Magnesia

- Do you have chopsticks on your finger?
- SOrrry???
- drop sticker
- aah, drop zone. Yes, sure

:D

Darbā sacepās par bonusiem... Mazāki nekā parasti - bet taču vēl par pīķa mēnesi - decembri. starpība starp dažu bonusiem esot pat iespaidīga - 200 mārkas. Bet peirolis kaut ko nomuhļījās, pārrēķinājās, kā rezultātā dažiem atskaitīs, lai izlīdiznātu. Panesās variācijas par to, kāpēc bonuss mazāks kā vajadzētu par pīķa mēnesi: varbūt šamiem nauda aptrūkās; varbūt par godu tam, ka organizē pēcsvētku pārtiju februārī; vai arī vienkārši gribēja ieekonomēt (jo pierādīt ka esi nopelnījis pilnu bonusu, ir pagrūti, ja vispār iespējams). Vai sazin vēl, kāpēc. :D neizskatās, ka tīra pārrēķināšanās būtu notikusi.

Daždien darbā daru visu, uz ko vien esmu apmācīta - mētā pa visurieni, jo dabra pamaz, aģentūrniekiem īsās maiņas ir regulāras. Man nē - garantētas 40 h.

Braukāju bez apgaismojuma ar otro baiku, jo slinkums ķēpāties un veltīt 5 minutes, lai pārliktu no pamata baika uz to otru. :D Jo tam otram arhaisko lukturi Uģis, braucot pa pļavām pamanījās laikam salauzt, bet solīja piešķirt jaunu vietā, modernu. :D

Aizmugurējo, izskatās, ka kāds būs nospēris. Amazones velo nojumē. Aizgāju pie apsardzes un paprasīju, vai ir iespējams ce-ce televīzijā redzēt. Štrunts par lukturi, bet interesē, vai gadījumā, ja nu kas, baiks ir drošībā, vai arī jebkurš ar zāģīti netraucēti darba laikā var saslēgu pārzāģēt un baiku nozagt. Neba nu manējais (vienalga kurš) būtu tas vērtīgākais no visiem, bet anyway.

njā... Bauciens vakar uz darbu bija visai ekstrēms...
Slidens nebija, nē - lielās sniega pūkas ātri kusa un izšķīda ūdenī zem velo riepām, bet sniegs sniga visu ceļu acīs. Redzēt neko nevar, visu ceļu sažmiegtām acīm. :D
It kā internets sola sniegu atkal uz piektdienu. Būs jāņem slēpošanas brilles katram gadījumam. Laikam tādas pat sanāca dabūt svētdienas tirgū, jāpārpaubda. :D

mmm. un tikko sāka burvīgi snigt... lielām, skaistām pūku pārslām :)))))

sniegs iekš Anglijas.

Būs jāiemēģina pirmo reizi mūžā veļļot pa sniegu. :))))))
bremzes man gna šobrīd sūdīgas, kaut kā slinkums bija pieķerties... varbūt jāņem otrs baiks... sēdeklis tam gan par augstu, bet nu... gan jau :)

On speakers.
Stereo.
Mind blowing.
Deeply taking over.
A journey.
Chill.
Paķēra. Ne tikai Kohens.

Nu tā... vakar bija jāparaksta papīrs, ka esmu izturējusi pārbaudes periodu. Interesanti, ka pie visiem punktiem man ir achieved. Pat pie drošības noteikumu ievērošanas. Kā tad tā? :D Ja viņiem tipa drošība ir 1. vietā, tad vispār jābrīnās, kāpēc mani ir paturējuši un piedevām - vēl pieņēmuši kā pastāvīgu darbinieku. Es sevi laikam būtu atlaidusi. :D Kāpēc pie izpalīdzīguma nav outstanding? :D Labi, labi, pietiek izrunāties un ierēkt par sevi. :)

Atnāca arī bukleti pa pastu par pensijas shēmu un tika izssniegts konverts darbā par benefitiem - jāaizpilda formas un jānodod HRam. Ir tikai viens "bet" - neatrodu nevienu aizpildāmu formu. :)

Njā, atbildes no peiroļa joprojām nav... nav ticības, bet tomēr ļoti ļoti cerrruuuuuuu, ka notiks brīnums un man piešķirs to... Nu tā... par skaistām acīm un par godu pārbaudes perioda beigām. :D Neizsakāmi lūdzos pie sevis, lai molekulas kaut kur sastājas vajadzīgajā ierindā un noris nepieciešamās ķīmiskās reakcijas.
It īpaši tāpēc, ka beidzot mazliet tiku skaidrībā ar sevi un savu tuvāko nākotni. Bet tikai mazliet. Un man vajag TO!! ja neiedos, tad gan esmu sprukās. Nu varbūt... nē, nu nav bezzizeja, bet ir neziņa. Kārtējā. Kura mani jau tracina. Kāpēc ne vienmēr spēju ar tādu vieglumu pieņemt sev svarīgus lēmumus? m? Kāpēc viss caur mugurkaula apakšu?

Iespējams dēļ intensīvajām pārdomām šī nedēļa bija ASAP - šajā gadījumā - as SLOW as possible. Vismaz nedēļas pirmā puse.

Pēdējās pāris dienas ielika mani atkal sortēšanā. Kāpēc tur tagad pēc pīķa visu laiku tur vienu kolēģi, kurai riebjas sortēšana, bet cilvēku, kuram patīk (nu tā - salīdzinājumā ar visiem pārējiem darbiem turienē) - nē? Performance neatšķiras.

Luksoforu piektdiena darbā.

Veicu pirmo pirkumu Amazonē. :D Ne sev. :D Atnāca 3x ātrāk nekā solīja.

Vajag beidzot nopirkt bateriju kompītim. Laikam ebajā. un vēl šo to. Kāpēc ne Amazonē? Amazonē dārgāk pat ar manu 10% atlaidi. Tad nafig? :D ironiski. bet vēl jāpapēta.

AK, jā, kaimiņi uz to māju nevācass. Saimnieks sāka "buksēt" - laikam pagasta nams, kamdēļ visādas "problēmas". Bet tomēr intensīvi meklē citu māju. Āķis lūpā, tā teikt, vienalga - kurā.

sasmējos par šo pērli:

"(..), atgriezies skolā, apgūsti latviešu valodu 7. klases līmenī un tad komentē par citu lingvistiskajiem piedzīvojumiem".
Autors slēpjas zem vārda Rainis.

Pa ilgiem laikiem satikos ar Polu atkal. Pārmiaņu pēc. Sarunas un... sarunas, sarunas, sarunas... atziņu pilns vakars. kā parasti.

un jā, varu būt mierīga. janvārī... Līdz 28ajam šie noteikti nekur nevāksiess. Bet jaunā māja esot superīga. Smuks pagalms, veranda utt utjp. Prieks par viņiem, jo esošā iešām ir visai draņķīga.

AK, un jā, riebīgais pasts no vīkenda strādā tikai sestdienā un i to - līdz 12:30. ar manu pēdējā laika režīmu netieku līdz viņiem. mēģināšu darbdienā...

Nu jā... ja nu man piešķir to pagarināto holideju - netikšu laikam es uz baseina nodarbībām ar vietējo klubu...

Piektdien visiem short shifts - no 21 paliku vienīgā stowere. Uz sortēšanu mani sūta vair dikti reti... Vai tas ir saistīts ar garo hlideju - nezinu, ar ko es to tā izpelnījos.

nu tā...
mana vēlēšanās līdz janvāra beigām dzīvesvietu nemainīt ir apdraudēta...
Šorīt ANtra paziņo, ka ir atradusi māju, lielāku, uz kuru varētu pārvākties.
Nudien negribēju mainīt dzīvesvietu Pboro robežās, bet nu... Nav klārīgs, vai tur vismaz pagaidām atradīsies vietiņa arī man (pēc istabu skaita jau it kā jā), vai nē. Emergency vieta, kur iet ta man ira... bet... pārvākties 2 x... brrr...

pilnīgs sapmulsums, kā tālāk būt... kur būt, kā būt, kāpēc būt...

cita starpām - sagādāju sev kājminamo pumpi, pēdējā laikā viena kameras līmēšaanas epopeja pēc otras... eh...

un gps speedo aplikācija nestrādā - jo gps nekonektē...
Kur var dabūt gps kartes - ja ne par brīvu, tad par saprātīgu maksu?

I heard that you're settled down
That you found a girl and you're married now.
I heard that your dreams came true.
Guess she gave you things I didn't give to you.

Old friend, why are you so shy?
Ain't like you to hold back or hide from the light.

I hate to turn up out of the blue uninvited
But I couldn't stay away, I couldn't fight it.
I had hoped you'd see my face and that you'd be reminded
That for me it isn't over.

Never mind, I'll find someone like you
I wish nothing but the best for you too
Don't forget me, I beg
I remember you said,
"Sometimes it lasts in love but sometimes it hurts instead,
Sometimes it lasts in love but sometimes it hurts instead"

You know how the time flies
Only yesterday was the time of our lives
We were born and raised
In a summer haze
Bound by the surprise of our glory days

I hate to turn up out of the blue uninvited
But I couldn't stay away, I couldn't fight it.
I'd hoped you'd see my face and that you'd be reminded
That for me it isn't over.

Never mind, I'll find someone like you
I wish nothing but the best for you too
Don't forget me, I beg
I remember you said,
"Sometimes it lasts in love but sometimes it hurts instead."

Nothing compares
No worries or cares
Regrets and mistakes
They are memories made.
Who would have known how bittersweet this would taste?

Never mind, I'll find someone like you
I wish nothing but the best for you too
Don't forget me, I beg
I remember you said,
"Sometimes it lasts in love but sometimes it hurts instead."

Never mind, I'll find someone like you
I wish nothing but the best for you too
Don't forget me, I beg
I remember you said,
Sometimes it lasts in love but sometimes it hurts instead,
Sometimes it lasts in love but sometimes it hurts instead

njā... nu visi mani iemesli kopā ņemot neesot tik nozīmīgi, lai piešķirtu man pagarināto atvaļinājumu (vairāk par 2 ned). Kāzas būtu pietiekams iemesls. Tomēr tas nebūs iemesls, lai precētos. :D
Turklāt - HR neesot tas, no kā tas atkarīgs. Bet Peirolis. Diez kādas cerības viņa manī neviesa - nebūšot godīgi, ja man piešķirs, kad iepriekšējiem darbiniekiem neesot piešķīruši pagarināto vaļinājumu.

Es nevarēšu laikam ņemt pēc tam atvaļinājumu 90 dienas. Bet ceru, ka man nevajadzēs par to uztraukties vairs.
Izrādās, HR menedžere ir poliete.

Bet patiesībā sāk rasties aidizdoma, ka varbūt man nemaz nevajag to pagarināto atvaļinājumu... Bet ej nu sazin, kā ies ar tā jaunā darba meklēšanu...

Nu - forma ir aizsūtīta. Tālākais ir likteņa ziņā - lai notiek, kam jānotiek!
Nedēļa jāgaida. Cerams, ka pa nedēļu avio cenas nepieaugs drastiski... ja nu kas...

Sāku apsvērt domu par kārtīga velo pumpja iegādi. Šobrīd visu laiku tiek lietots Uģa pumpis - galīgi nojāts. Bet jāpamēģina aizvizināties līdz kādam benzīntankam un iepūst gaisu riepiņās tur - vai tā mana velo vaina via Uģa pupmja vaina... ka nevaru piepumpēt riktīgi to sadurto kameru.
Kaut gan tā būtu vēl papildus apkraušanās ar vēl 1 mantu.

lai pieteiktos uz 4 nedēļu atvaļinājumu, ir jāaizpilda 1 speciāla forma... Kur ir 5 punkti. Ja kādā no tiem izpildos ar atbildi "nē" - tādu atvaļinājumu man neredzēt. Es neizpidlos pašā pirmajā punktā - gads nav nostrādāts.

Man tika dota iespēja parunāt pa tiešo ar HR departamentu. Rīt nozīmēta vizīte.

KO man TĀdu viņiem pateikt, lai viņi saprot, ka jādod. Pateitk, ka iešu prom, ja nedos (ko principā šķiet, būtu gatava arī realizēt)? Nezinu, vai tas nostrādās un nepadarīs situāciju sūdīgāku. Saslimt nejauši arī nevarēšu, jo būs aizdomīgi. Neko emerģencisku nevaru izdomāt. Negribās kādu "pataisīt" par beigtu vai ko tml.

Vakar pirmā darbadiena...
HR joprojām nav apdeitojis savus kontraktnieku sarakstus - līdz ar to - man nepazvanīja, lai noskaidrotu, vai nevēlos gadījumā paildzināt savu atvaļinājumu. Rezultātā - 4 h bija jānostrādā. Tad deva izvēlēties - iet uz outboundu vai mājās. Bet biju priecīga tāpat, jo gribēju titk uz lielo Tesco, kas nav tālu no darba - nopirkt Antrai dāvanu. Citādi varb'tu būtu turpinājusi strādāt outboundā, it īpaši tāpēc, ka atvaļinājuma dienas vajadzētu taupīt...

..jo gribu februāri ņemt brīvu, apvienojot 2 ceļojumus. Bet rrrr... it kā maksimums, ko dodot, ir 3 nedēļas. :( 4 nedēļas nedod. Viens esot saslimis pirms atvaļinājuma un kopskaitā dabrā nebija mēnesi - atlaida no darba. Viņš bija kontraktnieks. Vot tā! Vot brutāli nedod! Un inbounds nedod arī neapmaksātas stundas. Outbounds dod, a mūsējie - ņifiga... grr.
Bet nu redzēs. Ļoti lieku cerības, ka man izdosies izveikt manipulācijas un tikt prom uz 4 ned. Ļoti, ļoti.... ceru, ka visa pasaule sadosies rokās, lai man šeit palīdzētu. :)))))

Šodien cita interesanta diena... Veļļoju uz darbu un nez kamdēļ taisni aizdomājos - ja man kādreiz sanāk, braucot uz darbu, kāda šaize ar velo. Pēc 1 minūtes!!!!! pusceļā starp mājām un centru priekšējais rats sāk šņākt uz mani. Tā viļņveidīgi. Bremzes klāt neskaras, nekas cits arī nē... Pēc brīža - riepai mīkstais.
Bet vēl tak gribēju iztestēt jauno gps speedo aplikāciju telefonā uz velo...

Njā... Mirkli vēl domāju turpināt cēlu līdz centram ,tur piesiet riteni un tālāk ar taksi. Bet tomēr izdomāju vest mājās un atstāt tur.

Biki nolažojos ar lēmumu braukt ar taksi - izsaucu ta viņu. Parasti šie ierodas ātri, bet šoreiz tieši 10 min pagāja kopš zvana un tas bija par vēlu, lai pagūtu laikā. Sapratu, ka būs jāņem flexy laiks. Un tad ar taksi nav jēgas - varu ņemt otru velo un pēc pusstundas būt darbā. Sāku jau taksim teikt, ka nevajag man viņu vairs, bet šīs sāka kašķēties. Un jau ceļā tik pateica, ka jāmaksā 2 poundi un tad viņš brauc prom. Būtu viņam iešķiebusi to divnieku un lai tinās. Bet nu labi... Ir, kā ir. Vismaz atradu laiku uzklabināt šeit kaut ko.

Būs jāmeklē šodien kāds, kuram auto brīva vieta.

Interesanti, ka tie puiši paziņoja, ka 1 no viņiem prot pareģot nākotni. Iztincināju par metodēm - pēc sapņiem.
Inčīgi, ka pēc 1-2 gadu sapņu neredzēšanas/neatcerēšanās atsāku tos redzēt/atcerēties pirms pāris mēnešiem. Pirmais bija murgs un arī vienīgais, kuru atceros. Pārējie prātā nav saglabājušies. Un tāpat domāju, ka tas sapnis apzīmē manas zemapziņas bažas par kādu mīļu dzīvnieciņu. Tāpēc nolēmu šo tēmu neķidāt.
Tomēr man gribētos uzzināt, kā Rendiņai klājas. Ļoti!

"Uzskati, ka visas Tava spējas un zināšanas ir tikai līdzeklis, lai palīdzētu citiem cilvēkiem."
Vai nav ironiski tādu vēstījumu izņemt no alvas sunīša pēc tā, ko man pavēstīja mana numeroloģijas matrica?

Bet no alvas izlējās kaut kas līdzīgs pūķim, ne pūķim... Naudas daudz nebija.
Paldies mammucim, kas atsūtīja man šādu suvenīriņu. :*

Kaut nebija oma, biju ar mieru iet gulēt, tomēr ļāvos uzaicinājumam pievienoties kaimiņu mājas ballītei.

Ballīte kā ballīte. Ballīte parastā. Ievads pliekans, tomēr iztirzājumā patīkamu vēsmu ievieš vēlāk daži ciemiņi - Sauļa māsa ar savu dzīvesbiedru. Pēcāk parunājoties - jauks pāris, - dzīves draugi, kā paši saka. Un izrādās, viņš ar meditācijām nodarbojas... Turklāt uzrīkoja mums nelielu dziedāšanu savā izpildījumā un savas ģitārspēles pavadījumā. Diezgan forši. Pirmā dziesma esot pat paša komponēta. Ģitārpēli apguvis uz ielas.

Iztirzājuma nagla.
Pie durvīm klauvē. Svešiniece. Sadzērusies angle. Plānā džemperītī un džinsās, pārsalusi, noraudājusies, izmisusi. Piedzērušies radi esot viņu no takša izmetuši kaut kur Westwudā, šī pusotru h bridusi pa rajonu, nezinādama, kur atrodas, bez naudas, bez telefona, klauvējot pie visām durvīm, līdz saklauvējusi mūs, lūdzot sazvanīt taksi.
A takši visi aizņemti, nesazvanāmi, pārslogoti, raušot lielo vecgada vakara čunguru. Vienu izdodas sazvanīt. 45 minūtes lika pagaidīt. Saprotams, ka neļāvu viņai iet ārā un gaidīt. Sacienājām ar tēju, iepazīstinājām ar mums un pakavējām laiku.
Te mazliet atklājās dažu kaimiņu sejas...
Kam viņa esot likusies aizdomīga... Kam pēc narkomānes... Nu com'on!!! Kāda narkomāne?! Es arī izskatos totāli pēc kokaīna šņaucējas, kad esmu pārsalusi aukstumā, mitrumā un nedod, Dievs, noraudājusies... Cilvēkam vajag palīdzību. Un pēc tam, ja paši sagadīsimies neforšos apstākļos un ilgosimies pēc palīdzības - visi ignorēs... Un tad varēsim lamāt visus pārējos, ka vot, pasaule netaisnīga, kā tā var utt... Katram, protams, savas dzīves mācības, taču tas nav attaisnojums ignorancei.

Ne par kapeiku nebija aizdomīga. Arī melot nemeloja. Izmisīgi gribēja tikt mājās (Peterborough perifērija) pie saviem bērniem, pēc tam, kad pirmo reizi gribēja sagaidīt JG šķirti no tiem, turklāt, 2 dienas pirms tam šķirusies no bērnu tēva.

Atkāpe. Kad kārtējo reizi Latvijā kāds aiziet pie Dieviem, kad palicis slikti uz ielas, un neviens nav licies ne zinis, uzrodas daudz nosodītāju, lamātāju, zākātāju - vot visi likti, kā var šitā ignorēt utt utjp... Kad runāt - tad neviens nekautrējas... Taču cik no tiem visiem moralizētājiem ir reāli darītāji un, kad tas nepieciešams, - palīdzīgas rokas sniedzēji, cik no tiem nepaies garām saļimušam ķermenim, kuru dvēsele vēl nav pametusi??? Vai pat, ja ir. Šai ziņā diemžēl jāiemet akmens Latvijas dārziņā, jo tā cilvēku vienaldzība ir šuasmīga. :( Anglijā, kad pēc plaušu karsoņa visi man teica, ka izskatos bāla, man bieži publiskās vietās jautāja, vai man viss kārtībā, vai ar mani viss ok? Latvijā to nesagaidīsi... Jāsaka gan, ka nezinu, vai angļi, piemēram, būs gana drosmīgi, lai, savukārt, mestos glābt kādu slīcēju vai ko citu, ko Latvijā gan var piedzīvot. Nav man tādu ziņu.

Drīz pēc tam arī viesi izklīda un mājinieki taisījās pa gultām. Tikām Uģis ierodas mājās, līdzi paņēmis dažus jauniepazītus draugus. Un izvilka mani jau gandrīz no gultas ārā - lai satusēju ar šiem, šiem garlaicīgi trijatā.
Nu labi - uzrīkoju šiem Twisteri. 3 stundas pagāja nemanot.
Tomēr pus7 aizvilkos gulēt, atstājot jauko kompāniju bez savas klātbūtnes.

Sanāca man arī iereibt šai naktī - dzēru jau arī gana daudz ruma kokteiļu. Skaits ir nojucis. Turklāt sajaukumā ar šampi. Manam organismam tas ir neierasti. Bet neskatoties uz smeldzi, piedzerties nav man tieksme.
Dīvainā kārtā nākamajā dienā pat kaltētājs nepiemeklēja - tomēr vienalga - savā kunģī pirmās ~5 h laidu tikai ūdeni, šķaidot un skalojot. Pēcāk no ēšanas bija grūti izvairīties, kamēr cepu sacepumu, ik pa laikam to garšojot. :D Pēcāk vēl grūtāk, turpinot cept šokolādes cepumus. :)

Kā izrādās, pilsēta nebija parūpējusie par salūtu. Klīda tik baumas, ka 1os naktī būšot??! Warum? Bet visriņķī šuadījās pa malu malām - tos arī skatījāmies. Kaut gan es pat nepavelkos uz salūtu. Dīvaini? Nezinu, bet tā nu tas ir, tomēr paskatīties varu.

Nu jā... un tagad zinu, ko uzdāvināt Antrai dzimšanas dienā - sienas pulkstenis tika sadauzīts. Tas nekas, ka dzimšanas diena bija vakar.

ko darīšu uz jauno gadu, vēl nezinu. Un jāatzīst - ka visai vienalga.

Smeldz

What color of fire burns in your soul?
Blue

You're happy, funny and like to joke about. You often get in trouble but everyone likes you and thats the main thing. You can be annoying sometimes, and think yourself as more important than others, which you basically are.


Neiznu, cik nu tas atbilst man...