Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2008-03-28 19:35:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:pardomas

Garām ejot redzēju arī nelielu Bez Tabu sižetu - redz autobusa šoferis esot atstājis desmitgadīgu bērnu pieturā.
Cik sapratu, tad situācija laikam ir bijusi tāda, ka bērns ir izkāpis nokārtot dabiskās vajadzības, bet autobuss tikmēr jau turpinājis ceļu. Tā kā bērna māsa palikusi autobusā un pamanījusi, ka māsa nav atnākusi atpakaļ, tad viņa ir gājusi pie šofera un prasījusi, lai aizbrauc atpakaļ, bet viņš to nav darījis.

Vissvairāk man šeit aizķēra šo raidīja vadītāju runa par cilvēcību, ka redz autobusa šoferis esot necilvēcīgs un nav braucis atpakaļ. Kaut kā sāku stipri aizdomāties par šī termina lietošanu, ka pārāk bieži cilvēki mēdz to lietot pārāk daudzās vietās. Kas vispār ir cilvēcība? Piezvanot uz uzņēmumu viņiem tika sniegta atbilde, ko varētu raksturot kā prātīgu pasūtīšanu trīs mājas tālāk, autobusā ir tolete un autobuss jau tā kavēja 7 minūtes, un ko darīt pārējiem 70 pasažieriem?

Es saprotu, ka Latvija ir maza un nevar katru dienu sataisīt pietiekami daudz sižetus, bet varbūt netaisīt vispār, nevis mēģināt no kaut kā uztaisīt kaut?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mat
2008-03-28 21:59 (saite)
Es jau to pašu saku - lai jau strādā, tikai, lai vispirms nedaudz padomā un uztaisa sakarīgu sižetu. Jā, vienīgi žurnālistiem Latvijā laikam īsti nemāca taisīt analītiskus materiālus, tāpēc arī parasti tur nav īsti ko redzēt/lasīt. Šobrīd gandrīz visas ziņas un citas saistītās lietas var sadalīt divās daļās - vienkāršs notikuma atreferējums, bez nekādas dziļākas analīzes, un uz emocijām blastīti teksti, kas vairāk ir kā cilvēku musināšana.

Bet Tu jau droši vien labāk pārzini šīs lietas un varētu pastāstīt, kur es kļūdos un kāpēc žurnālisti Latvijā tomēr ir forši?

P.s. Teksts šoreiz bija mazāk par žurnālistiem, bet vairāk tieši par vārda cilvēcisks lietojumiem, bet laikam nebija sadalīts pietiekami uzsvars.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]imagine
2008-03-29 17:38 (saite)
LV ir tāda situācija, ka redakcijām nav izdevīgi uzturēt žurnālistus, kas varētu mēnešiem ilgi strādāt pie vienas lietas un analizēt. Redakcijas nevar atļauties labi/atbilstoši maksāt cilvēkam par to, lai viņš reizi 4 mēnešos uztaisītu labu, analītisku, patiesi dziļu, saturīgu rakstu ar izpētītiem dažādiem materiāliem, vairākkārt pārbaudītu informāciju. Un tur īsti nav sakara ar mācīšanu vai nemācīšanu.
Kāpēc, piemēram, bija un ātri vien izbija tie nedaudzie kaut drusciņ analizējošie žurnāli, kas bija ("Nedēļa", piemēram)?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-03-29 18:12 (saite)
Tas jau ir daļēji arī meistarības jautājums - vai spēj uzrakstīt saturīgu rakstu pāris dienu laikā, nedēļas laikā vai arī mēneša laikā.
Tas jau protams ir saprotami, ka redakcijas grib, lai raksti taptu pēc iespējas ātrāk. Diez vai ir daudzas vietas, kur Tev saka, lai raksti cik ilgi gribi un galvenais, lai raksts ir analītiski labs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]imagine
2008-03-29 19:13 (saite)
mhm, protams, meistarība.. neaizmirsti, ka diennaktī ir tikai 24 stundas, no dažas cilvēki pavada arī miegā. nu nav iespējams uzrakstīt dziļi analītisku darbu 2-3 dienu laikā, nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-03-29 20:23 (saite)
Dziļi analītisku darbu būtu pagrūti uzrakstīt 2-3 dienu laikā, bet to noteikti varētu izdarīt. Protams, diez vai šādi varētu producēt dziļi analītiskus darbus regulāri ik pa 2-3 dienām.
Sākumā pietiktu kaut vai ar nedaudz analītiskiem darbiem. Jo šobrīd analītiskā daļa darbos ir, manuprāt, zem katras kritikas.

Kāpēc zinātniskajos darbos ir svarīgs beigās pievienotais atsauču saraksts? Tāpēc, ka vajadzības gadījumā var saprast uz ko tas viss balstās un tur pietiekami bieži ir atsauces uz līdzīgiem darbiem, kas parāda, ka darīts tiek kaut kas jauns.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?