LorDRameX

Draugi

You are viewing the most recent 50 entries

23. Novembris 2024

ctulhu @ 16:48: Juvenāls
Juvenāls stāsta kārtējo reizi kā viņš tur taisīs zinātni. Citēju:

//1) kad iecerētam darbam nav skaidras vērtību plūsmas. Katram darbiņam ir jānāk par labu ne tikai citiem (vai kaut kam atbraktam), bet arī sev. Ir jābūt plānam, kā tas nesīs labumu sev. Vai noderēs karjerai un biogrāfijai, vai dos tūlītēju pienesmumu, vai audzēs prasmes, kas var noderēt, utml.

2) kaut kāda līdz galam neizdomāta doma, meta-doma, redzējums, kas saskan ar manu iekšējo pārliecību, vērtībām, izpratni par pasaules vēlamo un ideālo kārtību, labumu. Un svarīgi, ka darāmais/rakstāmais darbiņš tiek saskaņots ar to, ka tekošam darbiņam tiek atrasta jēga šādā lielākā skatījumā. Jā, šis paģēr, ka cilvēkam ir noteiktas vērtības, noteikts vektors un arī apņēmība par to cīnīties. Un tas ir kas lielāks par pašu, bet tajā pašā laikā ideāla pasaulē ir vieta pašam un pārējiem. Ir ļoti grūti kaut ko uzrakstīt, ja tas nav šādas paša cīņas ietvaros. Saka, ka wokēm šādu vērtību nav un viņas ne par ko necīnās. Nu nē, tam gan es neticu :)

Gan rakstniekam, gan zinātniekam ir jāatrod savs rokraksts un mana empīriskā definīcija rokrakstam ir tieši šie 2 punkti. Kad tos atrod (un kad ir sasniegta zināma mastery, piem., metodes aizrauj un nevis biedē, tās var būt gan gammas, etīdes un virtuožu tehnikas mūzikā, gan frontes matemātika dabaszinatnēs), tad iedvesmas jēdziens kaut kur izčākst, jo katra apsēšanās pie galda un darbiem ir arī tūlīt ieved flow'ā.//

Es juvenālam jautāju, kā iet ar zinātnisko darbu, kur var iepazīties ar publikācijām.

Ieraksts pazūd.

Laikam aizgāja rakstīt.

ulvs @ 15:03: Dūriens miesā drošībai,
Sitiens pa seju - mīlestībai
Tūkstošgadēm kopta sistēma,
Prevalence kā Hermeja putniem,
kas ignoranti kalpo par balstu.
Spārni tiem piešķirti
Ilūzijai par brīvību.

***

Savā dzimenē pirms gada biju vēl edgy dzejnieciņš, ja jau uzrakstīju ko tādu

ulvs @ 14:56: Kad es tapšu svabads no universitātes, es būšu tik laimīgs - 5. janvārī jāiesniedz bakalaura darbs. Pirmdien jāiesniedz melnraksts. Esmu uzrakstījis precīzi 0 lapas. Lai sasper mani jods, ja neradīšu risinājumu!

Mani L4 un L5 mugurkaula lejasdaļas diski kopš martā piedzīvotās traumas beidzot varētu būt safūzējušies kopā - no jaunā gada grasos atgriezties trenažieru zālē. Un pamatoti. Es pēc dabas esmu t.s. doughboy - mīlu mīklas izstrādājumus un ēdu ļoti slikti. Tāpēc pa šo vairāk kā pus gadu esmu pieņēmies resnumā. Nevaru sagaidīt, kad tas viss zālē aizies muskuļos, hohoho! Es tik ļoti mīlu izaicināt savu fizisko ķermeni.

Īsumā, jūtos labi, taču kopš septembra man ir writers block, kas man izpaužas sekojoši - es nogriežu sev apkārtējo pasauli un ieslēdzos mājās ar domu - ja jau es nerakstu, tad man nepienākas dzīve (varbūt saņemšos un sākšu rakstīt!). Tā kā jā, jūtos labi, bet jau trešo mēnesi fiziski esmu depresijā.

Te arī mana atbilde uz lj user Labais Dāma / Malvīne Truse komentu, kur viņš netic, ka man viss ir haoss. Es neprotu strukturēt lietas. Es neprotu plānot. Es vienkārši vai nu ķeros klāt vai nē. Pa ceļam daudz ko aizmirstu. Bet tas vairāk tāpēc, ka es mēdzu smēķēt ye devils lettuce. Tas mani dara par haosa iemiesojumu (lai gan gars tiecas pēc struktūras).

kra @ 12:27: AM pajautāja, vai varu palīdzēt ar vienu video vienam pasākumam, uzfilmēt, samontēt, tik sen nebija kaut kas tāds darīts, n-tos gadus, bet tagad sēžu un līmēju kopā to visu un vispār ir baigi forši, man patīk, varbūt te ir jāatgriežas

vai varbūt tieši tagad patīk to darīt, jo nebija darīts gadiem un tas šobrīd nav obligāti un ar baigo steigu, plus, norm arī samaksās
jo vienmēr jau tos video vajadzēja "vakar", tad kar zobus vadzī un skrien kā vējš

black_data @ 08:05: Šorīt redzēju ziņu par to, ka Netflix ir kancelējis kaut kādu seriālu pēc pirmās sezonas, un es sapratu vēl vienu problēmu ar seriāliem - man nepatīk neskaidrība par to, vai stāsts ar kaut ko beigsies. Bailes bezjēdzīgi iztērēt laiku. Pie tam seriāla gadījumā ir pat grūti izdarīt apzinātu lēmumu, ka es tagad bezjēdzīgi nobumbulēšu nākamās divas stundas. Un te iezīmējas "Rick & Morty" un "Black Mirror" priekšrocība - katra sērija ir atsevišķs stāsts. "Black Mirror" pie tam tēli jāiepazīst katrā sērijā no jauna. Savukārt "Bojack" ir labais piemērs, jo stāsts attīstās līdz kaut kādām loģiskām beigām, lai arī kādas mocības man sagādāja pirmā sezona.

Izaicinājums ar filmām ir tāds, ka man ir vajadzīgas vidēji tās divas stundas nedalītas uzmanības. Man nepatīk pārtraukt skatīties filmas, un man nepatīk atsākt viņas skatīties no vidus. Man drošvien ir kāda saujiņa filmu, kuras es neesmu noskatījies, jo kaut kāda iemesla dēļ es esmu tās pārtraucis skatīties. Cita starpā man nepatīk nenoskatīties līdz galam arī sliktas filmas, jo kaut kur apakšā ir tā pati nožēla par bezjēdzīgi patērēto laiku, un noskatoties filmu līdz galam, ir cerība mīkstināt šo sajūtu, vai vismaz to nepasliktināt, vai arī ja ļoti paveicas, pat mainīt savas domas. Izņēmums gandrīz bija "The Substance", bet tur man mazliet apnika sevi mocīt, nevis tāpēc ka es obligāti to uzskatītu par sliktu filmu. Ja tā būtu ļoti laba, gan jau arī tās ciešanas nebūtu tik trakas.

Tags: ,
virginia_rabbit @ 09:59: mazie saldumuņi sēž pie brokastu galda un dzied: zilonītis gaisā skrēja

22. Novembris 2024

black_data @ 19:57: Runājot par citu audiovizuālo saturu, man ir reālas grūtības atrast kādu seriālu, ko es gribētu skatīties. Pirms brīža es nolēmu, ka šis vakars pārmaiņas pēc nebūs tas, kurā es mēģināšu noskatīties kādu filmu, tāpēc pa ilgiem laikiem iegāju Netfix, un nekas man nerada tādu dzīves bezjēdzības sajūtu, kā mēģinājumi tur atrast ko skatīties. Kopš Bojack noskatīšanās, ir iznākušas septiņas Rick & Morty sezonas, kas bija tāds kā plāksteris. God knows cik ilgi viņš vēl izvilks, bet tās ir kādas desmit sērijas gadā, vai pat vēl retāk. Paskatījos, ko es neesmu noskatījies no Black Mirror pirms septītās sezonas. Sagūglēju vienas epizodes apskatus, un ātri vien atmetu šo domu. Es saņēmos līdz galam noskatīties Game of Thrones, bet es nepabeidzu "House of Dragon" pirmo sezonu. Ok, "Cunk on Earth" un "Britain" bija easy game, bet komēdija vispār ir atsevišķs plauktiņš. Bet arī tur ir Bo Burnham ar savu "Inside", un tā latiņa ir fucking augstu.

Varbūt jādod iespēja "Dune"? Kaut kad būs arī "Blade Runner 2099". "Andor" esot labi uzrakstīts skripts. So, I don't know, un es zinu, ka arī visu varenais internets man nevar palīdzēt.

Tags: ,
shanietis @ 20:35: Piektdienas vakaram
Kokles
Kādai ir jābūt reklāmai. Moments, kad ar putna knābi atrauj aliņu, ir zelts

Tags:
divas_zosis, posting in n_komentari @ 19:03: Zīmju gaidīšana ir bezspēcība.

black_data @ 18:32: Pirms gadiem, teiksim, astoņiem manā virzienā ielidoja uzbrauciens, ka es cibā esmu sācis rakstīt par filmām. Šo es atcerējos, jo parunājos Bluesky ar cilvēku, ar kuru es neesmu komunicējis tos pašus gadus astoņus, un saruna nonāca līdz "hipseri, kas katru gadu rada nevienam nevajadzīgus produktus". Tas "nevienam nevajadzīgais produkts" ir Latvijā tapušās filmas. Šodienas es uz to uzbraucienu (par rakstīšanu cibā, ne hipsteriem) varētu atbildēt: "Yeah, bitch, jo man vairs nav jāskatās Marvel filmas, un man tagad ir ko teikt." Daži zina, ka šī trauma ir tik dziļa, ka mani ir grūti piespiest noskatīties kādu Marvel filmu, un šī iemesla dēļ es tikai pēdējā gada laikā esmu noskatījies Dune un Blade Runner. Es esmu izaudzis par diezgan lielu snobu šo pēdējo astoņu gadu laikā, bet varu secināt, ka filmas man ir patikušas vienmēr, un tā vienmēr ir bijusi daļa no manas personības. Es pirms dažām dienām significan other parādīju "Pump Up The Volume", kas ir mana pusaudžu laika favorītā filma, kas ne tikai joprojām ir laba, un dod iespēju mani drusku labāk iepazīt, bet es arī zināju, kāda ir šīs nosacīti marginālās filmas nozīme vienā konkrētā kontekstā. Tā ka nav tā, ka es mīlestību pret kino atklāju sevī negaidīti un nosacīti nesen.

Tags:
kra @ 16:43: Kārtis! Ņemiet līdzi kārtis un spēlējiet tās ar saviem draugiem. Vakar bārā mums tik jautri gāja, bija ēzeļi un duraki, bija vēl visādas spēles, kurām neatceros nosaukumus, bet bija ļoti forši. Kārtis ir lētas un ir simtiem kāršu spēļu. Viegli ielikt mēteļa kabatā. Un var arī vienīti pasjansu likt.
Nevajag vienmēr par darbu runāt. Dažreiz vienkārši vajag pazviegt kopā, spēlējot kārtis.

umi @ 12:28: Kas tā tagad ir par modi - nogriezt čolku pilnībā līdz pieres augšdaļai. Nezinu, bet man atgādina neko labu😊; kādām jābūt problēmām, lai ar sevi tā izdarītu…

ctulhu @ 00:48: zaļais bots
čatbots būs iestājies zaļajos

https://jauns.lv/raksts/arzemes/630038-ludzu-nomirsti-ieteica-lietotajam-google-catbots-gemini

batou @ 00:32: īstenībā iepriekšējais nav attiecināms uz mani jo uz mana 4080S vidējais fps ar dlss3 un frame generation ir aptuveni 120. lai gan nevar noliegt reizēm ir mistiski frīzi, bet kopumā im fine.

batou @ 00:27: stlk2

21. Novembris 2024

snauts @ 23:13: Šodien braucu mājās ap kādiem pusdesmitiem pāri Vanšu tiltam ar velosipēdu. Ķīpsalas pusē pie bulciņu kioska "Sala" no Preses nama tuneļa man pretī iznāca lapsa. Paskatījās uz mani, apstājās, palaida mani garām. Es viņai pabraucu garām kādu divu vai trīs metru attālumā un viņa nemaz nenoraustījās.

aborigens @ 22:13: "Šitie draņķīgi pārtulkotie krimiķi. Tu, cilvēks, pirms miega gribi palasīt zviedru kriminālromānu, kas pārtulkots latviski un piedevām reklāmiski izkunkstēts par ļoti labu. Un tu smagi aplauzies, jo ieraugi, cik drausmīgi nabadzīga, tizla un vienmuļa ir zviedru valoda, kurā nav ne sinonīmu, ne idiomu un vispār ir tikai Google translate repertuārs. Kā viņi sazinās tik noplicinātā valodā?!
Tur visi runā ar sakostiem zobiem (nevis caur zobiem) kā Grēta, bet tas netraucē policistiem katrā lappusē pa pieci lāgi būt "draudzīgiem", jo zviedru valodā acīmredzot nepastāv vārds "laipns". Neviens tikpat kā nekad neiet, nesteidzas, neskrien, un aizmirsīsim par lavīšanos, tipināšanu, lāčošanu, šļūkšanu un citām novirzēm, jo visi tikai DODAS. Es dodos. Viņš dodas. Man jādodas. Aizdevās. Ne vien katrā lappusē - pat katrā rindkopā tik dodas un dodas. Piedevām bez mērķa - vienkārši dodas."

/ Brice, Piktais sentiments

eos @ 17:12: Svarīgi ir, lai mēs mīlētu savu darbu, nauda tad nāks
Vakar aizgāju gulēt, pirms tam izlasīdams redditā par letiņiem un naudu -

https://old.reddit.com/r/latvia/comments/1gvk5mq/k%C4%81_j%C5%ABs_varat_jebko_at%C4%BCauties/

Secinājums tāds - ja Tu naudu tērē uz vairāk nekā vienu pozīciju, ir uz ko ietaupīt :D

Otrs - jāplāno vismaz tas, ko var plānot.

Trešais - drošības spilvena nauda ir nevis ceļojumam uz Parīzi, bet gan kādam lieliskam piedāvājumam, kur vajag tikai mazliet, lai iesaistītos.
Kādai biznesa idejai, piemēram.

Ceturtais - ir labāka sajūta dzīvojot bez kredītsaistībām un pieticīgi, nevis ar kredītiem un tad no algas līdz algai

Piektais - meklēt jaunus klientus un reklamēt savu uzņēmumu neuzkrītoši ir prasme, kas jātrenē katru mēnesi

Sestais - iepazīsti savus paziņas. Varbūt kāds no viņiem prot ko tādu, ko saliekot kopā ar Tavām prasmēm, var padarīt par pakalpojumu, kas ir pieprasīts tirgū

Septītais - esi pateicīgs vienmēr un visur, taču patiesi. Laipnība naudu nemaksā, taču uzspēlēta laipnība gan.

black_data @ 17:00: Unnecessary explicit music
Someone needs to hold its horses. Pun intended.

https://www.youtube.com/watch?v=rJUfFzd8nHI

https://www.youtube.com/watch?v=1Vd7ueYwfKY

https://www.youtube.com/watch?v=JAY8X7baWDk

Tags: , , , ,
ctulhu @ 14:02: Nu es tak teicu
ka ar saulēm un vējiem nepietiks

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/21.11.2024-bloomberg-eiropa-pieaug-gazes-cenas-ik-nedelu-zino-par-rupnicu-slegsanu.a577224/?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=frontpage

smejmoon @ 13:45: satori naudas prasīšanas kampaņa rada iespaidu, ka cilvēki tur nav diez ko radoši (kaut arī zinu dažus, kas ir).
naudu var pelnīt, ja ir nepieciešams produkts, ko grūti izkonkurēt lētāk, vai arī ja ir radīts tēls.
vislielākā vieglākā nauda ir tad, kad cilvēki tikai iedomājas, ka viņiem kaut kas ir vajadzīgs un ar to tēla radīšanu satori ir problēmas.
sajūta, ka paši netic un tas sit cauri tiem reklāmas rullīšiem.

_re_ @ 11:53: bet tā es vakar pirmo reizi dzīvē piedzīvoju trauksmes evakuāciju no sabiedriskas ēkas. īsi pirms sākties otrajam cēlienam, atskanēja sirēnas, sāka mirgot signālspuldzes un balss paziņoja, ka ēkā ir ārkārtas situācija, visiem mierīgi, bet nekavējoties pamest ēku. pirmajā mirklī nevarēja saprast, vai tā nav daļa no izrādes, jo revolūcija, forma jauniešiem un tas viss, bet publika daudz nedomāja, cēlās kājās un bez panikas raiti pameta zāli. smieklīgi, ka tekstu atkārtoja latviski un igauniski, citās valodās ne. dažs publikā minēja, vai tik tā neesot reklāmas kampaņa cosmopolitēnam, jaunākajai igauņu invāzijai valmierā.
enīvei, izgājām visi ārā, foajē ar automātiskajām, ugunsdrošajām, viegli caurspīdīgām starpsienām jau bija sadalīts segmentos. par mēteļiem nebija ne runas. pat ja tiktu klāt, noteikti nedotu. stāvējām visi ārā, brāzmainajā vējā, ap nulli grādos savās teātra kleitās kādas krietnas minūtes desmit. ja ievilktos, netiktu pat mājās, jo mašīnas atslēgas mēteļa kabatā garderobē, dooh

_re_ @ 11:51: kas tā par dziesmu? šķiet, iesaistīts ir šubrovskis. vārdos ir - jūras krastā. tāda ritmiska un smeldzīga.
dzirdēju vakar valmieras puikās, aranžētu un cita izpildītu, nemāku atrast oriģinālu

20. Novembris 2024

ctulhu @ 23:03: Pērle no juviķa:
http://klab.lv/users/juvenal/150431.html?mode=reply

//Tāpat vajadzētu sagatavoties un izdiskutēt par iespējamu pārdabisku personu ierašanos (noteikti ir frakcijas, kas tam gatavojas). Manuprāt tām vispār vajadzētu aizliegt lietot jebkādas Saeimas labierīcības. Nu mēs nezinām, kas tur var notikt!//

Beidzot līdz galam izpratu jēdzienu Holy Shit.

teja @ 22:42: "Pāru Terapija" - heteronormatīvs sūds. bet lielāko īgnumu rada pat nevis tas, bet gan tas, ka kustību - lielāko no mākslām - izmanto tik ilustratīvi, un ilustrē ļoti aprobežoti atgremotas reālpsiholoģiskas lietas. horeogrāfiem vajadzētu zināt labāk, ne?
mūzika un scenogrāfija bija ok. horeogrāfija un scenārijs - viduvējības kalngali. drosmes necik.
Gada pārsteigums - Ģirts Krūmiņš dejo. Viņš man arī patika vislabāk no visiem uz skatuves. Viņš un Roberta Gailīte.

batou @ 20:39: no tutrubas komentāra:

@shovon9412
2 hours ago (edited)
the kryptonite of PC gaming performance - UE 5

kad apskatnieks izmanto 4090 un sūdzas ka uz max neiet, tu vienkārši ZINI ka viņš nav spēlējis pirmo stalkeri, jo pirmo stalkeri uz max es varēju palaist kaut kur 5 gadus pēc tam kad tas iznāca. tikai toreiz nebija fsr un dlss. konsolisti kaut viņus jupis rāvis.

Tags:
prtg @ 17:40: With best retards

ctulhu @ 17:39: Vēl viena ideja
no tā paša iepriekš kritizētā satori raksta autora:

/Latvijā vajadzētu ieviest tādus šķirošanas konteinerus, kur tiek reģistrēts tas, kurš un kādus atkritumus nodod./

https://jauns.lv/raksts/zinas/459121-riga-virza-ieceri-par-atkritumu-skirosanas-konteineriem-pie-katra-daudzdzivoklu-nama

meness_berns @ 16:34: ---
Noklausījos "Songs of a Lost World". Man vienmēr vislabāk no "Cure" ir patikušas garas, šķietami monotonas sešu un vairāk minūšu ilgas kompozīcijas ar bagātīgu un netriviālu instrumentālo aranžiju. Un attiecīgi vislabākie ir tie albumi, kur šādu skaņdarbu īpatsvars lielākais. Un attiecīgi jaunais albums man ļoti ļoti iet pie sirds.

ctulhu @ 15:52: Degrowth kritika
pa punktiem.

Nejauši uzdūros pavecam satori rakstam par šito te degrowth.

/https://satori.lv/article/degrowth-ekonomiskas-izaugsmes-kritika/

Tātad citāti no turienes un mani komentāri.

Sākumā ir esence:

// “Degrowth” un ekoloģiskās ekonomikas piekritēji aicina ekonomisko sistēmu pielāgot cilvēku vajadzībām, lai veicinātu ne tikai vajadzību apmierināšanu, bet arī sociāli taisnīgu resursu pārdali un ekoloģisko ilgtspēju - dzīvi dabas kapitāla robežās. //

Tātad -padoties un ierobežot sevi, iznīcināt civilizāciju, kļūt atpakaļ par ekosistēmas daļu kādi mēs bijām pirms civilizāciju radījām. Involūcija, sabrukums. Mēs ēdam, mūs ēd. Līdzsvars. Nu un + ``taisnīgums``, katram pa piecītim no mana iepriekšējā piemēra.

Un cilvēks uzraksta klaju pretrunu : "Pielāgot cilvēku vajadzībām lai.... mazāk apmierinātu vajadzības bet tā vietā [seko lozungi par taisnīgumu un ilgtspēju]"

Ar šito jau pietiek lai saprastu ka degrowth ir cilvilizācijas pretinieku ideja


//Pirmkārt, tāpēc, ka mūžīga ekonomiskā izaugsme jeb IKP pieaugums nav iespējams.//

Autors nav tēmā. Mēs vēl ļoti maz esam apguvuši planētas resursus, faktiski mēs lietojam tikai ļoti viegli pieejamos izrakteņus, vēl ir arktiskie rajoni, okeānu gultnes, tuksneši, kalnu zemes. Neesam sākuši lietot resursus ārpus zemes. Tur to ir daudz. Metālu asteroīdi, ogļūdeņražu okeāni.

//Pētījumi liecina, ka apmierinātība ar dzīvi seko materiālās labklājības pieaugumam tikai līdz noteiktam slieksnim (aptuveni 10 tūkstošu dolāru gadā uz vienu iedzīvotāju). Taču, pārsniedzot šo slieksni, materiālās labklājības pieaugums vairs nepaaugstina apmierinātību ar dzīvi. Dzenoties pēc materiālās labklājības, sairst iedzīvotāju sociālais kapitāls, izirst draugu un paziņu loks, un līdz ar to krītas apmierinātība ar dzīvi.//

Tā varētu būt ja krītas cilvēku izglītības līmenis. Tātad šo var labot salabojot izglītību. Salabot izglītību nozīmē padarīt to sarežģītāku un grūtāku bet arī interesantāku, atteikties no iekļaušanas. Jā izglītībai jābūt pieejamai visiem, jā arī aklajiem un paralizētajiem pirms mēs protam viņus izārstēt, bet mums nav jāvienlīdzīgojas ar tiem kas mācīties negrib, tie ir figurāli sakot jāmet pār bortu un jāiet tālāk.

/ Piemēram, mēs izšķērdējam minerālus un metālus, ko nevarēsim atkal izmantot nākotnē, kā arī fosilo enerģiju, ko vienkārši sadedzinām, veicinot klimata izmaiņas./

Autors atkal nav tēmā. Atkritumi ir rūda. Tie atomi jau nepazūd, viņi turpat ir, tikai jāsašķiro atpakaļ. Sašķirošana, kas ir arī atdalīšana un attīrīšana ir endotermisks, enerģiju tērējošs process. Vajag enerģiju. Daudz vairāk enerģijas. AES.

/Otrā pazīme – neskatoties uz ekonomisko izaugsmi, pieaug nabadzība un bads pasaulē./

Tas ir jautājums par slikti iekārtotām sabiedrībām. Teokrātijas, mafijas vara. Te ir jautājums vai mēs no ārpuses labojam slikti iekārtotās sabiedrības vai nedaram to. Jautājums ir debatējams.

// Bet pēdējo 10 gadu pētījumi par tehnoloģiskiem risinājumiem skaidri parāda, ka tehnoloģijas attīstības tempi vairs nespēj tikt līdzi ekonomiskās izaugsmes tempam.//

Autors joprojām nav tēmā. Vesela rindkopa par to kā tehnoloģija nespēj risināt lietas un - surprise - neviena vārda par atomenerģētiku, tātad par tām tehnoloģijām kuras risināt šo lietu spēj.

//Turklāt pastāv tehnoloģiskā atsitiena efekts - piemēram, tu nopērc jauno hibrīda TOYOTA Prius, bet benzīnu izlieto tikpat daudz kā agrāk, jo ietaupi uz degvielas rēķinu un vari atļauties braukt vairāk. Vai arī ietaupīto naudu vari iztērēt, piemēram, aizbraucot atpūsties uz Austrāliju. Tas ir starpkontinentāls lidojums, kas CO2 slodzes palielinās vēl vairāk nekā tad, ja tu brauktu ar savu veco autiņu. Radot jaunas tehnoloģijas, bet nemainoties cilvēku dzīves veidam, nekādas īpašās izmaiņas gaidīt nav pamata.//

Atkal, autors kļūdās jo nezina lietas. Ja tu brauc ar auto kura degviela ir ražota CO2 absorbcijas rūpnīcā kuru baro AES, tad CO2 koncentrācija atmosfērā nemainās. Ja degviela ir ūdeņradis vai auto ir elektrisks pie ;siem pašiem nosacījumiem - tad CO2 koncentrācija atmosfērā samazinās. Tik vienkārši.

//Piemēram, ja tu mājās gatavo ēst, tad tas IKP nepalielina, ja tu aizej uz restorānu paēst, palielinās IKP.//

Ne tikai. Restorānā ir ērtāk un ātrāk. Autoram varbūt ir laiks regulāri nodarboties ar ēdiena gatavošanu un trauku mazgāšanu.

//Ekonomikas ministrijai vajadzētu koncentrēties vairāk uz cilvēku vajadzību apmierināšanu un nodarbinātību, nevis uzņēmējdarbības vai rūpniecības attīstību./

Pretruna vienā teikum/a Rūpniecība rada lietas kuras apmierina cilvēku vajadzības. Autors laikam domā ka cilvēku vajadzības var apmierināt ar smumkām runām, plakātiem un lozungiem. Jā tā šis kontingents domā.

/Zviedrijā, piemēram, daudzdzīvokļu mājās visur ir koplietošanas veļasmašīnas mājas pagrabā. //

Jā un vēl var dzīvot kazarmā, darba nometnē, ēst no viena katla. Kāds pārsteigums, pamazām sākam redzēt ideju bekgraundu.

Tālāk tiešā veidā tiek piedāvāta plukatizācija:

/Viena iespēja ir brīvprātīgi izvēlēties pieticīgāku dzīves veidu (angļu valodā - voluntary lifestyle of voluntary simlicity). /

kas nozīmē iespēju, t.sk. arī mācīšanās iespēju kritumu un tiešām involūciju.

//Tas arī samazinātu patēriņu, labāk pārdalītu sabiedrībā pieejamo darbu, kā arī samazinātu bezdarbu un stiprinātu sociālo kapitālu.//

Sarkanie khmeri. Visi strādā vienādi, ar kapli laukā, zato kāds sociālais kapitāls. Jā viņš bieži lieto to vārdu ``sociālais kapitāls``, kad es pagooglēju las tas īsti ir, tas esot par čupošanos un savstarpējām attiecībām. Tātad kopīgas partijas sapulces, beigās dejas.

Tur ir vēl daudz ko kritizēt, šitas būtu īsumā.

mapats, posting in n_komentari @ 15:44: Hmm. Vai maz pats saproti, ko tiko par sevi uzrakstīji?

ctulhu @ 14:26: Būs jānopērk
un jāpalasa

https://www.zvaigzne.lv/izsmalcinata-gala.html

Interesanti kā viņi tika galā ar prioniem?

ebece @ 12:07: filmas & draudzenes
vispār ikdienā esmu kūtra uz filmu un jaunu seriālu skatīšanos, ļoti grūti pārkāpt to slieksni un savā dzīvē, komforta zonā, tajā laiktelpā, kurā atļauju sev veģetēt un nedaudz izklaidēties vienlaikus, ielaist kaut ko jaunu. protams, es zinu, ka tieši BKA varētu būt lielisks periods, kad izpildīt DS likumu un katru dienu noskatīties vienu filmu. pa diendusām vien varētu savākt klasiskās 90 minūtes, bet realitātē es tās diendusas pavadu skrollējot, čatojot vai skatoties kādu seriālu, ko jau zinu no galvas (es ļoti gaidu šos brīžus - tas ir laiks man!).

bet pagājušonedēļ es noskatījos "Annie Hall". pat neatceros, no kurienes atnāca impulss. es filmu biju redzējusi, bet vienudien mani pārņēma sajūta, ka neko no tās neatceros, un pat sāku apšaubīt, vai tiešām esmu redzējusi, tāpēc noskatījos (ar kādiem trim piegājieniem divu dienu garumā). un pēcāk kaut ko googlēju par Eniju Holu, pat vairs neatceros, ko. ā, nē, atceros. man (vēl aizvien nezinu, kāpēc) likās, ka Enijai (vai varbūt Kītonei?) ir kaut kāds akcents. Varbūt franču? atgādināja laikam Žilī Delpī filmā "Before sunrise" (ko arī nesen skatījos atkārtoti, jo braucu uz Vīni). googlē atbildes nebija, un nebija nekādu liecību, ka vēl kādam tā liekas, tāpēc nolēmu, ka man rēgojas. bet jebkurā gadījumā - šis mani aizveda pie 1978. gada filmas "Girlfriends". režisore un scenārija autore: Klaudija Veila. tādu es arī nezināju. šeit varu kā sirualsirual ielikt diskleimeri, ka gan jau visi citi sen šo filmu zina, bet man tā bija jaunums. nebiju pat dzirdējusi tās nosaukumu - kā tas ir ar visām citām krutajām filmām, ko kāds parasti piemin saviesīgās sarunās. Rakstelī ar to tika vilktas paralēles filmai "Frances Ha" un seriālam "Girls", kas abi bija mana maģistra darba pētījuma objekti. Lēna Danema ("Girls" veidotāja) saka: "feels like my oldest influence, yet I saw it for the first time less than a year ago," savukārt Grēta Gērviga atzīst, ka iedvesmojusies no "Girlfriends", strādājot pie "Frances Ha". Francisa tiek saukta par mūsdienu Sjū ("Girlfriends" galvenā varone), savukārt Sjū tiek saukta par ebreju Eniju Holu. Bet citur atradu, ka Sjū esot Enijas Holas un Alvija Singera apvienojums. Un tad tur vēl bija Kubrika citāts: "I think one of the most interesting Hollywood films, well not Hollywood — American films — that I've seen in a long time is Claudia Weill's Girlfriends. That film, I thought, was one of the very rare American's films that I would compare with the serious, intelligent, sensitive writing and filmmaking that you find in the best directors in Europe. It wasn't a success, I don't know why; it should have been. Certainly I thought it as a wonderful film. It seemed to make no compromise to the inner truth of the story, you know, the theme and everything else." šis viss radīja situāciju, ka bija pilnīgi skaidrs, ka man "Girlfriends" jānoskatās jau tajā pašā vakarā. un tas arī izdevās, E. bija komandējumā, biju viena ar M., kura nogulēja tajā vakarā mierīgi kādas 3 stundas. jāsaka, ka es neesmu nekad bijusi liela "Frances Ha" fane. pirmajā reizē, kad to skatījos, es vispār nesapratu, kas tas tāds ir un, nu tas "mumbling" arī neuzlaboja manas izredzes saprast. kad skatījos atkārtoti, rakstot maģistru, tad jau man patika, bet šķiet, ka tagad, noskatoties "Girlfriends", es pa īstam sapratu, par ko tas ir. kādu brīdi man pat šķita, ka "Frances Ha" ir teju pēc tā paša scenārija, kas "Girlfriends".

bet par pašu "Girlfriends". man šķiet, ka tā draudzeņu tēma varētu būt viena no klasiskajām, milzīgajām tēmām, ja cilvēce biežāk runātu par sieviešu pieredzēm un sieviešu pieredzēm, kas neaprobežojas ar heteronormatīvu romantisko pieredzi. tā tēma ir milzīga, bet laikam reti artikulēta (neteikšu, ka nekad, jo neesmu, protams, redzējusi un lasījusi visu). sieviešu attiecības ir atstātas mazām meitenēm, lesbietēm, mātēm&meitām un vēl, protams, sāncensēm. bet sieviešu draudzība var būt tik pat plaša tēma kā loveru attiecības, bet sanāk, ka tas kaut kur izplēn, paliek kā tāds nesaprotams posms starp bērnību un brīdi, kad sākas romantisko attiecību virzība. okei, tās ir tikai manas sajūtas un novērojumi. lūdzu, sakiet, ja tā nav! un tad vēl ir šis uzskats, ka sievietes nemāk draudzēties. un varbūt tā arī ir. jo to neviens nemāca, neviens par to nerunā. bet pēdējā laikā es arvien biežāk iedomājos un jūtu dziļu pateicību savām pamatskolas beigu un vidusskolas draudzenēm - kas bija mani pirmie "soulmates", pirmie cilvēki, par ko ir sajūta, ka tevi saprot, ka neesi viens pats normālais vai viens pats frīks visā pasaulē, pirmie, ar ko ir jautri un forši, un ērti bez nosacījumiem. tajās meiteņu attiecībās ir vismaz tik pat, ja ne vairāk dziļuma un mīlestības kā laulāto attiecībās. protams, arī potenciāls nodevībai un visām citām tumšajām lietām. bet parasti tās attiecības agri vai vēlu beidzas (vai pāriet citā režīmā), un tad nav skaidrs, kā par tām justies, ko domāt. es nezinu, ko es ar to gribu teikt. es laikam vienkārši gribu par to padomāt. laikam, skatoties "Girlfriends", es atklāju kaut ko pati par sevi, ko iepriekš nebiju sapratusi.

brookings @ 09:44: Novara
Are we out of touch?

str @ 04:22: Balts. Izturēs līdz rītam?

19. Novembris 2024

black_data @ 20:47: KINO: popkornu grauzošais Maikls
Vēl man tagam "kino" gribās ieviest atsevišķu jūzerpikču, un no visām, ko es spēju iedomāties (visus suņus un kaķus es esmu izskatījis, un neesmu atradis neko, ar ko girbētu releitot), visvairāk man patīk tā bilde, kur Maikls Džeksons sarkanā ādas jakā grauž popkornu. Patiesībā tā ir arī pirmā versija, kas man ienāca prātā. Bet... you know, Maikls mums ir diezgan problemātisks personāžs. Lai gan Lyric Blaster (ir tāda pagaidām margināla viktorīna Loftā) repertuārā ir "Pepsi Generation" melodija. Un arī "Smooth Criminal" turpina blāstot no JūTjūbes un Instagramiem.

Tags:
black_data @ 20:21: KINO: Women Talking
Oh, wow! "Women Talking" izrādījās kaut kas cits nekā visas versijas, ko es varētu būt spējis iedomāties. Drošvien grāmatas formātā šis ir daudz niansētāk un ietilpīgāk, bet reizēm stāstiem vajag pielikt cilvēka sejas, lai tam noticētu pa īstam, un varbūt tieši tāpēc ir šāda filma. Bet atklāti sakot, man vispār patīk filmas kā stāstu medijs.

Dažas metaforas bija ļoti on the nose, taču ne mazāk jaukas. Nu, vai arī briesmīgas, bet jauks bija radošais veids, kā kaut ko parādīt, nenosaucot to vārdos. Bet lielākā vērtība, manuprāt, ir iespējas ļoti dekonstruētā veidā uz diskusiju paskatīties no malas. Vai varbūt ļoti konstruētā, es neesmu drošs. Problēma visiem ir viena, bet tik daudz dažādu skatījumu, kā to risināt. Drošvien tas parāda to, ka problēma visiem ir viena no putna lidojuma, bet katram jeb katrai ir savas sāpes, bažas, vēlmes un situācija, un tāpēc tik grūti ir panākt vienošanos.

Es, protams, negribu neko spoilot, tāpēc nespēju izteikties skaidrāk, bet man tagad ir jautājums, kāpēc šī filma tika ierindota tajās, ko es varu skatīties viens. Bet es neizslēdzu, ka reflektējot par šo tēmu visu mūžu, un iegūstot kaut kādu pārliecību par savu attieksmi, filma var raisīt arī aizkaitinājumu. Es tomēr tāpat kā Augusts esmu tikai vērotājs, mans viedoklis nav svarīgs.

Tags:
snauts @ 16:30: "Drova - Forsaken Kin" ir pietiekami laba, lai būtu pelnījusi savu Cibas ierakstu. Manuprāt, īpaši patiks tiem kam patika Gotika. Autori tāpat kā Gotikai ir vācieši.

_re_ @ 15:44: ā, vēl es biju uz zeme, kas dzied. dontask. aaaaa, kad latviešu kino beigs piekopt to debīlo modi vilkt dialogus un likt 10 sekunžu pauzes starp katru pateikto teikumu. kas tas ir, vēlme uzsvērt dialoga nozīmību vai pārmērīgi sakāpināt filmas poētismu? nestrādā nevienā virzienā, mīlīši. palaistu raiti dialogus, filma būtu pusotru stundu, nevis divarpus un nevari acis noturēt vaļā. man nav iebildumu pret izciliem, gariem, lēniem tuvplāniem, bet ne jau dialogos.
ļoti jūtams bija budžeta mazums uz dekorācijām, lokācijām, bet to es nepārmetu. vēsturisku uztaisīt jau tā ir grūti un dārgi

_re_ @ 15:41: beidzot tiku uz jauno jauno rīgas teātri

esmu sajūsmā par jaunajām, tiešām kvalitatīvajām telpām. 2. stāva tualete absolūti lieliska. mazliet samudžinājoša sajūta ar 3 pieejamām kāpnēm un savienojumiem, bet ja būtu nākusi 10 min pirms seansa un neklejotu apkārt, tad kustība uz un no jaunās zāles būtu skaidra, bez jautājumiem. decembrī būs lielā zāle, redzēs, kā ar to. bet tā bijām stundu pirms un uz kafejnīcām gājām 4 reizes (2+2). mīlīgi dzert savu glāzi un vērot, kā līmeni augstāk keišs čībās un halātā ar tējas krūzi pa tārpeju ((c) jrt būvinženieris, arī mans vīrs) šķērso pagalmu turpu šurpu

savukārt melnais gulbis mani nokaitināja tā, ka negribējās applaudēt. kas tas ir. programmiņā hermanis atrunājas, ka iestudēt krievus šobrīd var tikai tad, ja parādot to ļauno dabu (ļoti vienkāršojot). tādēļ viņš ieliek miškinā dostojevska izredzētās lielvaras monologu. bet, imo, tas ir tik bezgaumīgi un vulgāri - ar šādu soli mēģināt attaisnot tomēr nepārvaramo vēlmi kā pašu pirmo, atklāšanas izrādi jrt jaunajā zālē iestudēt dostojevski, iestudēt to krievu kasiķi. iestudē, ja jau tev tik ļoti gribas, bet neatrunājies un neattaisnojies.
otra lieta, kas ir skumji, bet neuzvelk. jaunie aktieri ir švaki. melnais gulbis - neticu nevienā acī. gaņam vienīgajam piestiprināts mikrofons, jo nespēj aizrunāt līdz black box augšai (kurā sēdējām, visus pārējos dzirdējām). un, protams, ir grūti būt tik izciliem kā jrt 2000. gadu pamatsastāvam. bet, piemēram, valmieras jaunie, īpaši meitenes ir ļoti labas. tā nav tikai jaunības vai mūsdienu vaina

beatrixe @ 14:31: ļaušu studentiem nākt biblotēkā tikai tad, kad viņi iemācīsies lamāties latviski.

udensroze @ 12:44: nebiju iepriekš pamanījusi, ka kumelīšu tēja ir rūgta

udensroze @ 12:40: izskatās, ka mēs darījām pareizi, ejot uz starorīga piektdienā 17:00

az @ 11:00: šorīt viss bija nosarmojis un ezers kūpēja saules gaismā.

punkts @ 20:54: Ok guys post apocalypse is not far behind

punkts @ 20:25: Labi, kas viņiem tur nahuj uz tās kartes tur darās

prtg @ 00:29: Dungeons & Dragons: Honor Among Thieves (2023)

Tags:

18. Novembris 2024

piecas_zivis, posting in n_komentari @ 21:58: Runājot par saules enerģiju un par to, ka nepietiek vietas, kur uzstutēt paneļus.
Jā es zinu, ka Austrālija nav labākais piemērs.

https://www.pv-tech.org/rooftop-solar-pv-provides-107-5-of-grid-demand-in-south-australia/

zin @ 20:38: svētcīgu 18.novembri

teja @ 20:01: šogad ir vieglāk kaut kā lepoties ar savu valsti un tās dzimšanas dienu, kad prezidents ir nepārprotams triksteris. viņš mums ļoti piestāv - tam, kas mēs esam, nevis tam, kas mēs gribētu būt, jūtos mazliet tā, it kā mūsu valsts estētiski sevi ownotu tikpat stilīgi kā Islande un Somija.

Powered by Sviesta Ciba