Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2005-11-06 05:17:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
es ļoti ilgi domāju pirms uzrakstīt šo postu. es domāju, ka Pāvils domāja daudz ilgāk pirms rakstīt savus postus. Es esmu atskārtis ļoti vienkāršu lietu. Proti, to, ka man ir reliģija.

Es mīlu Dievu. Un mans Dievs ir Mīlestība. Jeb, precīzāk, Mīlestība ir mans Dievs. Es mīlu Mīlestību.

Nepastāv ne Jēzus, ne Buda, ne Allāhs.
Nepastāv nekādi noteikumi.
To nav.
Cilvēki tiecas pēc gaismas, pat tie, kas tiecas pēc tumsas. Bet visi mēs kopā tiecamies tikai pēc viena. Meklējot skaidrojumus eksistencei, pat nesaprotot, ar ko šīs zināšanas varētu būt noderīgas - kakova huja?! Bļin, nu kā lai es izstāstu...

Budisms ir tendēts uz Lietu Patieso Dabu izpratni. Kristietība ir vairāk tendēta uz Altruismu. Bet tas viss kopā - nu, tas ir pieejams tepat, vienkārši vajag...atzīšos godīgi, es nezinu, ko vajag darīt vai nedarīt...

Es domāju par kodolu. Ka katrā no mums ir kaut kāda daļiņa, kas liek citus cilvēkus ienīst un slepkavot vai daļiņa, kas liek darīt kaut ko labu citiem cilvēkiem. Tikai to vajag pamodināt. Nu, to visu. Bet ja nesaprot šo lietu patieso dabu, tad, jā, tad ir elle, bet katram ir iespēja, man-tev-viņam. Bļin, nu kā lai es pastāstu?! Atomi riņķo, riņķo.

To, ka visas elles un paradīzes eksistē šeit, tagad? Ka vajag paļauties un laisties, ka nav jēgas cīnīties ar savu dabu, izņemot šo ticību? To, ka TĀ VADA TAVUS CEĻUS, tava ticība kaut kam, tā nav nolemtība, tas vienkārši ir vektors? To, ka tu esi maza skudra kosmosa priekšā? Tev atgādināt par laika un attāluma bezgalību, kas bezkaislīgi pastāsta par mums daudz vairāk, nekā jebkas cits? Ka tu kādreiz pārvarēsi šo barjeru, izpratīsi bezgalību, tā?

Mēs esam vientuļi. Pat ja mums būtu draugi-citplanētieši, viņiem arī ļoti ātri viss piegrieztos. Es vispār nesaprotu kā trīs musketieri vai žanna d'arka vai čingačguks... sekunde pagāja - tās vairs nav. un kamēr šo rakstīju vēl dažas sekundes pagāja. un kamēr šo... a dzīve pabeigsies, nah, gadi 60+, ja paveiksies.

man gribas, lai visiem cibā un visur kur citur arī un arī Somālijas pamatiedzīvotājiem - būtu labi un jauki kaut kā. lai AIDS varētu izārstēt. lai nebūtu karu. lai cilvēki jauki izturētos viens pret otru. lai iemīlētos. lai visa daba mums visapkārt teiktu, jā, nu ir tā forši uz mums paskatīties. bet galvenais - lai mēs kaut kā izjustu viens pret otru mīļas sajūtas. Nu tā kautkā.

mk 2005 Nov6 05:17

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]skuka
2005-11-06 22:39 (saite)
Es nodzīvoju ļoti daudzus gadus, domādama (bet neticēdama, ne-ticēdama), ka Dieva nav. Tad kāds teica: izej no pretējā, nejautā, vai Dievs ir. Pasaki sev, ka Dieva nav. Un, tikko tu pasaki, ka Dieva nav, tu saproti, ka nav nekā. Nekādas jēgas visam.
Vēl pēc kāda laiciņa man kāds pateica, ka es visu laiku esmu ticējusi Dievam, tikai liegusies to atzīt.
Un tad vēl trešo: ka sirdsapziņa ir Dieva balss tevī, ka, sarunājoties ar savu sirdsapziņu, tu sarunājies ar Dievu. Tas ir par to Tevis minēto tiekšanos.
Bet vispār neņemiet mani galvā, es neko nezinu. Varbūt labāk nebūtu rakstījusi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2005-11-07 05:13 (saite)
Es tev varu atbildēt - tā laika un attāluma bezgalība iznīcina jebkuras domas par Dievu, respektīvi, ja tu sāc domāt tā, ka pastāv Skudras un pastāv Skudru Pavēlnieks. Tas ir krahs, tas ir pizģec jebkura cilvēka dzīvē. Un ikviens cilvēks domā - ja reiz es esmu skudra, ja pastāv jau tā pašnolemtība, tad kāda vilka pēc man ir vajadzīgs tam visam vēl kaut kāds fakinais pavēlnieks? Lai regulētu tur dzimšanas-miršanas laikus? Lai staigātu pa pasauli ar kalendāru?

Ir moments, kad cilvēks saprot, ka viņam nekā no tā visa nav, viņā pašā nekā no tā nav - viņā nav tās apziņas, tā, ka viņš ir skudra, saproti, viņā ir ļoti daudz kā cita, bet TIEŠI ŠĪ viņā nav. Tas ir jāaiziet un jānopelna. Aptver, vēl jānopelna izpratne par to, ka tu esi skudriņa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skuka
2005-11-07 09:08 (saite)
nē, cilvēku un Dievu nešķir laika un attāluma bezgalība, Dievs nav arī pašnolemtība, Dievs ir katrā cilvēkā un, kā jau citēja bez4pieci - zem katra akmens un zālītes. Un tomēr tas ir viens Dievs, nevis akmenim savs, zālītei savs, cilvēkam savs. Dievs arī nav cilvēku/skudru pavēlnieks, Dievs savā ziņā ir pedagoģija, tā tieksme uz gaismu un mīlestību, un, ja nav Dieva, tad īsti nav vērts arī nekur tiekties. tas nav aprēķins,- ne tikai sevis dēļ nav vērts, bet tāpēc, ka pasaulei ar to nebūs līdzēts. ja jau pasaule ir bez Dieva un viss ir tikai nejauši un tāpat vien, gadījies. tāds joks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2005-11-07 12:33 (saite)
Laika un attāluma bezgalība apzīmē Dieva neiespējamību. Ja pietiekoši ilgi domā par šo neiespējamību, insanity garantēts. Respektīvi, mēs dzīvojam tādās kategorijās, kurās nedzīvo kosmoss - saproti, tur viss ir kaut kā tālu projām un nekad nebeidzas un nekāds Dievs tur nav vajadzīgs, bet mums te viss ir samērīts un beidzas. Mēs paši to arī esam visu izdomājuši. Dievu ieskaitot, jo bez tā būtu grūtāk, es tev piekrītu. Par to, ka tas ir visur - tas nav tik svarīgi, lai tas atrastos visur, lai būtu tā kā Smillas jaunkundzei "viņš ir visur, arī pudelē". Ja viņš ir cilvēkā, tad viņš nokļūst arī akmenī vai zālītē, kad tu uz to paskaties vai padomā. Tas ir svarīgi. Un par pedagoģiju...redzi, 13 gados cilvēks var iebāzt kaķītim pakaļā puļķi, 23 gados tādu pašu kaķīti paglaudīt un nemaz nav īsti skaidrs un saprotams, kādēļ tad viņš rīkojās tā un kādēļ tagad šitā, kāda ir tā pedagoģija paveikta, tikai nesaki, ka pa šiem 10 gadiem viņš ir pamanījis, ka neviens cits līdzcilvēks nemoca kaķus un izdarījis secinājumus - šādas lietas, imho, nenotiek socializācijas procesā. Vienkārši paliek žēl ar laiku tas kaķis - un kāpēc paliek žēl, viņam taču nekas nodarīts, viņam klājas visnotaļ labi, nu, tu saproti, kas cilvēkā sāk ierunāties.
vai arī skudrai, kas pa visu savu dzīvi ir:
a)atnesusi 48 skaidas uz pūzni
b)pārējo laiku tajā puznī ir nočučējusi
pie tam vēl, iespējams, ka ar apziņu par sava dzīves laika ilgumu, viņai nekāds Dievs nav vajadzīgs. Tas neko nemaina.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skuka
2005-11-07 12:47 (saite)
Eu, nē:) nevis Dievu cilvēki ir izdomājuši, bet laika un attāluma bezgalību!
Pie tam, ja tāda laika un attāluma bezgalība ir, tad Dievs tai vajadzīgs vēl jo vairāk, jo kā tad tā varētu pastāvēt bez Dieva? Pati par sevi? Padomā tikai - bezgalība un... nekā? Kurš vēl, ja ne Dievs, varētu radīt bezgalību?:)
Un tas ir tas brīnumainākais Dieva esamības faktā, ka Viņš ir tik liels kā bezgalība un tik mazs, ka ievetojas manā sirdī.


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2005-11-07 12:51 (saite)
Padomā tikai - bezgalība un... nekā?
--------------------------------
grjobanie citplanētieši :) kuriem Dieva vietā var būt kaut kāds astoņtonnīgs rūcošs agregāts!

un laika/attāluma bezgalība manā galvā ir pierādīta, kamēr Dieva eksistence nav. tas ir liels jautājums par to - kurš ko un kāpēc ir izgudrojis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skuka
2005-11-07 13:05 (saite)
ceļš uz Dieva eksistences atziņu nav pierādījumu ceļš (lai gan daudzi reliģiozi domātāji ir mēģinājuši), tāpēc ir pilnīgi nelietderīgi par to diskutēt:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2005-11-07 13:12 (saite)
ja tas nav pierādījumu ceļš, tad diezin vai ar to pašu var ņemt un kaut ko pierādīt attiecībā pret to, kas ir pierādāms. zinu, ka bredova tagad uzrakstīju, bet ceru, ka saprati

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skuka
2005-11-07 13:21 (saite)
Sapratu gan, tikai gribu piebilst, ka ar to, proti, ticību Dieva eksistencei, nekas attiecībā ne pret ko un nevienam nav jāpierāda, tas ir katra cilvēka ļoti personisks un intīms jautājums.

Ne par tēmu - var ticēt arī neapzinoties. Vienkārši brīdis, kad apzinies, ja tas pienāk, ļoti sakārto tavu pasauli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2005-11-07 13:49 (saite)
protams, ka var nevis ticēt tam, ko tu neapzinies...nu, lūk, es ticu Mīlestībai. Es visu laiku neapzinājos to, ka tieši Mīlestībai, ka es visu laiku vai slikti vai labi rīkojos tās iespaidā, bet daudz kas mainās, kad tu to aptver. Kad tu aptver to vektoru. Kad tu saproti pēc nekur nerakstītiem likumiem, kur tu rīkojies slikti, un kur - labi. Nav svarīgi, vai tas kaut ko sakārto vai nē (manā gadījumā - nē). Un es šeit uzrakstīju par to intīmo jautājumu. Mēs tagad vispār visu šo laiku diskutējam par ļoti intīmiem jautājumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skuka
2005-11-07 14:21 (saite)
Sakārto ne jau kā piemēslotu istabu, bet tādā nozīmē, ka tu esi, kā pats teici, "aptvēris to vektoru". Tātad sakārto domāšanu, ne jau dzīves jezgu un sadzīviskās problēmas. Katrs ir gana vājš, lai no sava vektora laiku pa laikam novirzītos, bet, tā lielā atšķirība,- kad viņš šo vektoru zina, tad arī apzinās novirzi, cenšas to neatkārtot, kaut kā savest sevi kārtībā, tuvināt savam ideālam par to sevi, kādu vēlies redzēt. Tur arī Dieva (vai Mīlestības) pedagoģija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?