Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2010-02-09 20:49:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:politika, prese

Pēdējā laikā, gan maz sanāk lasīt e-presi, bet šodien nedaudz sanāca.
Jau sen atpakaļ izvērtās laba diskusija par Šlesera atbilstību vai spēju ieņemt vietu Rīgas domē vai satiksmes ministrijā.
Man jau liekas, ka raksts izsaka ļoti daudz. Šitā no Šlesera 50K plānotajām darba vietām varam jau pāris tūkstošus nomest nost, jo sistēma strādā tik lieliski, ka mums vienkārši nevajag tik daudz darba vietu.

Varbūt tagad kāds racionāli varētu man paskaidrot, kāpēc šajā jautājumā Šlesers neko nesaprot un mēģina nodarīt valstij kaitējumu?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hessin
2010-02-14 23:21 (saite)
Cilvēki vispār nav lielākoties saprātīgi,
taču es zinu vairākas valstis, kur iedzīvotājiem ir augsts dzīves līmenis un kurā ir pilnīga vai daļēja demokrātija,
tāpat arī zinu vairākas valstis, kurās valda dikators, un kur ir lielas problēmas ar kaut tik vienkāršu lietu kā ēdiens, cilvēktiesības un personas brīvību.
Var jau arī uzskatīt, ka cilvēktiesības un tiesības uz vārda brīvību ir nevajadzīga greznība for greater good, bet nu .. tajās diktatora valstīs nekādu greater good nesaskatu.

Turklāt diktatorisms implisīti pieprasa jaunus mākslīgus (cilvēka radītus) ierobežojumus, noteikumus, kas tā kā jocīgi sanāk. Radības kronis izrādās kaut kādi mežoņi, kas jāsavalda, jo citādi nemāk uzvesties.

Tāpēc neuzskatu, ka diktatorisms kaut ko vispārīgi, ilglaicīgi, ilgtspējīgi var risināt; par to jau var arī pārliecināties vēsturiski.
Savukārt demokrātija sanāk tagad labākais, kas iespējams.
Tas, ka LV tā īsti nestrādā, ir korupcijas sekas. Jānovērš ir korupcija, nevis demokrātija.
(Ir jau arī citās valstīs korupcija, bet tur kaut kā sanāk, ka arī parastie ļaudies var dzīvot cilvēcīgi un lietas bīdās.)


Bet vispār jau demokrātija nav tas galējais variants - ir anarhija. Nevis tā, kas asociējas ar masu grautiņiem, bet tā, kur sabiedrībā ir tāda kā tīkla struktūra, nav hierarhijas, katrs zina savu vietu un pašaizliedzīgi darbojas sabiedrības labā. Kas tāds pagaidām nav iespējams, jo ar lielāko daļu cilvēku kaut kas nav kārtībā.


Tev varētu patikt New World Order :]]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2010-02-14 23:39 (saite)
Diez vai demokrātija ir tas noteicošais faktors, kas iedod augsto dzīves līmeni. Augstu dzīves līmeni drīzāk dod pietiekama cilvēku un resursu koncentrācija.

Vēsturiski var pārliecināties tikai par to, ka ģimeniskais diktatorisms neko īsti nedod. Kurā bieži vien parādījās vājie posmi. A iepriekš jau kaut kā diktatorisms attīstību nodrošināja.

Turklāt, vai tu vari parādīt kādu uz rezultātiem bāzētu uzņēmumu, kur darbs tiktu organizēts pēc demokrātijas principiem? Šobrīd jau pēc būtības visi uzņēmumi balstās uz vienpersonisku vai nelielas grupas diktatorismu un to dara vairāk nekā veiksmīgi. Es, protams, saprotu, ka šis salīdzinājums ir ļoti apšaubāms, taču kāpēc uzņēmumi tā īsti pat necenšas ieviest pārākos demokrātijas principus? (Akciju sabiedrības varētu visvairāk reprezentēt demokrātiju, taču arī tur tā izpaužas labākajā gadījumā vienreiz gadā, kad lielie akcionāri ievēl valdi un mazi var tikai paskatīties.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hessin
2010-02-15 00:08 (saite)
par visu uzņēmumu galvot nevaru, nav mans lauciņš,
bet mūsu nodaļā viss notiek ļoti demokrātiski - katrs daram savu darbu, izsakam savu viedokli, ņemam vērā otru, utt.
Vispār tā varētu būt arī visā uzņēmumā, bet par to man info nav citu iemeslu dēļ. Protams, ir uzņēmuma vadītājs, bet nu vismaz manā darbā viņš nejaucas.

Problēmas var rasties gadījumos, kur cilvēki nāk atsēdēt un saņemt algu, tādu ir daudz. Tādi cilvēki strādā tikai tad, kad viņiem skatās aiz pleca. Varbūt viņiem pietrūkst tēvišķās rokas=diktatora, kas tos uzrauga. Mazums, kādi cilvēki gadās :]

Cik saprotu, tad darbojies akadēmiskajā - zinātniskajā vidē - nu tur demokrātiju vispārīgi laikam neavar sastapt - tur robežas nosaka papīri :]


Varbūt arī demokrātija vai cilvēka personīgā brīvība, kas no tā izriet, nav noteicoša, bet nu es negribētu dzīvot Kubā, Ziemeļkorejā vai Meksikā, lai vai kādi resursi naftas izskatā tur koncentrējušies. Bet Tuvajos Austrumos varbūt cilvēki ar visu savu musulmanismu jūtas laimīgi, jo viņi vienkārši nezina& nesaprot, ka var būt savādāk. Tajā pašā laikā uzskata par normālu apmētāt sievieti ar akmeņiem par to, ko viņas brālis izdarījis.
Emm, cita diktatoriska valsts, kur nav jābaidās, ka uz ielas tevi nositīs, uzspridzinās vai vienkārši tāpat pazudīsi, nenāk prātā. Diktatorismam nez kāpēc nepatīk kritika. Jo ja sūdīgi valda, tad liela kritika, sacelšanās, gāšana, čuššš.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?