Sakārto ne jau kā piemēslotu istabu, bet tādā nozīmē, ka tu esi, kā pats teici, "aptvēris to vektoru". Tātad sakārto domāšanu, ne jau dzīves jezgu un sadzīviskās problēmas. Katrs ir gana vājš, lai no sava vektora laiku pa laikam novirzītos, bet, tā lielā atšķirība,- kad viņš šo vektoru zina, tad arī apzinās novirzi, cenšas to neatkārtot, kaut kā savest sevi kārtībā, tuvināt savam ideālam par to sevi, kādu vēlies redzēt. Tur arī Dieva (vai Mīlestības) pedagoģija.