( enformātika )

Ha, kad pamatskolas gados mācījos glītrakstīšanu, mamma par katru smuki uzrakstīto rindiņu izsniedza man pankūku. Ja vēl izdevās kāds labs burtu savienojums vai brīnišķīgi un izcili uzrakstīts burts "f", pienācās arī ekstra-džems. Pēc tam gan burtu savienojumi kļuva neaktuāli. es aizvien vēl tagad nesaprotu, kam viņi ir vajadzīgi.

Toties tagad principu esmu saglabājis. Kā kāds etaps pabeigts var iedzert 100 gramus, par īpaši veiksmīgām sentencēm - 150 un divas lašmaizītes kafiju ar pienu. Lūk, tagad varu iet padzert kafiju. Par īpaši veiksmīgām sentencēm atļaušu sev istabā kā tādai žagatai vēl ievilkt arī spīdīgo pelnutrauku. par ierakstiem cibā darba laikā tiek piešķirti soda punkti - tiek liegta privilēģija mazgāt virtuvi un vārīt makaronus. imho viss pareizi un progresīvi :))

Lādēju no DC++ filmu "Seksmisija". Vakarā varēs panostaļģēt. Starp citu, tur ir arī pirmais kvidičs kinematogrāfā.

( freak in MDN )
pirms gada, Māxlas Darpinieku Namz

tomēr reizēm ir derīgi iemest aci lieliskajā dirty.ru (runeta populārākais blogs)
piemēram, te var atrast superleģendārās organizācijas AO MMM reklāmas rullīšus
tie, kas vismaz manā vecumā, mani lieliski sapratīs
slauku asaras

atsaucoties uz dzeina postu , radītu mūsu kārtējās kolektīvās emigrācijas laikā, precīzāk, tam sekojošo diskusiju: es, lūk, absolūti nevaru saprast, kā es bērnībā varēju ieēst, piemēram, sausus ceptus kartupeļus bez nekā. es tagad to nevaru izdarīt. ir jau visādi vainas mīkstināšanas paņēmieni: piecept klāt sīpolus vai arī paņemt un no karčāgiem uztaisīt pjurē ar saceptiem speķa gabaliņiem (interesanti, cilvēki, kuri neatrodas postpadomju areālā, vispār aptver, kas tas ir - skolas kartupeļu pjurē?!). kā var ēst kartupeļus ar maizi - man, Ļeņingradas blokādi nepiedzīvojušam cilvēkam, tas iziet no apziņas robežām. nē, bez trešdaļpaciņas majonēzes šis triks neiet cauri.

to pašu es varu pateikt arī par makaroniem. gan tiem, kas pa 0,39Ls, gan par pornogrāfiju pa 19 santīmiem. atkal, protams, jautājums - kurš postpadomju telpā bez mums vispār rij šo barību? man ir frends, beļģis, kurš savā valstī tā vietā nopērk normālus spageti, kur klāt ir pievienotas arī pāris paciņas ar mērci, un dzīvo laimīgs. tie spageti, ja salīdzina algas-ienākumus mūsu valstīs, maksā tikpat, cik pie mums tās grjobanās pseidoitāļu spirāles.

vispār jau zivis man vienmēr ir garšojušas, bet tagad tas kaut kā ir pārgājis.
vētrainajos tīneidžera gados man baigi patika ceptie asari.
nu un zivju zupas pēc makšķerēšanas procesa brīvdabā - lieliski!
vai tās pašas kūpinātās butes.
un mana mamma gatavo vienkārši fantastiskas marinētās reņģes ar sīpoliem.

bet, enīvei, sušimāni - viskrutākais zivju ēdiens pasaulē ir parasts jēls lasis. cilvēkus, kuri lasi kaut kā cep, kūpina vai grilē, es drusku nesaprotu. iespējams tāpēc, ka grila aparāta tuvumā rodas nepārvarama vēlme uzgrilēt arī zābaku vai ugunsdzēšamo aparātu.
maza kanapē maizīte ar laša šķēli un sīpolu - tas visumā ir labi, taču tomēr ļoti bezstilīgi.
tāpēc es tik ļoti fanoju par skandināvu virtuvi - tur nav nekādas maizes, ir lasis, klāt čillī pipari un kaut kas līdzīgs rosolam.

http://klab.lv/users/chaj/58977.html?style=mine#cutid1
http://klab.lv/users/chaj/58685.html#cutid1
chaj par soviet life Alžīrijā.

( saldie 80-ie )

( un no otras puses )

atcerējos kādu smieklīgu (lai arī zīmīgu faktu). kad man iestājās vecums, kurā varēja jau spēlēt kopā ar vecākiem paškrāsoto "Monopolu", spēlē parādījās iecienītie lauciņi, kurus vajadzēja sev dabūt par jebkuru cenu. sākumā,protams, dzelzceļi. pēc tam man briesmīgi sapatikās ūdens krāns.
bet pēc tam nostabilizējās (un tā arī palika) viens cits lauciņš.
kurš uzminēs, tam začots.

slapjas mašīnas uz slapja ceļa
slapji cilvēki izvairās no tām
slapjš vilciens aizbrauc pa slapjām sliedēm

kāds paiet garām, pieskaroties rokai manai
bet varbūt tas biju es pats
redzot tevi šodien, nāk prātā -
kāda tu biji toreiz.
kāda tu biji toreiz.

man liekas, ka tā ir mana mīļākā latviešu dziesma.
tas tā, klusām, nevienam nesakiet.
šajā dziesmā dzīvo kaut kas nemanāmi no dvēseles.

"kāds paiet garām, pieskaroties rokai manai",
padomājiet par to. par mīlestību.

После очередной попойки Штирлицу приснилось, что он в тюремной камере
бьет Мюллера по почкам и тот отчаянно кричит. Проснувшись, Штирлиц
понял, что это кричит попугай в клетке. «Видимо, вчера я забыл налить
ему воды»,- подумал сердобольный Штирлиц. Дрожащей рукой он взял с
тумбочки полупустую бутылку и наполнил блюдечко. Попугай спорхнул с
шестка и стал жадно пить. Напившись он икнул, упал навзничь и затих.
«Это грипп»,- засыпая, подумал Штирлиц. «Это водка, гад», - умирая,
подумал попугай.

nāc lejā pie trubām šonakt
nāc, nekaunies te
tur lejā pie trubām šonakt
tu būsi mana veceneeee

(Valters Verners, 1992)

šīs četras rindiņas man pasaka četrreiz vairāk par 80-o gadu beigu draivu nekā filma "Vai viegli būt jaunam". Da ģēnijs viņš ir, ģēnijs.

Noskatījos Jevgēņija Griškoveca monolugu "OdnovrEmEnno", un arī šausmīgi patīk!
It sevišķi beigas, kad skatītājām pret puķēm tiek dāvinātas zvaigznītes no dekorācijām
(nabaga Žeņa, viņam taču atkal jaunas būs jāgriež!)
Skaisti, sirsnīgi, jauki, noteikti skatīšos vēlreiz un vēlreiz. Tādas lietas neapnīk.
Jā, un ir gandrīz izlasīta arī "Rubaška", bet "Upes" vēl nav pat iesāktas.
Vēl jau ir konkurējošais "Naive. Super.". Benkss stāv rindā, pamazām atvirzās.

Nekad nebiju redzējis šo filmu pilnībā - ar dažām filmām ir tā, ka tu esi redzējis pēdējās 20 minūtes kādas reizes desmit, bet par to, kas notiek pirms tam, nav ne mazākās nojēgas. Beidzot izmantoju iespēju noskatīties abas sērijas pilnībā - P.V. ir padomju antīkā komēdija par Maskavu 50-jos. Vispār jau forši, nekādā krievu filmu top 10-niekā, protams, nav, bet viņiem jau tajā laikā visas filmas tādas aizkustinošas. Vispār gribas šo to noskatīties vēlreiz, kas redzēts tālā, tālā pagātnē (pirms kāda mēneša skatījos "Sportloto-82") - teiksim, "Rudens maratonu", nemirstīgo "Afoņu" ar nu jau mūžībā aizgājušo Kuravļovu galvenajā lomā, citātu vāceli  "Garāžu", "Aizmirsto melodiju flautai" un, iespējams, pat šovakar - "Meklējiet sievieti!" (filma uzņemta laikā, kad tauta ģība no Simenona, tiešām ļoti smieklīgs detektīvs).
Mana mīļākā krievu filma? "Tas pats Minhauzens", protams. 

...tā kā pavasara rīts, nē zieds, tā kā mākoņi noslēpušies kupenās, tā kā mājas tik aizmigušas rudens, nē, stop, tur bija kaut kas par dvēseli, tā kā pļavas tik apsnigušas dvēselē, tā kā mājas tik noslēpušās rudens kupenās, apsnigušas tā kā pavasara lietus...

es pusstundu grozu tos vārdus, nevaru atcerēties, viņi jūk kā kaleidoskopā, visi tie ir pareizie vārdi, pamaina vienu un mainās viss, viss, viss, bet tikpat gleznaini. tagad es varētu uzlikt un paklausīties, kā tad īsti ir, bet tā nav mūsu metode, tas ir tfui, tāpēc es aizeju uz Aptiekas lapu, nu, un tur viss jau ir uzrakstīts priekšā un mans lego ir salicies, iešu kārtot tagad mantas.

a kāds no jums tā ureiz var precīzi atcerēties īstos vārdus? es par to būtu ļoti pārsteigts, bet nesaprastu. padevāties, ja? :)
tas tikai nozīmē, ka ir tagad sācies pa īstam, man arī mājās nav neviena lietussarga.

p.s. Raudive FM uz laiku ir nost, jo come2storei esot čakars ar serveriem.