this cosmic tube [entries|archive|friends|userinfo]
Ilz

[ website | flickr.com ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jul. 4th, 2015|11:25 pm]
Ir ceturtā julija novakare. Sēžu zem liepām alejā. Savas dienas pavadu ar Džeku Londonu, Laumiņu un ilgām pēc Viņa. Bezvējš. Dzirdams šosejas troksnis. Gaiss ir silts un salds. Vasara guļ pāri gurkstošām vardēm, savādiem puntu čiepstiem, mežu rušinošiem ežiem un cerībai, kas modusies no bezcerības. Naktstaureņi, svaigi pļautas zāles smarža un čurkstošs strauts. Es atgriezīšos, šeit, kad notikumu gaitas kamols būs atvērpis sevi pamazām, vērošu no malas visu šo un secināšu- pats process ir svarīgāks par rezultātu.
LinkLeave a comment

Par sārti-mulstošu saulrietu [Jun. 30th, 2015|11:04 pm]
Nemierīgo kaiju kliedzieni, gadu gaitā kļuvuši par manu šūpuļdziesmu. Svīres dullā ātrumā triecas garām, izdvešot nakts miera vēlējumus. Rajona tipiņi, zem logiem iežūžo, tāpat trolejbusu un motociklu rūkoņa. Gadu gaitā esmu lieliski pielāgojusies, vasaras vakara skaņām - Rīgas mikrorajonā. Visu dzīvi esmu dzīvojusi ceturtajā stāvā, šovakar sapratu, ka tieši šis ir koku galotņu augstums, dzīvot augstāk būtu dīvaini, zemāk - tāpat. Adaptācija.
Un runājot par reliģiju un tēmām ap- es laikam nevaru sevi piesliet - tiem, kas apgalvo, ka zin vienīgo īsto patiesību, tiem, kas uzsver savas privilēģijas pār citiem, jo viņi ir izpildījuši rituālu x. Jā rāmis ir vajadzīgs dzīvei, bet šis, laikam nebūs tas virziens gluži- man.
Man drīzāk šķiet, ka Dievs ir visur. Visos un caur visu, ikvienam ir pieejams vienāds daudzums Dieva- neatkarīgi no orientācijas, izdzerto kafijas tasīšu skaita un dzimuma.
Link4 comments|Leave a comment

Par mentālajiem treniņiem [Jun. 26th, 2015|01:48 pm]
Spogulī Ieskatīties dziļi acīs sev, bez kritikas sikspārņiem galvā, sev pateikt, ka mīlu Tevi un cienu tieši kāda esi. Mīlu Tevi un cienu, kāda esi.
Tā ir mūsu katra paša iekšējā revolūcija. Laikos, kad ienesīgākais peļņas avots, ir sevis nepieņemšana un nemīlēšana, ir jārīko dumpis - pret pašu - iekšējo ierasto domāšanas veidu. Ir jāsaceļas, pret iepotēto, ka neesam gana labi, gana skaisti, gana gudri, lai būtu pelnījuši - mīļus vārdus, cieņas vārdus sevī dzirdēt. Mēs esam burvīgi. Ir jāiemanas sadarboties ar nepieradināto, nikno mustangu, kas vienā sekundē, var mūs iemest kraujā. Nē, es to neslaktēju, es to pieradinu, lēnām un pakāpeniski, ar pacietību, atkal un atkal, tieši tāpat, kā aug muskuļi un spēks ķermenī, tā aug spēja vadīt prāta fokusu. Tas ir veids uz bezgalīgo pašattīstības perspektīvu, mieru sevī, uz pašcieņu un savu talantu manifestāciju. Mīļu vārdu jūrā ir jāiemanas peldēt, katru dienu. Ir jāatrod laiks - patiesi sadzirdēt un samīļot sevi.

LinkLeave a comment

Par lēcienu nezināmajā [Jun. 25th, 2015|12:52 pm]
[Current Music |Everydayz & Phazz - Almeria]

Tā bija vienīgi mana izvēle, ieskrieties un lēkt pār klints malu nezināmajā. Rokas gaisā, smaids caur bailēm - sejā. Aiziet, nav ne jausmas kur attapšos, bet būs labi, galvenais ir uzdrošināties, un nebaidīties - no iespējas sašķīst gabalu gabaliņos. Pārvarēt bailes- atkal un atkal, ir vērts. Laimītes gaida - aiz komforta zonas robežas.



LinkLeave a comment

Par vēl nelasītām vēstulēm [Jun. 24th, 2015|12:54 pm]
Stāv Viņa virtuālajā pastkastē - vēstule no manis - ar atzīšanos. Divu pasauļu saskaršanās punkts. Divu dziļjūru sastapšanās.
Bet tā taču ir bijis jau iepriekš. Esmu lolojusi un apcerējusi, tiekusies, augusi un mainījusies, būrusies. Tas viss taču ir bijis reiz. Un arī šis viss ir tikai kārtējais pieturas punkts, dzīves ceļā. Šis pāries, kā pārgājis pirms. Aizmirsīsies un apaugs, vēl viens rudens vēju nopūsts stāsts gulēs upes gultnē. Vēl viens olis, ilgu nopulēts. Visas sakritību zīmes ir bijušas iepriekš, pārdabiskās spējas un pusnakts apcerības. Mākoņu bīdīšana un vainags strautā. Klīšana pa mežu ceļiem, un domas- izpītas bizes, pa kurām Viņa pirksti klīst. Tas ir tikai vēl viens stāsts, ar vēl vienu Viņu. Pāries. Pāries nākotnes projektu sapņi, pāries velme attīstīt to mīļo Rīgas nostūri, pāries velme detaļās atrast Dievu. Ak jell. Pāries, gan jau - reiz.
Bet Viņa skatiena dziļums, neļauj noticēt, ka tas tik vienkārši noslēgsies, Viņa paša ticības dzirkstelīte, neliek man mieru un katru reizi mestajai plintei krūmos, es atkal, biezoknī - rāpjos pakaļ, kaut kas vārdos neieliekams, neļauj atkāpties, liek saņemties. Kodoliņā kaut kas priekšā čukst. Kas čukst?
LinkLeave a comment

Par metamorfozi [Jun. 23rd, 2015|12:35 pm]
Visu nakti nokārpijos pa gultu, svīdu un murgoju. Transformācijas process nav viegls. Nedomāju, ka kāpuram izlauzt spārnus kokonā ir patīkami, tas noteikti ir sāpīgi. Pārmaiņas ir sāpīgas, brīžiem.Vakarnakts - darbība, iezīmēja nākamo pakāpienu - manā attīstībā.
Atskatoties uz pēdējo pusgadu, nespēju reizēm noticēt - notikumu virzībai. Lūk ko dara disciplīna- saved dzīvi, pamazām kārtībā. Sakārto galvu un līdz ar to pamazām pārējo. Smieklīgākais, laikam - slēpjas faktā, ka visas šīs mācības vienmēr bijušas līdzās, tā nu tas ir, katram pašām jānonāk savā tempā un laikā, pie atziņām, tikai tad ir dziļāka jēga šim.
Tikko no čaulas izlauzies asns, viss vēl tikai priekšā - vēji, grauzēji, sausumi un lietavas. Es to varu. Tu arī. Dzīvot dzīvi, kas reiz piepildāma nešķita. Bet paskaties tik, tagad - Tev izdodas pamazām.
Link1 comment|Leave a comment

Par vēstuli Viņam [Jun. 23rd, 2015|01:02 am]
Aizsūtiju vēstuli. Sēdēju pie ugunskura un rakstīju, gandrīz trīs stundas. Apšaubīju sevi, šo lēmumu, realitāti un nepieciešamību pēc šī visa. Nezinu, kā šis izvērtīsies, bet lepojos ar to, ka beidzot saņēmu drosmi, sekoju savai sirdsbalsij un, lai kas arī nenotiktu, lieliska mācībstunda noteikti izrietēs.
Guļ trekna migla pār pļavām un putni šonakt klusē.
LinkLeave a comment

Par saņemšanos [Jun. 22nd, 2015|04:54 pm]
Sāk šķist, ka šodiena, būs tā lielā diena, kad būšu saņēmusies atzīt sevi, un rakstīšu Viņam. Sakrājies - viss tas, par ko esmu pukstējusi šeit, taustāmajos pierakstos, par ko esmu domājusi nomoda naktīs, par ko esmu runājusi ar labajiem ļaudīm. Jāizvelk kvadrātsakne un jānomet mistikas plīvurs. Iekšiņas trīc, kurss uzņemts. Tagad tik jāizskrien kilometri caur gundegu un margrietiņu pļavām, jāielec pirmoreiz šogad dīķī. Jānoķer saules paijas un jāsāk burt rakstus. Ak jell. Bez iznākumu manipulācijām, ar patiesības domu viscaur rakstīt, uzticēties sirdsbalsij un būt drosmīgai. Jobcikiņ.
LinkLeave a comment

Par Saulgriežiem, Rituāliem un Viņu [Jun. 22nd, 2015|11:40 am]
Meklēju savu cilti. Varbūt uzgāju vakar - indiāņu pēcteču sekotājus. Kas būtu domājis, ka puiši uzvalciņos patiesībā sludina visuma vārdu. Sirsnīgi.
Vakar, atpakaļceļā, pēc paviesošanās- Turaidas ik gada saulgriežu pasākumā, sapratu, ka ir īstā nakts, lai klausītos sevī, dabā, Dievā, un savienotu visu vienā.
Uzpinu vainagu, uzliku galvā, pārvarēju sevi, uzticējos savai sirdsbalsij un palaidu savu lūgšanu kopā ar vainadziņu upē. Šodien jāiet skatīties. Maģiska nakts. Rīt cits rituāls gaida. Randiņš ar Dievu, jūrasmalā. Jācer bez nokrišņiem. Manīs.
LinkLeave a comment

Par sakritībām [Jun. 20th, 2015|11:11 pm]
Sakritības? Varbūt tomēr nē. Ar katru dienu, sāku aizvien vairāk uzticēties esošo notikumu virzībai.
Pavadīju ilgi lolotās, stundas vizinoties pa Daugavu un līci, svinot pieveikto sesiju, bija iespēja palūkoties uz plāniem no cita rakursa, tieši un ne tik. Un kārtējo reizi mikro darbību sekas sakrita punktā x.
Savu apzināto dzīvi, pa lielam, esmu izvairījusies no reliģiska rakstura pasākumiem, bet izskatās- rīt es pati labprātīgi apmeklēšu vienu. Un varbūt tā ir tikai kārtējā nevainīgā sakritība, ka Viņa vārda nozīme ir - Kas ir Dievs? Un tā ir tikai sakritība, ka kopš esmu satikusi Viņu, šis jautājums kļuvis aktuāls kā nekad - manā dzīvē. Ir jāļaujas. Es zinu- viss izvērtīsies burvīgi
Link2 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]