Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2016-04-07 17:26:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
vispār unpaja ieraksts par dāvanām uzdzina mani uz filozofiskās nots, vai man vispār patīk dāvanas, dāvināt un saņemt
man nea, nepatīk, man reāli patīk tikai paša nopelnītais
cibiņu komentāri no sērijas "es tev rozes tu man gultā kaut ko", nezinu, ja man būtu nepiešams sekss apmaiņā pret materiālām vērtībām, es tač laikam dotos pie prostitūtas
ziemassvētki ir jauki, taču var ģimene arī reizi gadā savākties kopā pie viena galda un pārsteigt cits citu ar kādām savādākām fiškām



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]penny_lane
2016-04-07 17:31 (saite)
ai, cilvēki vai nu māk dāvināt vai nemāk. un tie, kuri nemāk un kuriem nemāk, tie tad arī vaimanā, ka viņiem dāvanas liekas sviests, jo, protams, ka doma tirdziņa cimdi (tas, šķiet, bija reāls komentārs pie unpija) ir sviests un vēl miljons lietas ir sviests. a bet gadās tās reizes, kad tu vienkārši esi ahujena šokā, ka kāds ir zinājis ko un kā un kāpēc tu gribi, pat tad ja tu pats neesi zinājis. un tad jākrīt vēkšpēdus un jāķērc aiz laimes.

jāatzīst, ka komentāri pie unpija mostly bija neticams sviests, kur izklausījās pēc savstarpējas apmaiņas un uzskaites. tas viss sūds, protams. stāsts ir vienkārši par spēju sagādāt prieku.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2016-04-07 17:38 (saite)
jā, bet ja kāds tev uzdāvina kaut ko foršu, ko tu ļoti gribi, tu uzreiz jūties viņam tādu pašu pateicību parādā, domā, ko viņš vēlas, a viņš varbūt neko nevēlas, tikai lai cilvēki uz nedēļu no viņa atpišas un ļauj pasēdēt jūras krastā, lūk, uzreiz tāds pata stāvoklis

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]penny_lane
2016-04-07 17:45 (saite)
es laikam daudz lielāku prieku gūstu no trāpīšanas, nevis, kad man trāpa. un, jā, ja mani kas tajā kaitina, tad tā ir nejauša atbildības uzlikšana.

then again, kad kaut kad sūdzējos sen kolēģei, ka neviens mani nav forši apsveicis konkrētajā okeiženā, viņa aizrādīja, ka ko gan es gribu, ja man nav draudzeņu - meiteņu. un, ja tā padomā, vēsturiski visahujenākās lietas vienmēr izdara meitenes, lai arī kā man riebtos dalīt dzimumos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]unpy
2016-04-07 18:20 (saite)
Nu, ja. Un tad viņam jādāvina nedēļa vientuļā vietā jūras krastā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]f
2016-04-07 20:55 (saite)
tu jūties pateicību parādā, bet tas ir lieki.
kādu dienu tas varbūt notiks pats no sevis - ieraudzīsi kaut ko, ko gribēsi tam cilvēkam uzdāvināt. un tas nebūs "tagad mēs esam kviti" - tas jau nu točna tā nestrādā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ravejsledzejs
2016-04-07 18:09 (saite)
dāvanas, nē, bet nogrieztus dzimumorgānus gan, lūdzu, man dodiet. vai nenogrieztus ar visām saknēm. bet dāvanu kā dāvanu, nē.

(Atbildēt uz šo)


[info]anonymous
2016-04-07 18:11 (saite)
Piemēram:

(Atbildēt uz šo)


[info]f
2016-04-07 20:53 (saite)
ja es kaut ko ieraugu, un zinu, ka otram tas varētu sagādāt prieku, es nevaru vienaldzīgi paiet garām. un tas nav uz svētkiem (tur man kāreiz parasti atslēdzas idejas), tas ir parastā ceturtdienā :)

(Atbildēt uz šo)


[info]extranjero
2016-04-08 01:47 (saite)
Personīgi man arī dāvanas liekas kā atavisms no seniem laikiem, kad cilvēki bija nabadzīgāki un nevarēja nopirkt visu, ko ikdienā vēlas. Es, protams, neizslēdzu, ka kāds man varētu uzdāvināt kaut ko ļoti īpaši vērtīgu – jaunu mašīnu, dzīvokli utt., bet praktiski tas laikam nekad nenotiks. :) Bet viss pārējais ir šrunti, kas man nav vajadzīgi.

Bet kā dāvanu atzīstu ziedus un citas lietas, kas nesaglabājas. Man patiktu, ja kāds cilvēks uzdāvinātu, piemēram, kādu jauku filmu vai mūziku – vislabāk jau digitālā formātā, nevis diskus, kas jāglabā. Es pat neiebilstu, ja dāvinātājs to būtu novilcis no torenta. Galvenais, ka man patiktu to skatīties.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?