Ņēmu savu 2x1 pārvietošanās līdzekli un braucu nedaudz apskatīt mežu. Vietām ūdens mežā vēl ir saglabājies, taču lēnām un neizbēgami tas izžūst. Bet nu mežš jau kā mežš, zaļš un apkārt koki.
Vienīgi braucot jau mājās skatos, ka ceļa malā kraukļu bars. Skaidrs kā diena, ka šamie jau veltīgi pa ceļmalu netusē. Es protams samazināju uzreiz ātrumu un skatos, kas nu mētāsies ceļmalā. Šoreiz tas bija buks, vai pareizāk - tas kas vēl bija palicis pāri. Laikam jau stirnu āzis, jo kādam bija savajadzējies arī nogriez tā galvu. Labākais ir tas, ka tālāk, kur ir mājas, pat ir salikta kaut kāda sēta, tikai, bļa, kurš zvērs skries pāri ceļam vietā, kur vienā pusē ir mājas. Galvenais, ka vienā intervijā vēl lasīju, ka cilvēki ūber lepojas, ka uz apvedceļa pat ir uzbūvētas sētas, lai zvēri neskrietu. Žēl, sētas ir citā vietā un šo gadu laikā uz šī ceļa liekas jau ir dafiga apbraukti zvēri.
Un tad cilvēki stāsta, ka medīt redz ir slikti. Hmm, bet nogalināt netīšām un pamest ceļmalā, laikam ir normāli.