Domāju - zb visas tās vēlēšanas. Akal visi tie paši vecie dirsēji, kur nav nevienas izteikti spilgtas personības. Visi tādi lācīši, kas neko ne sola, ne dara.
Pat aspsvēru doma, ka varētu ņemt un izlaist. Ko tur daudz.
A te man tāda motivācija - "«Ja Saskaņas centrs, krievu partijas, atkal paliks zem borta, tad man šeit valstī vispār nav ko darīt. Mani šeit nekas netur,» sacīja Dmitrijs." avots.

Būtu vairāk tādi Dmitriji, tad es ņemtu atvaļinājumu nedēļu un varētu stāvēt uz ielas un iepazīstināt cilvēkus ar dažādajām izvēlēm un teikt, lai iet balsot, jo beidzot ir tādi cilvēki, kam pat biļeti nevajadzēs pirkt. Atliek vien aiziet un nobalsot!

Tā ka nepaliec malā, bet aizej nobalso par savējiem!

Btw, ja ir ieinteresēti domubiedri, tad man ir domēns politiki.lv. Tur droši vien varētu sarakstīt kādas 4-5 top partijas un izklāstīt, par kuru no tām cilvēks var aiziet nobalsot, ja grib motivēt Dmitriju.
Rakstīt var komentāros.
Rīkoties gan vajag ātri, jo laiks maz. Pēc 2 nedēļām jāiet balsot.

Sestdien aizdevos izpildīt savu pilsoņa pienākumu un nobalsoju par Eiropas parlamentāriešiem. Šogad izvēle nebija iepriecinoša – apsvēru arī pienākumu nepildīt. Bet tad padomāju, ka tomēr vajag iet un balsot.
Kandidātu izvēle nebija triviāla. Bija grūti atrast kādu, par ko būtu vērts balsot. Vajadzēja rūpīgi apsvērt dalībniekus. Rezultātā izvēlējos TB/Visu Latvijas kandidātu R.Zīli.
Apsvērumi ir ļoti vienkārši – cilvēks jau tik ilgu laiku ir bijis politikā, bet ir grūti nosaukt kaut ko labu vai sliktu, ko viņš būtu izdarījis. Kur vēl var atrast uzticamāku kandidātu, par ko balsot. Uzticami nekas netiks darīts, nebūs vēlme taisīt reformas, māžoties stāstot ko un cik daudz labu viņš ir centies darīt.
Kā redzams, tad manis izvēlētais kandidāts turpinās mūs “pārstāvēt” Eiropā.

Skaidrs, ka politika ir nežēlīga.
Pēdējo nedēļu ir sanācis nodarboties ar mazo lokālpolitiku. Laiku jau tas viss apēd pamatīgi. Savā ziņā jau interesanti. Var redzēt, kā lietas notiek citur, jo tur droši vien ir stipri līdzīgi, tikai ar augstākām likmēm.

Bet no otras puses - tas viss ir tik saprotami, ka savādāk īstenībā diez vai varētu būt. Kapēc? Ja liela daļa lietām vispār necešas pieiet racionāli, necenšas iedziļināties, tad kādi ir veidi, lai varētu pārliecināt? Manuprāt, ja cilvēki būtu racionālāki, tad politika nebūtu tik netīra. Jautājumus būtu iespējams atrisināt pieejot tiem racionāli un meklējot iespējamās alternatīvas, kas apmierinātu vairāk cilvēkus. Bet vai tad cilvēki ir racionāli un cenšas meklēt alternatīvas? Vai labāk nav brute force vairākuma balsojums, kas panāk savu?

Varbūt balsojumus vajadzētu pārlikt nevis uz >50%, bet gan >60%? Vai pat >66%? Skaidrs, ka 50% ir daudz vieglāk noforsēt, jo gala beigās svārstīgie kaut kur aizies. Bet kādas ir iespējas noforsēt 60 vai 66 procentus? Protams, tam būtu arī negatīvā puse, jo reizēm lēmumus vienkārši nevarētu pieņemt, kas arī nav pārāk labi.

Šodien piedāvājā piedalīties aptaujā - kuru premjera kandidātu izvēlētos. Tā kā piedāvāja tikai divus, tad arī vienkārši atbildēju, ka nevienu no šiem diviem. Jaunitis gan vēl mēģināja kaut kā nosliekt manas domas, ka viens jau būtu labāks, bet nekas īsti nesanāca. Un tālāk šādas objektīvas aptaujas rezultātus izmantos vēlētāju domu tālākā iespaidošanā. Jauki.

Pēdējā laikā, gan maz sanāk lasīt e-presi, bet šodien nedaudz sanāca.
Jau sen atpakaļ izvērtās laba diskusija par Šlesera atbilstību vai spēju ieņemt vietu Rīgas domē vai satiksmes ministrijā.
Man jau liekas, ka raksts izsaka ļoti daudz. Šitā no Šlesera 50K plānotajām darba vietām varam jau pāris tūkstošus nomest nost, jo sistēma strādā tik lieliski, ka mums vienkārši nevajag tik daudz darba vietu.

Varbūt tagad kāds racionāli varētu man paskaidrot, kāpēc šajā jautājumā Šlesers neko nesaprot un mēģina nodarīt valstij kaitējumu?

Runāt par politiku nekad nav īsti vienkārši. Bet nu nejauši šodien ieraugot rakstu par to, ka Domburs liek izskatīties Šķēlem pēc sabraukta ezīša. Nekas cits neatlika kā vien noskatīties minēto raidījumu.

Patiesībā mani arvien mazāk izbrīna tautas izglītības līmenis, jo ar viņiem komunicē vienkārši nekompetenti žurnālisti. Laikam pareizā secībā būtu teikt, ka ir viens nekompetents cilvēks, kurš mēģina interviju pārvērst par šovu, jo savādāk nevar noturēt cilvēku uzmanību, tad atrodas citi klauni, kas šo šovu mēģina vēl krāšņāk atspoguļot rakstiski, jo nekā savādāk nevar piesaistīt savai lapelai lasītājus, a naudu ta vajag.

Jāsaka, ka Šķēle jau tā izrādīja cieņu un ieradās parunāties. Es tiešām nevaru neapšaubīt Šķēles kompetenci un varētu brīnīties tikai par tiem, kas to var darīt. Intervija, cik nu to tā var nosaukt, arī bija pietiekami sakarīga vismaz no Šķēles puses. Un ir tā viena lieta, kas visspilgtāk atspoguļo to, kāpēc mēs esam tur, kur mēs esam: skats pa labi - blondīne kajenā, skats pa kreisi un vēl viena blondīne kajenā. Tas ir tas intelekta līmenis.
Tā vietā, lai nodarbotos ar analītisku lietu veidošanu, lasīšanu, labāk uztaisīt stulbu šovu, kur kādu mēģināt nolikt, jo tā ir vienkāršāk. Turklāt, tas pie tam varētu būt pietiekami izdevīgi, jo meistarīgi taisot šovu var saņemt arī lielāku atalgojumu nekā deputātam. Tad kur atrast pietiekami uzņēmīgus, motivētus cilvēkus, kas vēlētos iet politikā darboties, lai pēc tam tevi kāds labāk apmaksāts, nekompetents cilvēks mēģinātu nolikt?

Mani arvien mazāk un mazāk spēj pārsteigt mūsu 100 pārstāvju tālāk deliģētie cilvēki, bet tas patiesībā ir tikai normāli.
Patiesībā, man vēljoprojām nav skaidrs, kāpēc netiek atklāti pausts viedoklis, ka demokrātija ir vienkārši fails un nekas cits tas vispār nevar būt. Ok, ASV tas fails tik izteikti nav pamanāms, jo primāri ir tikai divas partijas, kur iekšienē notiek normālas cīņas, lai vispār tu varētu runāt ar vēlētājiem, kas nodrošina patiesībā to, ka iespējamos kandidātus izvirza savā ziņā slēgta cilvēku kopa, kuras kompetence arī nosaka un kontrolē, cik kompetenti vispār var būt cilvēki, kurus vēlāk ievēl.
Brīdī, kad katrs pats sevi vari izvēlēt par tautas pārstāvi, arī sākās bardaks. Viss, kas ir nepieciešams - labs PR speciālists, nedaudz līdzekļu un pārliecināt banānrepublikas iedzīvotājus, kas nav tas grūtākais uzdevums. Un šajā brīdī, tad arī tas fails parādās - tautu pārstāv tie, kuriem ir labi PR speciālisti un nedaudz kapitāla. Manuprāt, cilvēku intelekts ir nepietiekams, lai reāli spētu izvēlēties spējīgākos pārstāvjus, jo šāda informācija ir vienkārši netriviāli novērtējama, kā arī šo cilvēku faikošanas, blefa līmenis var būt ļoti augsts. Līdz ar to balsošana notiek pēc simpātijas, nevis saprāta viedokļa, kas arī noved pie rezultāta, ka saprāts nav vairākumā pie pārstāvjiem, diemžēl.

Vēlēšanas beigušās un varam lasīt rakstus par autoceļiem un lidostu.

Dienas jautājums - vai ir iespējams samazināt budžetu tā, lai tas būtu apmierinoši mūsu sabiedrībai, kas nākamajās vēlēšanās spētu nobalstot par tiem, kas to budžetu samazināja?

Es jau protams saprotu, ka pēdējā laikā pārāk bieži jau esmu izteicies par politiku, bet nu vēl nedaudz var piemitināt.

Tas, kas šobrīd notiek ar Rīgas domes vēlēšanām vienkārši parāda, kāda pie mums ir tā demokrātija un ka tas viss vairāk vai mazāk ir taktiska spēle. Neba Šlesers ir vienīgais ūber ļaunais čoms, kas tagad ar savu astoņkāji grib ievilkt jūrā visu Rīgu. Lielākā daļa pārējo partiju ir vienkārši nobijušās, ka Šlesers varētu iegūt pārāk lielu ietekmi, tāpēc gandrīz visi ir arī vienojušies kopīgā kampaņā par Šlesera nolikšanu. Šlesera kampaņa ir galvastiesu pārāka par jebkuru citu, Šlesers mauc kā buldozers un ir arī diezgan pārliecinošāks par visiem pārējiem mēra kandidātiem. Visiem ir vienkārši skaidrs, ka pa visām varēm nevar iedod Šleseram pārāk lielu ietekmi, jo skaidrs, ja viņš mierīgi tiks pie varas uz nākamajiem 4 gadiem, tad viņš drīzāk paliks tikai vēl stiprāks. Neviens pat tā īsti nemēģina uzbrukt Tautas partijai, kura bija trekno gadu vadītāja. Protams, šobrīd šīm partijām ir kopīgais mērķis - Ainārs, bet rodas jautājums, kas notiks pēc vēlēšanām?