this cosmic tube [entries|archive|friends|userinfo]
Ilz

[ website | flickr.com ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Par virtuālo talku [Apr. 25th, 2015|11:33 pm]
Šodien talkoju virtuālajā vidē - ieviesu kārtību interjera projektēšanas un grafikas programu mājasdarbos, vēl rīt un parīt daudz paveicamā, lai var maija sākumā atpūsties sieviešskrējienā, mammas pasākumā muižā un Lindas pārsteiguma ballē, diemžèliņ šo to kāroto acīmredzot nesanāks paveikt.
Smaidu sejā atdzīvināja šodien - Egils, kas veic frontes izpēti - lasa ķermeņvalodu un tā, viņam šķiet, ka tomēr kaut kas tur slēpjas, jācer ir.
LinkLeave a comment

I want to do with you what spring does with the cherry trees. [Apr. 24th, 2015|12:12 pm]
Redzies zied. Man arkārtīgi tīk kā kļavu zaļie ziedi kontrastē ar aprīļa zilajām debesīm. Punkti savienojas, skatoties atpakaļskata spogulī.
Link3 comments|Leave a comment

[Apr. 19th, 2015|09:58 pm]
Your VIBE attracts your TRIBE!
Link1 comment|Leave a comment

Par naivumu un iedvesmu [Apr. 14th, 2015|12:12 pm]
Tomēr jābūt mazlietiņ naivam, lai nezaudētu ticību sev un saviem sapņiem, jābūt nedaudz kā teikt neracionālam, un neloģiskam, lai ticētu visa esošā savtarpējam sasaistījumam, un ka notikumu virzība ieņem Tev par labu esošo gultni, agrāk vai vēlāk. Ka vadoties pēc savām pārdrošākajām iecerēm un iekšējās harmonijas vilkmes, lietas notiek patīkami labi. Nav pat svarīgi, kam Tu tici un kā, vienkārši ja iekšiņās ir visaptverošs klusums, patīkama priekšnojauta un smaids naktī pamostoties no ieceru vīzijām, tad lūk tas ir ceļš ejamais. Tas ir jāuztausta.
Varbūt salīdzinājums ar fēniksu ir nedaudz pārspīlēts, bet šajās dienās es jūtos, kaut kā uz to pusi. No bezcerības un izmisuma, no pašnāvības domām ik dienu, no bezjēgā sapītiem rītiem un naktīm pieraudātos spilvenos, no vientulības sajūtas un sava maznozīmīguma. Ceļos pāri un atdzimstu. Un labi ir, ka laiki šie ļauj sievietei bez aizspriedumiem, padzīt katalizātoru, lieliski, ka pēc izmisuma naktīm - aust cerību rītausmas. Un jā, fungi nav visiem paradzētas zāles, bet ir situācijas un cilvēki, kad tas ir veids, kā esošo vērst par labu, protams kopā ar neizmērojamu gribasspēku un darbu iekšēju un ārēju un ticību sev un saviem klusajiem sapņiem.
Es varētu reiz apkopot cibā, visas dzīves gudrības, ko esmu izlaidusi caur sevi, lai neviens vairs neiekristu tur kur biju es, lai apdomā vairākkārt tos, ko laiž sev klāt. Un attiekmsi pret sevi.
Mīliet sevi dārgie, ieklausieties un neļaujiet nevienam iegalvot, ka neesat vērti miera sevī. Un ja neatrodas līdzās neviens iedvesmas stāsts, tad jūtūbe ir pilna ar sapņu motivātoriem. Think big, dream big, start small. Mazie ikdienas solīši palīdzēs nokļūt tuvāk. Un ar laiku pievilksies klāt, tādi pat kā Tu.

LinkLeave a comment

[Apr. 12th, 2015|06:22 am]
Ja kaut ko ļoti ļoti vēlies ir vienkārši lènām lēnītēm jāvirzas uz to un viss smuki saliksies. Tici man tas strādā. Un neļaujies bailēm. Mīlestība ir stiprāka. Lai cik klišejiski, tas neskanētu. Vienkāršās dzīves patiesības.
LinkLeave a comment

Par pieķeršanās pasugām [Apr. 9th, 2015|10:18 pm]
Kā nesen atklāju- ir vairāki iespējamie veidi tam, kā katrs no mums pieķeras otram cilvēkam- romantiskās attiecībās. To nosaka mūsu vajadzību apmierināšana/neapmierināšana bērnībā. Intersanti raksti klejo gūglē pa šo tēmu, ātrai acu uzmešanai - http://en.m.wikipedia.org/wiki/Attachment_in_adults izskaidro ļoti daudz no iekšejiem pārdzīvojumu iemesliem un neloģiskām sajūtām, pati atradu sevi ailītē - anxious–preoccupied, zināšu kam pievērst uzmanību, turpmākajās attiecībās. Noderīgi.
LinkLeave a comment

Realitātes kontrole, ieraduma spēks un 10km [Apr. 1st, 2015|12:10 pm]
[Current Music |S O H N - The Wheel]

Šķiet divi mēneši paskrējuši, kopš esmu atteikusies no cukura, pa šo laiku gadījušās divas reizes (plūmes šokolādē un tējiņā toreiz), kad apzināti to pārkāpu, lieldienās būs trešā. Tēva gatavotās vafeles ar iebiezināto pienu. Viņš nekad negatavo, vienīgi kopš, manas bērnības, lieldienās cep padomjlaiku vafeļpannā cukurotās mīklas vafeles, kad vafele kraukšķīgi piesmaržo telpu, viņš to ieziež ar iebiezināto pienu - sarullē tūtiņā un liek uz šķīvja pie tādām pat saldā aromāta īpašniecēm. Lūk, vienu tādu gardumu, baudīšu pēc dažām dienām, nepretošos.
Tamdēļ un ne tikai, vakar dzestrajā, pēdējā, marta vakarā noskrēju desmitnieciņu, caur Šmerļa mežu, Brīvības ielu un atpakaļ -caur Biķernieku mežu. Jāiegādājas gāzes baloniņš drošībai. Skriet bija viegli, šodien gan fiziskā sajūta - esmu izlaista caur centrafūgai, nekas pāries. Naktī sapņos mieriņš sevī un vīzijas, par savas realitātes īstenību, par spēku un apjauta, ka jāpievēršas garīgajai attīstībai kaut kādā mērā, jānodibina kontakts ar visuma burunduku, jāiecentrējas. Pietiks mētāties, jāapgūst savas stiprās puses, un vājās jānopulē. Jāiejūdz tas zirdziņš, lai aulekšo siltās piejūras smiltīs un negaisa naktīs, spēcīgs, muskuļots un vieds.
Un jāatceras, mammai, uzgleznot - resnas puķes, dzimšanas dienā.
LinkLeave a comment

Par neatlaidību darbā, vīriešiem un vēja brāzmām [Mar. 30th, 2015|11:11 am]
[Current Music |Lauma bubina un šļupst]

Ak pavasaris vēl kautrējas atgriezties šai pasauls malā, un kā ar gājputniem, kas jau šeit? Kā ar dzērvju klaigām un zosu ganībām, šiem nav siltu mēteļu un sprakšķošu kamīnu, ir tikai nepielūdzamā dabas stihiju neparedzamība.
Domas, man neliek mieru viena lieta, ko dziedniece ļoti pārliecināti, ciešā acu kontaktā, teica- par vīriešiem manā dzīvē, par to, ka īstā sastapšanās nav notikusi. Un kam man ticēt un kā ticēt un vai ticēt, savām zaglīgajām nojautām, cerībām un domu spēkam, vai arī pieņemt to, ka tik tiešām viņai ir zināms, tas, kas man - parastajam mirstīgajam nav. Protams ar daļu sevis es izprotu, ka jāmet miers ieradumam - ilgoties, bet jell, dod spēku un darbspējas- ilūzijas un nākotnes sapņu kredīti. Ja nebūtu viņa paveiktā, izturētā un pieredzētā, es diez vai atrastos savā attīstības ceļa posmā kur šobrīd. Ja nebūtu viņa nosvīstie kilometri, ja nebūtu viņa sapņa realizēšanas, vai maz es atļautos, to ko šobrīd daru? Jā protams protams, sevis dēļ, savas ādas dēļ ir jādara šis viss, tā arī ir, bet reizēs, kad nav nekā cita, tikai ticība viņam, tas vienīgais ļauj sapurināt sevi, neslīgt žēlabās un darīt darīt darīt.
Manīs. Ieelpa - izelpa, mieriņš un virzība.

LinkLeave a comment

Ak svaigais lietus noskalotais rajons, priežu aromāti un mitrums [Mar. 28th, 2015|11:11 am]
Vakar vakarā, tik patīkami bij noskriet savus 6km, pielijušas ielas un tās pavasara nojautas gaisā. Sakārtojās domas, iegribas un mērķi.
Pirmo reiz, biju pie dziednieces, protams, viņi ir labi psihologi un ļoti vērīgi - spēj pēc stājas, ādas stāvokļa u.t.t pateikt ļoti daudz, tā arī bij, pateica, ka Laumai ir ''spējas'' un jālieto ķimeņu tēja, bet man ir jāiemanās neņemt galvā, palaist un nesatraukties un asinszāļu tējiņas jāpadzer, lūk.
Par LU runājot, jā apdomāju un aprunājos ar vecākiem, un sapratu, ka tomēr novedīšu to lietu līdz galam, neesmu maveriks tādā pakāpē, pabeigšu, iekrāšu portofolio un būs labi tā pat, ar visu diplom iegūšanas ceļu. Ar praksi ar iet labi un tā, mācos saskarsmes psiholoģiju, biznesa pamatprincipus un meklēju mentorus.
Un un jā, lietas pamazām virzās gribētajā virzienā, tad jau manīs, vai vēlreiz saulei priecājoties aiz loga, sēdēsim glīta toņa bmw salonā - līdzās, un spriedīsim par mūsu iespējām un plāniem. Nu ja, mācos no viņa un ilgojos, reizēm.
LinkLeave a comment

Par LU [Mar. 22nd, 2015|11:19 am]
Pēc pagājušās nedēļas aktīvas tutoriāļos un zināšanu smelšanās no - ceturtā kursa - rajona biedrenes, esmu laidusi pasaulē, savu pirmo archikada+artlantisa interjeru. Piektdien ciemos ieradās cilvēki ar atvainošanos un atrādija svaigi izdoto PPMF labāko diz. diplomdarbu apkopojumu un tas ko redzēju, galēji manī sakāva velmi, mācīties tālāk - piedod man LU, bet kāpēc man Tavā jau tā biezajā makā, maksāt vēl 4000Euro par neregulārām lekcijā, sviestainu grafiku un zināšanām, kuras es varu apgūt pašmācības ceļā- BEZMAKSAS, un pa vienu nedēļu iegūt skilu, kas ir labāks, par dažiem ''izcilākajiem'' diplomdarbiem. Tērēt divas stundas ceļā, lai pretim saņemtu praktiski neko. Un tās lekcijas no kurām ir jēga ir tieši trīs, un tā vietā, lai maksātu nenormālās summas, es apsveru iespēju maksāt samaksu katram no jēdzīgajiem pasniedzējam atsevišķi, par lekciju, kas noteikti nebūs kaut kas astronomisks. Nozīme ir praksei un portfolio, un LU diploms ir tieši nekā vērts. Es nopietni apsveru iespēju pateikties dažiem pasniedzējiem, kas pat nav pārliecināti par savu turpmāko darbu LU un turpināt savu ceļu bez mērķa iegūt bakalaura grādu MĀKSLĀ - LU. Man bij nepieciešami 2,5 gadi mācību un divi akadēmiskie, lai to saprastu, labi, ka ne vairāk. Izvirzītais prasmju augstākais punkts ir pagaidām, vēl tāls, bet ar maziem ikdienas solīšiem, pietuvošos, mh -pati.
Link2 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]