Pasaki, ka nekad neesi košļājis pulkstena siksniņas galub vai cimda pirkstgalu. Un nezini, kā garšo āda.

Pateikšu, ka neesmu košļājis un pat nesarkšu! Nav kaut kā ienācis prātā, iespējams. Bet man jau arī sēnes negaršo:))

Kā garšo āda, zinu, protams, kaut kādas ādas siksnas ir nācies ar zobiem pieturēt un tamlīdzīgi.

Cilēki ir tik dažādi...

Protams. Dažādība ir mūsu viss! Par visa veida košļāšanu atceros, ka viens no mīļākajiem košļājamiem bija pioniera kaklauts un nekādi tagad vairs nespēšu pateikt, kālab. Mož mana vājība ir zīda garša, būs jāpamēģina kāddien kādu kaklasaiti pažļembāt:))

Īpašu garšu šis ieguva, kad pusdienu zālē gali bija zupā iemērkušies :)

Iespējams, neticēsi, bet man ir smukākas kaklasaites, tātad garšīgākas:))

NETICU!

Zīda?
Kā tad!
Ceri vien!
Kur tu esi zīda pionieru kaklauti redzējis?

es tādus katru gadu pirku vienā Latgales veikalā, uz kuru tos veda, šķiet, no Baltkrievijas.

Vaidienņamies, ku smalki!
Man gan tikai sintētiskie bija.