Sekulāra valsts nav atdalīta no reliģioziem cilvēkiem, bet ieviest [visiem saistošus] likumus, kuri ārpus reliģiskā konteksta ir nepamatoti vai outright absurdi, drīzāk ir demokrātijas failure mode.

Tas pats attiecas uz visiem citiem kontekstiem (vegānisms, praidi, mākslas pasākumu apmeklēšana, whatever), kuros ietilpstošie noteikumi var būt saistoši tikai kādai specifiskai dotās populācijas apakšgrupai – tik ilgi, kamēr tas nekaitē apkārtējiem, neko no tā nav jāierobežo vai jāaizliedz, bet tieši tāpat neko no tā nav jāpadara par obligāti ievērojamu pasākumu. Ja vēlies, tad praktizē šīs lietas, viens vai ar līdzīgi domājošajiem, freedom of association and all that.