Diez vai demokrātija ir tas noteicošais faktors, kas iedod augsto dzīves līmeni. Augstu dzīves līmeni drīzāk dod pietiekama cilvēku un resursu koncentrācija.

Vēsturiski var pārliecināties tikai par to, ka ģimeniskais diktatorisms neko īsti nedod. Kurā bieži vien parādījās vājie posmi. A iepriekš jau kaut kā diktatorisms attīstību nodrošināja.

Turklāt, vai tu vari parādīt kādu uz rezultātiem bāzētu uzņēmumu, kur darbs tiktu organizēts pēc demokrātijas principiem? Šobrīd jau pēc būtības visi uzņēmumi balstās uz vienpersonisku vai nelielas grupas diktatorismu un to dara vairāk nekā veiksmīgi. Es, protams, saprotu, ka šis salīdzinājums ir ļoti apšaubāms, taču kāpēc uzņēmumi tā īsti pat necenšas ieviest pārākos demokrātijas principus? (Akciju sabiedrības varētu visvairāk reprezentēt demokrātiju, taču arī tur tā izpaužas labākajā gadījumā vienreiz gadā, kad lielie akcionāri ievēl valdi un mazi var tikai paskatīties.)