la_cumparsita

Lai viss nebūtu tikai rožaini - man šodien uz gājēju pārejas uzbrauca padsmitgadīgs velosipēdists, jo neies takš kaut kādas vecenes dēļ bremzēt vai, vēl trakāk, apbraukt gājēju. Nesās kā plēsts gar stūri, pie ielas pat necenšoties mainīt ātrumu vai apstāties.
Labi, ka man ir zibenīgas reakcijas, saprotot ka nesas tieši virsū, saķēru braucamrīku aiz ragiem, citādi būtu pārbraucis pāri neapgrūtinoties.
Bet zilums uz kājas ir diezgan nepatīkams.

Kur jūs pērkat vinila plates internetā, ja gribat ātri un lēti, un negribat atbalstīt Džefu Bezosu?

Kurš ir labākais bezmaksas attēlu pārveidotājs? Ir kaudze pusgadsimtu senu fotogrāfiju, ko derētu sarindot interesantā projekcijā uzlabotus un varbūt animētus. Reimagine iekrāso nedabiski un animē kā zombijus, savukārt xphoto ļauj tikai vienu bildi dienā.

Kafijas pupiņu burciņa (par kuru bērni dievojās, ka nekur nav redzējuši) atradās, un burciņā savukārt atradās vārīta rozmarīna atliekas

Dažkārt domāju – nu kāpēc es neesmu nopirkusi konkrētus drēbju gabalus vairumā visam atlikušajam mūžam.
Man ir bijis rievots T krekliņš specifiski oranžā tonī.
Tops ar garām piedurknēm un priekšpusē aizraujoši izvietotu mežģīņu zvaigzni.
Krekliņš, kuram stratēģiski izcili uzdrukāta pilsētas ainava ar debesskrāpju atspīdumu ūdenī, krūtis izskatās 2 izmērus lielākas.
Veļa, kuras tonis glaimo ādas krāsai kā neviens.
Un patlaban man (vēl) ir divi Monton T krekla tipa džemperīši (biezs, blīvs viskozes adījums no smalkiem diedziņiem), pieguļoši, ļoti īsām piedurknēm, ārkārtīgi patīkami pēc sajūtām un teicami pēc formas, biezi, neburzīgi, silda ziemā, nesviedrē vasarā, bet Monton ir sen bankrotējis un es galīgi nemāku atrast kaut ko tādā pašā stilā un, galvenais, materiālā.

Daudziem joprojām ir bailes no zobārstiem, kas velkas līdzi no deviņdesmitajiem, divtūkstošajiem gadiem.

(Man arī būtu bail, ja man trīsdesmit gadus vilktos līdzi zobārsts)

Vot kā dzīvo cilvēki, kuriem viss ir sakārtots?
Man sakārtota ir burtiski viena lieta: rīta kafijas pupiņas atrodas iepriekš iesvērtā burciņā.
Šorīt burciņa nebija savā vietā, pavadīju 15 minūtes, mēģinot saprast, kā uzvārīt kafiju.

Es, izrādās, tieši pirms 20 gadiem nopirku akvāriju.

Kā jums šķiet, kā jubilejas ballītē vislabāk parādīt bildes? Izlikt galerijā (piemēram, piespraužot pie palaga) (bildes ir dažādu lielumu un dažādas kvalitātes, arī grupu attēli un reāli svinību vietā nav nekādu stendu), rādīt ar projektoru, uztaisīt albumu un palaist pa rokām, vai vēl kāds variants?

Beidzot saņēmos šeit pajautāt... kas notika ar cibiņu Darkans?