Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2007-06-25 14:24:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
http://klab.lv/users/ritvars/187603.html
vispār šī ir ļoti interesanta diskusija par to, vai terorisms ir definējams kā tāds
imho, jebkurš pēdējo pārdesmit gadu karš ir definējams kā teroristisks

un ne tikai

lūk, piemēram, amerikāņu atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki, uz valsti, kas uz to brīdi jau ir kapitulējusi karā un vairs nepiedalās ekšenā - tas ir kas? "terorisms"? "noziegums pret cilvēci" (kas neapšaubāmi arī ir)? čota to neviens negrib definēt.

vjetnamas tīneidžeru stingeri pa tām pašu amerikāņu ļotenēm - terorisms? mīnu lauki čečenijā - terorisms? osamas nāves lidmašīnas pa dvīņu torņiem - terorisms, bet jeņķu raķetes pa irākas civiliedzīvotājiem - godīgs karš? vot huj jūs to kaut kā visu nodefinēsiet ar visām konvencijām un pārējo.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mamuts
2007-06-25 14:36 (saite)
Ja šauj ar valsts akceptu - godīgs karš; ja bez tā - terorisms... tikai, ko iesākt, ja vesela valsts starptautiskajā arēnā uzvedas kā huligāns?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]torch
2007-06-25 14:41 (saite)
tikai viena valsts?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mamuts
2007-06-25 14:46 (saite)
Daudzas... :((

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dienasgramata
2007-06-25 14:49 (saite)
vjetnamas laikā stingeri vēl nebija izgudroti

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]dienasgramata
2007-06-25 14:50 (saite)
tos sāka ražot tikai 1981. gadā un izmēģināja Folklednu karā, bet galvenā partija (pēc vieniem avotiem 500, pēc citiem - līdz pat 2000) nonāca afgāņu modžahedu rokās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2007-06-25 15:00 (saite)
nu ta afgāņi močīja. bet vjetnamieši toč arī kaut kādas pretaviācijas raķetes blieza, bija tāda ģēla

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dienasgramata
2007-06-25 15:03 (saite)
to tu būsi redzējis kaut kādā datorspēlē

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2007-06-25 15:10 (saite)
protams. vjetnamieši pretojās ar Makarova sistēmas pistolēm, un vēl viņiem bija Granāta. Granātu viņi spridzināja. To redzot, amerikāņu taifaiteri mira nost no benzīna trūkuma un mikroinfarktiem. Beigās visiem palika slikti, un viņi aizlaidās uz Kluso okeānu nomirt, tad atbrauca atpazīstami kinorežisori un pazīstami kinoaktieri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dienasgramata
2007-06-25 15:15 (saite)
stingers bija augsti tehnoloģiska ierīce, ko varēja pārnēsāt un palaist viens cilvēks. tā bija paštēmējoša un sekojoša raķete, kas reaģēja uz infrasarkano starojumu no lidmašīnu motoriem. 1988. gadā kotējās līdz pusmiljonam dolāru gabalā. cena 2002. gadā, kad 69 gab Stingeru iepirka Lietuva, bija aptuveni 165 000 dolāru gabalā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dienasgramata
2007-06-25 15:16 (saite)
japāņi šāva pa zemu lidojošajiem helikopteriem ar "oldies but goldies" Kalašņikovu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2007-06-25 15:23 (saite)
man liekas, viņi tomēr baigi paļāvās uz savu floti

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dienasgramata
2007-06-25 15:27 (saite)
tfu, es gribēju teikt vjetnamieši

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2007-06-25 15:30 (saite)
jā, bet runājot par japāņiem - nagasaki ta toč uzlaida gaisā dēļ viņu flotes. ražoja kuģus zvērīgos tempos. a kāpēc hirosimu - nesaprotami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dienasgramata
2007-06-25 15:34 (saite)
varbūt izkrita

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2007-06-25 15:40 (saite)
izkrita kā reizi nagasaki
hirosimu pašu pirmo gribēja uzspridzināt. kā par otro doma bija par kjoto.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]martcore
2007-06-25 15:21 (saite)
a kas vjetnamiešiem varēja būt uz to momentu - padomju zenītartilērija? nu kaut kas tāds. jāiet būs izpētīt tuvāk. pret ļotenēm taču fig pacīnīsies ar visiem džungļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]omeega
2007-06-25 15:28 (saite)
Vjetnamiešiem bija RPG-7 un citi padomju ieroči. http://www.vietnam-war.info/weapons/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]omeega
2007-06-25 15:29 (saite)
Un pretgaisa aizsardzībai izmantoja smagos ložmetējus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2007-06-25 15:34 (saite)
varētu būt efektīvi. amīšiem ta bija ļoti, ļoti zemu jālido.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dienasgramata
2007-06-25 14:52 (saite)
Japāna kapitulēja tikai 1945. gada 2. septembrī - gandrīz mēnesi pēc Hirosimas

(Atbildēt uz šo)


[info]divi_g
2007-06-25 14:59 (saite)
> atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki, uz valsti, kas uz to brīdi
> jau ir kapitulējusi karā un vairs nepiedalās ekšenā

Ko, ko? Nūūū, vecīt, šitādu figņu pat padomju mācību grāmatās nerakstīja :))

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2007-06-25 15:01 (saite)
labi, labi, bet reāli taču viņi vairs nekaroja!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2007-06-25 15:02 (saite)
Reāli viņi vairs _neuzbruka_, taču tās ir divas dažādas lietas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2007-06-25 15:05 (saite)
nē, nu uz to momentu starp japāņiem un amīšiem viss jau tā kā bija beidzies

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2007-06-25 15:22 (saite)
Nekas tur nebija beidzies, amji domāja, vai iebrukt nosacītajā "mainland" Japānā vai ne.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]stepes_vilks
2007-06-25 19:18 (saite)
Japāņi ļoti baidījās no sarkanās armijas iebrukuma, jo zināja Austrumprūsijas un Berlīnes sieviešu likteni. Japāna būtu kapitulējusi, izvēloties mazāko ļaunumu. Atombumbu nomešana bija muskuļu parādīšana Staļinam, nevis "miljona" ASV karavīru dzīvības glābšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2007-06-25 19:26 (saite)
Domāju, ka gan, gan. Ja japāņi tik ļoti rautos kapitulēt amerikāņiem, viņi to jau būtu izdarījuši.
Un, btw, šaubos, vai japāņiem ļoti satrauca sieviešu liktenis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]stepes_vilks
2007-06-25 20:30 (saite)
tur jau tā lieta, ka nav pierādījumua arī oficiālajai versijai, ka humānists Trūmens pavēlēja bumbas mest, jo viņam rūpējis karavīru liktenis. iespējams, ka japāņi pašnāvnieciski pretotos, bet ir iespēja, ka uzvarētu saprāta balss.

jebkurā gadījumā tīša masu slepkavība ir un paliek masu slepkavība, par ko ASV militāristiem pienāktos vieta uz apsūdzēto soliņa blakus japāņu militāristiem. tieši tāpat kā britu militāristiem par Drēzdenes bombardēšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2007-06-25 20:37 (saite)
Interesanti, kas šādā situācijā būtu pierādījums? :)
Diez vai sarežģītiem lēmumiem, kā šis, vispār ir _viens_ cēlonis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dienasgramata
2007-06-25 15:32 (saite)
bet runājot par definīcijām - terorisms (negaidīti sprādzieni vai saindēšana, atentāti, draudi) ir taktika, kas vērsta uz iebiedēšanu, savukārt karadarbība (bombardēšana, desanta izcelšanās, karaspēka pārvietošanās) ir vērsta uz konkrētu stratēģisku mērķu sasniegšanu - teritorijas ieņemšanu, valdības gāšanu, militāru vienību atbruņošanu vai iznīcināšanu. uz robežas atrodas tāda taktika kā diversijas (tiltu, ceļu, noliktavu vai datortīklu bojāšana), taču arī tām ir konkrēti mērķi - pretinieka materiālo vai stratēģisko spēku mazināšana

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2007-06-25 15:38 (saite)
bet nav jau vairs tik lielas atšķirības. piemēram, nedz izraēlieši, nedz palestīnieši taču viens otram nesaka, ka pēc dažām sekundēm tur tas objekts uzies gaisā, tāpēc arī visi sprādzieni ir negaidīti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]buks
2007-06-25 16:34 (saite)
Terorisms parasti ir ļoti cieši saistīts ar politiku, jo, veicot terora aktus, tiek izvirzīti ideoloģiski vai politiski mērķi, bieži vien abi reizē. Tādējādi varam teikt, ka terorisms ir viens no politiskās vardarbības aspektiem.
Pamatojoties uz tā kompleksumu, ir grūti noformulēt visaptverošu terorisma definīciju. Bieži vien vieglāk ir izskaidrot šī jēdziena būtību un nozīmi, nekā dot konkrētu definīciju. Tomēr daudzi eksperti piekrīt, ka parasti tas ir saistīts ar nelikumīgu spēka un varas pielietošanu attiecībā pret cilvēkiem vai viņu īpašumu ar pamatnolūku sasniegt politisku mērķi.
Tulkojumā no latīņu valodas vārds “terror” nozīmē bailes, šausmas. Ja mēs šo jēdzienu pielāgojam šodienas apstākļiem, tad var teikt, ka terors un terorisms ir iebiedēšanas politika vai politisko pretinieku nomākšana ar spēka metodēm.
Ir jānošķir jēdzienus “terors” un “terorisms”, jo terors ir pie varas esošo privilēģija (parasti to neoficiāli, slepeni īsteno valsts). Savukārt, terorisms ir nomākto, apspiesto un neapmierināto atbildes reakcija. Tomēr gan viens, gan otrs ir neatņemama šodienas realitātes sastāvdaļa, kas praktiski izsaka vienu un to pašu.
Terorisms parasti tiek definēts kā politiskās noziedzības veids, kas akcentē vardarbību kā mehānismu, kurš rada vai veicina pārmaiņas. Kur citi politiskie noziedznieki izmanto tādus līdzekļus kā demonstrācijas, naudas un dokumentu viltošana, noslēpumu pārdošana, spiegošana, teroristi sistemātiski pielieto slepkavības, izpostīšanu, cilvēku izkropļošanu vai vardarbības draudus, tādējādi terorizējot individuālas personas, grupas, savienības vai valdības, lai piespiestu minētos objektus pakļauties savām politiskajām prasībām.
Terora akts vienmēr ir notikums, kurā piedalās vismaz trīs puses: noziedznieki, upuri un “mērķauditorija”, kas pakļauta psiholoģiskajam spiedienam. Par mērķauditoriju teroristi parasti izvēlas valdību, kuru mēģina piespiest sadarboties. Tāpat tiek veikti pasākumi, lai caur masu informācijas līdzekļiem iedarbotos uz sabiedrību, piespiežot to atbalstīt teroristus un viņu prasības. Bez mūsdienu masu informācijas līdzekļiem terorisms nebūtu iedomājams, jo nav jēgas ņemt ķīlniekus, draudēt tos nogalināt un izvirzīt prasības, ja par to jau nākamajā brīdī neuzzin visa pasaule. Tomēr sabiedrība redz tikai tās teroristiskās operācijas, kurām ir sensacionāls un dramatisks raksturs, bet tajā pašā laikā tās sastāda tikai aisberga redzamo daļu.
Atgriežoties pie terorisma skaidrojuma un definīcijas, jāatzīmē, ka pastāv vairāki šīs parādības skaidrojumi, kurus varam sastapt gan dažādu valstu normatīvajos aktos, gan dažādās starptautiskās pretterorisma programmās, nemaz nerunājot par dažādu zinātnieku un “speciālistu” definējumiem un skaidrojumiem.
Tā, piemēram, kāda nacionālā komisija terorismu definē šādi: “Terorisms ir taktika vai tehnika ar nodomu, kurā vardarbīgs akts vai vardarbības draudi tiek lietoti kā pamats, lai radītu nepārvaramas un nospiedošas bailes par piespiedu mērķiem”. Savukārt ASV normatīvajos aktos terorisma definīciju sastopam ASV Kodeksa XXII nodaļas 2656(f)d pantā: “Terorisms ir politiski motivēta vardarbība ar iepriekšēju nodomu, kura vērsta pret ārrindas (civiliedzīvotāji, incidenta laikā neapbruņots militārais personāls) mērķiem un kuru veic minoritāras grupas vai slepenie aģenti, lai ietekmētu politiku. Starptautiskais terorisms ir terorisms, kurā iesaistīti vairāk nekā vienas valsts iedzīvotāji vai kas aptver vairāku valstu teritorijas. Teroristiska grupa ir jebkura grupa vai tās apakšnodaļa, kura praktizē starptautisko terorismu.”

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]buks
2007-06-25 16:36 (saite)
http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=182&Itemid=28

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]martcore
2007-06-25 16:42 (saite)
paldies, interesanti, pētīšu šo jautājumu tuvāk

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]buks
2007-06-25 16:47 (saite)
Tas materiāteriāls nav īpaši svaigs - iz policijas konferences 90. gadu pirmajā pusē. Taču, cik zinu, juridiski nekas īpaši nav mainījies, jo katrai valstij sava nostāja šajā jautājumā: kas vieniem šķiet leģitīma separātistu apkarošana, tas otriem šķiet terorisms.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2007-06-25 16:51 (saite)
nu ja, cik noprotu, nekādas vienotības šajā jautājumā ne tuvu nav

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?