this cosmic tube [entries|archive|friends|userinfo]
Ilz

[ website | miera māksla ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Spārni [Feb. 9th, 2016|10:34 pm]
Rīt pēcpusdienā - iemetīšu somā sušī un burkānu sulu un došos vienkārši klīst un būt ar sevi, pie jūras un, lai tie veji pūš un izpūš man cauri, lai tās mākoņmalas prom sāpi trauc un kaiju mestās cilpās tā nožņaudzas, man ir sava īstenība un tā ir vissiltākā un man visīstākā, un zinu - kādu dienu ari blīvajā realitātē - viss būs, viss būs!!
LinkLeave a comment

Miera māksla [Feb. 8th, 2016|01:55 pm]
http://www.art-of-peace.info/
LinkLeave a comment

kliņģerīšu.pelašķu tēja [Feb. 3rd, 2016|02:38 pm]
[Current Music |Taylor Swift - Out Of The Woods]

Februāris nolobījis janvāra sniega kārtu. Lietus un vējš mežvidā, tēja un pēcpusdienas miers.
Notikumi paši sevi risina, man tikai ir jāļaujas un jāuzticas, ko vēl aizvien radinos. Dažas dienas atpakaļ, meta pagātnes uzkrājumu slāņos, rādīja, kas vēl kārtojams ir, simbolismi sapņos un spēja tulkot tos. Atbildes ir tepat, it viss ir šeit pat.
Biz.ink prezentācijā - mūs apzīmēja, kā dullas un palaida tālāk, piezīmējot, ka trakajiem pieder pasaule, tagad skavas jāver ķīmiķiem, vai citiem - tiem, kas spēs mūs pietuvot sapnim, jāmeklē un jāuzticas.
Un jo vairāk, es atklāju visuma patiesību struktūras, jo vieglāk kļūst, jo skaidrāki top piedzīvotā smagums un sāpes, kamdēļ tas viss.
Kaut kas priekšā saka, ka šis februāris ziedēs manī vēl ilgi..
LinkLeave a comment

Quantum theory: it's unreal [Jan. 28th, 2016|05:02 am]
Ieskauta hiacinšu un plaucētu bērzu zariņu pavasara elpas - mēģinu gatavot prezentāciju rītdienas ceturkšņa atskaitei bizn.ink, bet kaut kā aizklīstu atkal un atkal līdz kvantu pasaulei, un tas viss, lai izprastu ar prātu to, kas sirds valodā tiek runāts. Periodiski tieku atmesta atpakaļ pie fizikas dziļumiem. Kā uzsver Ģirts - prātu regulāri ir nepieciešams izmežģīt, lai spētu jaunus horizontus skatīt. Un tas viss kopā ar pēcvārdadienas vīna lāci galvā. Klinģerīšu tēju un miedziņu vēl lūdzu.
LinkLeave a comment

Sirmais rīts [Jan. 23rd, 2016|11:11 am]
[Current Mood |accomplished]
[Current Music |Sam Smith - Nirvana]

Vakardiena ārkārtīgā siltumā ietīta. Satiku beidzot kripatņu no jūras malas, kaut sals koda. Daugavā čaukstēja vižņi un saules tēvs ar savu maigo, jau paijājošo roku glaudīja. Pilnmēnesī tīrījām dīķi un smējāmies, tāds mieriņš iekšā. Jauna sapratnīte par sevi un pasauli, jauns pakāpiens, vēl kripatiņa līdz blīvajā realitātē notiks, viss tas, kas smalkajā jau labu laiku darās.
Un šorīt rozā gaisma saullēktā spēlējās ar sarmas pastrādāto nakts darbu liecībām, tāda diženuma sajūta pārņēma. Viss manī sastājas pa vietām pakāpeniski, tāls ceļš ir iets, lai būtu tur, kur esmu, paldies sev un visumam par to.
Un tagad tik kaut kā atkopties, un doties uz mežvidu - pa stirnu takām, un koku balsīm - taustīties.
LinkLeave a comment

Uz Pēterburgu [Jan. 21st, 2016|04:33 pm]
Un vēl viena vilkmīte man ir Pēterburga. Dikti Dikti. Skatos bildes un ilgojos pēc skaistās pilsētas un valsts. Uzticos. Viss saliksies, tā lai piepildās.
LinkLeave a comment

UZ - klausīt [Jan. 18th, 2016|10:26 pm]


Un eventuāli, ik viens nonāk pie secinājuma, ka vislielākā jauda šeit ir mīlestībai, tik visaptveroši un pamatīgi, spēj grebt tikai sirds. Tie ir spēka vārti, tās ir laime durvis, caur kurām pieskarties īstenībai var, īstenībai, kā jūt un redz pats radītājs.
LinkLeave a comment

Digitālo neaizmirstulīšu lauks [Jan. 16th, 2016|10:06 pm]
Neesmu bijusi pie jūras - jau vairāk kā mēnesi, neesmu skrējusi arī gandrīz tik pat, sāku vaktēt un novērot savu prātu, kādās alās ved un ko ceļ no bezdibeņa. Kamēr pneimonija ,tikmēr atlikta gatavošanās- pirmajam pusmaratonam. Dzīves - to do listē stāv pilnais maratons, un kāds ultra maratons, ķermenis un prāts prasa, pieveikt.
Un aiz loga tāds pūku sniegs mīkstumā ietērpj visu un gribas vienkārši vienai pie jūras būt, elpot un just, elpot un just.
Link2 comments|Leave a comment

Sesija [Jan. 11th, 2016|11:50 am]
[Current Music |All I Need - Clams Casino ]

Lai nu kā, pneimonija un bronhīts, nebūs attaisnojums, nenokārtotai sesijai, tamdēļ ir jāsaņemas. Nav jau tā ka man nepatiktu, vienkārši ir ļoti grūti ilgi nosēdēt pie datora, vai pie jebkāda ekrāna.
Un vakar, vakar bij spēcīgi, atkal jaunas plātnes salikās vietās, jaunas saprašanas un apskaidrības un mazliet tuvāk alktajam. Likumsakarības, un viss, kas neievērots gulējis tepat pie kājām un gaidījis pamanīšanu. Tas brīdis, kad saliec kopā un šķiet pilnīgi pašsaprotama jaunā kārtība un sajūtas, un nav nejausamas kā varējis būt citādāk. To visu - grūti ietērpt vārdos, varbūt drīzāk skaņās, ir ir kaut kas sevī jāpārvar un jāieliek fruitylūps datorā, to pēc veiksmīgi nokārtotas sesijas varētu, niekoties ar skaņu frekvencēm un savu balsi. Galu galā, manī jau sen guļ sapnis, par pults dīdīšanas mācēšanu. Visam savs laiks.
Un sudrabpelēki putni dreifē aiz loga - atgādinot man, ka pie jūras neesmu bijusi vairāk kā mēnesi, alkstu un sauc. Liepziedu tēja un saņemšanās. Un jau trešo dienu nevaru tikt vaļā no šīs kompozīcijas - https://www.youtube.com/watch?v=C_QsPuKtI3M pārāk ļoti..
LinkLeave a comment

Islandes ķērpju tēja [Jan. 9th, 2016|09:28 pm]
[Current Music |n u a g e s - Dreams]

Laumiņa ciemojas beidzot pie sava tēva, un man ir laiks salikt pa vietām sevi un vidi ap sevi.
Šodien apjēdzu, ka drīz būs apritējis gads kopš, nosapņoju zīmīgo sapni, kuram uzdrošinoties sekot un ticēt, esmu piedzīvojusi tik daudz skaistā, tas tikai vēlreiz pierāda, ka sapņiem ir jāseko, un jādzird sevi un zīmes ap. Un jānotic, ka viss var būt, ka dejojošās laimītes ir īstas, un ka tās dejo, nevis tamdēļ, ka kāda cita cilvēkbūtne rada muzikālo pavadījumu, bet arī vienkārši tāpēc, ka esi dzīvs un Tev ir ķermenis, kuram, nav jāsāp un jaagonē, bet gan jāplaukst un jābauda šī fiziskā realitāte, kurā esam nākuši piedzīvot visu to, kas ir šeit. Redzēt un saprast, sevi kā daļu no visa šī, saknes laist zemē. Atcerēties to, ka mēs esam šeit tamdēļ, ka mums ir šeit jābūt, un ja mums nebūtu šeit jābūt mēs vienkārši šeit nebūtu. Saredzēt likumsakarības un visu to milzīgi struktūru, kurā esi ieausts.
Brīdī, kad nebija nekā vairs atlicis, no manis pašas, es pieredzēju, pavisam vienkāršu ainu savā naktsredzējumā, kurai sekojot, tā veda mani tuvāk - sev pašai, ar katru dienu - sekojot, dzīve atsedzās, un sāka plaukt. Protams bija reizēm sāpīgi, un vajadzēja sevi brīžiem lauzt, apslāņojumus plēst nost.
Ar laiku sāku atcerēties sen aizmirsto, sāku atminēties savu bērnību un kā redzēju pasauli toreiz. Piemēram, ka pie manis naktīs bērnībā nāca būtnes, no kurām es baidījos, jo vienkārši nesapratu, kas tās ir.
Un zinu, ka tas viens zīmīgais kadrs no sapņa, kas aizsāka manu metamorfozi, reiz tiks piedzīvots, varbūt jau šovasar un ja jā, tas noteikti būs amizanti un sireāli vienlaikus.
Viss notiek, tieši tā kā tam jānotiek. Jāmācas atkal dziļi dziļi ieelpot, bez sāpītēm un klepus lēkmēm.
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]