Sviesta Ciba |

Martins (

mat) rakstīja,
@ 2010-03-29 19:39:00

Nu - kurš šodien ir gatavs parunāt par kādu filozofisku tēmu?
Tieši ir noskaņojums saprātīgai vakara sarunai!

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

romija
2010-03-29 23:17 (saite)

Varbūt robežas atkarīgas no smadzeņu kroku daudzuma (tas par vardarbību), varbūt no iedzimtām vai iegūtām smadzeņu "traumām"?
Atkāpe no tēmas.
Noskatījos filmu, kur kāds tikko precējies pāris cieta nelaimes gadījumā. Jaunais vīrs sasita pieri pret stūri (pat ne pārāk stipri), viņam izgāja no ierindas kāda būtiska smadzeņu daļa, viņš pārstāja just. Pret sievu un meitu sāka izturēties kā pret absolūti svešiem cilvēkiem. Izrādās, ka var arī piedzimt ar tādu defektu.

Nu, nez vai Tev var pienākt tāds brīdis. Nuja, bet ko es zinu.

Tai lielīgajai ēšanai ( kamēr cits skatās) apakšā ir baigais background (manā gadījumā), redzot cik zviedri ir toleranti šajā ziņā. Un te es atbraucu un man ir šoks no neiejūtības. Labi, to nevar izstāstīt, tā ir tukša salmu kulšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2010-03-29 23:33 (saite)

Vai raksturs ir saistīts vienmēr ar smadzeņu kroku daudzumu? Īstenībā, gansteri jau izmanto vardarbību kā savas darbības pamatprincipu. Gangsteri izmanto apkārtesošo kaut kādā ziņā iedzimtās bailes. Vai patiesībā inteleģentā, bailīgā sabiedrības daļa neieviesa likumus, kā aizsardzību pret šādiem, ne tik bailīgiem cilvēkiem? Un tagad vienkārši vardarbību piekopj tie, kuri nebaidās no likumiem.

Tā ir, dabūji kādu galvas traumu un paliec bez kādas īpašības. Nesen lasīju interesantu grāmatu par redzi, tur bija aprakstīti gadījumi, kad ir traumēta kāda smadzeņu daļa, kas atbild par kādu redzes daļu un kādi ir efekti. Kaut kas līdzīgs tur arī bija, ka ir problēmas ar objektu atpazīšanu.

Mums ir šakāļu sabiedrība, ar šakāļu likumiem. (Nedaudz pārspīlēti). Iejūtība rodas no labklājības, kā arī no izpratnes. Un ne vienu, ne otru tā pēkšņi nevar iegūt. Zini, pie mums ir citāda uztvere. Un patiesībā, neiejūtība jau tev iekrīt acīs, jo ir jau arī tā neredzamā daļa arī iejūtīgajiem cilvēkiem, ko palaid garām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

romija
2010-03-30 00:08 (saite)

Varbūt raksturs ir atkarīgs no tā, cik vispār smadzenes ir spējīgas panest kroku?:)

Lūk, lūk, šakāļu sabiedrība - precīzi. Apburtais loks. Mums nekad nebūs iejūtības un izpratnes, jo šakālis mūsos nepadosies. Un labklājību neviens nepienes uz paplātes, to veido pilsoņi. Ko izdara ar valsti šakāļi man Tev nav jāstāsta. Te mēs esam.
Neesi nu tik pārlieconāts par to, kas man iekrīt vai neiekrīt acīs, ko pēc Tavām domām palaižu garām.
Ir iejūtība, ir sapratne arī šeit (manā freidlistē ir daudzi ar apslāpētu ego), bet viņu nav tik daudz. Draugi IRL tikpat dažadi kā šeit. Tuvs draugs, fantastisks cilvēks pēkšņi kļūst par sūnu čupu, iesēžoties ministra krēslā. Esmu norakstījusi latviešus kā nāciju, kura var pastāvēt. Sāp.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2010-03-30 11:02 (saite)

Nezinu. Raksturs jau veidojas kaut kādā ziņā no saskares. Turklāt, gan jau ir arī pietiekami daudz gudru, talantīgu cilvēku, kuri nav sasnieguši šo pakāpi rakstura trūkumu dēļ. Par tiem jau tu pārāk nedzirdi.

Arī šakāļu sabiedrībā ir lauvas, ja tās kļūs pietiekami daudz un pietiekami stipras, tad viss var notikt. Vienkārši vajag sasniegt kritisko robežu.
Man liekas, ka ministra postenī sēdēt ir vairāk nekā grūti - tevi spiež no visām pusēm, paļauties jau vari principā uz ministrijas darbiniekiem, ko neizvēlies tu. Galu galā - pretī stāv milzīga, konservatīva sistēma.
Latvieši var pastāvēt. Varbūt ne visi, bet var. Viņiem vienkārši vajag spēcīgu lauvu, kas spēj visu savaldīt un paciest kraukļu ķērkšanu. Iespējamas, pat vajag vairākas spēcīgas lauvas pēc kārtas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: