Magnesia

un jā... atgriešanās realitātē - taisās palielināt tārgetus... SViests... Jau tā ieeju rotā uzraksts, ka esam vislabākā noliktava visā UK... ko - vēl nepietiek??? Pie tam - palielināt nevis par bišķiņu, bet tā pamatīgi - teju par 20%. Galīgi aptrakuši... Domā, ka stresaini darbinieki labāk strādā???
Turklāt muļķīgi tai pat laikā runāt par to, ka drošība pirmajā vietā. Jo augstāki tārgeti, jo zemāks drošības līmenis! Un arī kvalitāte!!!

Nesen arī bija pa ilgiem laikiem pirmais iegrāmatojamais incidents... Cilvēks gandrīz pirkstu pakāsa.

Sasodīts. Gudrīte. :D Savus slēpošanas cimdus atstāju LV... Tāpēc vakar braucu ar taksi uz darbu un ar kolēģiem atpakaļ.
Plānajos adītajos negribēju rokas atsaldēt. Kaut gan varbūt pamēģināt... ar velo
Bet vējš baigais... Plus mīnusiņš... brrr.

Pieņemot, ka viņa neleca pa tramplīnu pirmajā reizē uz dēļa, bet vienkārši kaut kā krita, tad es vēlreiz saku milzīgu paldies saviem sargaņģeļiem, ka mani pasargāja no tādas nelaimes. Milzīgs, milzīgs paldies. Pēc tāda lidojuma, kā bija man, metos ceļos. Mani vēl grib uz šīs planētas.

Bet nu te ir akmentiņš LV veselības sistēmā. LV vienkārši, man šķiet - kā kuram paveicas ar tiem ārstiem. Laimes spēle. Vēlreiz paldies - šoreiz par to, ka man ir veicies ar ārstiem LV.

Jāsāk sava dzīvība un veselība uztvert nopietnāk.

Njā... pēdējos 3 dienu notikumi... raibi kā dzeņa vēders. Kā tas beigsies - biezumos nezīlēšu, vienkārši izdarīšu to, ko jūtu, ka jāizdara un vērošu reakciju, ķīmisku noteikti. Karma eh. Uzbiru negaidīti uz galvas māsīcai uz 2 pēdējām naktīm, vismaz kāda savādāka socializēšanās pa ilgiem laikiem pārmaiņu pēc. Vienlaiksu ar 1 viņas draugu, atbraukušu no Skotijas. Kaut kā visi sagulējām nelielajā mājā. 8 cilvēki 2 guļamistabu mājā.

Bet no tā visa varu rakstiski publicēt faktu, ka esmu pārvākusies un šī būs pirmā nakts jaunajā istabā. Redzēs, kā dzīvosies. Maza virtuve, bet milzīga vannasistaba. Jauka īru izcelsmes zemes lēdija, kas prasa papīrus uzrādīt, bet nav problēma. Šodien aizgāju pie Antras, pati uzcepu atsauksmi par sevi (ar padomiem no vecajiem kaimiņiem), Antra pārrakstīja un parakstīja. Es ar, savukārt, dabūju līgumu šoreiz. Tiktāl viss ok, vēl vajag no darba. :)

Smuka meita Fionai, bet ļoti tāla pēc līdzības.

Domājot par to, cik man ir daudz staffa - šķiet, visam vajadzētu salīst istabā esošajās mēbelēs, t.sk, mazliet senatnīgā koka skapī. Bet, skatoties uz visiem čemodāniem, kas atrodas manā istabā, tā neliekas. :D

Rīt paredzama vēl viena jauna pazīšanās klātienē. Nu redzēs, ko tā nesīs...

Vieni cilvēki iespējams ienāk manā dzīvē šobrīd, citi, iespējams, iziet ārā uz laiku vai mūžu...

Svētdien solītais sniegs, šķiet, jau ir pienācis. :)

Saosodīts.... Atņēmuši darbā tūļus. Tas nozīmē to, ka būs vairāk negatīvo fīdbaku un zemāki tārgeti... Sasodītā Amazon, kas grib visu kontrolēt. Mani? Kontrolēt? :D
Jā, doma paciesties un nostrādāt līdz vasarai tur tomēr jāatmet.

Šodien izpildās ikurāt gads, kopš strādāju tur, kur strādāju. Nezinu - svinēt vai kā. :D

Nu jā. biju aizmirsusi savu paroli darbā. :D Jo tieši pirms prombraukšanas bija laiks mainīt. :D

Jaunumi Amazonē tādi, ka taisās daudzus pārvest uz 32 stundu nedēļu. Aģentniekus noteikti, it kā aptaujāti arī permanentie. Man neviens nav paguvis pajautāt. :)
Ja pieņemu lielākas īres istabu, tad uz mazāku algu noteikti neparakstos. Bet arī tāpat neparakstos.
Daži pat baidās, ka atlaidīs, ja nepiekritīs nepilnam darba laikam.

Šodien apskatīju 1 istabu. Jāīrē kopā ar anglieti un viņas meitu. Viss ir baigi forši, bet iekrāt sanāktu švakāk . Izmaksas gandrīz kā Kristam. Ziemā. Vasarā gan labāk par pāris fantikiem, bet vienalga - min par 10 poundiem nedēļā vairāk kā pie Antras. Bet nu pie Antras bija ideāli. Eh... Šajā mājā - istaba mazāka, kaut gan tīri ērta, mājīga un pietiekoša. Virtuve arī pavisam maziņa, bet 3 cilvēkiem vajadzētu pietikt. Taču izskatās jauki viss. Maķenīt arī tuvāk, ko mīties uz darbu. Nav cauri centram.

AK, jā, pievizinājos arī pie Antras - Antra ar Sauļi ielikuši manā vecajā istabā lielo gultu un abi tur. Uģis atkal 1 pats savā vecajā istabā un Ieva ar Co Antras bijušajā istabā. Pārkārtojušies pamatīgi. :)

Ak jā, lidmašīnā pārmaiņu pēc blakus nesēdēja latvieši.
Bet anglieši. Māte ar dēlu. Lidojuma laikā sanāca saskatīties un apmainīties ar tradicionāliem sorry utml.
Kaut kā lidojuma vidū uzjautāju - kam par godu bija LV un cik ilgi. Tikai 3 dienas. Izrādās viņas vectēvs ir nācis no Latvijas (un viņa tēvs, savukārt, arī, bet tālāk nav zināms) un brauca lūkoties uz Talsu pusi savas saknes, baznīcā pat bija un citur. Viņš esot braucis prom īsi pirms 20 gadu vecuma, lai izvairītos no krievu armijas. Tā nu finišējis Anglijā, kur arī palicis uz dzīvi.

Tas man uzdod asinis arī savu citskoku papildināt. Īpaši tāpēc, ka vēl dati ievākti šim nolūkam.
Jāatrod laiks kaut kā tam nebūt.

nē, šļirces iepakojums, izrādās, ir bez adatas. :D nez, kā musulmaniete domāja - kā mums injicēt bez adatas... LV tāds iepakojums nāk defaultā kopā ar adatu.
Cerams, ka Polam izdosies savu komplektu atrast. :)

UPD. izdevās, atradās, uzdevums izpildīts. Vēl 1 nedēļu jāturpina pildīt.

Nu tā... pamazām sāku adaptēties atkal Anglijai. Viena lieta, kam būs jāpierod no jauna - gulēšanas ritms, jo atvaļinājumā man bija iegājies cīruļa ritms, a UK bez pūces ritma nu nekā.

Plus vēl jātiek skaidrībā ar visām mantām, jo tās visas ir sadalītas pa citām vietām nekā pirms vaļinājuma.

Pastāstīju par savām gaitām Polam tikai šodien un trauma viņam neradīja nekādu izsaukumma sajūtu viņā. Tā it kā tas būtu stāsts par to, kā braucu mierīgi vilcienā uz kaimiņpilsētu rutkus pirkt. Kad pēcāk ieminējos par samaņas zudumu, tad gan sāka reaģēt. Bet līdz manai iniciatīvai atstāstīt neizskanēja neviens jautājums sakarā ar izmaiņām manā izskatā (nav daudz palicis, bet tomēr).

Ieminējos, ka gribētu tikt uz magnētisko rezonansi, kaut vai Anglijā, lai būtu droša, ka tur viss ok, bet pirms es pateicu par samaņas zudumu, tas viņam likās lieki.
Viņš ieteica izlaist vispārējo praktizētāju jeb tā saucamo ģimenes ārstu, doties pa taisno uz slimnīcu un pūst pilīti par blackoutiem lidojuma laikā.

Tā arī darījām, bet pīlītes pūšanu atstāju viņa ziņā vairāk, jo man nepatīk tā melot - tomēr, ja šai valstī savādāk panākt savas veselības normālu izmeklēšanu nevar, tad nākas to darīt.
Galu galā - ne jau kaut kādu iedomu dēļ staigāju uz med iestādēm. Man vispār nepatīk tur atrasties.

Nonācām "ārkārtas situāciju centrā" un lika man uzvilkt slimnieku pushalātu un pēc 2 medmāsām dabūju arī ar dakteri aprunāties. Parādīju visiem manu bildi, ko ar telefonu sevi nobildēju - lai maz neliekas.
Viņa pati paziņoja, ka laidīs mani mājā tikai pēc tam, kad noskanēs mani un, ja viss būs ok.

Tātad dabūju magnētisko rezonansi. Bet disku/bildi viņi dot negrib. Var mēģināt dabūt caur vispārējo praktizētāju, kaut cerību uz to ir maz. Nāksies apmierināties ar viņu atbildi, ka viss ir ok. Nav atrassts neviens sprādzis asinsvads vai kas tamlīdzīgs.

Heh, spontāni dabūjām arī šlirci opijam, nē, bet zālēm (jā, jā, parakstos uz zālēm - nu jāsaved sevi kārtībā visādā ziņā) walk in centrā. Būs Polam jādur man. :D

Jau ilgojos pēc LV. Vai vismaz pēc kādas citas valsts. eh...

Piektdiena. Pirmā diena, kad nekur nav jāskrien. Bet arī tikai tāpēc, ka man nepazvanīja no 1. slimnīcas, jo neatbrīvojās neviena vieta uz magnētisko rezonansi. Laikam nav lemts.
Tas, ka nekur nav jāskrien fiziski gan nenozīmē, ka maz, ko darīt. :D Bet tie ir sīkumi. :)

Pirmo reizi šī vaļinājuma laikā izjāju ar zirgu. Iemācījos vēl stabilāk rikšot un patīkamāk sarunāt ar zirgu kopējās darbības. :) Bija forši. :) Forša trenerīte mūsu stallī. :)

Vakarā ar hēlija pilno piraņju ciemos pie mazās radinieces.

Un šodien kārtoju un kravāju mantas un lidoju atpakaļ. :(

Bija raibas 3 nedēļas. Izdarīju daudz, bet ne visu, satiku daudzus cilvēkus, draugus - visus, kuri gribēja satikt mani. Izņemot varbūt vienu, bet tur ir nopietns iemesls. Iepazinu vēlreiz sevi no cita skatu punkta, atskatījos pagātnē, ieskatījos nākotnē, sāku mīlēt sevi un, iespējams, piedzimu no jauna. Tā daži to gribēja nosaukt. Iespējams tas pasargāja mani no kaut kā trakāka. Bija arī cita zīmīga diena kalnos. Bet par to plašāk tiem, kas koncentrēti gribēs zināt.

Maz, kas palicis no traumas pierādījumiem.

Manīs, ko dzīve tālāk nesīs.

Ceturtdiena interesanta diena.
Aizgāju pie acu ārsta. Nu rupja daktere, ļoti rupja, sastāda milzu problēmas tur, kur viņu nav, viss slikti. :D ļoti nelaimīgs cilvēks, acīmredzot.
BET! Viņa mani izmeklēja daudz pamatīgāk nekā jebkura cita acu daktere agrāk un atklāja lietu, par ko dzirdēju pirmo reizi. Jādara kaut kas lietu labā, citādi palikšu bez skropstām. :o
Bet traumas sakarā vienīgais tas, ka palielināts spiediens (ko arī neviens man nekad netika mērījis), kas ir normāli pēc traumas, bet asins izplūdumi un saspīlējums - jāgaida, kamēr uzsūksies un pāries.
Kā speciālists - laba. Bet neviens netika man acīs spīdinājis TIK nenormāli spilgtu gaismu, kā viņa. Nevarēju izturēt, un dzirdēt aicinājumu "acis plati vaļā" bija vēl mokošāk.

Neirologs. Nejutu vajadzību, ka vajag, bet visi tomēr ieteica aiziet. Aizgāju. Bija jautri. Dakteris sarkastisks (bet pozitīvs). :D Es izsmējos. :D Nē, nu ir jau tā, kā ir. :D es jau viņam arī teicu, ka šis droši vien domā, ka es galīgi traka. :D Nu viņš man tā ar humora piesprādzienu prasa "vai negribu vēl aizbraukt paslēpot? Kāpēc nē? Var taču vēl paslēpot! Vai tad pietiek? Ko nozīmē ļoti labs pēdējā brīža piedāvājums?" Nu tas tai sakarā, ka turpināju slēpot pēc traumas. :D

Bet visu pārbaudīja, izprašņāja, visus nervus izčamdīja un neko tā īsti neatrada. Vienīgais, kas viņam netīkami aizķērās no mana stāsta, ir tas moments, ka es esot zaudējusi samaņu lidojuma laikā. Es jau nezinu, vai zaudēju samaņu tai brīdī, kad pēdējo reizi atceros sevi pirms kritiena. Vienkārši to kritiena momentu apziņa izslēgusi no atmiņas. Neatceros, ka agrāk jelkad būtu zaudējusi samaņu. AA, nē, bija - pad laikos (vai agros 90tajos) zobārste tā urba, ka vairs nevarēju izturēt, un atguva mani ar ožamā spirta palīdzību. :D

Šaubījās vēl, vai vajag mani sūtīt uz magnētisko rezonansi utt, bet, tiklīdz pastāstīju, ka man ir vēl tik pāris dienas LV - norezonējās skaidri, ka vajag, jo kāds esot mēģinājis tikt pie neirolga UK un tika atsviests atpakaļ, ka pēc 9 mēnešiem tik var tikt. Atkal ķieģelītis UK "bezmaksas" veselības sistēmā. Bet nebija lemts tikt man uz rezonansi, jo es apzvanīju ne tikai viņa variantus, kur to veikt, ne tikai viņa iedotu speciālista aš personīgo mobilo nr, bet arī citus variantus, laikam visus, kas Rīgā - un nekur nevarēju tikt tā ekspromtom. Visur pilns. 1. slimnīcā atstāju savu tel Nr - ja atbrīvojas vieta, lai zvana - bet nekā. Uztaujāja Vecvagars arī, ko daru darbā. Tad uzrakstīju viņam amazon adresi, jo grib pasūtīt kaut ko no turienes.

Arī uz citu procedūru ekspromtom netiku.

Paguvu aiziet arī uz dekupāžas kursiem pie citas pasniedzējas un uzzināju interesantus jaunumus, patīkamus, jo tad lietu apdarināšana tiek atvieglota. Ķiveri gan nesanāca apgleznot (kaut īstneībā nevajadzētu būt tik sarežģīti kā tika teikts), bet uztaisīju toties virtuves dēlīti smuku.

Ķiveri būs jāved uz Angliju apgleznot. :D Ar ķiveri arī bija kaut kāds joks pie neirologa, jo nācās pa Rīgu to vazāt līdzi. :D

No rīta sazvanīju apdrošinātāju izmaksu departamentu un vakarā šie mani jau informēja, ka esot pieņemts lēmums apmaksāt manus medicīnas izdevumus Austrijā un pārskaitīt 5 darba dienu laikā. Principā pieteikums izskatīts vienas dienas laikā, kaut gan pie aizpildīšanas man lika rēķināties ar aš 3 nedēļām. Gaidām naudu kontā. Seesam.

nez, vai dzīvojoties viesnīcā Austrijā, kurā baro kā uz nokaušanu, var notievēt pat, ja slēpo tādā hard korā, kā es to PARASTI daru?
Šoreiz es neslēpoju baigajā hard korā, pēc personiskām sajūtām un spriežot pēc tā, ka kāju musīši nestreikoja ļoti kā citus gadus. var teikt, nemaz nejutu, ka ir man tādi. Tas ir dīvaini arī, jo 2 gadu laikā faktiski nebiju slēpojusi nemaz... tad tomēr slodze bija palielināta. varbūt šamie sapratuši, ka nav vērts sūrstēt - tāpat nebeigšu spīdzināt? :D

Vispār kaut kādu sakritību pēc šis bija visnetīkamākais brauciens no visiem līdzšinējiem. Pat ne tāpēc, ka traumējos pirmo reizi mūzā tik smagi, bet kaut kādu likumsakarību pēc... laiks + vieta + cilvēki.

Īsti nesaprotu, kāpēc (ja tic Tijas teiktajam) uz to kūrortu braukā daudzi kruti braucēji... Šis bija arī pirmais kūrorts, kur TIK daudz radiovadāmos (instruktori ar "svītu" aizmugurē) manīju. Un neieslīgšu detaļās par viņu uzvedību uz kalna.

Bet pēc distanču slēpošanas gan jutu. Kāju musīšus.

UPD. pēc izādes ar zirgu - pat ļoti. :)

Pušums uz deguna sirsniņas formā. :)
pēc vakardienas procedūrām. :)

viens intrigants čigāns, izrādās, sācis taranēt arī kādu manu draugu, lai tiktu man klāt. :D Dabūja iekšās. :D

mamma man pajautāja... kāpēc es nevaru veltīt kādu dienu arī laiskai atpūtai savā atvaļinājumā un beigt skraidīt riņķī?
Nu, lūk, nezinu, laikam nav lemts. Pagaidām ir dienas, kad nav vēl nekas konkrēts ieplānots, bet parasti spontāni aizpildas tomēr. Laikam neesmu tā, kas dīkā sēdētu, kaut ir daudz lietu, ko vajadzētu arī bez skraidīšanas izdarīt.

Sāku pamazām izskatīties gandrīz normāli. Tā it kā vīrs būtu tikai mazliet dusmīgs bijis. ;D

Bet brauciens ir galā. Bija savādāk kā citreiz. Kā nu ne!? :D ar tādiem ekscesiem. Kompānija arī par 50% bija cita. Bija jauki kopumā, taču jāsaka, ka negribu vairs braukt slēpot februārī. grrr... Gan tāpēc, ka ceļi pilnāki ar auto, gan tāpēc, ka uz kalna trūkst "gaisa", gan tāpēc, ka radiovadāmo (© Didzis) traki daudz.

Jāizkrāmē čumodāni, jāizmazgā veša, sevi, jāsarēķina grāmatvedība un varbūt pārmaiņu pēc jāaiziet agrāk gulēt. Šo opciju parasti neizdodas piepildīt.
Joprojām, šķiet, ka neatceros visu, kas rīt ir paredzēts darāmo sarakstā (jo, protams, neierakstīju tiklīdz ienāca prātā), bet gan jau... Būs tā, kā jābūt, cerams. :)

Nu jā, saņēmu jau sms ar jautājumu par distanču slēpošanu.

Pārsteidzu dažu labu ar savu esamību LV kā tādu...

Un paguvu atcerēties pirmdienas jezgu ar darīšanām. :D viena probza - telefona nr vajadzīgs, bet pazudis kopš vecais telefons nokārās. :D

Un jā - protams, jādodas pie apdrošinātājiem un jākārto šitā lieta - visus gadus esmu apdrošinājusies un te nu pienāk reize, kad jāizmanto.

Psihopāts, trakā, dullā.

Un tam līdzīgi epiteti bija jāuzklausa pēc sava stāsta izstāstīšanas. :D

cerams, ka rīt būšu "uz pekām" un spejīga darit to, dēļ kā esmu šeit... Šodien sēžu viesnīcā un it kā ārstējos... kaut nu vismaz galva pārietu.

Bet lidojums bija episks.

UPD. labi, ka neviens loceklis nv lauzts. phew

Sveiki!

Vēršos pie visiem slēpotājiem, dēļotājiem:

Ir negaidīti atbrīvojušās 3 vietas braucienam slēpot uz Austriju: Sērfaus-Fiss-Ladis
http://www.serfaus-fiss-ladis.at/en
izbraukšana 15.02. Atgriešanās 24.02.
Izmaksas kopā 550 Ls.
iekļauts viss - ski pass, busa īre ar degvielu, viesnīca ar brokastīm un vakariņām.

Pieteikties jo ātrāk, jo labāk.

Trijatā atlidojām. Kopā jautrāk, arī vilcienā.
manas cerīgās aizdomas piepildījās - Rinalds nav atlaists - viņš dabūja papildus holideja dienas pirms izlidošanas.

Bet vispār pastāstīja, ka vēl pīķa laikā bija ticis melnajā sarakstā - atlaižamo sarakstā, bet kāds mazliet augstāk stāvošs kolēģis aizrakstījis meilu, ka šitas kadrs ir bez soda punktiem, ar tārgetiem, ambassadors, bez fīdbakiem utt, ka nedrīskt šito atlaist. tā viņš vēl strādā. :) Patiesi nezinu, ar kādu galu HR izvērtē darbiniekus. Cits labs pikeris gan tika atlaists, bet draudzene atstāta.

Armīns izpildījās. Uzvilcis kņopju bikses un "laimīgs" tika pie privātā sērča. Atsevišķā kabinetā. Jautri stāsti šai sakarā arī pagātnē - esot ticis reiz arī ar suņiem izošņāts. :D
Patiecoties šim izpildījumam mēs rindā ilgi bijām pēdējie un necerējām sēdēt blakus. Bet beigās kaut kā paveicās, ka ietikām visi rindā, uz spārna, kuru laikam visi brāķēja. Bet naktī jau nav nekāda starpība.

Omi pārsteidzu - nošokēju, jo nebiju teikusi, ka ieradīšos LV. :D Pārsteigums izdevās.

Gribētos dabūt pāris vīna pudeles uz LV no UK...

Pagaidām viss norit pēc gandriz neesošā plāna. :D

Pirmdien esot atlaiduši 20 darbiniekus. Labus pikerus no outbounda. Laikam tur nav nekādu principu, pēc kuriem šķirot ārā. VBakstīšanas metode. Izskatās, ka arī Rinalds ir prom. Nu žēl, prom cilvēki, ar kuriem kontakts izveidojies. Labi, ka Zanda vēl ir tur. Ir, ar ko saskrieties un papļāpāt. :)

Ah, vēl neparedzēti jāierodas agrāk darbā uz "Visu roku tikšnaos". Nafig...

Laikam būs jāsūta čumodāns ar Raivi, jo vajadzīgajos izmēros ietilpst tikai slēpošanas lietas faktiski :D Nu labi - jaku varētu uzvilkt uz mēteļa pie iekāpšanas. :D

Yippi!! Raivis brauc kā reiz laikā!

Mans viedais tālrunis pārstājis izlādēties nenormālos tempos, kas lika izvērtēt iespēju šamo tirgot nafig prom. Vecajā adresē tā švakā zona laikam iespaidoja. Uzinstalēju balss ierakstīšanas aplikāciju. Varu ar sevi parunāties tagad. :D Būs jāiztestē, cik tuvu jābūt pie mutes, lai dzirdētu, jo vajadzēs jau šosestdien.

Par laimi ar manas prombūtnes palīdzību es netikšu auditēta darbā. Phew. Kuat kāds sviestains audits (šķiet, nopietnākais no līdzšinējiem n-tajiem), kur 3 darbiniekiem no katra departamenta skatīsies burtiski uz pirkstiem - gan darba izpildes, gan drošības noteikumu izpildē. Tīm līdi jau saprot, ka nav iespējams sasniegt tārgetus, ja katrs aitems ir jāapskata no 6 pusēm, pirms ielikt plauktā un pēc katras noskanēšanas jāpārbauda, vai skanerī attēlojas tas, kam tur jābūt. Bet audits ir audits. Plus vēl uzdos čupiņu ar jautājumiem, uz kuriem gan pārsvarā atbilde ir viena - YES. Notiks ceturtdien. Un manis nebūs. Paldies Dievam vai kādai sakritībai. Ceturtdien tārgeti visiem nokritīsies nenormāli. :D
Ar Polu jau ierēcām, ka varbūt tāpēc man piešķira pagarināto vaļu, ka audits plānots tieši manā aizlidošanas datumā. :D

Full head of exciting things.