Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2014-02-24 11:50:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
lūk, pēc ukrainas notikumiem beidzot var paskatīties arī uz latviju no malas

var saprast, teiksim, labējo spēku zināmo popularitāti (a ja viņi vēl uzvilks uzvalkus ar kaklasaitēm kā mūsu raivis dzintars, iegūs vēl pāris preocentus reitingā) - viņi nevienam normālam ncilvēkam nav simpātiski, toties ir skaidri zināms un saprotams, ko viņi grib. tad ir reģionu partija, kuras vēlmes izklausās drusku absurdas un antikonstitucionālas pat janukoviča konstitūcijā. un visbeidzot ir vesels bars ar postprivatizācijas cilvēkiem, kas Ar Kaut Ko var Par Kaut Ko Vienoties (tobiš, ar biznesa cilvēkiem par biznesu) - šī cilvēku grupa ir vispār bez konkrētiem idejiskiem uzstādījumiem, kaut kādas naudas plūsmas kaut kur virzīt, etc

nav grūti saskatīt tāda kļičko vietā, teiksim, raimondu paulu, bet timošenko vietā - teiksim, sudrabu vai ēlerti (un nē, man pret partiju vienotība nav ne minimālāko simpātiju vai līdzjūtības, tā būtu precīzāk jāsaka)

beigās ukraina saņems to pašu "nacionālpolitiku", kas ir pie mums, tupu un neproduktīvu dvižuhu, kas ir totāli jaiznīdē no zemes virsmas pie pirmās iespējas.

lai cik dīvaini tas neizklausītos, bet man liekas, ka gan šeit, gan tur ir nepieciešama īsteni Demokrātiska partija, kas sludinātu demokrātijas idejas, paskaidrotu un ļautu apzināties cilvēkiem viņu individuālās politiskās varas iespējas un vispār diezgan daudz ko paskaidrotu. un man ir pilnībā skaidrs, ka šādai partijai ir jāpilda nevis funkcija "sadosimies visi rokās" (lai pie pirmās nekomfortablās situācijas spēlētu pēdējais_pāris_šķiras un gaudojot mestos kājās labajam spārnam), bet gan totāli jākonfrontē viss esošais politiskais pūls. mums nav vairs demokrātu - es ne timošenko, ne vienotību par tādiem neuzskatu, un uz latvijas ceļa laikiem dročīt arī netaisos.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]begemots
2014-02-24 20:04 (saite)
Tu apgalvo, ka trūcīgās sabiedrībās demokrātija nestrādā labi.

Man šķiet, ka sabiedriskās iekārtas efektivitātei/kvalitātei nav tieša sakara ar kopējo mantiskās turības līmeni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snark
2014-02-24 20:32 (saite)
Dažādi iekārtas veidi dažādi pārtikušās sabiedrībās strādā labāk vai arī sliktāk. Visaptveroša demokrātija ir dārgs prieks, ko var atļauties retais.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2014-02-24 23:42 (saite)
Pag pag.

Tātad, ja pareizi tevi saprotu, tad, teiksim, Islandei demokrātijai būtu salīdzinoši ar Latviju jābūt vispār pilnīgā dirsā, jo, piemēram, tāds pārticības rādītājs kā GDP tur ir divreiz mazāks?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snark
2014-02-25 07:54 (saite)
nu, vispār jau Islandes IKP uz seju sanāk apmēram trīsreiz lielāks kā Latvijai. Ja ņem pēc PPP, droši vien, būs korekcijas, bet arī viņiem sanāk krietni vairāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2014-02-25 08:25 (saite)
OK, labi, ja uz seju, tad sanāk.

Bet tad no tavas tēzes sanāk arī, ka laba demokrātija Islandē ir sekas tam, ka viņi ir pārtikušāki (per capita) kā Latvijā? Un Itālijā tad būtu divreiz labāka demokrātija kā Igaunijā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snark
2014-02-25 11:37 (saite)
Nē, nav tādas formulas (fizmati?), turklāt vēl divreiz (?!!). Es par to, ka vispārējas-un-vienlīdzīgas vēlēšanu tiesības mūsdienās viens no pilnvērtīgas demokrātijas pamatelementiem, un to ne katrs var atļauties. It īpaši grūti ir trūcīgākām valstīm, jo tur trūcīgo īpatsvars ir lielāks, līdz ar to arī lielāka iespēja, ka viņi pavilksies, kad kārtējie populisti viņiem piesolīs zemas cenas un lielas algas, bet tvaika nolaišanas vajadzībām viegli saprotamā veidā norādīs, kurus sliktos nu var droši sist.
Tā pie varas tiek manis pieminētie tipi (kā arī vēl daži citi), un, lai savu pozīciju nostiprinātu, viņi to absurda bedri rok aizvien dziļāku. Savukārt, mēģinājumi kaut ko būtiski reformēt (ar to saprotot izmaiņas sabiedrības attieksmē un uzvedībā, nevis tikai kaut kādu resursu kārtējo pārdalīšanu), izgāžas pie pirmās iespējas, jo reformas vienmēr rada pamatīgu neapmierināto slāni. Tā notika Gruzijā ar Saakašvili, bet nenotika savulaik ārkārtīgi trūcīgajā Dienvidkorejā ar Paku Čžonhi, Singapūrā ar Li Kvan Ju vai Čīlē ar Pinočetu. Un tas nenotika arī kopumā veiksmīgajās deviņpadsmitā gadsimta Eiropā un ASV, kur elektorāts bija pamatīgi ierobežots.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2014-02-25 11:52 (saite)
Ahā.

Nu, visā visumā izklausās saprātīgi. A kā ar Īriju, Somiju un vairākām citam uz demokrātijas iedibināšanas brīdi, šķiet, visai nabadzīgām valstīm, kurās tagad ar demokrātiju ir viss vairāk vai mazāk kārtībā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snark
2014-02-25 19:36 (saite)
Nu, ceļš uz to nav bijis viegls. Piemēram, somi savas neatkarības pirmsākumos dabūja sev kaklā itin asiņainu pilsoņu karu, kas ļoti labi atvēsināja vēlmi aizrauties ar laimes solījumiem. Un saprata, ka sabiedrībā bez kompromisiem neiztikt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?