nupat biju vienā tādā mazmazītiņā vietējā veikalā, kur cilvēku parasti nekad nav, jo nekādu produktu un tādu lietu tur arī gandrīz nekad nav, bet ir tikai viens permanents skumjš onkulītis, kurš caurām dienām sēž pie tukšiem plauktiem un klausās kaut kur veikala dzīlēs noslēptu kasetnieku, no kura skan aerobikas nodarbības.

ir tik jauki tur pirkt majonēzi, klausoties fonā "kājas augšā! plecus atgāzt! rokas uz sāniem!"
fuck supermarkets, es to vienmēr esmu teicis, un savas domas nemainīšu

man ir jauns un aizraujošs hobijs - mobiļņika modinātāja programmēšana miegā

ļubļu, jūs jau ziniet
ja godīgi, es pat 10-o nepamanīju, visu nakti lasīju čārlzu bukovski un ķiķināju
un tagad jāpastrādā ar mazliet aizlipušām acīm

pie manis pēdējās divās dienās apzinīgi ierodas cilvēki ar štepseļiem rokās un jautājumiem "kur iespraust?"
tad es atbīdu ledusskapi, izrauju laukā ūdens vārītāja vadu, viņi iesprauž un tad pazūd likt leģendārās podjezda durvis.

vismazāk mani šobrīd var pārsteigt, ierodoties astoņos no rīta, smaidot un ar štepseli rokā.

mamma pa telefonu:
"beidz ņirgt, man kredīts beidzas"
mums vienmēr tādas sarunas pat par pašām visnopietnākajām tēmām

viss, man kaut kas iekšā sāk kņudēt.
saprotu, ka sāk šausmīgi gribēties padedzināt kūlu. nu kaut mazdrusciņ, bet tā lai ir dūmi un smaržo kā pieklājas!
upd: ā, atcerējos, tā mostas svabadais etniskais gars!

Henča draugos.lv ierastīja postu par tēmu, par kuru jau sen gribēju arī pats uzrakstīt. Ļoti laba un spēcīga tēma. Domāju, ka viņš neapvainosies, ja to iznesīšu ārā, nav jau nekas personisks.

Henča raksta: Nezinu kā jums, dārgie draugi, bet man dažkārt liekas, ka tādi vistipiskākie stereotipi ir pārāk nereāli, lai tādi konkretizētos, aktualizētos dzīvē. Un tad tu pēkšņi - kails un nesagatavots - ieraugi tādu, kaut kur uz ielas vai tramvajā, vai i-cafe. Un brīnies apaļām acīm. Un pieķer sevi domājam: 'ak tad tomēr tādi tipi ir sastopami arī īstenībā'.
( tālāk )

Martcore raksta: starp citu, ļoti laba tēma, ļoti laba par to wannabe. man liekas, ka tādu reālu pirmssācēju, piemēram, urlam nav, nu nav tāda vēsturiska etalona, kam līdzināties. vilks viņu sazin, no kurienes tās trenūzenes un ķēdes ir panesušās, bet es esmu ievērojis ko citu - ja pacients pieņem tādu stereotipu, tad viņam parādās arī tādas nianses, par kurām viņš nemaz arī nezin. teiksim reperis tur uzvelk Īsto Keponu un Īstās Platās Bikses, bet viņš, teiksim, nezin kā pareizi staigāt, nekur to nav redzējis. Bet tā gaita viņam kaut kā automātā ar laiku parādās! Nevis apzinīgi izstrādājas un noslīpējas, bet tā it kā tas kepons un bikses uzreiz mainītu to gaitu.

Un tad es domāju - varbūt tas ir kaut kāds ģenētiskais kods, kas ir bijis pirms mūsu civilizācijas. Nu, teiksim, varbūt Atlantīdā jau staigāja apkārt tādi urlas, reperi un metālisti, tikai pēc gadsimtiem viņi kaut kā uzpeldēja atkal masu ģenētiskajā atmiņā.

Man ir neparasti vecvecāki: vecmāmiņai, ierodoties ciemos, ir tendence iekāpt dzīvoklī pa logu, bet vectēvam piemīt telepātiskas spējas. A ko citu es varu vēl secināt no sekojoša dialoga pa telefonu:
martcore: - a vecmāmiņa mājās?
vectēvs: - nē, viņa jau ir pie tevis!

Ladi diena pagājusi, pat atcerēties nav ko. Vismaz tagad ļaušos savu mežonīgo gadu vētrainajām stihijām un aiziešu uz veikalu pēc maizes, desas un tad varbūt pat (o, kādas kaislības mani plosa!) noskatīšos "Panorāmu" "Silent Hill".

p.s. "Da Vinči Kods", protams, ka ir sūdīga grāmata. Laba grāmata tā pēc definīcijas nevarēja būt: Dens Brauns taču uzreiz rakstīja kinoscenāriju!

a nē, ir ko atcerēties, bet labāk nevajag: $1000 dolāru frīrollā palidoju nepacietības un pieredzes trūkuma dēļ. Duraks, nu.

Ja šampanieti no rītiem dzer tikai aristokrāti un deģenerāti, tad pirmie to dara zikurātos, bet otrie - aglomerātos.

Pie reizes zaļais pīārs: kosmonavtovich ir uzmutjījis ilgi gaidīto komūnu futbol_hokej, kurā par futbolu - hokeju arīdzan ir, tā ka velkam.

Sāku lasīt "Sionas gudro protokolus", bet galvā pēšņi vienlaicīgi sāka skanēt dziesma par lācēnu un izrādījās stiprāka par visiem prātvēderiem kopā ņemtiem, tāpēc dungodams iešu palasīt kādu žurnālu un aizmigt vienlaicīgi, melanholiski kustinot kāju pirkstus. arivederči, genecvales.

20 minūšu laikā viens pats pamanījos aprīt veselu vafeļu torti. Tas ir uz labu.

Kau kā lēnām sāk besīt aizvēsturiskā pārdevēja, kura jau kādu desmito reizi izsit čeku un tad skatās ar pārmetošām acīm: "nu ko tad jūs neteicās, ka ar karti? es jau izsitu kasē". Labi, es saprotu, ka vecam cilvēkam kartes nav pierasta lieta. Bet paskaidrojiet man, pilsonim, kurš pats pāris gadus ir nostāvējis pie kases aparāta - kā var dabūt tādu refleksu, kad vispār kaut ko kaut kur sāc sist pirms tu redzi reālu naudu (jeb, precīzāk - turi viņu rokā)???

jāielien vannā, tad jānoskatās izrāde "Planēta" un tad jau varēs ķerties pie hokeja. runājot par pēdējo - radās laba ideja, ka visiem faniem varētu pie ieejas atņemt pūšamos instrumentus, bet tā vietā ierubīt "škodas" klaksonu. no pirmās līdz pēdējai minūtei. ja liekas par maz - piejūgt klāt nopietnu pastiprinātāju.

Es kaut kā no rīta (ap 14 dienā, tobiš) modinu savu galvu augšā, žāvājos un ar ķepām berzēju acis; pirmā doma, kas ienāk prātā: ka pavisam netālu takš notiks ekšens pie uzvaras pieminekļa. Un štukoju, ka pateicoties skaņas caurlaidībai taču vajadzētu dzirdēt kā spridzina salūtu vai arī moņjumentu vai vismaz dzied kādas pusgadsimtu vecas, kareivīgas dziesmas. Nu, saundtrekam kaut kādam jābūt, ja reiz netālu viss notiek (nē, es nedzīvoju tajā dīķī pie Raņķa dambja).

Un točna: kā ausis sāk uztvert signālus, jau iet vaļā taures un bazūnes, kā arī kareivīgie "slovēņiem pa dirsu!" un citas manāmi okupantiskas dziesmas. Tā naturāli iedomājos jau kāda "bišu" līdera uzrunu no podiuma augstumiem:
"Товарищи! Никто не забыт и ничто не забыто! Сплотим ряды! Словенйием па дирсу, судус па вирсу! На то вам моя командирская зарука."

man liekas hokejs šovakar būs žruņimagu ržuņimagu formātā. tāds noskaņojums. Vorobjovs un Kar Vajs.

Cilvēks pamostas, pakustina aizdomīgi stacionāro rokas īkšķi, aizbrien līdz kafijas automātam ložmetējam un svētdienas rītā ievada bez kādiem jokiem DC++ meklī vārdu "paradise". Štob ņepovadno bilo. Ar prieku atminas, kā vakardien norkoz cementēja zvērīgo aizsardzību pret jd vadītajiem "futbolistiem gados", vēlreiz uzmanīgi pārlasa elfz atskaiti un saprot, ka varbūt arī nevajadzēja, lūk, tā no rīta ņemt un...

paradise.of.japan.27.public.fuckers.DVDRipXXX-RoSeXXX.mpg 838.59 MiB slots 0/30 DSL
xxxDark_Paradise_(Fetish_Latex____Bondage) 778.84 MiB slots 0/9 10
Schattenreich (DVD-Rip AC3)(Paradise Lost, Him, Lacrimosa, Nightwish) 728.17 MiB slots 18/... LAN(T1)
Mokpo, Gangsters Paradise (2004 DVDRip, Rus) Cd2.avi 700.62 slots 6/9 DSL
Private_Tropical_Paradise_Island.avi 700.04 MiB slots 3/6 Cable
Shadows In Paradise (Aki Kaurismaki, 1986).avi 695.57 MiB slots 0/6 DSL
Stranger Than Paradise by Jim Jarmush.avi 694.31 MiB slots 9/9 Modem
02_-_They_Shut_Him_Out_Of_Paradise.mp3 76.42 MiB slots 0/10 LAN(T1)

tā nu viš i, tā tā dzīve paiet...
p.s. elfz a negribi savu kritiku publicēt iekš bunkurs - prožekt?

atsaucoties uz šo:
kungi un dāmas, es neesmu vienaldzīgs pret hokeju, man ļoti patīk hokejs, patīk visi spēlētāji arī japāņi un kazahi un pārējie. šajā sakarā lūdzu mani kā nedaintelektuāli nomētāt ar vecajiem "rīgas laika" izlaidumiem. tāpat ļoti vēlams ir "face" (2001g., marts līdz augusts), "esquire" (pēdējie divi gadi) un pāris penthausi. drūmi gaidu egzekūciju, lai varētu degradēt vēl briesmīgāk. savādāk no pirmā pavasara futbola sāp ekstremitātes man.

kaut kā nemanot esmu pārgājis uz sarkanajām "Chesterfield".

Esmu ietīstījies dzīvesbiedres halātā, bet viņa tāpat neatzīst, ka es izskatos pēc narkobarona.