Ir doma to atkārtot. Tā kā bērniem šogad skolā 3. septembrī jādodas, savācamies Vakarbuļļos 1. septembrī, ko? Programmā - pūķu laišana Lielupes grīvas rajonā, zupas vārīšana katlā uz ugunskura, vasaras atvadas.
Bailes nav. Bet labradoram jārēķinās ar rotaļīgu spalvainu taksenīti(vispār jau krancīti), nīgru kaujas runci, kas atstās bez acs uz skaitli trīs un diviem jaunskungiem - 3 un 8 gadi. Īpaši ar to trīsgadīgo. Bet vieta ir daudz, 3900 m2 sētā un dafiga aiz tās.
Viņš ir ļoti labi audzināts un āāārkārtīgi pacietīgs, ja reiz pacieš savu audžumāti, ļoti līdzīgu visam minētajam :) un pārdzīvoja arī mazu kaķēnu armiju un neskaitāmas ceļošanas. Dzīvesprieku nav zaudējis, parasti staigā iemauktos - tā ka trīsgadnieks droši varēs iejusties indiāņa lomā un mīkstā zālē izmantot viņu kā zirdziņu.
[stāsts iz dzīves - kad viens mazs, homoseksuāli orientēts suņuks visādi centās piestellēties, i no priekšas, i pakaļas, i no sāna, un nekādi, jo nu, maziņš taču, labradors to mierīgi pacieta, es smējos, tad man sāka nepatikt, ka bērni to redz gaišā dienas laikā (naktī vienalga), paskatījos uz mīļoto labradoru, lomas mainījās. bet mazais homoseksuālais suņuks turpināja viņu visādi lenkt un draudzēties, bet nu jau mēs atkal aizceļojām. tiesa, suņu dāmas viņš apošņā, taču džentlmenis, virsū nekāpj.]
Tā ka ņemšu vērā un tad jau, cerams, uz tikšanos :)
aw, mīļi :) vēl neesmu pilnīgi droša par rītdienas plāniem, bet dodu kādus 65%, ka pēcpusdienā arī būsim, un tā līdz vakarēšanai, tad varētu doties uz centru, bet nekas galīgi nav akmenī cirsts.