Viena no garšām, kas man patīk - ādas garša. Pakošļāt jostas galu, ap kaklu apsieto ādas siksniņu, cimda pirksta galu. Tāda skābena garša, īsta, kā sāls vai ķimenes. Liekas, ka esi to košļājis i tagad, i bērnībā, i pirms dažsimts gadiem. Gēnos sēž.
Protams. Dažādība ir mūsu viss! Par visa veida košļāšanu atceros, ka viens no mīļākajiem košļājamiem bija pioniera kaklauts un nekādi tagad vairs nespēšu pateikt, kālab. Mož mana vājība ir zīda garša, būs jāpamēģina kāddien kādu kaklasaiti pažļembāt:))
Kā garšo āda, zinu, protams, kaut kādas ādas siksnas ir nācies ar zobiem pieturēt un tamlīdzīgi.