Viens latvju cīkstonis pieņēmis islamu. Nu lai būtu.
Iet kauties Zviedrijas ringā. Malacis.
Kad cīkstonis uzkāpj ringā, viņš izvēlas,
kādas mūzikas pavadībā to darīt.
(Dziesma joprojām atrodas YouTube, bez aizliegumiem.)
Tas notika 2016. gada decembrī.
Pēc vairāk kā pēc pusgada (!) veidojas ziņa -
"Latviešu cīkstonis iziešanai ringā nejauši izvēlas Islāma valsts himnu".Puisis rezultātā runājis ar zviedru specdienestiem, runājis ar mūsu DP... Nu, labi ka neiesēdināja kādā Guantanamo analogā.
The Guardian gan uzskata, ka
ISIS himnas nemaz nav. Himnas koncepts ir tikai rietumniekiem. Tā ka tā ir maksimums - iemīļota melodija.
Uzmanieties, nodziedāsiet ne to tautasdziesmu (īru, basku, piemēram) - aizvilks pie DP.
Mana ieraksta jēga - vai mēs(rietumu sabiedrība) nepaliekam tā drusku paranoiska?
Nez, kad es dabūšu ielūgumu atnākt parunāties pie kāda no DP, jo googlēju visu šo informāciju atvērti...
Tas pats attiecas uz visiem citiem kontekstiem (vegānisms, praidi, mākslas pasākumu apmeklēšana, whatever), kuros ietilpstošie noteikumi var būt saistoši tikai kādai specifiskai dotās populācijas apakšgrupai – tik ilgi, kamēr tas nekaitē apkārtējiem, neko no tā nav jāierobežo vai jāaizliedz, bet tieši tāpat neko no tā nav jāpadara par obligāti ievērojamu pasākumu. Ja vēlies, tad praktizē šīs lietas, viens vai ar līdzīgi domājošajiem, freedom of association and all that.