galotnes.

Sēdēšana uz meža cūkām savā ziņā norūda cilvēkus. Tā nu aizbraucu un sēdēju pārāk nekustoties kādas 2 stundas. Vienbrīd tās cūkas laikam bija arī atnākušas, tikai bija veikli piezagušās no mugurpuses un varēju tikai dzirdēt kā dažās reizes noskan ššs - ššs. Pārāk liels eksperts vēl neesmu taču izklausījās, ka tās varētu būt meža cūkas. Šitā tās šņāc, ja iet un saož kaut ko netīkamu. Tad ir pāris šņācieni un virziena maiņa. Bet nu izvēlētā taktika bija pareiza, jo tās laikam aizdevās uz otru vietu, kur sēdēja tēvs, vienīgi šoreiz cūkas izrādījās veiklākas un arī no turienas veiksmīgi pazuda.

Baigi sakarīgo lietu atradu/parādīja - web kamera uz meža cūku barotavu.
Tagad, piemēram, tur tusē 4 meža cūkas. Vispār tā interesanti paskatīties pārāk neiespringstot :)
Ko tik jaunākās tehnoloģijas nespēj piedāvāt.

Upd: Tikko atnāca vēl viena tā, ka šobrīd jau ir 5 meža cūkas.

Šodien izmantoju brīvo svētku dienu un aizbraucu paskatīties kā zvēri svin šos jaukos svētkus.

Nepatīk jau pārāk tiem zvēriem staigāt pēc pirmā uzsnigušā sniega, tomēr bija iespēja arī šo to ieraudzīt. Pirmie šajā sarakstā bija aļņu banda, kas jau pa dienas vidu siroja pa mežu grauzdami krūmus un priedītes. Sākumā caur priedītēm varēja redzēt tikai vienu, bet vēlāk, ejot tam tuvāk, ieraudzīju, ka blakus ir vēl divi. Nu līdz kādiem simts metriem izdevās tā pieiet, bet pēc tam tas alnis sāka lēnām tā kā pārvietoties, tāpēc pārāk netraucēju un gāju prom. Vēlāk kāpjot ārā no mašīnas skatīties meža cūku pēdas redzēju arī aizlaižamies rubeni.

Šodien saņēmos un papildināju savu instrumentu klāstu ar kārtīgu cirvi. Iegādājos Fiskars cirvi. Sanāca jau kādas 4 reizes dārgāk nekā parastais cirvis, bet nu mežā jau diezgan bieži vajag, tā ka labāk, lai ir normāls :)
Katrā ziņā šodien pastrādājot iespaids jau radās labs.

Tagad ir motorizēts transporta līdzeklis un ir motivācija biežāk aizbraukt uz mežu. Kādu laiku atpakaļ jau biju izdomājis, ka vienā vietā vajag uztaisīt medību torni. Bet nu kaut kā patālu ar riteni braukt, ja ņem vērā, ka vajag vest vēl uz muguras somu ar instrumentiem, naglām un vēl ūdens pudelēm. A tagad mierīgi visu var salikt un aizbraukt. Turklāt, vienatnē tādu torni baigi grūti uztaisīt un vajag kādu palīgu. Tagad varēju vismaz sarunāt savu vidējo brāli, lai atbrauc palīgā. Pa bedrēm un saknēm bija tā sūdīgāk, bet visumā tīri normāli varēja pārvietoties.
Šodien gan sanāca uztaisīt tikai torņa karkasu, bet nu tornis tāds normāls. Kā izdomājām tad ir divmetrīgs tornis un vēl apakšā ir pagrabstāvs :) Rīt jābrauc vēl turpināt taisīt, jo vajag sataisīt trepes, papildus stiprinājumus un vēl nedaudz karkasu vajag papildināt. Tad vēl atliks ar dēļiem nedaudz apsist un tornis būs gatavs.

Papildus vēl šodien braukājot pa mežu redzēju rubeni. Kā braucu tā tas no meža ceļmalas pacēlās un aizlidoja.

Šovakar sanāca uztaisīt izbraukumu uz mežu. Izbraukums viennozīmīgi bija veiksmīgs, jo redzēju no mašīnas vienu alni un vēl divus bukus. Papildus vēl uztaisīju mazu loku pa teritoriju, kā laikā redzēju vēl vienu buku, kā arī ļoti daudz odus, kurus varēja ne tikai redzēt, bet arī sajust. Vismaz varēja paskatīties kādas ir iemaņas, lai tiktu pēc iespējas tuvāk bukam. Tad nu pārāk neiespringstot pa diezgan klaju izcirtumu tupus ejot varēja pieiet līdz kādiem 70m. Ja nevajadzētu mierīgi sēdēt tais brīžos, kad buks skatās apkārt, un mēģināt paciest odus, tad varētu varbūt arī ilgāk šādu procesu izpildīt. Patīkams svaigā gaisā pavadīts vakars.