runājot par čavesu - es izjūtu ne tik daudz simpātijas pret viņu kā personību, bet es izjūtu milzīgas milzīgas simpātijas pret dienvidamerikas kontinentu, kas ir veiksmīgi atkratījies no ziemeļamerikas spiediena
un komandante šeit, kā saka, uzradās īstajā laikā un, šķiet, aizgāja arī īstajā laikā
protams, ir ļoti pārgalvīgi mēģināt uztaisīt no čavesa varoni
viņš nebija īpaši veiksmīgs valsts vadītājs īstermiņa nozīmē (a ilgtermiņā - to mēs vēl redzēsim), un neapšaubāmi, ka tauta viņu lamāja, jo lai pārstātu lamāt valdību, cilvēkam ir pašam jāsāk dzīvot marmora pilī ar strūklakām (un tad, savukārt, jau tauta lamās viņu pašu)
vienīgais, ko amerikāņi, kurus pizģī ārā no kontinenta, var darīt, ir šos neapmierinātības vaidus tiražēt, bet visiem pohuj
komandantes galvenā nelaime slēpās tajā, ka viņš ir nevis pārbarota birokrātija vai vietējā volstrīta, bet gan odioza personība, uz kuru mēs varam parādīt ar pirkstu
cik noprotu, brazīlijā ir vēl lielāka žopa (augstais kraimreits = augstais bezdarba līmenis = naudas sadalīšana sabiedrībā ar zemāko iespējamo ekonomisko efektivitāti), bet brazīlijas ekonomikas ministram neviens neskraida pakaļ ar plakātiem pa sanpaulu ielām
no perspektīvām paēdis nebūsi, taču būtu ļoti stulbi šīs perspektīvas nenovērtēt
tas tā
galvenais čavesa formulas ieguldījums ir nevis skaistas uzvaras etapos, bet gan laba vieta pole positionā
atliek tikai pieņemt darbā boksos pareizus mehāniķus