Magnesia

Esmu pagalam...nogurusi... laikam JAU iešu gulēt. Nu kopš LV, atkal paŗeju uz rīta režīmu. Bet šitik agri esmu gājusi gulēt tik reizes, ka...visādi debesu spīdekļi aptumst biežāk kā es eju gulēt tik agri. :D

laba svētdiena... ko padarīsi. no rīta aiztransportēju 2 vācietes uz Lilasti zirgu pārgājienam... Pēc tam viņas savācu un aizvedu uz lidostu, bet pa vidam visādi citādi darbiņi un "nedarbiņi". Izjāju ar 2 dažādiem zirgiem. Vienam riksītis tāda tipināšana vien, otram solis tik liels, ka riksis ir atsperīgs. Bet ar abiem interesanti. Jāt bija vieglāk nekā staigāt nokāpušam no zirga. :D Rīt kājas droši, ka jutīšu, dibenu jūtu jau tagad. :D Plus vēl šašliku cepšana par godu kāda dzimšanas dienai un vēl viens laba vīna atklājums. Šoreiz šis Rieslings. :)

Vakar arī stallī bija jautra diena... Hohmas ar zirgiem vecmeitu tusiņa ietvaros. Bet zirgi tika izpušķoti smuki. ;) Stallī liela jezga, bet manai galvai pietrūskt sitienu laikam. Viena ķēvīte tā netīšām man iebelza pa pieri. Nošķindēja vien... Cerams, ka viss ok. bet ne skrambiņas.

Nezinu, vai nu tiešām šodien tik ļoti saulē sacepos (laikam izjāžu laikā), ka vakara saulē sēžot, nevarēju izturēt - seja cepās, ka gribēju to padusē bāzt. Ja sūrst jau tagad - kas būs no rīta? Ko lai uzsmērēju? :) Solītais lietus visu dienu neiestājās.
Anglijā pie saules grūti pierast. :D

Bet ar Āzijas ceļojuma daļu iet pagaidām kā nu iet... Biļeti vēl negribas pirkt, nezinu vēl, kā būt ar vīzu. Aizrakstīju vēstniecībai. Ceru rīt saņemt atbildi.
bet Ēiropas sadaļai vēl mazliet šis tas jāizdara. Bet šobrīd aktuālais - vajag ceļojuma sandales, jo nezin kādā veidā manas iecerētās ir saplīsušas. Neatceros, ka tās būtu saplīsušas, kad pēdējo reizi tās vilku... Bija ērtas, labas un neberza nekur. Otras berž. Bet bez sandalēm nekā.

Īkšķa nagam sāku līmēt apkārt plāksteri - tīri tamdēļ, lai šis kaut kur aizķeroties nenolūzt skaļa kliedziena pavadīts.

Esmu uzresnējusi UK, salīdzinot ar to, kāda biju pirms UK. :D Nē, pa lielam der viss, kas derēja agrāk, bet šis tas ir ļoooti apspīlēts tagad. :D Skapis gandrīz sakārtots, bet neko daudz neatradu, no kā ttiešām gribētu šķirties. Diez vai skapī viss salīdīs :D Sabāzīšu čemodānā un glabāšu tā, ja ne savādāk :D
Nu nekas, gan jau ceļojuma laikā notievēšu ar.

Zem padusēm kajak-veste uzrīvēja ādu, ka rokas tai sutoņā nolaist nevarēju (fiziski) - bija jātur atstatumā. Cik labi, ka ir tāds stallis blakus un cik labi, ka ziedes zirgiem ir daudz labākas un iedarbīgākas kā ziedes cilvēkiem. Pie tam tās der arī cilvēkiem. :D

Gūgle kļūst uzmācīga. Ieliku bildi picasā - tas arī viss, ko gribēju, bet šis to palaiž Google Plus'ā.

Vakar visu dienu pa Rīgu. 12 h... Izdarīju daudz ko, visu, paspēju visu, ko biju iecerējusi. I jaunu bankas karti dabūju, i apciemoju visus, ko gribēju. Nu T. nesatiku, bet sazvanīju, jo smagi viņiem. J. rit pēdējās dienas, vēzis taisās nokaut. Švaks pavisam. ;(((((( Foršs cilvēks, par kuru nudien nesaprotu, kāpēc viņam!!! Dzīvespriecīgs un vitāls, kaut tuvu pensijas vecumam, visiem mīļš, visus ievelk aktivitātēs un vispār - nu foršs cilvēks, kas vienmēr optimistisks un aktīvs. Bet vēzi nav spējis uzveikt. Žēl dikti. Otrais cilvēks no mana loka, kurš nav spējis šo kaiti pievārēt. Pirmais bija ļoti tuvs.

Apciemoju gan omi, gan ex darba vietu atkal. Aš bijušais menedžeris mani apskāva. Bet šie tur ir izpletušies pamatigi. Nav vietas, kur cilvēkus vairs izvietot. 4 tirdzniecības pārstāvju vietā tagad ir 7. Uz gada beigām boss taisoties vēl pieņemt darbā. Tiesa, neesmu droša tomēr, ka gribu atpakaļ uz turieni. Ofiss pilns ar jauniem kadriem. Pārmaiņu pēc - arī ar puišiem. Un dažs labs pazudis, ne pārāk jaukā veidā.

Biju guļammaisa meklējumos ar. Nevaru izlemt - armijnieku veikalā arī samērā lēti ļoti maziņš. Ceļotājā cena līdzīga, bet mazliet lielāks un bez iestrādāta moskītu tīkla. Tas tomēr var noderēt vasarā. Bet dvieli gan nopirku armijnieku veikalā. Plāns, viegls mikrofibras dvielis.

Nagi sāk uzlaboties, augt normālāk. Bet ilgojos pēc angļu saldumiem, tie tur ir labi. :D TOmēr varbūt labi, ka nav pieejami - varbūt beigšu resnēt, kam gan neviens negrib piekrist. :D

Beidzot atkal varēju nosvinēt saulgriežus. tā normāli. Bet šādu tādu apstākļu dēļ uz saulgriežiem nesanāca vainadziņu uzpīt. Sanāca un komerciālajiem Līgo. Kompānija arī sanāca, varētu teikt, neparasta. Bet sakritīgi veiksmīga vienam no kompānijas pārstāvjiem. Citam - sakritīgi neparedzēta. :D

Vakar forši paņēmāmies ar kajakiem pa Valmieru. Vilnis maziņš, grūti noturēties, bet tāpat forši pa 2 gadiem kajakā padarboties. Līdz spēku izsīkumam. Veiksmīgā kārtā neoprēna zeķes tomēr neizdevās pazaudēt. :D

Vispār vajadzētu saņemties kaut kā un sakārtot visas mantas no UK. Bet, lai to izdarītu, ir jāsortē viss skapis, jo viss nesalīdīs. :o Un šis ir jautājums, kas man allaž ir smags - zinu, ka tas prasīs traki daudz laika, tāpēc nespēju tam pieķerties. :D

tāāā. Ry grib lasīt manu cibu... Nezinu, vai gluži gribu tā ļaut un nez, ko viņš grib saprast no letiņu valodas? gūgle reizēm tulko tik šausmīgi, ka ārprāts.

Huarrei! Sajūta dīvaina. Sajūta, ka kaut kas ir amputēts. Jāpierod. Ar šodienu (nu jau vakardienu) oficiāli vairs nestrādāju Amazonē. Miers un Bērziņš. Vai freidenfelds. I am free!!

Staļļa trusis saplēsa manu T-kreklu tādā vietā, ka sievietei vairs nav valkājams. :D

Man patiešām vajag nelielu un vieglu guļammaisu. Nav obligāti zemām temperatūrām, par cik vasarā lietošu, bet galvenais, lai neaizņem daudz vietas uz šīs planētas un nepadodas tik viegli gravitācijas ietekmei. Bet nezinu, vai ir vērts pirkt. Man ir čupiņa ar guļļammaisiem, ne pārāk maziem un viegliem, nezinu, vai gribu kolekciju.

Vienīgā nožēla ir par pasākumiem, uz kuriem netikšu šeit pat LV - visi viņi ir vai nu izbeigušies pirms manas ierašanās, vai nu sāksies tad, kad atkal būšu prom. Tādi forši un saistoši pasākumi, uz daļu no kuriem ir pat uzaicinājums. Bet gan jau citreiz.

CV man ir sataisīts beidzot un pārveidots par pdf, bet vot, netieku gudra - vai ir vērts to tagad kaut kur ievietot... Valstij nav nozīmes, būtība ir tam "būt vai nebūt". Ka nesāk mani raustīt ceļojumu laikā ar piedāvājumiem, uz kuriem pat atbildēt iespējams operatīvi nevarēšu un uz kuriem nebūs īstais laiks atsaukties.
eh...
Uz vienu vvakanci CV neaizsūtīju tieši tāda iemesla pēc, ka šobrīd prioritāte ir ceļot.

Vai cibā ir vēl kāds traks ļautiņš? :D

man štuks ir nemeklēt darbu, bet izbaudīt vasaru pēc riebīgā angļu pavasara. Ir jau forši arī LV pa vasaru, bet tomēr...
Braukšu sākumā apkārt Eiropai. Nu, ja paveiksies - tad arī uz Ēģipti. Apciemot draugus, kas dzīvo ārzemēs. Plānā ir dažas valstiņas. Biļete uz Stokholmu ir jau nopirkta. Bet tālāk ceļošu ar stopiem un couchsurfing/palikšanu pie draugiem.
Stokholma divās vietās - Dānija - [maybe] Nīderlande - Vācija [maybe 2 vietās] - [maybe] Francija - Itālija [cerams] - Rumānija. Varbūt vēl kāda valsts pa ceļam vai beigās.

Pēc tam atgriežos LV un tad ir štuks par tālajiem ausrumiem. :)

Ceļojuma biedri... tas ir vēl viens stāsts, kas mani nodarbināja visu laiku, kamēr vēl biju UK. Stāsts garš, sīkumos neiedziļināšos. Šobrīd nav ceļojuma biedra, bet labprāt cēlotu ar kādu kopā. :)


Paralēli Amazon HR man prasa slimības lapu uzrādīt. Nezinu aš, ko daŗit... var jau noviltot, bet tas prasīs daudz laika un enerģijas - vai tas ir tā vērts. Jāizdomā atruna. Bet nākamnedēļ gan pārstāšu vairs simulēt. Par pērno ned 2 dienas apmaksāja. moš ar to arī pietiek.

Tātad sāku iejusties atkal LV vidē. Un priecāties no sirds par vasarīgu laiku, par iespēju vilkt kleitas beidzot un izbaudīt sauli visā tās godībā. Tiiik forši būt atpakaļ. Jau ilgojos pēc draugiem, bet neko darīt. Tur man bija aktīvāka sociālā dzīve.

Ry uzdāvinaja kolosālu atvadu kartiņu. Eh... Labi, ka viņš atbrauca tai rīta agrumā atvadīties - tā būtu atstājusi i telefonu, i visu ko :D Palīdzēja vēl no rīta, jo man bija tāds nogurums bijis acīmredzot, ka modinātāju nedzirdēju un paldies, Dievam, nē, šoreiz Ry, ka zvanīja man, pirms braukt pie manis - pamodināja mani vismaz tad. Pusstunda slaikā nepaspēju paēst brokastis, bet tai stresā tas arī nebija tik svarīgi. :D Visu pārējo pa lielam - paguvu.

Viņš pirms pāris nedēļām izteicās, ka nožēlo, ka na pavadījis ar mani vairāk laika. Sweet.

Pēdējās nedēļas bija MAD. Viss jāsapako, jāsāk plānot mani piedzīvojumi, kontaktēt manu piedzīvojumu potenciālie līdzzinātāji un liecinieki. Meanwhile jāblefo darba devējam un aktīvi jātiekas ar visiem draugiem un paziņām. Jā, vajag pakoties utt utjp, bet es gribu dzīvot uz pilnu klapi!! Un piedalīties visur, kur vien varu. Un nevaru. Pēdējās nedēļas laikā arī intensīvi lādēju datorā filmas, kamēr UK, jo zinu, ka LV nevarēšu tā šārēt. Vairāk kā 100 filmas manā kontā pa nedēļu, daudz arī mūzikas. Bet vēl ne visa.

Visu šo laiku jeb pēdējo ~mēnesi, zvanot mammai, arī jāslēpj info. Izdevās. Mammai bija pamtīgs pārsteigums, lai neteiktu - šoks.
Bet ierados arī visai savlaicīgi - mammai vajadzīgs atbalsts. Biju jau nopriecājusies, ka mans aizbraukšanas datums sakrīt ar svarīgu datumu mammai - ka būšu klāt, bet tomēr tas datums nebija īstais - nebūšu klāt. :( Bet būšu vismaz pirms tam.
Arī pārējie bija patīkami pārsteigti. Prieks iekšā, stress ārā. :D Tā - īsumā. Jo pēdējās dienas pirms izbraukšanas no UK, iedzīvojos aš vēdergraizēs. Loģiski.
A F gribēja mani pierunāt pateikt mammai tomēr iepriekš. Tā būšot labāk, jo gan viņa, gan viņas mamma labprātāk dzīvo gaidās, nevis ļaujas pozitīviem pārtseigumiem. Tipa - labāk zināt un gaidīt zināmo. Man, piemēram, tā nepatīk. Neļāvos pierunāties, jo tā ir cita kultūra un daru tā, kā jūtu svaai dzīvei labāk. Šoreiz - pas.

Bet F arī jaukumiņš - ja sadomāju braukt uz UK, vienmēr laipna tur nakšņot, vieta atradīsies.

Par cik sanāca nokavēt samērā lētās Ryanair biļetes, tad pasūtīju busiņu. Datums bija ok, cena arī ok. Pie tam - mantas arī daudz jāsūta. Daudz arī atstāju UK visādam gadījumam. Vēl 2 kastes jāsagaida. Nevaru tās sagaidīt. Kājas sapņo par epilatoru. :D Bet nezinu, kur litk jau esošā čemodāna saturu. Kur nu vēl tās kastes?!
Par cik redzēju, ka šoperīts tā kā viens pats, pieteicos, ka varu nomainīt viņu saguruma brīžos, ko arī darīju, pie tam labprāt. Man tas arī mazliet ceļu saīsināja, jo pagulēt grūti tais beņķos. Cauri Nīderlandei, pa Vāciju, bik pa Poliju un līdz Jelgavai. Un ieraugot uzrakstu "MEITENE" reakcija bija aptuveni kā mammucim mani ieraugot. Bija pamatīgs prieks redzēt uzrakstu LV valodā atgriešanās kontekstā. :D

Ceļš bija nogudrinošs, bett bija forši ceļabiedri. Nebijām daudz, bet bija arī sūtāma krava, t.sk, ādas dīvāns. :D
Puse no visa autobusa (neskaitot šoferi) brauca atvaļinājumā, puse vienkārši prom. Sakritība, ka otra, kas laidās no UK, ir mana vārda māsa. Arī ar tumšiem matiem, arī aizbrauca uz Uk netradicionālu iemeslu dēļ un arī mūzikas un filmu gaume mums visai līdzīga, un arī nebija Uk pārāk ilgi, varētu pat teikt - rekodriski īsu brīdi (4 mēneši), kad saprata, ka tas nav viņai. Es to jutu jau pirms ierašanās.
Tā, ka izdarīju to, ko daru reti - skatījos filmas (otru Samsaru un Perfume), palasīju grāmatu un viskaut ko citu. Bet daudz pļāpājām ar vārda māsu. Forša. Būs jāuztur kontakts ar viņu. Ar šoferi arī visādi izpļāpājāmies.

Mna kaut kur jāsāk pierakstīt pin kodi, citādi - katru reizi, kad esmu LV, es viņu vairs neatceros (jo nesnaāk daudz lietot). A atjaunot nevar - jātaisa karte pa jaunam. Atkal. :D Vēsture atkārtojas.

Bet ar zobārsti tik veiksmīgi, kad viņai tikai 2 dienas pieejamas pēc manas ierašanās. Uh... Vienīgi tagad mans sakodiens pagalam dīvains, jo viņa grib mainīt iņu. ZInu, kāpēc, bet man patīk tas ieradums, neko nevaru darīt. :D Kur var dabūt urbi?

vēl daudz kas priekšā.

Mosties, mosties reiz, svabadais gars,
Celies un salauzi kalpības spaidus,
Atpestī cietējus, klusini vaidus -
Mosties reiz, brīvības cēlajais gars! Jeb Veidenbauma vārdiem sakot - sveika, brīvība!!!

To be continued...

Ak beidzot!!
Lielais stresa spainis ir nomainīts ar sajūsmu un gaidām. Nē, kaut kas vēl sēž iekšā, bet tas ir tāds veselīgais - vairāk gaidpilnas sajūtas kā stress.
Beidzot varu atklāt - esmu mājās, tā globāli - uz planētas Zeme. Nē, nē, ākstos, uz Plutona. Bet, ja godīgi, esmu LV un izbaudu to mieru, to auru, to brīvības sajūtu, kura likumsakarīgi mani pārņēmusi.
Nē, vēl neesmu oficiāli pametusi vienu iestādi, bet apzinā esmu. Principā jau ir vēl iespēja atgriezties, bet negribu.
Varbūt pat labi, ka nolēmu aiziet laikā, kad paziņo par algas pacēlumu - tas tomēr kalpotu par makenīti motivācijai un būtu grūtāk aiziet, kaut zinu, ko tas nozīmētu.

Ļoti paveicās - vienīgajā iespējamajā dienā manai zobārstei parādās logs, kurā mani iespraust. Pie tam tieši mani, par cik nedzīvoju uz vietas. Ļoti vajag. Un tieši rīt man tur jābūt. Cool.

Ceru, ka snaāks satikt arī A. Rīgā. ŠObrīd top saraksti pirkumiem un darāmajām lietām. Spēj tik visu atcerēties.

Ļoti izbaudu to sajūtu šeit, to dabu, to gaisu, to mieru. ahhhh. Gribas pavairot miljons kopijās.
Potenciāli gribu izbaudīt arī kādas pirts procedūras. Kad man stāstīja ko tik tur nedara, biju īpāsi [patīkami] pārsteigta, kad uzzināju, ka tas maksā nebūt ne dārgi!! Vienīgi tas ir tālu, bet nav jau Alūksne uz pasaules malas. Kurš grib man piebiedroties? Ejot vairākiem kopā - sanāk maķenīt lētāk.

Šis LV apciemojums ir pēdējais punkts pirms maniem turpmākajiem piedzīvojumiem.

Nogurums liek par sevi manīt. Pofig par mantām, pofig par visu, jāiet gulēt. Par tehniskām lietām pastāstīšu vēlāk.

sasodīts. :)
esmu laikam visus "saindējusi" ar savu šarmu. :D
Nu tā pozitīvi.
Nu sirsnīgas pēdējās dienas. Tādus cilvēkus!!! visu laiku gribas sastapt un ceru, ka tuvāko pāris mēnešu laikā sastapšu ar biezā slānī!! :)
Nē, nu nevajag man daudz draugus, man svarīgāk, lai ir forši un tuvi.
Progresīvi cilvēciņi.

Tomēr dažs labs uzzināja, kā ir, kad esmu dusmīga. Nu ne tā nikni dusmīga, bet otmēr pamatīgi. Nu nevajag man šitādās dienās, kad man stress kuņģa sisttēmu jau ietekmē, un jau tā smadzeņu hiperaktivitāte neļauj gulēt, tad noguruma brīdī, kad tik miegu ciet, zvanīt man pus4 no rīta. DIVAS reizes!!! Saprastu, ja tas būtu ārkārtas jautājums vai ūber svarīga informācija. Saprotu, ka cilvēks nedz strādā kaut kur, nedz kā, bet ir tomēr pulkstenī jāpaskatās pirms zvanīt.

Bet ar kāda drauga plecu [cerams] izdevās atrisināt 1 mazu ķibelīti. Nē, nu ķibelīte nav liela, tomēr pamatīgi atvieglo man tuvāko nedēļu slodzi uz smadzenēm.

Tomēr šodien satiku atgriezušos ceļotājus, M ar spontānu zvanu agri no rīta (biju pamodusies pirms modinātāja) aizvilka mani uz viņa darba vietas šmotku izpārdošanu - tipa 90% atlaide. Nu es saprotu, ka dažas drēbes M&S maksā 100 ls, bet nu ne jau visas un ne jau čupa ar tām, par kurām pat poundu nedotu. muļķības.
Vabrūt kādai vienai precei 90% un tad nu šitik skaļi izdeklamē... Kuat ko [nenozīmīgu] nopirku. Neko citu neieraudziju tādu uz "uh un ah", ka "JĀ, man šito vajag!"

Aizvedu šos abus uz latviešu restorānu. Restorāna personāls rēlai ir kriei. Nē, nu labi- ja ne latvieši, tad vismaz krievi uztaisa restorānu UK. Garšīgi, bet traki dārgi - angļu restorāni lētāki.

Pateicoties mahinācijām ar pārskaitīšanu R-am tiku skaidrībā, kāpēc nevarēju iepriekš fantikus pārskaitīt uz citu kontu. Muļķīgi, bet nu neko darīt.

Trakās dienas. Bet nez vai sākot ar otrdienu es varēšu atpūsties diži - turpināsies citi stresi.

Ak, nu jā - piektdien brīfingā tika paziņots, ka plāno paaugstināt algas par 65 - 1,37 pīšiem stundā. Nu diez vai uz augsto robežu cels. Un izziņos to oficiāli "Visu Roku Mītingā" pēc 2 ned.
Man liekas, tas būs tāpat kā ar tārgetiem - sākumā draudēja, ka cels par 100 vienībām stundā, bet pacēla par 200. Tad varbūt tas pats būs ar algu, tikai proporcionāli otrādi. :D
Jaunums, protams, nav slikts, bet citās noliktavās algas jau sen ir lielākas (lielākas par šito solīto) un tārgeti zemāki, turklāt to stresu un attieksmi nauda nekompensē. Ja nu vienīgi salīdzinot ar citām, sūdīgākām, dabra vietām.

Nu kāpēc tas viens sasodītais anglis recepcijā ir TIK lēns, ka kredītu izēd tā vien. Citi normāli un ātri visu izdara. Gribu prom!!!

Aizgāju paskatīties cenas dūnu guļammaisiem vietējos kalnu/pārgājienu preču veikalos, tīri, lai salīdzinātu. Vienā bija pieejami tikai 2 gab pa visu veikalu. Otrā pat nesaprata, ko jautāju. :D f**ing attīstītā Anglija. :D Vai varbūt vnk - Pboro. Bet ak es!!! Tik tagad par ebay iedomājos. bet tāpat, kad tā ideja ienāca bija par vēlu. Bet uzmest aci jau varu ziņkāres pēc, bet vēlāk.

Sasinhronizēšanās ar gūgli izrādījās mazliet noderīga, jo tamdēļ varbūt dabūšu rokā 1 svarīgu cilvēku. :)

ui ui ui.... pirmais solis ir veikts. Ar risku, bet, lai jau iet. :D neko nevar darīt, kad pilna galva, tad šis tas tiek palaists garām.

Bet tā koučsērfere tomēr atkal ir prom no Ungārijas. Arī maza vilšanās, bet tikai maza. :D Šī atkal Anglijā, esot aprūpes darbiniece. Trakā pasaule.

Biju aizgājusi uz publiski organizētu quizu. Nu paskatīties, kā tas notiek publiski intereses pēc... Pārsvarā jautājumi tādi, ka uz tiem var atbildēt pārsvarā lieli TV mīļi. Par cik man tāda nav un neskatos, tad jautājumi nebija man. Vai kā minimums - jāskatās daudz filmu, kas arī man ne īpaši "padodas" laika izteiksmē :D Labi, ka J bija līdzi - liels TV mīlis. :) Ņemot vērā, ka citas komandas bija vismaz pa 4 cilvēkiem komandā, tad 11. vieta no 17 ar tādiem jautājumiem nav nemaz slikti, jo bijām ttikai 2. It īpaši, kad puse no komandas vismaz pusi no visiem jautājumiem nevar atbildēt, ja neskatās TV. TOmēr daži jautājumi interesanti, ka pat jautājumus piefiksēju, lai iekļautu varbūt kādreiz savā quizā.

Un jautājumi bija tādi - vai nu zini, vai nu nezini. Mani quizi nebija viegli, bet daudzi jautājumi bija tādi, kur varēja izdomāt atbildi arī loģiski, ko dažām komandām arī izdevās. Man tagad azarts uz quiz rīkošanu. :D Bet aizdomājos - vai nez LV tādu varētu uzrīkto jeb - vai būtu atsaucība. Malziet šaubos, jo reti, kad izdodas savākt cilvēkus kopā. Pa vienam jā, bet visus kopā - sarežģīti. Tas varbūt vairāk tādos relatīvos rādītājos, salīdzinot, cik kopumā pazīstu cilvēkus UK un cik - LV, tad LV procentuāli mazāk. :D

Bet saistībā ar laiku patiesi - nesen fb nošārots teksts par laiku ir ļoti patiess un aktuāls... Ai, kā man gribētos visu izdarīt, bet neuzdrīkstos vēlēties sēdēt mājās un darīt tikai to.
Šobrīd it īpaši daži intensīvi grib mani satikt, a laika ta nav...

Bet Līga mani piečakarēja, kaut gan es pārāk nemaz nepaļāvos uz viņu - cenšos nelikt lielas ekspektācijas uz cilvēkiem, lai nenāktos vilties. :D Vispār jau arī saprotu viņu, tomēr tā bija viņai iespēja izdarīt to, ko es neizdarīju savulaik kaut kādu iemeslu dēļ - iespēja piepildīt kādus viņas sapņus ar manu palīdžibu. Bailes viņu pievārēja, precīzāk skaot, draudzenes šaubas deva pārsvaru viņas iekšējām šaubām. Ka ne - ta ne. Neko darīt. Tātad varbūt nemaz nevajadzēja.

Un ak vēl viens veiksmīgs pārdevums. :))))) AI, prieks. Tas ar mazliet nost no pleca. Viena. Pleca.

Un saulespuķe ir tā izstiepusies.... Trakums. Kaut kāds metrs jeb cik ir gara mana roka no pleca līdz izstieptu pirkstu galiem?

- Hello, I want to take sick leave.
- What's your badge number?
- 224...
- "gou"
- Sorry?
- "gou"
[mēms klusums]

tādas, lūk, sarunas inteliģentajā Pboro. :D

Izrādās, caur Tor networku arī var lādēt torrendz. Mazliet čakarīgāk, bet, ko tik Ry nespēj atkost. :D
Cuar šamo kikass atkal strādā.

Aizgājām ar Ry uz Zaļo pagalmu. Forša ideja par komūnu ar brīvprātīgajiem, kas uztur ideju par pašuadzētām lietām un šo zināšanu un prasmju nodošanu tālāk, par ekoloģisku mijiedarbību ar dabu, par darbu, par to un vēl visu ko citu.

Funny, but true: kad gājām uz turieni, paspēju kļūt izsalkusi. Pa cēlam nolēmu nopirkt tuvajā veikalā sendviču, lai tik apetīti nosistu. Kad tikām līdz turienei, mums tuliņ piedāvāja paēst. Sacienāja arī ar dārzā svaigi plūktu piparmētru lapu tēju. mmm. Duadz sarunu utt, pēcāk uz Ry jautājumu - kā mēs varam palīdzēt komūnia mums atbildēja - ejiet nogriežiet pāris salātu čemurus un maurlokus (chives) un nesiet mājās. :D
Nu pēcāk es tomēr devu mājienu, ka mēs neesam baltrocīši. Tad tomēr mūs pielika pie brīvprātīgā darba - pastādījām biešu stādus. Nu forši! Jā... Izstaigājām arī vistu un pīļu iecirkni. Uz atvadām dabūjām vēl katrs pa pāris pīļu/vistu olām.

Un tas viss netālu no mājām. :)

Hūūū... viss ir labi, kas labi beidzas.... Uh. Nokārtojās viena problēma ar beigu termiņu kādam jaukam perkamkopa piedavajumam. Cik labi, ka Latvijā viss vēl tā cilvēcīgi. :)
Pārskaitīju atpakaļ arī pārskaitāmo.
Vēl atliek viens zvans... Lai nokārtotu kaut ko esenciālu. Vēl fiksi jāpaēd un vēl šis tas, pirms Ry atnāk. ai, pilna galva, prieks pašai, ka apskatījos, kas darās ar to kuponu.

Istabā šobrīd tik daudz visādu gardumu - a vot neprasās viņus. Kaut kā tomēr jāapēd. :D

Damned.
TIkko konsatēju, ka kreisās kājas deformētajam īkšķa nagam viena mala vaļīga. Īsti neredzu, kas tur apakšā notiek, bet nesāp, vismaz, kamēr nemēģinu raut nost.
Ko darīt? M teica, ka tādi jārauj nost, bet man kaut kā nav iekšā raut nost :o

Sasodīts - arī malaysiabay ir nogriezts salās. Sušķi!!!
Burtiski pāris stundu laikā nogrieza kikasu, laikam pie reizes arī malaysiabay.
Pa dienu vēl pilnā sparā lādēju, tagad 3 filmas karājas lēnām. Nezinu, vai ielādēs/neielādēs.

A es tā iecerēju salādēt pilnu kompi ar filmām. grrrr....
kāds zina vēl kādu, kas darbojas?
Pagaidām vismaz rū tr.a.c.k.e.r strādā. Būs jāpāriet uz turieni.

Vienīgi tur dauz kas būs ar tulkojumu. Varbūt labi... bet varbūt nē.
Ja subtitros, tad pat ļoti ok. Ja muld pa virsu, tad galīgi nē.

Atradu savas metāla ripiņas. :D
Šitādā pašā tempā būtu vēlams atrast arī visu pārējo pazudušo valstībā. :D

bet vispār vajadzētu iespēt psiholoģiski šobrīd atbrīvoties no daudzām lietām. No maķenīša jau atviegloju savus krājumus. :D

Pēc tam, kad kompīts vakar uzkārās/neslēdzās atpakaļ iekšā, restartēju brutāli.
Tā rezultātā skaips dublējās/nebija pieejams. TB - nav un viss, tipa esmu iekšā, bet netieku klāt. :D
Pēc mūzikas izšķirošanas pārstartēju.
Tā rezultātā skaips joprojām nestrādā, bet pazuda skaļuma ikona. :D
domāju - vajadzētu jau pārstartēt, bet līdzšinējā progresija nav pozitīva.
Pārstartēju un admina kontā noskanēju ar IO un viss ir atpakaļ :)

Tiktāl izšķiroju ārā 13 gigus no mūzikas mapes - daudz dublējās, daudz kas lieks. Bet vēl tāls ceļš...

sasodīts! Esmu aktrise. :D

Netieku gudra... vai sūtīt pieteikumu uz to vakanci. Vakance laba, bet nelaikā. Tas izjauks manus plānus gadījumā, ja būšu veiksmīga. :/