Agnese ([info]magic_raddish) rakstīja,
@ 2013-07-31 11:30:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vienu gan no šīs aptaujas es nesaprotu http://klab.lv/users/elina/1669180.html , kāpēc šīm sievietēm ir tāds uzskats, ka pēc bērna piedzimšanas dzīve ir dziļāka. Vai tas kaut kādā mērā ir saistīts ar to, ka vienas pašas tās nepsēj dzīvot saturīgu dzīvi? Es gan māku. No visām tām lietām, kas tiek uzskatītas par saturīgām, vai tiešām dzirdēt bērna smieklus ir visdziļākā. Es saprotu, ka reprodukcija ir svarīgs sugas izdzīvošanas moments, bet pateikt, ka dzīve pirms tam ir bijusi pliekana, ir diezgan agresīvi. Nu labi, es esmu agresīva pret tādu apgalvojumu.
Ai nu, bet tad jau galvenais, lai tās māmiņas publiski nesprauslojas, ka citu dzīves ir pliekanas.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]magic_raddish
2013-08-01 23:23 (saite)
es jau nemaz nelienu tajā svešajā dārziņā - tikai palūrēju un paheitoju savā dārziņā. Vispār jau es varētu līst mazāk citu darīšanās, bet tad man būtu jāpārstāj lasīt cibu.
Bet, anyway, visa tā bērnu būšana liekas tāda medussalda, kas neatbilst maniem priekštatiem, piemēram, par bailēm par karjeras pārtraukumu, par draugu zaudēšanu, par finansiālām grūtībām, par būšanu piesaistitam vienai vietai un visvairāk par to, ka pats vairs nevari būt draisks bērns. Tāpēc es neticu, lai cik pliekani būtu bijuši pirms bērna laiki, ka kāds vēlētos tos ziedod bērna vārdā un piemēram dzemdēt 18 vai 20 gados. Katram savs laiks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2013-08-01 23:56 (saite)
Man nebija padomā teikt, lai tu nelien svešos dārziņos [varētu padomāt, ka es te pati neielīdu iedirst savu viedoklīti :D]. Es vairāk par to, ka *ja gadījumā* tev šķiet, ka ļaudis varētu uzskatīt tavu bezbērnu dzīvi par pliekanu - ēēē, nu vairumā gadījumu tomēr apbērnošanās nesaspiež smadzenes tik ļoti, lai padomātu, ka paša dzīves patiesības attiecas uz pilnīgi visiem cilvēkiem.

Tavas raizes praktiski visas ir normāli pamatotas, izņemot varbūt to būšanu draiskam bērnam, jo patiesībā bērni ir lieliska iespēja attaisnoti darīt ar viņiem pilnīgi visas bērnišķīgās lietas, kuras pieaugušie nedara. [Ja vien ar vārdiem "draisks bērns" nebija domāts traks sekss ar ko pagadās ;)]
Es gan savu pirmo uztaisīju 20 gados (piedzemdēju 21) un tieši tad, kad mana brīvā, pofigistiskā un visādi citādi lieliskā dzīve bija sevi izsmēlusi. Bet, protams, katram savs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]magic_raddish
2013-08-02 09:01 (saite)
nēnē, nekādu traku seksu ar ko pagadās :D
Bet par to būšanu bērnam ir grūti iedomāties, jo kā gan tu vari būt bezrūpīgs, ja uz tevi paļaujas cita dzīvība. Es esmu diezgan vieglprātīga, tāpēc es noteikti pagaidītu, kad man tas viss pāriet, jo citādi es sevi nospiestu ar to, ka man būtu jāiemācas būt atbildīgai. Es pieļauju, ka uz 30 gadiem viss būs mainījies.
Es tieši esmu dzirdējusi arī versiju, ka jaunam vecākam ir būt labāk - fiziski stiprāks, vēl ir vienā līmenī ar bērnu un labāk to izprot, kā arī ātrāk var tikt atkal uz brīvām kājām, teiksim ap 40 gadiem.
Man ir jāiemācās neiztērēt algu pimajā nedēļā un tad var runāt par nākamo soli :D, kas nebūtu bērni, bet gan labāka darba meklējumi, var būt papildus izglītība un tad gan var bērnus. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2013-08-02 09:30 (saite)
Nav tik traki, tādus dzīvības un nāves jautājumus ar bērniem īpa
ši bieži nav jārisina, 1. gads ir diezgan lēts un pēcāk jau pierod, bet "ko tādu interesantu kopā padarīt" gan ir ikdienas jautājums. Un atbilde ir "manas bērnības mīļākās izklaides" :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?