Medības
Tā kā šodien ir varenā pīļu sezonas atklāšana, tad nu skaidrs, ka vajadzēja braukt uz mežu. Nu skaidrs, ka pīļu sezonas atklāšanas ziedu laiki ir jau aiz muguras, bet nu kaut kas jau vēl notiek. Vienīgi, tā kā apkārtnē nav īsti labu ezeru, kur tās patstāvīgi un kvantitatīvi uzturētos, tad tika atrasts testa variants - apskatīties vai tās nedzīvo bijušajā karjerā.
Aizsteigšos notikumiem pa priekšu - tās šodien tur nedzīvoja. Lai gan vienu lidojošu pīli redzēju, bet pārāk tālu. Jā, vismaz pozitīvais aspekts bija tas, ka satiku vietējo mežsargu un pat atzīmējos, ka esmu pārbaudīts.
Tad nu nekas cits neatlika, kā mainīt dislokācijas vietu un potenciālo medījumu. Tad nu vajadzēja braukt pasēdēt atkal pie ūdens, tikai tagad ar mērķi šaut tos, kas pārvietojas vairāk zem ūdens, bebrus, nevis tos, kas vairāk virs ūdens, pīles. Pagājušajā nedēļā veicām sabiedrisko darbu un pazeminājām bebriem nedaudz ūdenslīmeni, tad nu šodien turpat braucām arī medīt.
Tā kā ir jau vēls un nāk miegs, tad nu stāsts būs vairāk statistisks nekā aprakstošs - peldošu bebru dažādos attālumos redzēju kādas 7 reizes, 3 no tām pa to tika raidīts arī svins, no kurām 2 beidzās par labu man un 1 par labu bebram. Pēc lieluma gan spriežot, tas viens vēl veiksmīgi dzīvo. Tagad vismaz ir cerības tikt pie svaigi šmorētām aknām un vēlāk arī pie kādas gardas kotletes.

Jā, atpakaļ ceļā pārliecinājāmies, ka ceļu policija šodien arī ir paaugstinātā darba režīmā, jo aktīvi turēja gandrīz visas mašīnas, kas brauca garām un pārbaudīja dokumentus. Tā kā bija tumšs, tad laikam pārāk necentās noķert medniekus, jo mūs neapturēja. Kā ar tēvu smējāmies, tad būtu vismaz varējuši apskatīties bagāžniekā, kā izskatās bebri.