Man nebija padomā teikt, lai tu nelien svešos dārziņos [varētu padomāt, ka es te pati neielīdu iedirst savu viedoklīti :D]. Es vairāk par to, ka *ja gadījumā* tev šķiet, ka ļaudis varētu uzskatīt tavu bezbērnu dzīvi par pliekanu - ēēē, nu vairumā gadījumu tomēr apbērnošanās nesaspiež smadzenes tik ļoti, lai padomātu, ka paša dzīves patiesības attiecas uz pilnīgi visiem cilvēkiem.

Tavas raizes praktiski visas ir normāli pamatotas, izņemot varbūt to būšanu draiskam bērnam, jo patiesībā bērni ir lieliska iespēja attaisnoti darīt ar viņiem pilnīgi visas bērnišķīgās lietas, kuras pieaugušie nedara. [Ja vien ar vārdiem "draisks bērns" nebija domāts traks sekss ar ko pagadās ;)]
Es gan savu pirmo uztaisīju 20 gados (piedzemdēju 21) un tieši tad, kad mana brīvā, pofigistiskā un visādi citādi lieliskā dzīve bija sevi izsmēlusi. Bet, protams, katram savs.