Sestdien bija forša medību sezonas atklāšana.
Rīts gan bija visai vēss un varēja pat nedaudz nosalt, jo ārā bija tikai ap +2 grādiem. Taču dienas turpinājums priecēja.
Pirmajā mastā nepaveicās man, jo alnis aizgāja garām nedaudz par tālu un pat īsti nebija iespējas izšaut. Nākamajā mastā aļņi atkal bija viltīgāki un aizgāja atpakaļ, kur tos neviens negaidīja. Blakus kolēģis gan bija veiksmīgs un veica trāpīgu šāvienu pa lapsu. Savu iespēju gan laidu garām - lapsa man skrēja pārāk tālu. A stirnas, kuras pienāca mierīgi un tuvu, no rīta sarunājām nešaut. Tad nu vienkārši notēmēju, paskatījos, ka trāpīt mierīgi vajadzētu - stāvošs zvērs, attālums metri 20. Un tad domās tikai uztaisīju tādu bah, bah. Nākamajā mastā vēl tika redzēts alnis, taču tas atkal pārvietojās tur, kur to negaidīja.
Nākamie divi masti gan palika bez redzētiem aļņiem.
Ja iepriekšējā vakarā cerēju, ka nu aļņi ir, vajag tikai nedirsties un visu normāli nokārtot, tad dienas beigās man tas netraucēja būt smaidīgam. Forši pavadīta diena - zvēri ir, laiks foršs. Tas, ka nedomā kā tos zvērus dabūt zemē jau ir cits jautājums.

Pēc tam gan vēl sekoja sabiedriskais darbs. Vajadzēja aiziet pajaukt pāris bebru dambjus, lai samazinātu ūdenslīmeni. Citādāk viss pludo un tur nekas tā īsti pārvietoties nespēj. Viens no dambjiem bija labi sabūvēts - tāds metru augsts. Vienā brīdī, pēc attaisīšanas, pat skatījos, ka tur mierīgi var braukt arī ar laivu, būtu labs kritums un vilnis :D
Lai gan tāds interesants notikums bija jau bebru dambju jaukšanas beigās - skatos - bļin esmu pazaudējis nazi. Un nav pat tāds - wtf, drīzāk - njā, žēl, ka pazaudēju. Normāls nazis, nav neko slikts, lai arī par super labu nenosaukt. Nu nekas, jau ilgi gribu saņemties paņemt labu nazi, nu būs motivācija lielāka. Beigās gan domāju - spals jau tomēr no koka, ja peldētu prom, tad būtu redzējis. Moš tomēr nedaudz jāpaskatās, vai kaut kur neredz. Paeju - skatos, jā rekur stāv. Nu neko, laikam vēl kādu laiku tomēr nepirkšu jaunu.

Tā kā šodien ir varenā pīļu sezonas atklāšana, tad nu skaidrs, ka vajadzēja braukt uz mežu. Nu skaidrs, ka pīļu sezonas atklāšanas ziedu laiki ir jau aiz muguras, bet nu kaut kas jau vēl notiek. Vienīgi, tā kā apkārtnē nav īsti labu ezeru, kur tās patstāvīgi un kvantitatīvi uzturētos, tad tika atrasts testa variants - apskatīties vai tās nedzīvo bijušajā karjerā.
Aizsteigšos notikumiem pa priekšu - tās šodien tur nedzīvoja. Lai gan vienu lidojošu pīli redzēju, bet pārāk tālu. Jā, vismaz pozitīvais aspekts bija tas, ka satiku vietējo mežsargu un pat atzīmējos, ka esmu pārbaudīts.
Tad nu nekas cits neatlika, kā mainīt dislokācijas vietu un potenciālo medījumu. Tad nu vajadzēja braukt pasēdēt atkal pie ūdens, tikai tagad ar mērķi šaut tos, kas pārvietojas vairāk zem ūdens, bebrus, nevis tos, kas vairāk virs ūdens, pīles. Pagājušajā nedēļā veicām sabiedrisko darbu un pazeminājām bebriem nedaudz ūdenslīmeni, tad nu šodien turpat braucām arī medīt.
Tā kā ir jau vēls un nāk miegs, tad nu stāsts būs vairāk statistisks nekā aprakstošs - peldošu bebru dažādos attālumos redzēju kādas 7 reizes, 3 no tām pa to tika raidīts arī svins, no kurām 2 beidzās par labu man un 1 par labu bebram. Pēc lieluma gan spriežot, tas viens vēl veiksmīgi dzīvo. Tagad vismaz ir cerības tikt pie svaigi šmorētām aknām un vēlāk arī pie kādas gardas kotletes.

Jā, atpakaļ ceļā pārliecinājāmies, ka ceļu policija šodien arī ir paaugstinātā darba režīmā, jo aktīvi turēja gandrīz visas mašīnas, kas brauca garām un pārbaudīja dokumentus. Tā kā bija tumšs, tad laikam pārāk necentās noķert medniekus, jo mūs neapturēja. Kā ar tēvu smējāmies, tad būtu vismaz varējuši apskatīties bagāžniekā, kā izskatās bebri.

Šodien pirmo reizi šogad izdevās aizbraukt pamedīt bebrus. Uzreiz tāds pozitīvs noskaņojums. Dažas stundas svaigā gaisā, pie dabas. Putniņi čivina, lido riņķī.
Bebru arī redzēju, vēl vienu arī dzirdēju, bet pozīcijas izvēle šoreiz bija par labu bebriem. Nekas, gan jau. Vienīgi uz vakaru rokas jau bija nedaudz nosalušas, nav diez ko silts.
Smaids ir un tas ir pats galvenais!