LorDRameX

Draugi

You are viewing the most recent 50 entries

29. Septembris 2016

san @ 12:46:

Selfijs, kurā divi cilvēki nav uz viena viļņa. Es mēģinu slēpt savu sajūsmu par situāciju un izskatīties kārtīgi, kā rezultātā mute šķība un acis lapsīgas. Bet A. ir tāds, kāds ir - smaidīgs un atklāts. Mēs esam aizstājušies priekšā sporta bāra logo (bāra moto "Vairāk kā spēle!").

A. patiešām ir tāds kā bildē - tiešs, vienkāršs un pilnu kabatu joku. Braucot patruļas auto, smieklīgi komentē vietējās ainiņas. Re, Žanna ar draudziņu aizlīgo ar draugu. Ies apsēdīsies pie Maksimas, gaidīs vēl kādu savējo. Kapeika pie kapeikas un kaut kas jau sanāks. Iesmej jau, bet bez ļaunuma. Zin pēc vārda pastāvīgos "klientus". Kurlmēmais Edžus jau agri no rīta dežūrē pie stacijas, Armands ar brigādi stiķē pie Topiņa un bola baltu aci uz patruļas auto. Tāds darbs, daudz gara laika aiziet vāķījot bomžus un ritinot garus, tukšus kilometrus. Bet tad pēkšņi, izsaukums, steiga, vīva vīva. A. stāsta, ka kādreiz bijis krietni vairāk kautiņu klubos, jandelēšanās uz ielām. Tagad vairāk ģimenes strīdu. Uz klubiem vairs tik daudz neiet, cilvēku arī mazāk, aizbraukuši. Palikušajiem naudas nav.

Kafijas pauzē Optibetā (lētākā labā kafija pilsētā), A. stāsta, ka viņš gan nekur prom netaisās. Nevelk, te esot vislabāk. Pat ceļot gribas pa Latviju, tik daudz skaistu vietu un naudiņu labāk atstāt tepat nevis ārzemniekiem. Tikai daudz jānoraujas, lai nopelnītu un čerņas daudz sanāk darbā saskatīties (parausta formas kreklu).

Visus Cēsu daudzstāveņu rajonus var izbraukt pusstundā. Iegriežamies arī Blusu muižā, kur ir smukas privātmājas un daiļamatniecības izstāde - lapene sēnes formā, tāšu trusīši, pa kādam rūķim ar. Pēc brīža jau esam pie nepilngadīgo kolonijas, kurā sēž ap 40 slepkavu un dzimumnoziedznieku - tā arī sadalījušies pa flangiem, vieni esot labie, otri - kreisie. A. pastāsta, ka gandrīz visi džeki savus noziegumus pastrādājuši zem narkotikām. Piebraucam pie karjera, es jūsmoju par tā tirkīzzilo ūdeni. A. atsaucas, ka tas daudzus ievilinājis nāvē. Vai nu pārvērtē savus spēkus, vai izrādīties grib un pagalam ir.

Braucot patruļas auto, ir tāda sajūta, ka apkārtne sastingst un pieklust. Jeb varbūt tā tāda ir vienmēr. Gari, tukši ceļa gabali ar vientulīgiem piepilsētas ciemiem, kuros pat pie veikala neviens nesēž. A. lepns, ka viņiem izdevies vietējos alkāņus atradināt no šī paraduma. Tagad dzer pa dzīvokļiem un mazdārziņiem, acīs nelien un nekurienīgo ainavu nemaitā.

Bildes pa patruļas auto logu )

https://www.instagram.com/vietejais_/

Tags:
dooora @ 11:11: uwaga! wajag.
vai kāds no cibas melomāniem visvēlākajos 90tajos un visagrākajos nultajos TV kanālā XXI atceras redzējis šarmantu poļu videōklipu, kur darījumu sieviete dzied andergraunda grāvēju I am a business woman? varbūt kādu saitīti?

ja pavisam nealojos, tas bija Klifa Ričarda I am The Devil Woman kavers:

https://youtu.be/7tuAkdlLhTE

kautskis @ 12:00: Par glamūru, valšiem un likšanu pie sienas
Vispār interesanti ar to neseno jubilāru Dmitriju Šostakoviču.

Mēs visi, protams, galvenokārt zinām viņa simfonijas un savulaik LNO iestudēto Mcenskas apriņķa Lēdiju Makbetu. Bet, ja jums ir neveselīga apsēstība ar 30.-60. gadu padomju kino (man ir), iespējams, būsit pamanījuši arī to, ka viņš bija visnotaļ aktīvs kinomūzikas rakstītājs. Kāpēc ne, par kinomūziku maksā un neliek pie sienas (savulaik Staļinam ļoti nepatika Lēdija Makbeta, un kopš tā laika Šostakovičs visu laiku drausmīgi baidījās.)

Un tiešām, iespējams, ārpus Austrumeiropas Šostakovičs ir pazīstamāks ar savu kinomūziku. Pareizāk sakot, ar vienu noteiktu sacerējumu, kas tiešām ir kinomūzika, bet ne tai filmai, kas viņu pataisīja slavenu. Stenlijs Kubriks, kam ļoti patika savās filmās izmantot simfonisko mūziku, vienu Šostakoviča valsi ielika kā Eyes Wide Shut sākuma un beigu titrus. Tā nu kino skatītāju apziņā attiecīgais valsis neizbēgami nostiprinājās kā mūzika, pie kuŗas ļoti eleganti izģērbjas Nikola Kidmena.

Taču tā filma, kur šī kompozīcija sākotnēji parādījās, bija drusciņ cita – 1955. gada "Pirmais ešelons". Pieņemu, nosaukums Staļina represiju iebaidītajam Šostakovičam uzvēdīja pārāk nelāgas atmiņas, taču šis pirmais ešelons veda komjauniešus, kas brīvprātīgi devās uz Kazahiju apgūt neskartās zemes. Protams, beigu beigās no tās zemju apgūšanas nekas izcils nesanāca, bet tam nebūtu jāpievērš uzmanība; filma visu procesu attēloja tā, it kā apguvēji tiešām saprastu, ko viņi dara. Kas tur ko nesaprast: uzaŗam zemi, skatāmies, lai labība nesadeg, pa vidam iemīlamies – viss skaidri, vienkārši un tā, kā ir dzīvē.

Vispār filma ir daudz skatāmāka, nekā pēc šāda apraksta varētu spriest. Turklāt nākamā šī paša režisora filma ir "Lido dzērves", ko pazīst pat tie, kam nav neveselīgas apsēstības ar padomju kino. Taču šī apcerējuma ietvaros mūs interesē komjaunieši un Šostakovičs, un lūk, ilgi nav jāgaida! Kolīdz kā pirmais ešelons ieripo gala stacijā, komjaunieši vatņikos aiz priekiem turpat uz perona sāk dejot – jā, jūs uzminējāt, attiecīgā valša pavadībā.

Še apstāsimies. Kontrasts starp to, kas šīs mūzikas pavadījumā notiek abās filmās, ir tik krāšņs, ka rodas aizdomas – Kubriks to speciāli. Un, ņemiet vērā, "Pirmais ešelons" ir glamūrīgs kino, tur ir par mīlu un tur ir smuka traktoriste, kas iemīlas tajā tur izmeklētājā no k/f "Sargies auto", tur ir glamūrīgais apgaismojums, nu tas, kur varones seja ēnā, bet acis izgaismotas, un tad viņa tā saka: "Bet vai sirdi prēmēt var?!" Šīs filmas un valsis, kas viņu sasaista, lieliski attēlo atšķirības starp 1955. gada PSRS un 1999. gada ASV. "Mēs esam entuziastu kolektīvs, kas apņēmušies dot cilvēkiem maizi, tomēr tik viegli viss nesanāk" pret "mēs esam gudrie, skaistie un veiksmīgie, kas ir lieliskās attiecībās, tomēr gribam kniebties ar citiem". Kolektīvs pret indivīdu. Ja jums tā tīk, cēlākie mērķi pret dziļākajiem instinktiem.

Labi, turpināsim. Iespējams, esat ievērojuši, ka līdz šim es šo kompozīciju neesmu saucis vārdā. Tas tāpēc, ka viņai ir daudz vārdu. Tā kā viņa parādījās šajā filmā, viņu mēdz saukt par "Valsi no "Pirmā ešelona"" (starp citu, pievērsiet uzmanību, kā visās fotogrāfijās Šostakovičs izskatās vismaz ļoti noguris, ja ne dziļā izmisumā). Taču Šostakovičs ļoti atbalstīja otrreizējo pārstrādi, un ar nelielām izmaiņām šī kompozīcija parādās vienā viņa svītā, ko ilgu laiku uzskatīja par 2. džeza svītu. Tieši tā tas parādās Kubrika filmā – valsis no 2. džeza svītas Karaliskā Concertgebouw orķestŗa izpildījumā.

Lielāko daļu cilvēku nemulsināja tas, ka tā svīta galīgi neizklausās pēc džeza. Taču dažus mulsināja, un tieši tajā gadā, kad iznāca Eyes Wide Shut, kāds Šostakoviča pētnieks uzraka īsto 2. džeza svītu. Savukārt šī, kā izrādās, ir Svīta estrādes orķestrim – un patiesi, skan tieši pēc mūzikas, ko spēlēt saviesīgos sarīkojumos, kur vajag, lai būtu jestri. (Īstā 2. džeza svīta ir samērā īss, tomēr piemīlīgs apcerējums, kas daudz vairāk izklausās pēc džeza.)

Tātad – beidzot būtu tikuši galā, 2. valsis no svītas estrādes orķestrim, superīgiņi. Ak, nē, viss vēl nebeidzas.

Es jau minēju, ka Šostakovičs atbalstīja otrreizējo pārstrādi? Lūk, kā norāda krievu tīmekļa žurnāls "Ļebedj", arī šis valsis ir otrreizējā pārstrāde, tikai no trim valšiem ar ģeogrāfiskiem nosaukumiem: "Amūras līča viļņi", "Donavas viļņi" un "Mandžūrijas sopkās". Žurnāls "Ļebedj" apgalvo, ka šādi izpaudusies Šostakoviča savdabīgā humora izjūta – ak tad Lēdija Makbeta jums šķiet pārāk murgaina? Labi, sadiegsim jums tādu valsi, ka biksēs čurāsit aiz sajūsmas (runā, ka Staļinam esot paticis). Pēc tam viņš ar šīs kompozīcijas populārizēšanu īpaši neaizrāvās, nav jau gluži viņa, vai ne. Tomēr sadiegums izrādījās tik krāšņs, ka nu jau populāritātē jūtami pārspēj sākotnējās kompozīcijas.

Protams, šāda semplošana nav nekas nosodāms. Tas vien, ka "Voodoo People" ikviens var salikt no dažādu kompozīciju fragmentiem, nepadara attiecīgo salikumu par sūdu. Un, atšķirībā no cīsiņiem un polītikas, mūzika tikai iegūst no tā, ja apskatās, kā viņu taisa.

heishy @ 11:45: ciba past
Vakar līdz pus vieniem naktī rakājos pagātnē, kopš 2009.gada ...

saccharomyces @ 11:17: co-incidents
tikko, uz darbu ejot, kāpnēs satiku savu IM kuratori, viņai, izrādās, meita iet tajā bērnudārziņā, kas mūsu ēkas pirmajā stāvā - neticami un brīnumaini

tagad jūtu tādu kaut kādu aizkustinājumu un mazliet gribas raudāt

slepkava @ 11:17: Ņemot vērā, ka kārtējais "patriots" ierakstīja kā salabota Barona iela un bija iemetis, kas ir darbu izpildītāji, tad paskatījos, kas tad šai kompānijai ir valdē un īpašnieki - http://binders.lv/lv/par-uznemumu/vadiba - pēc uzvārdiem vieni vienīgi "krievu pidari"!!!

grizzly_bear @ 11:14: "Tas viss sākās arēnā. Tas arī bija tas sātana ceļš. Kurš gan varēja iedomāties, ka introvertajos stadionos kāds var iedomāties tā prašņāt"

citronz @ 11:11: Un, protams, kad es izdomāju, ka gribu nogriezt matus jau vakar, tad man friziere ir atvaļinājumā un pēc tam pieraksts pilns līdz pastardienai. Bet man vajag!

Tags:
paarpratums @ 10:30: Tev noteikti jāizlasaVairāku dienu ilga «plostošana» beidzas ar traģēdiju! Pensionārs nogalina savu viešņu Naktī mājas pagalmā rosās zaglis, kurš iepriekš piestrādājis pie mājas saimnieka... Kamēr dēls atradās ārzemēs, Jūrmalā pazudusi viņa māte... Ja esi viņu redzējis, palīdzi!

ugga @ 09:23: #204
Working hard for something we don’t care about is called stress; working hard for something we love is called passion.

/Simon Sinek/

Tags:
kants @ 10:12: vakarnakts
kad tu viss tāds laimīgs kāp augšā pa miera ielu, tik skaista mūzika austiņās, ka paej vēl garām mājām, un tur ir kafejnīca loja ar milzīgo zivi mazajā akvārijā. vēlīnais postpadomju interjers uzsūc sevī blāvo dienasgaismu spuldžu gaismu. nelielajā telpā dejo vairāki gandrīz pusmūža pāri. tu jūties kā iebridis roja andersona filmēšanas laukumā.

Tags: , ,
ululate @ 10:09: esmu aizpeldējusi pa nepareizo straumi

zirka @ 09:48: nolēmu izvairīties no rakumiem pie stūramājas un izkāpt ātrāk, bruņinieku ielas pieturā valdemāra ielā, kur - tadām! - arī svaigi rakumi

apzinoties visus nogrimšanas riskus, atļaujos paziņot to skaļi: vēlos, lai rīga ir gatava pēc iespējas ātrāk

Mūzika: the xx žužina pa radio
Tags:
liljabrik @ 09:44: Riga life
pienāk rīts un atkal jāģērbjas 77 adītos apģērbos

ninona @ 09:35: A šodien pārmaiņas pēc uz darbu ar velo-vilcienu-velo. Velo tagad gaida remonts, jo Slāvu aplī pakaļratam uzbrauca auto. Kvī.

M kārtējo rītu man, tikko esmu izgājusi no dārziņa, zvana ar neatrisinātu mājasdarbu, kas nekā nerisinās. Kā vienmēr kaut ko nav izlasījusi, kādu cipariņu nav pamanījusi. Bet līdz stundu sākumam 30 minūtes.

P dārziņā priecīga - šodien beidzot ieradusies labākā draudzene un arī citi draudzīgie slimotāji.
Vispār P ir samērā "populāra", ik rītu viņai pretī izskrien 3-4 bērni (ja, protams, mēs jau nekavējam), bet viena jaunā meitenīte pēcpusdienās, kad P dodas prom, sāk gauži raudāt. P ir 2 gab šādi mazi 3gadīgi draudziņi, kuri no rītiem pielīp kā dadzīši un pēcpusdienās bēdājas, kad jāšķiras.

Man pagaidām brīvdiena. Vārīšu zapti, kurai vakar neatlika laiks. Vēl arī māju piekārtošu.

neoplasm @ 07:05: the impeccable pecks
katru dienu meklējot jaunu dzīvesvietu un čekojot labāko tam paredzēto saitu, es regulāri redzu arī džō sludinājumu, kur viņš meklē meiteni manai bij.istabai un es katru reizi ņirdzu. visskaļāk es ņirdzu pāris dienas apukaļ, kad viņš uzsita cenu uz 600 mārciņām, par tādu piķi šejienē var dabūt 2- vai 3-istabu māju, pat mana istaba londōnas centrālajā torņkalnā maksāja 500. vēl arī tas, ka tādām debilām narcisēm kā viņš nepielec, ka neviens nespēj ar viņu neko ilgi nodzīvot. alsō, viņš sludinājumā melo par savu vecumu, that's all you need to know to know him.

pēdējā laika mazās sakritības, kas sākas manā prātā, bet tad izsprūk pēkšņi realitātē. viendien gaidīju vienas mājas saimnieku uz ielas un pīpējot paspoguļojos kādas noparkotas mašīnas logā. pēc tam nodomāju, ka no malas tas izskatās itkā es veiktu fiksu salōna satura inventerizāciju, kā pirms ielaušanās, bet tad sevi nomierināju, ka neviens tā nekad nepadomātu, jo sievietes nemēdz zagt mašīnas. tās, protams, ir muļķības, bet es vienkārši par to nekad neesmu ziņās dzirdējusi, kas nozīmē, ka sievietes moš tiešām nezog vai arī zog tik profesionāli, ka nekad netiek pieķertas. pie sevis paņirdzu par šo stulbo domu un aizmirsu all about it līdz aizvakar, pēc tūres pa smukpuisīša apartamentiem, kriss man vēlāk mašīnā stāstīja, ka smukpuisīša mašīnu, kamēr es tūrēju, bija atnākusi apgramstīt ārkārtīgi aizdomīga sieviete. paskatījusies pa logiem, paraustījusi visus durvju rokturus un tad, krisu ieraudzījuse, metusies bēgt. now i know :)

otra mazā sakritība. atcerējos visus savus izbijušos partnerus, bet nespēju atcerēties visus, ar ko esmu bučojusies [neesmu gluži vieglas uzvedības, procesōrs švaks vienkārši]. tā bija pilnīgi nesvarīga doma un es par to aizmirsu līdz man feisbuķī iekrita uzaicinājums no vienas tādas dzēruma kļūdas. atpazinu pēc vārda, starp citu, nevis pēc sejas, jo daudzi gadi jau paskrējuši. declined, but had a good chuckle.


Garastāvoklis:: :)
Mūzika: kriss, liec mani mierā
jojo @ 08:29: tā tie alkoholiķi rodas - vienu vakaru sidra pudelīte, otru vakaru sidra pudelīte un aizmieg, kā noliek galvu uz spilvena -


pateicības:
miegs (kad ir),
visi veseli,
darbā mierīgāk,
atvasara,
vakar biju pie friziera (izskatos pēc izbēguša cietumnieka), šitā pēdējā reize, sāku ataudzēt.

ingmars @ 08:29: invest
Invest in Remarkable Indonesia.

eos @ 09:25: "Par maniakālo depresiju"
Svarīgi ir, lai pacients apzinātos savu stāvokli. Protams, labāk ir visu atrisināt jau saknē - ar sarunām, darbiem, stabilitātes sajūtu.

Svarīgākā ir stabilitāte.

Jābūt pilnīgai drošībai par iztikas līdzekļiem, par savu pozīciju darba tirgū, par morālo atbalstu, kas pieejams katru dienu.

Protams, ir psihiatri, psihoterapeiti, psihoanalītiķi, taču tie vairāk nodarbojas ar seku analīzi - saknes meklēšana ir garš process.

Ja ir epizodes saasinājums - jāmeklē pēc iespējas vairāk nomierinošu un atslābinošu nodarbju. Pastaiga pie jūras, pa mežu. Izsvīšana skrienot svaigā gaisā. Der arī sporta zāles apmeklējums, svaru cilāšana, kaut gan tā paaugstina testosterona līmeni, kas padara vēl agresīvāku.

Kopumā - ideāli būtu cilvēku maniakālajā fāzē ielikt citā vidē uz kaut vai nedēļu. Uz kaut trim dienām.
Tajā posmā jāveicina pašrefleksija, jāmudina pacients rakstīt dienasgrāmatu. Sliktākajā gadījumā šī nedēļa paredzama slimnīcā.

putnupr, posting in slimie @ 09:28: vēderiski

str @ 09:18: bija brīnišķīgi krāsains sapnis

"vēl viena ziema veiksmīgi pārdzīvota "

chimera @ 09:09: o, kamēr es kuro gadu domāju, moš tomēr saņemties, pashēmot un ielīst mikromaksātāju kategorijā (bet traucē, espatnez, slinkums, mīzīgums, pohujisms, ideālisms?), tikmēr mikronodokli atceļ kā sugu un man vairs nav šādu problēmu, paldies

black_data @ 08:58: Google Allo Smart Replay
"But where Allo differs is with Smart Replay. Mostly messages you will receive will have suggestions on what you should send next. It's pretty useful if you don't know how to keep the conversation going."

Tas viss ir ērti un forši, un kādam šādas telefona fīčas izstāsta ka "nav jēgas", bet konkrētajā formulējumā ir kaut kas biedējošs. Mierina, protams, ka es neesmu vienīgais, kam ir grūtības izteikties.

Tags:
neraate @ 08:58: būtu gulējuši līdz deviņiem ja ne zvans pie durvīm. un tad man sākās panika, jo ir jauns skapis priekšnamā un nebija atslēgu. tikmēr uzstājīgi zvanīja, es nobijos, ka tiešām kādas instances izsauktas. izrādījās pastniece ar ierakstītu vēstuli no bankas cilvēkam, kas šeit nemaz nedzīvo

viss būtu jauki, bet man no vakardienas pastaigas pa pusi Lāčplēša un visu Ģertrūdi tā sāp mugura, ka paiet gan var (ar jostu) bet vienalga apsveru domu noteipoties no galvas līdz kājām. vai arī atrast normālu masieri, bet cik atceros no draudzenes, kam nesen bija identiska problēma, viņai veicās tikai vienā centra salonā par 60 ērikiem. šim es morāli neesmu gatava (jo es neesmu tā vērta.lol)

un vispār es šonakt sapņoju par Streiča jubileju, mēs bijām kkādā pasākumā, viņš mani nosēdināja kkur tālu no sevis un pēc tam dusmojās, ka bērnu dziesmiņas nedziedājām sinhroni (vai man vispār esot dziedamā dzirde?!) jo man blakus un aiz muguras kliedza zīdaiņi

zirka @ 08:43: ilgi nevarēju piecelties, tāpat kā pēdējos 4, nē, 400 rītus, taču šoreiz man traucēja atvērt acis sapnis, kurā mēs ar tevi atkal bijām draugi, vai vismaz ceļā uz to pusi. bija neveikli, bija drusku muļķīgi, bija daudz ne pārlieku ērta klusuma, taču, kad beidzot patiešām pamodos (nospiedusi modinātāja atcelšanu reizes 8-10), sajūta bija krietni siltāka nekā citos rītos
izstāstu sapni, lai piepildītos

Tags:
biezpientaure @ 08:21: Kā bija paredzams, notika kārtējā infokauja, sak, izpētīts ir tas un šitas, bet Krievijas vainu komisija neapstiprina, uz ko kaimiņš atbild ka nesaskata savu vainu un seko kārtējās teorijas no raķešu ražotāja puses un nezināmi ineta robinhudi uzklūp bellingcatiešiem (protams, tā ir tikai sagadīšanās). Var jau būt, ka izmeklēšana cilpu savelk ļoti lēni, ļoti uzmanīgi, esot gatavībā to pārtraukt pie sadarbības mēģinājumiem, bet man tomēr šķiet, ka tie naivie cilvēki, kuri vēl tic pasaku neizbēgajamajam taisnīgumam, tomēr nesagaidīs mediju sākotnēji uzzīmēto ainu ar tribunālu, apsūdzētajiem un Temīdas triumfu. Pārāk ātri iet laiks, pārāk daudz iesaistīto, pārāk liels mērogs. Pēc gadiem 20-30, pēc Pū demisijas +10..20 bufergadiem, diskusiju paneļos tiks verbalizēts "iespējams, tie tomēr bijām mēs" kā ar Krimu. Pa to laiku daļa radinieku būs apmiruši, daļa cietīs no Stokholmas sindroma un parakstīs publisko vēstuli ka vainīgie jau ir izcietuši sabiedrības nicinājuma sodu un vēl daļa sagrauti skatīsies TV, bet tie daži kurus tas vēl skars, būs pārāk vāji un vientuļi. Pasaule nav pasaka.

saccharomyces @ 08:31: sapnī man nodega māja

Tags:
scorpse @ 08:21: Es vakar sataisīju interneta vadu, tas bija ārkārtīgi interesanti, tur bija jāsakārto astoņi vadiņi dažādās krāsās noteiktā secībā un tad jāiebada tajā mazajā plastmasas daiciņā, kas saka klik, kad interneta vadu iebaksta datorā, un tad jāsaspiež ar īpašām knaiblēm, tā ja, un tagad mums televizorā ir NBA TV, vai nav smalki, es saku. Un, ja man jautātu, ko mēs skatāmies, tad es teiktu, ka skatāmies NBA training campus, The Great Gatsby pa 20 minūšu fragmentiem, kamēr nomizo kabačus un sīpolus, board game apskatus un Gordon Ramsay Ultimate Cookery Course.

kisswithafist @ 08:10: esmu sākusi gaidīt garos rītus ar nepacietību. garie rīti ir tie, kurā kaut kur jābūt vien ap pusdienas laiku, bet divas lietas ir skaidras - būs rajons, kas naski mostas (suņu cilvēki un ostas strādnieki jau startē septiņos) un vismaz divas gardas kafijas. neviena krūze, protams, nav tik garšīga kā tā, kas mājās un pirmā. melna, ar trim nestrīķētām karotēm pierastās kafijas, noteiktas formas krūzē (krūzes variē, bet formai jābūt vienai - nekādas taisnās un nekādas platās).

mājas? laikam, jā. pagaidām, vismaz. manas mājas ir tur, kur smaržo pēc kafijas un rozēm.

dooora @ 06:06: scepsis
https://youtu.be/8aw1oyqSKH0

daria @ 20:55: Haizivis
Šķiet, ka kādā no multfilmām Em piefiksējusi, ka ir haizivju sugas, kas tuvojas iznīcībai.
Jau kādu nedēļu viņu uztrauc jautājumi par to, kāpēc viņas iznīkst. Es ieteicos, ka viens no iemesliem varētu būt, ka dažādu darbību rezultātā šīm haizivīm nav ko ēst.
Aizvakar Em ierosināja, ka mēs varētu audzēt viņām barību. Es norādīju, ka mūsu vanna nepieciešama, kur bērniem mazgāties, pie tam - kā mēs nogādātu šo barību zivīm?
Tagad viņa ir nākusi klajā ar citu risinājumu: mums ir jādodas uz akvāriju un uz tā jāuzlīmē angliski ("jo latviski neviens nesaprot, tikai mēs runājam latviski") rakstīts aicinājums: "Hey, we need food or sharks are gonna disappear!"

Šeit esot sastopamas sešžaunu (sixgill) haizivis, kuru statuss ir "near threatened". Laikam nāksies sazināties ar vietējo akvāriju par to, kā tādām haizivīm palīdzēt.

Tags:
gnidrologs @ 01:18: Vokālists iekš mūzikas vienmēr izbojā psihodēliju. Pat nezinu nevienu piemēru, kur banda būtu guvusi no vokālista. Pārsvarā zaudē vai paliek pa nullēm at best. Domāju tieši psihodēliskumā, ne kopējā kvalitātē. Visas labākas ''psych'' blices/mūziķi ir instrumentālisti/eļektronščiki.

217 @ 23:16: tech
"Moscow is ditching Microsoft Outlook and Exchange Server in favour of a home-grown variety as Putin cracks down on US tech.

Artem Yermolaev, Moscow's technology chief, explained that the city will begin by dropping Microsoft Exchange Server and replacing Outlook with an email system developed by state-run carrier Rostelecom on 6,000 computers. This will be expanded to 600,000 computers in the future.

Yermolaev hinted to reporters that Windows and Microsoft Office may also be replaced.

Moscow's authorities have already replaced Cisco networking software with a domestic equivalent, and Oracle databases have been ditched for PostgreSQL at the city's regional government and state-owned media firm Rossiya Segodnya, according to Bloomberg ."

artis @ 23:23: George Orwell on Belonging to England's Lower Upper Middle Class in the 1920s
"It was this that explained the attraction of India (more recently Kenya, Nigeria, etc.) for the lower-upper-middle class. The people who went there as soldiers and officials did not go there to make money... they went there because in India, with cheap horses, free shooting, and hordes of black servants, it was so easy to play at being a gentleman."

http://www.bradford-delong.com/2010/12/george-orwell-on-belonging-to-englands-lower-upper-middle-class-in-the-1920s.html

saldumi @ 23:59: A peculiar timidity, however, takes hold of anthropology when the moment comes to extend this methodological skepticism to our own cosmology, either because it is thought implicitly that it is shared by all and that humans everywhere can distinguish between a matter of nature and a matter of society, or because it is believed that the dissociation between these two orders of phenomena is a scientific tool as transhistorical as the periodic table of the elements. But this is wrong on both counts: only in the last third of the nineteenth century did the dualism of nature and culture take shape in Europe as an epistemological device allowing a simultaneous discrimination between distinct orders of phenomena and distinct means of knowing about them. Admittedly, the idea of nature took its first faltering steps in ancient Greece and formed the pivot around which the scientific revolution unfolded during the seventeenth century. This revolution legitimized the idea of a mechanical nature, where the behavior of each element can be accounted for by laws within a totality understood as the sum of the parts and interactions of these elements. But opposite this nature, at once an autonomous ontological32 domain, a field of inquiry and of scientific experimentation, an object inviting practical exploitation and amelioration, there was not yet a collective counterpart. For singular communities, differentiated by customs, language, and relations-what we now term "cultures" -to emerge as scientific objects susceptible of being opposed to the field of natural regularities, it was necessary to wait until the end of the nineteenth century and the intense debates that, particularly in Germany with philosophers like Heinrich Rickert, lead to the distinction between the methods and objects of the sciences of nature and the sciences of culture. There is therefore nothing universal about this contrast. Nor is there either anything properly demonstrable about it. Distinguishing among the objects of the world those that are a matter of human intentionality and those that stem from the universal laws of matter and of life is an ontological operation, a hypothesis and a choice with regard to the relations that beings maintain with one another as a result of the qualities which are ascribed to them. Neither physics, nor chemistry, nor biology can provide proof of this, and it is furthermore extremely rare that the practitioner of these sciences, in their everyday use, actually refer to the abstraction that is nature as their domain of investigation. (I explore these issues in Chapter 3 of my book, Beyond Nature and Culture.)
Anthropology, no doubt because it is in great part the daughter of philosophy, has thus been averse to questioning the universality of the Modern cosmology. It is true that it has not gone so far as to claim that all cosmologies are similar to ours-this would not be very plausible. Simply, we see others, the non-moderns, through the distorting lens that structures our own cosmology, and thus as so many singular expressions of culture in contrast with a unique and universal nature. In other words, we do not envision non-Western civior even pre-modern Western ones, as complete systems of conceptualization of the world alternative to our own, but as more or less exotic ways of accounting for the state of a world that our own system of conceptualization has established (this idea brilliantly developed by Roy Wagner in The Invention of Culture). Making modern dualism the template for all the states of the world has thus lead anthropology to a particular form of academic eurocentrism, which consists in believing not that the realities that humans objectivize are everywhere identical, but that our own manner of objectivizing is universally shared.

(Philippe Descola "The Ecology of Others")

Tags:
ulvs @ 00:10: Cabin in the Woods ir ļoti viegla, pastulba, taču patīkama stoner šausmu komēdija (kas reti mēdz būt aizraujošas) ar burvīgu Lovkrafta inspirētu settingu. Tik asprātīga un visas sienas graujoša šausmu filma, kas ļoti labi apzinās sevi, nav redzēta. Onlainā var noskatīties ļoti labā (720p un 1080p) kvalitātē. 

klusais_okeans @ 00:12: aww, netīšām uzdūros Krievijas vīriešu tiesību aktīvisma mājaslapai: http://mentales.ru/

28. Septembris 2016

217 @ 21:41: Mazā Londona. Kabatas izmēra lidls
Tiko uz darbu ar overgroundu braucot cauri Rotherhithe stacijai uz pretējās platformas redzēju Džeju, kolēģi no Lidla laikiem.

Āā, pavisam biju aizmirsusi, ka tur vēl ziemā strādāju, smago maisu cilāšanu, kasē zombijskanēšanu un nolādēto hako mašīnu :D labi, ka neesmu tur vairs.

žēl, ka viņš nepamanīja, būtu labprāt caur logiem pamājusi :) bet palika smaidīga sajūta

telefontubbie @ 22:41: dažos teikumos par nesvarīgo
Šis vakars ir pirmais īstais rudenīgais vakars, jo bija knapi nojaušama migla virs salu tilta un trūdoša, sen neostīta smarža.Gribējās jau aizriteņot uz Šķirotavu paklausīties čukčukbāņus,bet somā šķindēja alus un desa,kuru saprāts gribēja pēc iespējas ātrāk nogādāt puncī un ledusskapī.
***
Vakar biju ekskursijā uz Vecmīlgrāvi. Ar Raynell nopirkām litru sidra (lai būtu tuvāk Vecmīlgrāvja realitātei) un devāmies uz Laivenieku ielas pusi, kur atrodas Rīgas viens no bumsi-bum-bum-pizģets objektiem jeb Neste/Statoil naftas termināls, kam blakus ir titty-shaped minerālmēslu glabātuve. Ak jā, par to minerālmēslu glabātuvi presē tagad ir aizdomīgs klusums, vēl pirms gadiem trim bija gari raksti IRā, SestDienā un Latvijas avīzē u.c. drukātajos medijos.
Uz sētas bija apmēram 8 dažādu veidu aizliegumu zīmes, tai skaitā fotografēšanas aizlieguma zīmes. Enīvej,ko nu tur fočēt, ja jau objekts daļēji bija nofočējies no 9stāvenes jumta vizītes kopā ar Disfigurator tālajā 2013.gadā? :D
Aizgājām piesēst pie Vecdaugavas līcīša. Tur atmosfērīgi. Plus, fonā visu laiku skan kravas vilcieni un citi agregāti. Industriālas skaņas ar skatu uz tādu kā dabas stūrīti? y not.
P.S.
Biju arī Kaijas zivju fabrikas ēdnīcā. Tā vieta ir 95% Soviet autentika!!Atlantijas iela 7, welcome visiem adventure-time-istiem. Pusdienlaikā visas iespējas!
***
Ak jā, biju uz Helēnas Kozlovas koncertu. Vot, lai nožēlo tie, kam patīk Helēnas zemā balss - viņai mūzikas ritmiņu piesita dejotāja ar stepa kurpēm plus, vienu vai divus skaņdarbus palīdzēja veidot Nabaklab šaurajā koncerttelpā esošie cilvēki. Kruta!! Ar minimāliem līdzekļiem maximāls efekts!
D.ierēca, ka ja pirmajā rindā kā klausītājs stāv Šubrovskis un Joņevs, tā ir koncertu kvalitātes zīme "būs labi". :D
***
Ledusskapī vēl aizvien stāv eos nestā melone. Derētu šovakar norīt pusi no puses. Tā kā vakariņās ēdu desmaizes ar alu, tā melone varētu būt balanss.

pikaczu @ 21:49: spēlēju, dancoju
http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/23100-ilgi-albums-speleju-dancoju-2002.a74606/ - Iļģi stāsta, kā tapa mūzikls.

217 @ 20:18: Aukstā zupa
Moth


Murgoju pa dienu guļot par darbu. Mums visiem vajadzēja piedalīties ēst gatavošanas konkursā ābeļu dārzā, kur zem ābelēm bija mūsu datorgaldi, abi menedžeri bija žūrija. Es taisīju auksto zupu, bet man nebija kefīra, tikai krējums, tāpēc viņa nebija šķidra. Izmisīgi meklēju kefīru, neatradu, paralēli tam grillēju nezkāpēc jēlas vistu ādas, fui. Pamodos brīdī, kad pēc zupas nogaršošanas, viens menedžeris dziļdomīgi klusēja un teica, ka nekad nebrauktu uz Latviju.

Toties patīk jaunā Metallicas dziesma :) kaut kas ļoti vecs, tuvs un pazīstams, itkā dzirdēts, bet jauns :)

daria @ 12:10: par bitītēm un putniņiem
Līdz šim Em bija apmierināta ar sīkākiem dzemdību apstāstiem, bet par to, kā bērns nonāk dzemdē, pietika ar "Tētis ielika mammai sēkliņu vēderā."
Ja neskaita neapmierinātību, ka viņa neredzēja, kā tas notika, sīkāki komentāri netika prasīti.
Šis rīts sākās ar jautājumu: "Bet kā tā sēkliņa nonāca Tavā vēderā?"
4.5 gadi.

Tags:
penny_lane @ 22:08: cilvēki, kam nav naudas, un kas mēģina izlikties, ka viņiem tāda ir, pat viņi nav tik uzjautrinoši kā tie, kam ir nauda, un kas mēģina izlikties, ka viņiem tādas nav. vieni ārda birkas, otri instagrammē.

virginia_rabbit @ 21:44: Simoniņš ir izdzēsis manī mazā Eiženiņa failu. Es vairs nevaru atcerēties, kāds bija mazs E. Mēģinu saķert to sajūtu kā sapni pēc pamošanās, bet slīd laukā. Liekas, bija apmēram tāpat kā tagad, es jutu to pašu. Es mīlu E, tādu, kāds viņš ir tagad - delveri, vampīru, bet man vienmēr licies, ka es viņu mīlu kopā ar visu milzīgo satikšanās, sagaidīšanas sentimenta bagāžu, bet nē - tam celiņam pa virsu tagad rakstās Simoniņš, it kā divām bēbīšsajūtām savietoties nav iespējams, tās ir tik lielas. toties ir skaidrs, ka sajūtas par bēbīti nav atkarīgas no bēbīša, tās ir manas sajūtas, tās ir manas bēbīšalkas un bēbīšbailes. un tās ir atkal tieši tādas pašas, es ar viņu runāju tāpat, saku tās pašas muļķības. Un S tikai pamazām piesaka savu personību un kaut ko atšķirīgu attiecībās, kas līdz šim ir ļoti līdzīgas attiecībām ar E.

deloveja_kundze @ 21:45: Did you think i was a city big enough for a weekend getaway?
I am the town surrounding it,
the one you've never heard of
but always pass through
There are no neon lights here,
no skyscrapers or statues
but there is thunder,
for i make bridges tremble
I am not street meat i am homemade jam
thick enough to cut the sweetest
thing your lips will touch
I am not police sirens, i am the crackle in a fireplace
I'd burn you and you still
couldn't take your eyes off me
cause i'd look so beautiful doing it
you'd blush
I am not a hotel room i am home
I am not the whiskey you want
i'm the water you need
Don't come here with expectations
and try to make a vacation out of me

// rupi kaur

Tags: ,
f_g @ 21:51: Veiksmes stāsts. Nacionālais teātris.
Izskatās, ka diezgan pamatīgi ir pasēdēts, pameklēts, padomāts.
Ir viela pārdomām.
Un šo to atcerējos par 2007.-2009.gadu..

virginia_rabbit @ 21:40: Ingmārs ir hotelī ar seifu.

gnidrologs @ 21:08: Nesaprotu kāpēc jūtūbisti, kas taisa kompilācijas ar labākajiem momentiem futbolā, kā individuālu futbolistu sniegumu tā golu/momentu kompilācijas, tik bieži lieto tuvplānus. Tas nepadara video iepaidīgāku, bet neefektīvāku, jo labāk viss redzams no augšas. Pats fenomens (kompilācijas) ir apsveicama parādība, īpaši, kad tiek salikti kopā kadri no veciem VHS ierakstiem par veciem spēlētājiem aļa Figu vai Zidāns, bet kam interesē Figu matu pričoska vai Zidāna nāšu spalvas, kad gribās redzēt viņu mākslu?

spic @ 21:07: Par kursora ievadierīcēm
No vienas puses, mans M570 trekbols nav tas labākais logitecha izstrādājums, viņam ir nejaukas nianses, kas man neļauj viņu rekomendēt pat trekbola interesentiem.

No otras puses, šorīt daži labi aizlēja man ar kafiju klaviatūru un tapēc dabūja pirkt jaunu vietā. Pārmaiņu pēc, ierastās ābola klaviatūras vietā paņēmās paprovēt ms wireless desktop 3000, kuram komplektā nāk arī tīri feina pele.

Pagrozīju, pašvīkāju pa galdu, un nogrūdu malā, omulīgi atgriezdamies pie trekbola.

zeme @ 20:58: ar boris.t
Pirmo reiz laikaziņās skatos kādas brāzmas būs Helsinkos. 18. novembris pienāca ātrāk. Bišķ mīziens ir , labāk vienkārši uz konci būtu braucis.

Powered by Sviesta Ciba