Magnesia

pārākšnaās pirmais etaps ir pabeigts - esmu pagaidu dzīvesvietā. Tā nu visa diena arī pagāja pārvācoties, krāmējot un tīrot pēc tam.

Sirsnīgi atvadījāmies ar nu jau bijušajiem kaimiņiem un sarunājām, ka turpināsim kopīgus pasākumus, Juris jau tusiņā lika aicināt uz sālsmaizi utt. Dabūju atziņu, ka no visiem īrniekiem, kādi mēdz būt, es esmu bijusi vienkārši super. Prieks par to, ka esmu bijusi pieciešama īrniece. :) man tur patika. Tas, ka man bija iedalīts savs stūrītis, savs ledusskapis un faktiski viss tā atsevišķi, izņemot vannasistabas utml, bija vnk ideāli. Tāpēc žēl, bet jāiet ir. Tagad Uģis varbūt vismaz varēs izretināties.

Bet ieperināšanās jaunajā miteklī bija mazliet ekstrēma... Pie Pola vienīgā palikušā kaimiņa dzērāja ar suni kaut kāds asiņainu purnu un metāla stieni ieradies, dauzījis tamam logus ārā un bļaustījies... Policija ieradusies visai dŗiz un tikpat drīz arī logu maiņas serviss jau maina logus (labs serviss - svētdienas vakarā tā ap plkst 22). Pols arī grib pārvākties, cilā šo jautājumu un saka, ka mazums - var gadīties, ka, kad atgriežos no LV, viņš būs nomainījis dzīvesvietu. Varbūt nemaz nav slikti, bet viņam viņam vajadzēs furgonu toča. Ierēcām ar Antru, ka viņiem vjaadzēs vilciena sastāvu. ;D

Cerams un domājams, ka Antra tik ātri neatradīs jaunu māju - ka paspēšu nomainīt adresi visās institūcijās. Bet nav jau zināms, uz kurieni ta mainīt... Teorētiski var pat pie masīcas adresoties atpakaļ. Varētu tad arī piepildīt viņas aicinājumu biežāk iet ciemos.
Bet gribētos atrast martā kādu foršu "savu" "stūrīti". It kā pie Pola būs ekonomiskāk, bet tālāk no darba un blah blah blah. Par to domās martā. :D
Bet nu labi vismaz, ka Pols jau pirms laba laiciņa iegādājies citu gultu - vienvietīgais matracis palicis - uz tā tad arī gulēšu dzīvojamā istabā.

Pols pirmo reizi apjēdza, kā garšo īstas dzērvenes... Man šoks, kad viņš man pajautāja savu dīvaino jautājumu.

Tīri subjektīvi man šķiet, ka vajag diezgan nepazīt ogas, lai nosauktu tās par jāņogām.

Īstenībā dažs latvietis arī nebija ēdis nekad purva dzērvenes, līdz ar ko uzskatīja, ka dzērvenes negaršo, jo baudījis tikai "dārza" versiju - savvaļas versija iegaršojās.

Neparasti agri sākās rīts - bez modinātāja pus8. dīvaini. Iekšējasi pulkstenis kļūst tramīgs??

Atkal steigā uz beigām taisīju savu rāmīti, nepabeidzu un pirmo reizi kaut kas nogāja greizi. Nevis kaut kas, bet kaut kas konkrēti, bet cerams, varēs pielabot un tas neizskatīsies kā sagrābstīts. Bet vispārīgi atzinīgi novērtējams darbiņš, pašai prieks un mute smaida (nu izņemot to ķēpu). :) Gribu to vest uz LV, bet vēl neesmu pārliecināta, vai to darīt tagad, vai vēlāk. Varbūt, lai vēl paelpo angļu gaisu?
A moš izdodas aizbraukt rīt atkal uz Hantingdonu, neskatoties uz pārvākšanos? Nabaga Zane - tai "uz galvas uzkrita" pēkšņa piespiedu pārvākšanās vienu dienu pirms lidošanas uz LV.
Akrila krāsas nudien fiziskajos veikalos Pbo nav dabonamas.

Brīnumainā kārtā teju viss apģērbs salīda vienā milzonīgajā čumodānā.
Nils un Nikola arī. Tika izvazāti pa koridori un "nolidināti" pa trepēm. Atrakcijas mājas apstākļos. Galvenais, lai jautri, tomēr Nilam 1 no jautrībām šodien beidzās ar slapjām biksēm.

Laikam esmu apsēsta ar zeķēm.

No pāris apģērba gabaliem tiku vaļā par brīvu, vienu ieguvu to vietā par maksu.
Tāpat arī matu taisnotāju - atbrīvoju Ievas lietām vietu. Man to šobrīd gan vairs nevajag, bet varbūt tomēr sadomāšu.

Bildes arī iztīrīju no kameras atmiņas kartes. Bet neapskatīju. Gan jau vēlāk izsmiešos. :D

Bet formas, formas... papīri. Yaik. Bet tās vajadzētu sapildīt šia mājā, jo zinu, kā ir pie Pola...

Pusi dienas arī lejā ir bardaks, jo Antrai uznāca bzdinkš atkal - jāremontē WC - tā nu Ieviņš ar Uģi ņemās - plēš nost appelējušās tapetes un krāso. Sākumā zaļas, pēc tam rozā (laikam zaļā krāsa izbeidzās). :D Visa māja ož pēc hlora un krāsas. Rīt turpinās. Bet pārvākties tāpat grib. Taču neviens landlords negrib ņemt pretī ģimeni ar 6 pieaugušajiem.

Jāuzdrukā dzejolis Wordā un jāuztaisa smuks.

Rīt būs lielā printēšanas diena un mantu iekraušanas-pārvešanas-izkraušanas diena. Vajadzēs reizes 3.

Šonedēļ atvērām kontus Amazones akciju piešķiršanai. Vēl kāda iespēja saīsināt darba dienu. :D Bet beidzot nedēļa vairs nevilkās kā pierijies gliemezis.

Plāna nav (ar ļoti atsevišķiem izņēmumiem), bet sarakstā iepildīti visi, kurus gribu satikt. Iecerētā sestdiena Palātai izskatās jāpārceļ uz svētdienu, jo ieraudzīju semināru, uz kuru gribu iziet, bet redzēs... Es ceru, ka tas būs iespējams. Neviens baigi nemaz nav atbildējis. Tomēr ceru, ka būs sniegs un provizoriskais plāns izdosies.

Tas īsumā viss pagaidām... par šonedēļu.

Biļetes beidzot sapirktas, mantas nešķirotas, konts pamazām tukšojas, komunikācija ar LV notiek, Ievai bildes vēl kādu laiku neredzēt no trakās sestdienas, omes vēstules nelasītas (šausmas), formas nesapildītas (kad???), pārtikas krājumi tukšojas straujos tempos. Viss notiek!!!

Istaba beidzot atkal siltāka. Cerams, šonedēļ aukstums vairs nepiemeklēs - tad ir ciešami. Citādi - guļu savā siltajā kamzolī un treniņbiksēs, bet deguns tāpat auksts. Šausmas!!

Un jā... sakarā ar neiespējamību dabūt nākamos hlidejus līdz vasarai, uz baseinu ar vietējiem kajakeriem man laikam netikt... Ja nu vienīgi uz flexy stundu rēķina, daudzu stundu.

pasmags rīts... jo negulēts, aizmigt tā īsti tā arī nevarēju, neizgulēts un neskaidrs prāts... Pēc alko lietošanas pustukšā dūšā. Galva jau nesāp, kaltētājs arī vēl nav piemeties... Jcīgi, ka ar tādu miegainību nevarēju aizmigt... Vai tiešām ta aiz tā, ka lejā palikušie tā zviedza, nu nenormāli... vaivarbūt mani tomēr modinātājs uzmodināja, tikai nepiefiksēju? iedodiet man kaut ko, kas man neliktu justies tik tizli, please? :D

Un ir doma braukt uz Hantingdonu. sasodīts... kas manā vietā mantas sāks šķirot? :D

a pagulēt tāpat vairs nevaru, kaut miegs nāk kā pēc 5 negulētām naktīm.
mantas ar nez vai škirošu tagad. Kaut gan... kālab ne?

Ai, mantas gan jua, ka varu arī citreiz, jo Zane zvanīja un teica, ka no manis atkarīgs, vai viņa brauc, turklāt - ja gribu pabeigt abus darbus, tad jābrauc, jo pa 1 sestdienu ar manu tempu nepagūšu, jo nākamsvētdien viņa brauc prom, pēc tam - es.

Nupat Zane sacīja, ka nedabon atbildi no Ineses H-donā. Ehm būs tā, kā jābūt...

bet gulēt man noteikti nesnaāk. :D

House party pārvērtās par club party.
Vārdu sakot - viena riktīgi jautra diena. Ar Santu arī izņirdzāmies slidojot. :D
It īpaši tāpēc, ka bija Juris un vēlāk pat Inga atbraukusi + daudz jaunu seju.

Hantingtona laikam nespīd... :D

Bet biļetes!!! Ceru, ka būs kļuvušas vēl lētākas :D

Pagulētas 4 stundas - agrais rīts - meili, meili - vingrošana - īsās brokastis - veļļojiens - dekupāžas kursi - kopceļš atpakaļ - ciemi pie māsīcas - izpļāpāšanās - kastu medīšana veikalā - mājas - mantu vākšana - ēst gribās, bet nav laika - mantu nodošana Polam - iepirkšanās - varbūt paēšana, ja būs laiks uztaisīt - pie māsīcas - slidošana - ielūgums uz Uģa dz-d tusiņu... 

kādu dienu nolažojos un stulbi izsūtīju visiem manā gmailā uzaicinājumu pievienoties Linkedin'am. :D Atvainojos visiem, kam nācies saņemt šādu uzaicinājumu, ja tas bijis nevēlams.
Rezultātā ir pievienojušiess cilvēki, kurus nepazīstu. Bet kādam tas izrādījies noderīgs jaunums. Nu tad jau varbūt nav tik liela skāde. :D

Bet vajadzētu kaut kā laikam apdeitot manu info.

Šodien gan disaster ride. Sniegs tādā konsistencē kā putra un pabraukt nevar visur, kur tā putra. Abi rati slīd, katrs var pat uz savu pusi. Satiksme šodien arī intensīvāka, tāpēc nācās a'š apstāties, lai titku pāri ielai, lai, savukārt, nebrauktu pa ietvi, kas ir neiespējamā misija.

Par brīnumu nenovēlos gan, bet šī ir tā diena, kad labāk braukt ar auto, jo, lai brautku tikai pa ielām, jābrauc līkums, bet velo celiņš vēl bija kaut cik normāls, nebija pakusis. tik pa ietvēm - kamēr tiek uz ceļa.

Joprojām kaitinu visus menedžerus, uzbāžoties ar savu uzmācīgo jautājumu par garajiem holidejiem. Dabūja rokā to peiroli telefoniski un apsolīja rīt no r'tia atrisināt. Kuat kā čujs, ka pēc visas šitās stulbās 3 nedēļu gaidīšanas, būs atbilde negatīva. Bet varbūt esmu vnk zaudējusi jau visas cerības? Bet redzēs.

Vakar labs nobeigums velo braucienam mājās. :D Jautrs drīzāk.
Pie pašām mājām, pēdējais pagrieziens. Nevaru izņemt, sāku slīdēt. Tīrs ledus, tāds kā pulēts, bet negluds. Nostāties uz kājām arī nevaru, jo zābīši arī slīd nenormāli. :D slīdu virsū mašīnai. Mašīnai jau nekas, atbalstos ar roku pret to. Kuat kā uztenterējos uz takas un pabeidzu braucienu pēdējos daždesmit metrus stumjot, jo tur visa ietve vienā ledū. :D

Izrādās, man ir ierīce ar glāstvirsmu. :DDD

Un uzminiet, kas ir pārgalvis? :D

Kaut kāds besis un apātija....
Dusmiņa no neziņas uz AMazoni un peirolli, kurš 19 dienas nevar dot atbildi.

Bet besis pat ne tik daudz aiz tā, bet aiz tā, ka nezinu joprojām, ko iesākt ar savu turmpmāko dzīvi, jo šābrīža darbs ir tikai un vienīgi peļņai - citur, pat ar klientiem strādājot, maksā minimālo, cik zinu, un nezinu, kā tur ar bonsusiem - maksā/nemaksā?. Brīžiem ir ciešami, brīžiem derdzas līdz nemaņai. Nezinu, cik ilgi izturēšu. Laikam necik ilgi, ja uzdodu šādu jautājumu. :D

Pēcsvētku pārtijs... 9. februārī ar sēdēšanu pie galdiņiem utt. Nedomāju, ka iešu pat tad, ja būšu uz vietas.

Bet šodienas pavērsiens viena īpaša jautājuma sakarā.... Vēstule - bomba!! bet vēl eksplozija nav notiksui, priekškars tik sāk vērties... Iekšā mutuļo. Bet jāizdomā, kā pajautāt tā, lai izvilinātu tā visu smuki ārā...
Iespējams tas viesīs dzidrību samilzušā jautājumā.

Šī nakts paies, lasot vēstules un atbildot...

nu šodien bija ekstrēmi braukt. Normāli brautk varēja tikai pa ielu, jo uz ietvēm un velo takas ir velo drifts. Vienalga, vai žļurga apakšā, vai sniegs pieblietējies.
Pakaļējais rats izslīdēja regulāri, priekšējāis dažu reizi.

Darbā iepeldēju un iečekojos pēdējā mirklī.

Polam ir izzdevies atrast organic rupjmaizi ar sēklām, kas ražota Vācijā un pieejama angļu veikalā. Patīkams pārsteigums.

būs jāsāk izēst savi lielie pārtikas krājumi, lai mazāk, ko vest. Ja man atņem otro radiatoru, tad man gribētos pat ātrāk vākties ārā, jo abi divi kopā ņemot nespēj piesildīt šito kambarīti... bet tad būtu depozīts jāprasa atpakaļ, jo par šo ned ir samaksāts.

Bet sniedziņš turās. )

Viena no retajām vd, ko nepavadu nekā īpaši. Otrā pēc kārtas. Parasti iekrīt slēpošana šajos datumos :)

Samsung lādētājs der arī Xperiai. :)

interesanta diena. Vakarā atkal satikos ar dekupāžas meistarīti, papļāpājām ar viņu un viņas kaimiņiem. Nu tā mazliet... līdz plkst 11 PM. :D ieteicu, kur meklēt darbu, lai nopelnītu savam specifiskajam mērķim. Cerams, ka viņai izdosies ātri. :) neskatoties uz kluso periodu.

It kā pabeidzu savu mākslas darbu, bet kaut kas vēl nav riktīgi. Būs jātiekas vēl nākamo sestdienu. Apsolīja dot privātu ziņu, jo nez vai uzķeršu vēlreiz nejauši, par cik neķemmēju visas db grupas dr.lv
Rezervēju uzreiz arī jaunu apstrādājamo lietu :) Superīgi. Jāsāk domāt, kā to apdarīt. :)
Un ieviesās idejas no otras meičas par kolektīvu satikšanos dekupāžas mērķim Hantingtonā.
Vispār jau jābrīnās, ka divas tikai bijām, kaut Pboro ir pilna ar latvietēm. Un sniega esamībai jau nu latviešiem nebūtu jābūt par attaisnojumam. Kūtrums.

Un vakara (nakts) noslēgums pie Pola. Lutina mani atkal.

Visas rokas ar krāsu, ķepi utml vielām. :D

Dekupāža ir interesanta nodarbe, tomēr ķēpīga. Bet forši beigās sajust skaistu rezultātu, kurš gan nebija līdz galam izžūvis, kā rezultātā sabojās. Ceru, ka varēs izlabot, būs vēlreizīti ar meistarīti jātiekas. :)

Mazāk ķēpīgi laikam būtu realizēt tos striķīšu pīšanas rokdarbus.

luksoforā deg sarkana, dzeltena vai zila gaismiņa. Caur brillēm. :) Brilles laikam atņem dzelteno krāsu.
Jautrajā piektdienā par godu luksoforam varēju vilkt arī zilas bikses un teikt, ka caur manām brillēm pasuale iezskatās tieši tā.

Pilsēta izskatās beidzot skaista :)

Arvien vairāk taustiņu klavei sāk nespiesties. Iepriekš domāju, ka tas daļēji arī manu beidzot gari izaugušo nagu dēļ, bet nekā. Būs jāizsūc ar putekļsūcēju :D

Darbā beidzot izsniedza flīšus. laikam 6. flīsa jaka manā kontā, nē, bet drēbju skapī.

Velo palsīdēja tikai vienu reizi līkumā, par pāris cm. Bet, nokāpjot no velo, secināju, ka kaut kā līdzīgi kā Sursurs stāstīja un kā tai reklāmā - a kājas ta slīd. Uzkalniņā arī uzkāpt normāli nevarēju ar pārgājiena zābīšiem.

nu i laiciņš šodien ārā. Foršs. :)) Braukšanai ar velo interesants. Bet šoreiz uzmaucu savu šaļveidīgo brīnumu aš pāri degunam un uz acīm gogļi. Un arī šodien sniga brauciena laikā, bet ne vairs tās lielās pūku pārslas, bet tādas smalkas, smalciņas, kas nekūst tik ātri.

Solīja puteni un ir izsludināts sarkanais signāls, Velsā laikam oranžais. Vārdu sakot - iesaka visiem tupēt mājās un labāk ārā nelīst, jo šausmas taču. :) Nu labi - tas laikam attiecas tā īpašāk uz autobraucējiem, kas nav aprīkoti ar ziemas inventāru.

uz darbu brauot, man traki salst roku pirksti.
Mājās braucot nesalst...

Parasti nedēļas paskrien ātri (dienas ne obligāti), bet pēdējās divas - traki velkas. :( laikam jau tās gaidas, tās gaidas.

jautājums vēl joprojām karājas...