Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2008-10-09 20:38:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
litdibr
nupat pastaigājoties pa vietējo mežu, man ienāca prātā tas, ka Bībeles tapšanas laikā cilvēki, kas dzīvoja Romas impērijas laikos, varbūt vispār nebija tādi, kas ir spējīgi piedot visai pasaulei, nu tādi, kas salāpoties otrajā rītā uz paģirām, ir spējīgi mīlēt visas radības pasaulē - tieši tas jau būtībā tiek uzskatīts par daudz lielāku brīnumu nekā netradicionālā ārstniecība, levitācija, staigāšana pa ūdens virsmu, etc senajās austrumu reliģijās visi šie triki vispār ir bērna šļupsti, kaut vai paskatieties, kādas īpašības tiek piedēvētas daosiem.

piedevām vēl, kā vienlaicīgi ar dažādu reliģijas formu maiņu ir saistīta attieksme pret cita cilvēka dzīvības neaizskaramību - morāles ziņā tikai karos vai arī milzīgas naudas dēļ cilvēki šobrīd spēj apzināti nogalināt viens otru, bet tie jau ir nenovēršami principi; būtībā, ja runājam par to, kāpēc Labais kādu dienu uzvarēs Ļauno, tas slēpjas fiškā, ka Ļaunais ir visu laiku konstants, kamēr Labais var progresēt. tomēr pie jebkādiem nosacījumiem konstantais Ļaunais arī paliks, tāpēc, ka kaut vai kristietiskā vai islama baznīca visā savas pastāvēšanas vēsturē tā arī nav izskaudusi neiecietību.

interesanti, ka Marks Tvens romānā par Konektikutas jeņķi karaļa Artura galmā aizmirst par pirmo jautājumu, taču atceras par otro.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]prtg
2008-10-09 18:20 (saite)
Jēdziens "izskaust" btw jau ietver neiecietību. Kā lai kaut ko izskauž otrā tas, kurš mācīts paciest un netiesāt un problēmas meklēt pirmkārt sevī?

Tā kā reliģijās parasti ārstējas slimie un vājie (tajā nav nekā nosodāma, jo vairums cilvēku ir slimi un vāji), tad neiecietība reliģiskajās kopienās tomēr ir samērā reti izplatīta, kas faktiski apliecina to, ka tās tiešām sniedz dziedinošu efektu, bet retās tās izpausmes (atskaitot reliģiju ekstrēmos novirzienus) visdrīzāk norāda uz iecietības pašās reliģiskājās kopienās pret saviem brāļiem un māsām, pārpilnību.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2008-10-09 18:33 (saite)
neiecietība ir gluži vienkārši ideoloģiska
Bībelē pastāv jēdziens "neticīgie", ko vēl tur vairāk var piebilst
būtu taču ne pārāk pātīgi noliegt, ka reliģijas nav arī zināmas ideoloģijas
cits jautājums, ka, piemēram, Eiropas kristietiskās kopienas atšķirībā no amerikāņiem vai islamistiem lēnām nodos savas dogmas aizmirstībai (ja palasa Džemalu, tad viņš uzskata, ka eks-kristieši pāries islama nometnē, ja palasa pārliecinātākos kristīgos eiropiešus, tad viņi ir izlēmuši, ka eks-kristieši nonāks pidarasu ellē dēļ amerikāņu liberalitātes; abi šie uzskati, protams, ir totāli mudaciski, bet, kā lai labāk pasaka, Vatikāns no tā nemainīsies), taču dogmas jau arī nepārmainīsies no tā, ka kāds meklē un atrod savas interpretācijas pašos svētajos rakstos, nevis svētajās dogmās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2008-10-09 18:44 (saite)
Nu pag, Vecā Derība tak kristiešiem jau ir sen noiets etaps, jāskatās un jātiesā, ja ir tāda vēlme pēc Jaunās Derības, jo tās misija bija piepildīt vecās kārtību, un reizē to atcelt un aizstāt ar mīlestības likumu, kas skaitās, ka arī ir noticis. Piemēram, Džīsas vans sed: ".. bet, ja kāds savu brāli sauc par bezdievi, tam būs degt elles ugunīs", pie tam brālis šeit ir domāts visplašākajā nozīmē, kā līdzcilvēks. Tā ka antipraidisti-kristieši paši diezko labi nepārzina savu ideoloģisko literatūru. Bet es paklanos aicinājumam uz šādu pietāti pret "neticīgajiem", faktiski aicinājumu uz "neticīguma" jēdziena kā tāda neizmantošanu un diezgan skarbo norādi uz šāda iedalījuma grēcīgo dabu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2008-10-09 18:59 (saite)
jo tās misija bija piepildīt vecās kārtību, un reizē to atcelt un aizstāt ar mīlestības likumu
----------------------
pagaidi, rakstiem kā tādiem nevar būt nekādas misijas, tas ir tikai teksts. misija var būt tikai cilvēkiem, kas to interpretē. un arī pāreja no tumšajiem viduslaikiem uz apgaismības laikmetu - tas nav gluži teksta cilvēks, bet kaut kādas izmaiņas cilvēku dabā, iespējams, GARĪGO LĪDERU dabā (kurus tomēr pieņem vai nepieņem tās pašas tautas masas), šī pāreja, piemēram, tiek skaidrota ar izziņas tieksmi, lai arī skaidra bilde, ka algebras vienādojumu var mierīgi risināt ar dievpalīgu, es neredzu šeit vispār nekādu konfrontāciju.

varbūt var runāt par humānismu, kas radies brīdī, kad cilvēks ir sapratis, kāds viņš tomēr ir baismīgs un nežēlīgs tips, bet, nu...tā jau nav nekāda tur konstanta zinātne, reliģija vai principu sistēma, tad, kad kauns pašam par sevi paliek, tad arī kļūsti humānists.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2008-10-09 19:40 (saite)

Starp citu, [info]prtg, runā, ka jaunie tulkojumi no pēc iespējas senākām Bībeles versijām, kuri pretendē uz precīzāku un noskaidrotāku kontekstu nekā King's James et al, kāreiz apgalvo, ka džīss vārdus par brāļiem tiešām lietojis plašā kontekstā. Bet nekādā gadījumā neattiecinājis to uz neebrejiem. Un ka visa Jēzus pravietošana ir vērsta ekskluzīvi uz savējiem - ebrejiem, jo citi nemaz par cilvēkiem netapa uzskatīti.

Tas nekādā gadījumā nenoliedzot pašu labo vēsti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2008-10-09 20:08 (saite)
Ir taču arī esošajā tulkojumā teksts arī par neebrejiem, par to, ka arī pagāni ir aicināti pie svētku galda, un ebreju izpratnē tas nudien bija tuvu zaimošanai, tāpēc jau konservatīvākie pilsoņi viņu uzskatīja par jukušo, bet mācītāji par svēto rakstu zaimotāju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]prtg
2008-10-09 20:05 (saite)
Tur jau tā lieta, ka Jauno Derību nevar dogmatizēt, neizkropļojot. Ja paskatāmies uz Kristu kā cilvēku, kas runā un rāda sakarīgas lietas, būdams vienkāršs cilvēks, un reizē tāds, kam kaut kas īpašs dots vairāk nekā citiem, piemēram, spēja sēt mīlestības pret tuvākajiem un arī svešiniekiem ideju tautā, kas līdz šim ir aicināta būt radikāli separātiska un nomētāt ar akmeņiem pieķertos grēciniekus, tad šī dzīve arī ir vienīgais Jaunās Derības vēstījums, skatāma kopumā un sajūtama. Vienlaikus Kristus atklāj (vai iedibina) Svētā gara klātesamības mistēriju, apgalvojot, ka reizē ar kristības sakramentu tā pietuvina ikvienu pastiprinātai Dieva apziņai, nu, vismaz teorētiski. Tieši ar šo arī sākas ticu/neticu moments, spēja pieņemt/nepieņemt tik iracionālu domu par neredzamu, klātesošu Dieva emanāciju, kā vienu no trīsvienības elementiem. Tieši ar šo rodas arī stulbās diskusijas par ticīgs/bezdievis, it kā kāds varētu to redzēt labāk nekā citi.

Tādēļ Jaunajā Derībā atšķirībā no Vecās (jūdaisma) vairs nav nekādas burta kalpības, tas drīzāk ir stāsts par to, kā viens cilvēks mīl savu tautu, un māca tai mīlestību, bet tā to nesaprot, un tiko šovs ir beidzies, visu piedzīvoto labo ātri vien aizmirst un novēršas nicinājumā, jo šis cilvēks nez kāpēc negrib bīdīt revolūciju pret romiešiem, un kaut kā stulbi ir pēkšņi arī zaudējis visu savu harizmu. Bet pēc viņa krustā sišanas visi tomēr nez kāpēc jūtas par kaut ko vainīgi, kaut arī pašpasludinājušais tiesnesis par savu netiesāšanas ideju tikko kā ir padzīts no laukuma, un neviena vairs, kas tiesātu, nav vairs palicis.

Oficiālā baznīca savulaik Jauno Derību tomēr dogmatizēja, izraisot no vienas puses mīlestības imitēšanas bumu un piedošanas pērkamību caur indulgenci, kas veselīgi domājošajos un pret sevi godīgajos cilvēkos izsauca vien riebumu, un no otras puses nostiprināja savu varu, jo tajos tumšajos laikos jau nebija nekādas alternatīvas morāli-ētiski idejiskās bāzes, pie tam tā bija zudusi arī baznīcas iekšienē, kas pretrunu vēl tikai padziļināja un radīja spēcīgu antidogmu, tikpat bezjēdzīgu kā pati dogma. (Bet tie, kas iedziļinājās, tomēr saprata un radīja pretestību, un tas vienmēr ir bijis cikliski, visas šīs jaunu konfesiju būšanas ir tikai vēlme piepildīt šo ideju tik labi kā nav spējusi neviena cita konfesija, un reizē nespēja to izdarīt, tomēr izkopjot kādu tās daļu labāk nekā tas izdodas pārējām konfesijām.)

No šīs mīlestības dogmatizēšanas mēģinājuma netaisnības pēc tam nāca visi lielie sūdi, tostarp globāls dvēseles tukšums, kuru mēģināja aizpildīt gan fašisms, gan komunisms ar savām idejām par skaisto un labo, bet kas reāli saslima ar varas un tās pausto uzspiesto ideju piespiedu ekspansijas realizēšanu. Katoļu baznīca pagaidām ir vienīgā, kas ir atvainojusies par nodarīto, kaut arī varbūt nepietiekami dziļi, un jā, arī vācu tauta, bet ne jau tie, kas toreiz šāva ebrejus, par padomju iekārtas adeptiem, kuri turpina piesegties ar uzvaru pār nacismu, nemaz nerunājot.

Bet tas, ka var ar draugiem sēdēt pie ugunskura, dalīties pārtikā un jaukās sarunās, manuprāt izdzīvos vienmēr. Un tad arī var sajust to Lielo nepasakāmo, to, kas ir virs individuālā egoisma vai ideju šaurības, tas, ko neviens nevar dogmatizēt, bet ko vienmēr pēc tam kā sajūtu var atcerēties kā varbūt vērtīgāko, kas ir bijis dzīvē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nord
2008-10-09 20:33 (saite)
uh, pēc šitā es tev pilnīgi varētu mīlestībā atzīties

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2008-10-10 06:47 (saite)
mani vienmēr ir interesējuši paradoksi un robežjautājumi, šis varētu būt viens no tiem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]martcore
2008-10-09 20:35 (saite)
jā, tu ļoti pareizi uzrakstīji, es tur daudz kam piekrītu
un tomēr es par to, ka, lūk, dienā, kad visi sajutās vainīgi par netaisnību (un nevis jau par to, ka Dievu notiesājuši, bet ka tupa pārējie divi pie krusta bija daudz lielāki noziedznieki, otrs variants bija nevis drusku pārrēķinājies augļotājs, bet nežēlīgs un cinisks slepkava, jūti kontrastu?!) - tas nekā būtiski vai strauji neietekmēja tālāko cilvēka taisnīguma un žēlsirdības izaugsmi, tā vispār parādījās daudz sen agrāk, kad cilvēki ieviesa tiesu institūciju kā tādu - vai lai noveltu atbildību no sevis, vai arī lai spriež gudrākie un taisnīgākie, to neviens nevar pateikt.
Kristus gadījumā jūdu karali vispār notiesāja svešzemnieks - Pilāts, kas ir tāpat, kā tagad mūsu puķu tirgotājai Maijai nāvessodu piespriestu amerikānis Džonsons, un tu justos šet vainīgs par kaut ko - ne tu šo Džonsonu šurp sauci, ne tu viņi vēlēji.
netaisnas tiesas gadījumā šodien izpildinstances atrodas ķēdītē tik tālu no mums, ka mēs zinam, jā, kaut kur tiek varbūt arī spriestas netaisnīgas tiesas, bet mēs tad te pričom, mēs nevaram to ietekmēt.
un visa šī dzīvības cenas izaugsme, par ko es runāju, tas galīgi nav tikai Golgātas kalns, un varbūt vispār nav Golgātas kalns.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2008-10-10 06:31 (saite)
Par to Pilātu - viņš jau bija tikpat apjucis, kā būtu Džonsons, ja tam Maiju atstieptu un liktu tiesāt vietājās konkurentes-tirgustantes, kas viņu apsūdzētu par to, ka esot visiem stāstījusi, ka tirgus ideja nav laba, un tāpēc tas visiem sācis traucēt biznesu. Tāpēc Pilāts vispirms vaicāja padomu pūlim, un tā kā uz svētkiem vienu noziedznieku varēja brīvlaist, viņš prasīja: Kristu vai Barabu, un pūlis izvēlējās, lai atlaiž noziedznieku (jo tas bija ne vien noziedznieks, bet arī kūdītājs pret romiešiem), tāpēc Pilāts, būdams tomēr ar zināmu taisnīguma izpratni, ar vārdiem "es pie viņa nekādas vainas neatrodu" vēl pārjautāja par Kristu, "ko man darīt ar šo nelaimīgo, es nekādas vainas pie viņa neatrodu", un saņēma nepārprotamu atbildi "sist viņu krustā". Droši vien nodomāja, ka tie jūdi ir vienkārši ķerti, bet, iespējams, sajuta, ka piespriež nāvi mzliet īpašākam cilvēkam, un pateica episko "jūs redzat, es tagad mazgāju rokas nevainībā".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]prtg
2008-10-10 06:40 (saite)
Domāju, ka dzīvības cenas izaugsme paradoksālā veidā ir radusies no kopējās labklājības izaugsmes (paldies industrializācijai), no nostiprinājušās eiroamerikāniskās atziņas, ka pēc nāves nav reinkarnācijas, tātad dzīvojam vienreiz, bet visvairāk jau no jēdziena IKP lomas ekonomikas attīstības plānošanā, kurā naudas izteiksmē ir izrēķināms katra cilvēka pienesums valstij visa mūža garumā, un kurā cilvēka dzīvības zaudēšana vai pilsoņa izceļošana tiek mērīta kā potenciāls zaudējums valsts ekonomikai. Tāpēc nabadzīgākās valstīs kopumā par cilvēkiem rūpējas mazāk (izņemot tajās, kurās ir gudrs un labs karalis), bet bagātajās ļoti. Un bagātajās ir arī vairāk iespēju, jo valstij ir vairāk naudas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]prtg
2008-10-10 06:55 (saite)
Vēl tā dzīvības cena iespējams ir augusi kopā ar skaistuma kultu, jo nāve un nogalināšanas process kaut kādā brīdī ir atzīts par neestētisku (varbūt tieši līdz šai atziņai vēl nebija izauguši Īzaka laikos?). Man tāpēc patīk indiešu bēres, vismaz tas, kā tās tiek attēlotas, jo tajās nav nāves smagnējā neglītuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]anonymous
2008-10-09 18:20 (saite)
izlasīju "vidējo mežu" un uz brīdi apmulsu

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?