this cosmic tube [entries|archive|friends|userinfo]
Ilz

[ website | flickr.com ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Par neatlaidību darbā, vīriešiem un vēja brāzmām [Mar. 30th, 2015|11:11 am]
[Current Music |Lauma bubina un šļupst]

Ak pavasaris vēl kautrējas atgriezties šai pasauls malā, un kā ar gājputniem, kas jau šeit? Kā ar dzērvju klaigām un zosu ganībām, šiem nav siltu mēteļu un sprakšķošu kamīnu, ir tikai nepielūdzamā dabas stihiju neparedzamība.
Domas, man neliek mieru viena lieta, ko dziedniece ļoti pārliecināti, ciešā acu kontaktā, teica- par vīriešiem manā dzīvē, par to, ka īstā sastapšanās nav notikusi. Un kam man ticēt un kā ticēt un vai ticēt, savām zaglīgajām nojautām, cerībām un domu spēkam, vai arī pieņemt to, ka tik tiešām viņai ir zināms, tas, kas man - parastajam mirstīgajam nav. Protams ar daļu sevis es izprotu, ka jāmet miers ieradumam - ilgoties, bet jell, dod spēku un darbspējas- ilūzijas un nākotnes sapņu kredīti. Ja nebūtu viņa paveiktā, izturētā un pieredzētā, es diez vai atrastos savā attīstības ceļa posmā kur šobrīd. Ja nebūtu viņa nosvīstie kilometri, ja nebūtu viņa sapņa realizēšanas, vai maz es atļautos, to ko šobrīd daru? Jā protams protams, sevis dēļ, savas ādas dēļ ir jādara šis viss, tā arī ir, bet reizēs, kad nav nekā cita, tikai ticība viņam, tas vienīgais ļauj sapurināt sevi, neslīgt žēlabās un darīt darīt darīt.
Manīs. Ieelpa - izelpa, mieriņš un virzība.

LinkLeave a comment

Ak svaigais lietus noskalotais rajons, priežu aromāti un mitrums [Mar. 28th, 2015|11:11 am]
Vakar vakarā, tik patīkami bij noskriet savus 6km, pielijušas ielas un tās pavasara nojautas gaisā. Sakārtojās domas, iegribas un mērķi.
Pirmo reiz, biju pie dziednieces, protams, viņi ir labi psihologi un ļoti vērīgi - spēj pēc stājas, ādas stāvokļa u.t.t pateikt ļoti daudz, tā arī bij, pateica, ka Laumai ir ''spējas'' un jālieto ķimeņu tēja, bet man ir jāiemanās neņemt galvā, palaist un nesatraukties un asinszāļu tējiņas jāpadzer, lūk.
Par LU runājot, jā apdomāju un aprunājos ar vecākiem, un sapratu, ka tomēr novedīšu to lietu līdz galam, neesmu maveriks tādā pakāpē, pabeigšu, iekrāšu portofolio un būs labi tā pat, ar visu diplom iegūšanas ceļu. Ar praksi ar iet labi un tā, mācos saskarsmes psiholoģiju, biznesa pamatprincipus un meklēju mentorus.
Un un jā, lietas pamazām virzās gribētajā virzienā, tad jau manīs, vai vēlreiz saulei priecājoties aiz loga, sēdēsim glīta toņa bmw salonā - līdzās, un spriedīsim par mūsu iespējām un plāniem. Nu ja, mācos no viņa un ilgojos, reizēm.
LinkLeave a comment

Par LU [Mar. 22nd, 2015|11:19 am]
Pēc pagājušās nedēļas aktīvas tutoriāļos un zināšanu smelšanās no - ceturtā kursa - rajona biedrenes, esmu laidusi pasaulē, savu pirmo archikada+artlantisa interjeru. Piektdien ciemos ieradās cilvēki ar atvainošanos un atrādija svaigi izdoto PPMF labāko diz. diplomdarbu apkopojumu un tas ko redzēju, galēji manī sakāva velmi, mācīties tālāk - piedod man LU, bet kāpēc man Tavā jau tā biezajā makā, maksāt vēl 4000Euro par neregulārām lekcijā, sviestainu grafiku un zināšanām, kuras es varu apgūt pašmācības ceļā- BEZMAKSAS, un pa vienu nedēļu iegūt skilu, kas ir labāks, par dažiem ''izcilākajiem'' diplomdarbiem. Tērēt divas stundas ceļā, lai pretim saņemtu praktiski neko. Un tās lekcijas no kurām ir jēga ir tieši trīs, un tā vietā, lai maksātu nenormālās summas, es apsveru iespēju maksāt samaksu katram no jēdzīgajiem pasniedzējam atsevišķi, par lekciju, kas noteikti nebūs kaut kas astronomisks. Nozīme ir praksei un portfolio, un LU diploms ir tieši nekā vērts. Es nopietni apsveru iespēju pateikties dažiem pasniedzējiem, kas pat nav pārliecināti par savu turpmāko darbu LU un turpināt savu ceļu bez mērķa iegūt bakalaura grādu MĀKSLĀ - LU. Man bij nepieciešami 2,5 gadi mācību un divi akadēmiskie, lai to saprastu, labi, ka ne vairāk. Izvirzītais prasmju augstākais punkts ir pagaidām, vēl tāls, bet ar maziem ikdienas solīšiem, pietuvošos, mh -pati.
Link2 comments|Leave a comment

Sirmi cilvèki smaržo pēc Dieva un pavasaris arī [Mar. 21st, 2015|11:26 am]
''Kas ir Dievs?'' tā tiek tulkots, mana prakses vadītāja - vārds, senebreju vārdu nozīmju katalogā. Kopš vairāk, vai mazāk saskaros ar prakses darba izpildīšanu, izjūtu šī jautājuma pieklusinātu aktualitāti manā dzīve - atkal.
Meklēt Dievu. Kopš sevi atceros, vienmēr esmu izjutusi, kaut kā netverama esamību ap/iekš manis, šīs pasaules, manas realitātes - ietajiem ceļiem, sajūtām, domām, cilvēkiem un beidzot arī manu to- savos darbos. Mazirbes krastos - senajās vasarās, bērnībā, dažās nedēļās, Krievijas augstienēs, Latvijas laukos, bet vistuvāk un visintensīvāk - pie Jūras, vienmēr, mana spēka vieta, Baltijas jūras piekrastē. Sirmi cilvēki smaržo pēc Dieva un pavasaris arī.
Vecmāmiņa, lika apmeklēt svētdienas skolu desmit gadu vecumā, vai satiku tur Dievu? Reizēm - vārgas nojautās. Dažreiz ieklīstu baznīcās, ostu vīrakus, gozējos sveču gaismā un baudu arhitektūru, bet Dievu, kas cauraug mani neesmu tur satikusi. Esmu vien notvērusi nelielu zipsni, pirms dažiem mēnešiem - Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle esplanāde. Tas bija agrs svētdienas rīts, pēc trauksmainas nedēļas, un tas bija miers ko atradu tur. Varbūt arī Dievs ir - vienādības zīme Miers, iespējams tieši tas ir tas, ko cilvēka prāts caur gadu tūkstošiem ir alcis un meklējis - ir rāmums, prāta upes rāmums, kā nolaizīta Daugavas virsma aizvakar, pasteļtoņos gozējoties. Klusums galvā, rāmums domās.
Pantheism - angļu mēlē ir tuvākais tam, kāda definīcija atbilst manām izjūtām. Kaut kas no latviešu pagānisma arī. Reti izdodas satikt līdzīgi domājošos, bet ja izdodas, tad saaugu uz mūžiem.
Lai mierīga Jums šī diena
Link3 comments|Leave a comment

Pi Day of the century: 3.14.15 [Mar. 14th, 2015|05:02 pm]
Kļavu sulas un pī diena.
Redzies tomēr, kaut kā kust uz priekšu tās arhikada spējas, vakar tik nobruka, divu stundu darbs, bet nu ir šis tas apgūts.
Saulīte tik jauki sildīja pakausi vilcienā, aiz loga slīdēja slapjās gravas un nemierīgie ūdeņi, tuvāk pie mājām sniegpulksteņi izspraukušies jau. Austiņās skanēja visādi labumi, skicēju banketu zālei iekārtojumu un domāju par tām gudrībām, ko vakarvakarā brāļa pasēdēšanā - sev atklāju. Un to, kā viss smuki iekārtojas tā, lai varu lēnītēm iet uz to nosprausto virzienu. Sūtu veiksmes vārdus tiem, kas cīņa savā ir, un jūtu, kā vibrē arī man apkārt.
Un jā, šodien jāsvin maģiskais pī skaitlis.


LinkLeave a comment

[Mar. 12th, 2015|10:36 pm]
Zosis lido pāri gāginot. Agrā rīta stundā, strazds - trallinot, izmodinājā no sapņiem par zemesriekstu sviestu un baisām zibeņu aktivitātēm rajonā, nevarēju vairs aizmigt un klausījos kā skan putna dziesma.
Pavisam godīgi- kapēc divus pavasarus atpakaļ sakrāmēju čemodānus un laidos prom uz Somijas eko pasauli- nr1 tapēc, ka Laumas tēvs un nr2 tapēc, ka archicads. Neizprotu datorpasauli, nosēdēt stundām ilgi čakarējoties, protams gala rezultāts ir tā vērts, vismaz pēc smukajām interneta bildītēm tā liekas, bet fak. Pēc nedēļas praksē jaatrāda vizualizācijas, bet man pat nesanāk pārvietot objektus. Tutoriāļi tutoriāļi. Ja neizšķaidīšu portatīvo, cerams, ka ar šo visu, kaut kādus skilus iegūšu. Besī. Bet kā sak' - attīstība sākas ārpus komforta zonas.
Link10 comments|Leave a comment

8km [Mar. 11th, 2015|10:14 pm]
Botas, pēc divpadsmit gadu periodiskas deldēšanas sāk jukt. Pielīmēju zoli ar pva līmi. Izturēja šovakara 8km. Bùtu jau šiki pie jaunām rozā smukām tikt, lai var ienēsāt pirms maija, bet nav finansējuma. Vienīgi sāk rasties bailes, vai mani nepiemeklēs līdzīgs liktenis kā Rīgas mēru, maijs solās būt karsts un skriet desmitnieciņu svelmainos asfalta džungļos nu nez nez. Jāpalūko varbūt kāds līdzīgs pasākums dabiņās būs. Viens ir rikšot marta vakaros, kad vējiņš dzesē, bet kaut kas cits- pirmajā vasaras karstuma vilnī. Manīs.
Link2 comments|Leave a comment

Dažreiz pietiek ar vienkāršu paldies, lai tumsa lēnām atkāptos. [Mar. 10th, 2015|10:39 am]
Pēdējās dienās aizvien vairāk apdomāju savas izvēles attiecībā pret draugu loku. Pārmaiņas. Ir grūti, protams, varbūt man navajdzētu tēlot, ka esmu stipra un tieku ar visu lieliski galā, ka būt mātei, kas audzina bērnu, bez bērna tēva palīdzības ir reizēm ārkārtīgi drūmi. Un šai laikā, kas ir jāpārdzīvo un jāizspiež veselā saprāta esence no sevis, lai gluži vienkārši nesajuktu - man līdzās tiešām noderētu draugu plecs, nevis kaut kāds ārprātīgs heits, pret manām darbībām. Dīvaini, viss šis. Bet pateicoties, izdegušo zvaigžņu mijiedarbībai - manā dzimšanas brīdī, vai visuma burunduka viedajam plānām, liktenim? Nav ne jausmas kam ticu, bet kaut kā ir tā cerības oglīte iekšā, mazmazītiņa paļāvība, uz to, ka arī šis pāries un būs fanfāras un silto jūras viļņu šļaksti sejā.
N-E-P-A-D-O-T-I-E-S tas galvenais.
Pieturēties pie miniatūrajiem diženumiem, ko citi nesaredz- prakses vadītāja - paldies, kas šobrīd nozīmē tik daudz, sniegpulksteņu spītam, gājputnu izturībai, pēc garā ceļojuma, Laumas priekiem, vecāku atbalstam un visiem tiem, kas nepadodas un turpina tuvoties savam sapnim. Un ļaužiem, kas izvēlējās veltīt laiku, lai uzklausītu un iedrošinātu, nevis simulētu, ka manis nekad viņiem nav bijis.
Un varbūt jā, viss kā reiz nostājas savās vietās, liekie atsijājās, parāda savu patieso seju, kad ceļš vairs nav gluds - atklājas īstenā būtība.
Viss būs, viss būs, norādes un mājieni - pierāda, ka esmu uz īstā skrejceļa.

Link2 comments|Leave a comment

[Mar. 8th, 2015|11:14 pm]
Pavasara zaļos toņos, stāv kārtīga lociņu bunte kā atgādinājums par astoto martu. Neteikšu, ka mani diži uzrunā šie rituāli, bet tā jau jauki un krāšņi, pārmaiņas pēc. Ļaudis krāsainu ziedu nokrāvušies klīst pa ielām. Kapēc ne.
Vakardienas iecere aizskriet līdz Annai nerealizējās, bet šodien savukārt saņēmos un pieveicu piecīti, par spīti kušiem plaušās. Nē jāmet nost tā manta. Gribas dziļu jaudīgu ieelpu. Lūk. Gleznojam arī. Lauma beidzot viesojās pie sava tēva, par to - bez komentāriem.
Šodiena atgādināja - tuvojas neizbēgamā gadalaiku maiņa. Saule un siltumiņi acīs.
LinkLeave a comment

Nofeilot un nepadoties [Mar. 7th, 2015|12:05 pm]
[Current Music |James Blake - Voyeur (Bear//Face Bootleg Edit)]

Nu jā, feili feili, bet jā, tā mēs mācāmies. Ļoti neveselīga attieksme, man laikam pret neveiksmēm, viena no manām sliktajām īpašībām, kas paralizē mani pašu ļoti- gribas visu uzreiz smuki, eleganti un nostrādāti, tikai pats process - paliek zem jautājum zīmes, zem feila zīmes. Laikam vienkārši jāsaprot, ka kļūdas ir dabīga mācīšanās sastāvdaļa. Par strauju pacelt sajūgu un noslāpt Rīgas aktīvākā krustojuma vidū, dienu pirms astoņu kilometru skrējieniena izpīpēt sešas cigaretes un nevarēt paelpot, sākt ņirgt prakses vietā par prakses devēja idejām.
Galvenais ir nepadoties, nemest plinti krūmos, saņemt sevi grožos, sapurināt, izglītoties no misēkļiem. Ļaut šai sāpei virzīt uz dižo izsapņoto mērķi un būs labi.

Link1 comment|Leave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]