Pēc tādas loģikas man vajadzētu fanot par PSRS vai Mao laiku Ķīnu, kas ir faktiski vienīgās vērā ņemamās instances, kur kaut kas līdzīgs karojošiem ateistiem kādu brīdi tiešām noteica status quo. Es to nedaru. Go figure.

TBH, es esmu diezgan augstās domās par dažiem mūsdienu Ķīnas aspektiem, bet tie atkal nav saistīti ar ateismu.