Piektdiena, 18. Apr 2014, 10:03

Ruda, ruda, pavisam ruda!

Otrdiena, 15. Apr 2014, 13:18

рыжая бесстыжая

Piektdiena, 11. Apr 2014, 17:30

Nauda mūk!
Sarunāju te vienu datoriķi, lai piekabina manam kompim rūterīti, bet pastāstīju, ka neko smalku un jaudīgu nevajag, ka pati varētu nopirkt un viņš pieliktu. Biju noskatījusi ap 10 eiro rūteri...
Nē, es nemācēšot riktīgu nopirkt, viņš nopirkšot un būšot ap 30 eiro. Nu labi, viņš taču zin labāk.
Tagad man ir rūterītis, samaksāju datoriķim 30 eiro par to un vēl par darbu un vienas programmas pārinstalēšanu... un apskatījos cik tad patiesībā tas mans rūterītis maksā.
Ikurāt 12 eiro!!!

Tagad ir arī SMS datoriķim, lai maina savu iepirkšanās vietu, jo es atradu lētākus un tādus pašus rūterus!

Ceturtdiena, 10. Apr 2014, 18:42

Vispār man ir interesanti, kādā prāta aptumsumā un kādā veidā esmu slēgusi līgumu 2011. gadā ar Latvenergo?
Viņi man nevarēja pateikt par veidu, tik vien zināja, ka ir tāds līgums. Palūdzu atsūtīt man līgumu, lai redzu, vai tiešām mans paraksts, nē, nesūtīšost, jo VARBŪT es pa telefonu esot piekritusi tam ikmēneša maksājumam.
Nūuuu, labi... nekad dzīvē neesmu tādu summu mēnesī maksājusi par elektrību, bet tagad šie man sarēķinājuši parādu un es nu sēžu un brīnos. Un par to parādu - 30 eiro, viņi man tagad draud! Draud, ka atslēgs elektrību!

Piektdiena, 28. Mar 2014, 10:14

Kādai izglābu rītu.

Maniakālā sveicēja bija gatava vārda dienas gaviļņiecei zvanīt jau 7.30.
Līdz 10.00 viņa dīdījās, trinās un visu laiku par to runāja, skaitīja minūtes un tieši 10.00 zvanīja.
Tā ir kāda atkarība?

Ceturtdiena, 27. Mar 2014, 08:46

Vakardienas lekcija Life art academy bija negaidīti interesanta. Par sievietes būtību, sūtību, uzdevumiem, attiecībām, sievišķo, vīrišķo utt. no vēdu mācībām.
Vislabāk man patika zaļā gaisma racionālisma atmešanai un būšanai mazliet ku-kū.

Otrdiena, 25. Mar 2014, 20:26

Nākamais līmenis pašattīstībā un prātiņa audzēšanā - jābeidz sevi žēlot.
Citādi tāda nožēlojama sajūta.

Svētdiena, 23. Mar 2014, 12:10

Saprotu, ka reizēm ir sarežģīti atrast pat vienu dienu nedēļā, kuru veltīt saviem autorprojektiem, bet tā diena ir jāatrod. Tas arī ir vienīgais, kas atšķir mākslinieku no amatiera ar kameru - darbaspējas.
© Alnis Stakle

Ceturtdiena, 20. Mar 2014, 09:08
ja karš

Es domāju, ko ņemt līdzi, ja būs jābēg. Kā bēgšu.
Jā, es bēgšu.

Piektdiena, 14. Mar 2014, 08:30

Vēdas māca, ka slimo tikai tie, kuru prāts ir sasprindzis, t.i., kaislīgi cilvēki. 
Cilvēks neziņā jeb tumsībā neslimo, jo viņš ir pārpīpējies un pārdzēries. Ja cilvēka prāts degradējas, viņš nav sasprindzis, viņš ir atslābis, tāpēc viņš neslimo. 

Arī cilvēks skaidrībā jeb labestībā neslimo, jo viņa prāts ir atslābis, jo viņš izjūt laimi. 
No lekcijas "Attiecības ar sevi", O.G.Torsunovs

Ceturtdiena, 13. Mar 2014, 20:56

Rakājos pa bilžu arhīviem, atlasu bildes, kuras parādīt dzimtajā miestā.
Tur ir tik daudz interesanta! Un atkal pārliecinos, ka bildēm ir jāiestāvās, lai tās uzlabotos.
Te mēs ar a. apmēram sešus gadus atpakaļ bijām Slīteres rezervātā un pa liedagu staigājām.


bilde )

Trešdiena, 12. Mar 2014, 14:58

Pie tām dzeltenajām tulpēm tā arī neesmu tikusi!
Pilna māja ar rōzā, bet dzelteno nav!

Trešdiena, 12. Mar 2014, 14:15

Bet tā spēja organizēties uz visām dzimšanas dienām un vārda dienām, apgruzīt nabaga jubilāru ar puķēm un īpaši piemeklētām dzejas rindām, kuras svētsvinīgi tiek deklamētas, ir vienkārši apbrīnojama! Nē, nu nopietni. Katru nedēļu vismaz pāris jubilācijas ar kafijas galdiem un kūku grēdām un nelaimīgu vaininieku. Ir laikam tikai viena šeit, kura ir stāvus sajūsmā par to visu un ar pārspīlētu centību sveic visus ar dzejas rindām, un viņai pašai tūliņ būs apaļais.... un viņa gaida tos dzejoļus!
Esmu jau vairākkārt lūgusi mani tanī neiesaistīt, jo mani tas dzen šausmās! Nu labi, labi, nav jau man grūti to dzejoli ierakstīt kartiņā, tas ir viltīgais plāns, kā mani tomēr iesaisīt.
Bet izskatās, ka pēc manas fotouzstāšanās vienas pensijāejamā ballītē, man tagad katra jubilācija būs jābildē. Da labi, vismaz dzeja nebūs jālasa.

Otrdiena, 11. Mar 2014, 20:21

Nu re, mierīga, smaidīga, nesāpoša. Vienīgi rokā vēl mazliet vājums un sadurstītā vieta jūtīga.
Tas, ko viņi darīja bija - barbitrāža, un tas bija ļoooti sāpīgi. Pat līdz ģībonim tiku, bet ārsti - divi, mani gādīgi guldīja uz kušetes un roku turēja.
Pēc ģībšanas mēģinājuma viņi šaubījās, vai man vajag redzēt, kas izdabūts no locītavas, bet es pārliecināju, un ar interesi apskatīju.

Otrdiena, 11. Mar 2014, 10:51

Dzimtajā miestā esot daudz afišu, ka profesionāls fotogrāfs runās par fotogrāfiju.
Profesionāls? Hmmm...
A ko stāstīt, vēl joprojām nezinu.

Pirmdiena, 10. Mar 2014, 09:50

Atkal vienrocis.
Tāpat, kā pirms diviem gadiem - ne apģērbties, ne matus izmazgāt, arī ar auto tā savādi braukt.
Tūliņ pie ārsta. Pilnai laimei, mana smalkā apdrošināšana segs tikai daļu - mazāko.

Ceturtdiena, 6. Mar 2014, 22:07

Kurā brīdī saprast, ka tas ko neesi ieguvis, ir tava veiksme?

Trešdiena, 26. Feb 2014, 12:56

Jānis pielēja pilnu bāku ar degvielu un kūkas atveda.

Nu, neeeezzz...
Kaut kad taču sāks prasīt no manis arī kaut ko.

Otrdiena, 25. Feb 2014, 08:13
visādi nieki man te

Vakar skolā Iveta Vaivode stāstīja par studijas gaismām un rādīja ko un kā, un mani par modeli nolika.
Pārsteidza tas, ka es tāda - kaut kāda, pirmdienas vakarā, kāda atnācu, tādu nofotogafēja un bildes bija perfektas! Tā ir profesionalitāte. Gribētos ar viņu kopā strādāt, asistēt, redzēt darbībā.

Vēlāk - jau naktī, ar diriģentu pa pagalmu miskastes stumdījām, lai manu auto ir kur noparkot.

Sestdiena, 22. Feb 2014, 15:44

Tas brīdis, kad savu pāris gadus nēsāto un auklēto ideju stāstu un redzu otra acīs sajūsmu, tas brīdis, kad ir skaidrs, ka tā ideja ir palaista un sākusi realizēties. Kad otrs ir iededzies un sajūsma aug. Lai notiek! Tagad būs daudz darba. Un līdz ar to arī daudz prieka.

20 most recent