Piektdiena, 5. Feb 2016, 16:08
[i]vilibaldis:

Riktīgi ar sevi lepojos, manī ir atgriezies kalnu kazas gēns un augstuma panika vairs nerādās ne acu gala. Yes! Apzāģēju ābeles, piefiksējot mirkli, kad snaikstoties ap galotni prātā pazib doma "Sasodīts, kāpnes par īsu!"
Meklēju cibiņu ar zāģi  ([info]begemots mājiens tavā virzienā), jo palika divi resni zari, ko vienreizējais rokas pintiķis neņēma un vecais ķirsis arī jāfinalizē.

Piektdiena, 5. Feb 2016, 09:33
[i]vakardiena: 'cos I don't wanna get over you

Sorrow found me when I was young, sorrow waited, sorrow won, sorrow they put me on the pill
It's in my honey, it's in my milk.

Un vēl es gribu zināt, kāpēc Kaņepe vakar gribēja iebarot tik atklāti tendenciozu filmu. Informācijai? Domāšanas procesu raisīšanai? Jāatzīst gan, ka tagad man visnotaļ ļoti gribās uzzināt ko vairāk par Čavesu un viņa režīmu.

Piektdiena, 5. Feb 2016, 02:36
[i]nord: vēlīnās velēnās aizgājušā gada labākais toļi nominācijas, toļi laureāti hvz

- Gada labākā grāmata, ko es izlasīju bija Nila Geimene "Okeāns ielas galā", par kuru es viņam piedodu ne tikai nedameistara nedamargaritainos "Amerikāņu dievus", bet vispār visu uz pasaules, jo stāsts par kosmiskām pat ne būtnēm, bet parādībām, likumsakarīgām nejaušībām, kas radušās vēl pirms Zemes, Mēness un paša Visuma, kuras bija vienmēr, zina visu un nepiešķir ne vienam, ne otram nozīmi un izvēlās mūžību pavadīt kā trīs vienas dzimtas sievietes fermā griežot narcisēm kātus pirms likt vāzēs, taisot biezpienu, sienot sieru, cepot pīrāgus, kaltējot zāļu tēju un uzņemot tos, kas nāk ( piedzīvot satricinājumu, atklāsmes, rūpes un garšīgāko ēdienu uz pasaules), atlaižot tos, kas iet (un aizmirst visu kā nebijušu), sagaidot un pieņemot atkal, kad nāk atpakaļ (atcerēties visu). Šī mamasila Māte- meita- mazmeita, Vemāmiņa- Mamma- Meita. Tā taču ir Trīsvienība, tāda, kādu es to iedomājos, atsvešināta, bet ieinteresēta, autonoma, patstāvīga, neiesaistīta, bet uz to spējīga. Trīs sievietes- viedā, rāmā, visu zinošā, mierīgā vecmāmiņa, - gudrā, satrauktā, aktīvā, darbīgā, nedaudz nervozā māte, - apdāvinātā, jūtīgā, pašaizliedzīgā un "da vsevo jest dela" meita= Trīsstūris. Cilvēks. Gražīgais, niķīgais Ļunums un vēl tāds, kas ir kā VID izpildītāj Ļaunums, kas prasīs upurus. Mani mīļākie varoņi ever vienuviet. 

- Labākā redzētā filma ir Dolana "Mommy". Tādēļ, ka par to, kā arī cilvēks necenstos un cik stipri negribētu, viņš tik un tā var izdarīt nevis to, ko vēlās, bet tikai to, ko var. Par to, ka mātes mīlestība ir bezgalīga, bet bērniem vienalga tās būs par maz, mātes vara ir gandrīz neierobežota, bet tā vienalga negūs virsroku. Par to, ka cilvēka interese par otru cilvēku, ja ne izglābj rezultātā, tad vismaz glābj procesā un ir vērts, ir vērts veltīt uzmanību. Un nedaudz par to, ka kopīgas maltītes neizārstē, bet tomēr dziedē. 

- Gada citāts Mārgarita Atvuda "Kaķacs"  "Es neuzmetu ne aci tam, kas vēl ir pie sienām, es nevaru ciest šos neoekspresionistiskos netīros zaļos un pūstoši oranžos toņus, post to un post šito. Mūsdienās viss ir post, itkā mēs visi būtu tikai zemsvītras piezīme kaut kam agrākam, kas bijis pietiekami reāls, lai tiem būtu pašiem savs nosaukums."   Jo es tā domāju un jūtos all the time

Ceturtdiena, 4. Feb 2016, 23:34
[i]nord:

Visas gada potenciālās apņemšanās sāku pildīt pirms tas iestājās, lai jaunais gads neatnāk kā šuhers, bet kā labs draugs, tāds, no tiem labajiem, pirms kuru ierašanās nekārto māju, jo labi zinu, ka mans maldinošā februāra - bļaķuški, bļaķuški es jūtu pavasara smaržu (vispār latviešu mentalitātē ietilpst piesardzība, ka nav ko sapriecāties pirms laika, jo tie, kas nesapriecājās pirms laika un nedabūja savā atvērtajā glupajā sirdī atčoknijušās ziemas iedirstu sniegu, nenosala un khujam nesaskuma, bet izdzīvoja un aizvairojās tālāk) izskats, jeb luks ir riņķi zem acīm tik melni un pa pusi sejas, neieņemta bērna pavisam reāla toksikoze na ļeco, un saaukstēšanās atvadu skūpsts virs lūpas kā milzīga aukstumpumpa, man nav sešpadsmitgadnieces ķermenis, značit žirnaja, zivju eļļu dzeram šotiem, nepalīdz, guļu pa 12 stundām, guļu vakarā, naktī, aizvedu bērnus uz iestādēm un guļu tālāk līdz 3fakin dienā un galvā skan, par himnu kļūst skriptonid dziesma-

От нас увы несет ганжей и бухлом.
Мы пахнем разными шлюхами и депрессией.
Спроси, почему твоя сука спит днем.
Cука тащит нас на дно.
Cука тащит нас на дно.
Cука тащит нас на дно. ko te vairs pildīt apņemšanos un sekot izdzertajiem ar šampānieti vēlējumu lapiņas pelniem.


Tas tagad, bet pirms mēnešiem:

Es sapratu, ka dzīvoju savas dzīves laimīgākajā posmā, jo mani vecāki vēl ir dzīvi, veseli, jauni un tik ļoti man interesanti pieaugušie, bet bērni jau tik lieli, ka vairs neēd mani, bet vēl ne tik lieli, lai aizietu prom, bet tieši reizē, lai priecātos par visu, ko ar viņiem var piedzīvot kopā, un es pati vēl tur, kur viss priekšā.

Par spīti savai īstenajai krosfiteres dabai, kas spiež mirt par muskuļiem un skiliem, spļaut asiņainas siekalas, givmi mooor, moor soldžer džeina, aizgāju uz jogu, lai pielabinātos savam ķermenim, kas feiko visas pasaules smagumu uz pleciem un ir pret pārliecību, ka ir domāts tikai tam, lai pārnēsātu manas smadzenes no punkta ā līdz punktam bē, zajebal karoče, un tā es agros rītos sāku staigāt uz alternatīvo skaisto māju (tur notiek joga, montesori nodarbības un jamaha mūzikas skola) vēl pa tumsu paturēt varavīksni. Pirmajā nodarbībā jutos tizlākais cilvēks uz pasaules, kurš ne tikai pakustēties, pat elpot apzināti nespēj, elpo tik tā, kak zavelosj kopš pirmsākumiem, pēc inerces. Otrajā nodarbībā es nodomāju, ka ēv, man sanāk, es šajā sporta veidā varētu gūt panākumus. Trešajā nolēmu, ka tas nav sports un atslābu. Rezultātā varu aizsniegt ar degunu līdz ceļiem, esmu palikusi par 1.5cm garāka, ka tik ne harmoniskāka būtne, vismaz tik daudz, lai keep calm and nelien tvirer histērijā, visiem jau ir vienalga krima da donbasa, kleever restorāna postidnijs nosaukums, bļaģu analīze skolās, bēgļi so so, arī šis pāries, viss pāriet, ja vēl es beigu runāt v princepi un iesēstos špagatā, būtu pilnīgs asansšmasans.

Sāku šķirot atkritumus. Gribu, lai mana ekoloģiskā pēda ir tik liela kā agrāk ķīniešu meiteņu zelta lilijas, fakin lauztas uz pusi mazākas, ceļš pie tādām iet caur ciešanām- pie mājas nav šķirošanas konteineru, tādēļ ir jākrāj, lai rīzens vest tur, kur ir. Visa virtuve tagad ir sašķirota miskaste, un, ja es reiz teicu, ka nekad nemazgāšu vīriešu zeķes un krējuma trauciņus, tad tagad krējuma, jogurta, u.c. plastmasas trauciņus mazgāju kā mīļā, un tomātu pastas burkas, un skaloju piena pakas un plēšu foliju no plastmasas un plastmasu no papīra, bet krāt stikla pudeles ir īpaši smagi, jo ir redzams, cik tad es izdzeru. Tik aktīva darbošanās neizbēgami nāk kopā ar vēlmi piepisties citiem, lai arī cieš un rukā, īsāk sakot- zaļa, eko vecmāmiņa.

Taisniem (par naudu) un aplinkus (no draugiem) ceļiem sagādājām bērniem teleskopu un mikroskopu. Parādījām mēnesi, un tur tiešām ir my little pony Princeses Mēnesnīcas kontūra ar visu čolku un krātera aci. un pelējumu, ādu, kreveli, sīpola plēvi un citus mazos kosmosus.

Nolēmu atgriezties īsta darba īstajā tirgū un atdevos Veselības inspekcijai, lai nokārtotu kvalifikācijas atbilstības pārbaudi. Kā vienmēr psihanula un zubranula, eksāmenu, kas paredzēts 1.5 stundai, ja jautājums minūtē, bet kuram visžēlīgi atvēl 3h, izpildīju 20 minūtēs ar 0 kļūdām. Dabūju izbrīnu un papīru un gāju pie vēl guļošās mātes, kas guļot pieskata manus vēl guļošos bērnus, cauri apsnigušam mežam, gar ezeru pa kuru peld dumji neaizlidojuši gulbji un veselas 20 minūtes jutos pats gudrākais cilvēks no šobrīd nomodā esošajiem čeliem 20km rādiusā, tad nomierinājos, jo viss, ko es varu ir nevis kruta, bet normāli, kruti ir tikai tas, ko es nevaru, un kruti ir tie cilvēki, kas dara to, ko es nevaru, nevis es.

Instagramā piesekoju visu uz pasaules un vienai ukraiņi beibei izlasīju Я совершенно не стесняюсь своей любви к мужу un vēl tur bija tipa- es atvainojos par to, ka man nemaz nav kauns par to, ka es ļoti mīlu savu vīru. I viss, es dognala, ka man gan ir kauns. Ja stesnjajusj. Es vienmēr pribeņajusj, samazinu, pamazinu, sašaurinu, atšķaidu, atjokojās, ka mol jā, jā nu vīrs, mhm mhm muž objelsja gruš. Vai par savu pienākumu uzskatu uzsvērt, ka nu jāā, visādi jau mums ir gājis. Vai nepadomājiet, ka es te prjam kūstu, tā jau ok, bet oj kā mēs šķīrāmies. Un tā katru reizi, katru reizi, haha vīrs mugagašeņki, nu sanāca tā kaut kā, nu ir, mēdz gadīties, ka ilgi tā kā patīk viņš, neskatoties ne uz ko (obligāti ar atrunām, ka u nas tože vsjo ploho bija, drusku tagad nav tik, bet noteikti būs). Visu laiku gribas īpaši paskaidrot, ka es vienalga esmu personība, vienalga esmu pati par sevi, tikai nepadomājiet. Jo ļoti negribas būt stulbai, jo kura gan mīl savu vīru tā, prjam ņemogu- tikko precējušas? slāvietes? Parādnieku sievas vēl ļoti mīl. Muļķēm, oldskūlīgām, konservatīvajām, tupām, aprobežotām, durām vai melēm tas ir raksturīgi, finansiāli, emocionāli atkarīgajām vēl ir ok ļoti mīlēt savus vīrus, bet ne tādām cool kā es. No kurienes man tas? Par ko? Tad nu nolēmu no šitā nafig tikt vaļā, nemeklējot cēloņus pie psihoterapeita par naudu, vienkārši nafig, nafig, izbeidz un viss, pupus rādīt nav kauns, darba kārtībā pa petenēm rakņāties vispār ne slabo, mātes vārdiem lamāties ar ne acī, tad šo ar scuka braši atmetam. Man nav kauns, ka es ļoti mīlu savu vīru (bez "neskaoties uz.." un bez "tikai nepadomājiet, ka..").

Piektdiena, 5. Feb 2016, 00:54
[i]tikko_pamodos posting in [i]pajautaa: kaitinošais snobisms

Vai uz šīs pasaules ir kāds, kam nepatīk Imants Lancmanis?

Ceturtdiena, 4. Feb 2016, 23:56
[i]vakardiena:

Neļaujas provokācijām, kuru mērķis, kā es esmu izpīpējusi, ir pierādīt, ka visi mani grasās nodot. Atbildes reakcija uz faktiski visu ir labsirdīgs maigums. Uz ko tādu grūti atbildēt uzbrūkoši ilgstoši. I seem to be totally buying it. No malas es esmu tik amizanti dumja.

Ceturtdiena, 4. Feb 2016, 17:19
[i]perfekta: Darbā izaicinajumu pieņemšana turpinās!

Janvāra izaicinajums - 20 reizes piepumpēties - darīs!
Izaicinājums februārim - špagats

Ceturtdiena, 4. Feb 2016, 14:54
[i]vakardiena:

Es nesaprotu, kāpēc skolā nav pašaizsardzības stundu?!
Tas būtu daudz noderīgāk par basketbolu vai, es nez, badmintonu.
Gribās samācīties kraut pa muti un tad spandeksa kostīmiņa valkāties pa ielām un močīt cilvēkus, kas piepišās citiem cilvēkiem.

Ceturtdiena, 4. Feb 2016, 13:40
[i]vilibaldis: māksla

Rekomendēju, rekomendēju!
Visiem bilžu grāmatu faniem LNB dievīga Alises brīnumzemē izstāde https://www.lnb.lv/lv/notikums/izstade-muzigais-tejas-laiks-72-pasaules-makslinieku-ilustracijas-luisa-kerola-gramatai
Mani mīļie igauņi plašum plašā klāstā un citas pasaules skolas arī glīti rokrakstus atzīmē. Var iet ar bērniem un leļļu teātri lūkot.
Nu labi, darvas pile - katalogs beidzies...

Ceturtdiena, 4. Feb 2016, 07:30
[i]vilibaldis:

5. Licence nedod pārvadātājam tiesības veikt pasažieru pārvadājumus ar vieglajiem taksometriem Rīgas pilsētas īpaša režīma zonā – Vecrīgā (turpmāk – Vecrīga), kas noteikta Rīgas teritorijas plānojumā.

(Punkts stājas spēkā 01.02.2016., sk. 66. punktu)

Tā kā Krastmala un 13. janvāra iela skaitās Vecrīga izskatās, ka turpmāk ar taksi no Rīgas mājās varēs braukt tikai caur Dienvidu pārvadu t.i. Ķengaragu. Kādreiz par šo jokojām kā par īpaša stulbuma pazīmi, edz RD ieviesusi dzīvē.

Bet vēl jautrāk ir tiem kam no Juglas jātiek uz lidostu.

Trešdiena, 3. Feb 2016, 20:59
[i]str:

viena diena hihenē
http://odin-moy-den.livejournal.com/1962833.html

Trešdiena, 3. Feb 2016, 19:30
[i]hedera posting in [i]arii_cirsliitis:

Cirslītis šodien darbā nolemj paņemt mazu pauzīti dažām privātām padarīšanām. Aizstaigā uz tualeti, nodara, kas darāms, un tad nolemj, ka būtu vērts iziet laukā uzpīpot. Ārā slapjš un vējš, tādēļ pīpīti uztīt tak labāk tepat, siltā pajumtē. Tā nu cirslītis veikli tin savu pīpīti, darbiņš jau tik ierasts, ka var ļauties visādām augstām gudrām domām. Daiļās domas domādams, uztin pīpīti, ķepiņa pati somā jau šķiltaviņas sameklē un... Pēdējā brīdī gan cirslītis attop, ka, tfu tu, gandrīz vai darba tualetē aizpīpojis.

Trešdiena, 3. Feb 2016, 14:37
[i]vakardiena: Do I just keep falling for one man but in different representations

"..but when you feel lonely, you look for something familiar in men around you."
Please, no.
Then again, es nejutos vientuļa. Vai varbūt jutos. Tas bija tik sen.

You might be through with the past, but the past isn't through with you

Trešdiena, 3. Feb 2016, 14:04
[i]vilibaldis: kaimiņi

Atnācu mājās uz pusdienām un ko es atrodu pastkastītē - Pestīšanas armijas apzīmogotu Jauno derību, alkohola kuponus un plēves maisiņā ievīstītu brošūru Nāves deja poļu valodā... Gadījumā nav pilnmēness?

Trešdiena, 3. Feb 2016, 13:31
[i]str:

Хорошее настроение - это когда идиоты не бесят, а веселят.

Trešdiena, 3. Feb 2016, 10:17
[i]lmyth posting in [i]pajautaa:

Jautājums eksakti un/vai praktiski noskaņotajiem cibiņiem:

Vai galda piederumi, kuriem sedzošā virskārta ir nolietojusies gadu gaitā un redzamas apsūbējuma un rūsas klātbūtne, ir droši lietojami ikdienā un pamatā cieš vien ēdāja estētiskā pasaule vai tomēr ir pamats noteikti domāt par citu rīku iegādi?

Vizuālais materiāls

Galda piederumi I


Galda piederumi II


Un vēl līdzīgs jautājums par katliem. Gadu vecos katlos uz iekšējās pamatnes ir kaut kas tāds.

Katls

Pirmo reizi ar to sastopos, un jautājums ar līdzīgu ievirzi.

Otrdiena, 2. Feb 2016, 21:38
[i]vilibaldis:

ieraudzīju degustāciju uz kuru gribas tā, ka acīs cērt... bet nevar atļauties... ja, ceturtdien iekritīs naudiņa, tad varbūt, tā ņegļjaģa izšķērdēšos, lai tie parādi raud stūrītī.

Otrdiena, 2. Feb 2016, 20:50
[i]krii posting in [i]pajautaa: Privātstundas latviešu valodā

Cik aptuveni (kādās cenu robežās)šobrīd Rīgā maksā latviešu valodas privātstundas cilvēkam ar dzimto krievu valodu (iepriekš nav LV dzīvojis)?

20 most recent