Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2008-10-09 20:38:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
litdibr
nupat pastaigājoties pa vietējo mežu, man ienāca prātā tas, ka Bībeles tapšanas laikā cilvēki, kas dzīvoja Romas impērijas laikos, varbūt vispār nebija tādi, kas ir spējīgi piedot visai pasaulei, nu tādi, kas salāpoties otrajā rītā uz paģirām, ir spējīgi mīlēt visas radības pasaulē - tieši tas jau būtībā tiek uzskatīts par daudz lielāku brīnumu nekā netradicionālā ārstniecība, levitācija, staigāšana pa ūdens virsmu, etc senajās austrumu reliģijās visi šie triki vispār ir bērna šļupsti, kaut vai paskatieties, kādas īpašības tiek piedēvētas daosiem.

piedevām vēl, kā vienlaicīgi ar dažādu reliģijas formu maiņu ir saistīta attieksme pret cita cilvēka dzīvības neaizskaramību - morāles ziņā tikai karos vai arī milzīgas naudas dēļ cilvēki šobrīd spēj apzināti nogalināt viens otru, bet tie jau ir nenovēršami principi; būtībā, ja runājam par to, kāpēc Labais kādu dienu uzvarēs Ļauno, tas slēpjas fiškā, ka Ļaunais ir visu laiku konstants, kamēr Labais var progresēt. tomēr pie jebkādiem nosacījumiem konstantais Ļaunais arī paliks, tāpēc, ka kaut vai kristietiskā vai islama baznīca visā savas pastāvēšanas vēsturē tā arī nav izskaudusi neiecietību.

interesanti, ka Marks Tvens romānā par Konektikutas jeņķi karaļa Artura galmā aizmirst par pirmo jautājumu, taču atceras par otro.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]martcore
2008-10-09 20:35 (saite)
jā, tu ļoti pareizi uzrakstīji, es tur daudz kam piekrītu
un tomēr es par to, ka, lūk, dienā, kad visi sajutās vainīgi par netaisnību (un nevis jau par to, ka Dievu notiesājuši, bet ka tupa pārējie divi pie krusta bija daudz lielāki noziedznieki, otrs variants bija nevis drusku pārrēķinājies augļotājs, bet nežēlīgs un cinisks slepkava, jūti kontrastu?!) - tas nekā būtiski vai strauji neietekmēja tālāko cilvēka taisnīguma un žēlsirdības izaugsmi, tā vispār parādījās daudz sen agrāk, kad cilvēki ieviesa tiesu institūciju kā tādu - vai lai noveltu atbildību no sevis, vai arī lai spriež gudrākie un taisnīgākie, to neviens nevar pateikt.
Kristus gadījumā jūdu karali vispār notiesāja svešzemnieks - Pilāts, kas ir tāpat, kā tagad mūsu puķu tirgotājai Maijai nāvessodu piespriestu amerikānis Džonsons, un tu justos šet vainīgs par kaut ko - ne tu šo Džonsonu šurp sauci, ne tu viņi vēlēji.
netaisnas tiesas gadījumā šodien izpildinstances atrodas ķēdītē tik tālu no mums, ka mēs zinam, jā, kaut kur tiek varbūt arī spriestas netaisnīgas tiesas, bet mēs tad te pričom, mēs nevaram to ietekmēt.
un visa šī dzīvības cenas izaugsme, par ko es runāju, tas galīgi nav tikai Golgātas kalns, un varbūt vispār nav Golgātas kalns.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2008-10-10 06:31 (saite)
Par to Pilātu - viņš jau bija tikpat apjucis, kā būtu Džonsons, ja tam Maiju atstieptu un liktu tiesāt vietājās konkurentes-tirgustantes, kas viņu apsūdzētu par to, ka esot visiem stāstījusi, ka tirgus ideja nav laba, un tāpēc tas visiem sācis traucēt biznesu. Tāpēc Pilāts vispirms vaicāja padomu pūlim, un tā kā uz svētkiem vienu noziedznieku varēja brīvlaist, viņš prasīja: Kristu vai Barabu, un pūlis izvēlējās, lai atlaiž noziedznieku (jo tas bija ne vien noziedznieks, bet arī kūdītājs pret romiešiem), tāpēc Pilāts, būdams tomēr ar zināmu taisnīguma izpratni, ar vārdiem "es pie viņa nekādas vainas neatrodu" vēl pārjautāja par Kristu, "ko man darīt ar šo nelaimīgo, es nekādas vainas pie viņa neatrodu", un saņēma nepārprotamu atbildi "sist viņu krustā". Droši vien nodomāja, ka tie jūdi ir vienkārši ķerti, bet, iespējams, sajuta, ka piespriež nāvi mzliet īpašākam cilvēkam, un pateica episko "jūs redzat, es tagad mazgāju rokas nevainībā".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]prtg
2008-10-10 06:40 (saite)
Domāju, ka dzīvības cenas izaugsme paradoksālā veidā ir radusies no kopējās labklājības izaugsmes (paldies industrializācijai), no nostiprinājušās eiroamerikāniskās atziņas, ka pēc nāves nav reinkarnācijas, tātad dzīvojam vienreiz, bet visvairāk jau no jēdziena IKP lomas ekonomikas attīstības plānošanā, kurā naudas izteiksmē ir izrēķināms katra cilvēka pienesums valstij visa mūža garumā, un kurā cilvēka dzīvības zaudēšana vai pilsoņa izceļošana tiek mērīta kā potenciāls zaudējums valsts ekonomikai. Tāpēc nabadzīgākās valstīs kopumā par cilvēkiem rūpējas mazāk (izņemot tajās, kurās ir gudrs un labs karalis), bet bagātajās ļoti. Un bagātajās ir arī vairāk iespēju, jo valstij ir vairāk naudas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]prtg
2008-10-10 06:55 (saite)
Vēl tā dzīvības cena iespējams ir augusi kopā ar skaistuma kultu, jo nāve un nogalināšanas process kaut kādā brīdī ir atzīts par neestētisku (varbūt tieši līdz šai atziņai vēl nebija izauguši Īzaka laikos?). Man tāpēc patīk indiešu bēres, vismaz tas, kā tās tiek attēlotas, jo tajās nav nāves smagnējā neglītuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?