litdibr
nupat pastaigājoties pa vietējo mežu, man ienāca prātā tas, ka Bībeles tapšanas laikā cilvēki, kas dzīvoja Romas impērijas laikos, varbūt vispār nebija tādi, kas ir spējīgi piedot visai pasaulei, nu tādi, kas salāpoties otrajā rītā uz paģirām, ir spējīgi mīlēt visas radības pasaulē - tieši tas jau būtībā tiek uzskatīts par daudz lielāku brīnumu nekā netradicionālā ārstniecība, levitācija, staigāšana pa ūdens virsmu, etc senajās austrumu reliģijās visi šie triki vispār ir bērna šļupsti, kaut vai paskatieties, kādas īpašības tiek piedēvētas daosiem.

piedevām vēl, kā vienlaicīgi ar dažādu reliģijas formu maiņu ir saistīta attieksme pret cita cilvēka dzīvības neaizskaramību - morāles ziņā tikai karos vai arī milzīgas naudas dēļ cilvēki šobrīd spēj apzināti nogalināt viens otru, bet tie jau ir nenovēršami principi; būtībā, ja runājam par to, kāpēc Labais kādu dienu uzvarēs Ļauno, tas slēpjas fiškā, ka Ļaunais ir visu laiku konstants, kamēr Labais var progresēt. tomēr pie jebkādiem nosacījumiem konstantais Ļaunais arī paliks, tāpēc, ka kaut vai kristietiskā vai islama baznīca visā savas pastāvēšanas vēsturē tā arī nav izskaudusi neiecietību.

interesanti, ka Marks Tvens romānā par Konektikutas jeņķi karaļa Artura galmā aizmirst par pirmo jautājumu, taču atceras par otro.