es jau nemaz nelienu tajā svešajā dārziņā - tikai palūrēju un paheitoju savā dārziņā. Vispār jau es varētu līst mazāk citu darīšanās, bet tad man būtu jāpārstāj lasīt cibu.
Bet, anyway, visa tā bērnu būšana liekas tāda medussalda, kas neatbilst maniem priekštatiem, piemēram, par bailēm par karjeras pārtraukumu, par draugu zaudēšanu, par finansiālām grūtībām, par būšanu piesaistitam vienai vietai un visvairāk par to, ka pats vairs nevari būt draisks bērns. Tāpēc es neticu, lai cik pliekani būtu bijuši pirms bērna laiki, ka kāds vēlētos tos ziedod bērna vārdā un piemēram dzemdēt 18 vai 20 gados. Katram savs laiks.