LorDRameX

Draugi

You are viewing the most recent 50 entries

29. Augusts 2016

santech @ 01:19: Izlasīju šo te:
http://www.jy.lv/?zoomzina=3554 Par to kā Microsoft sačakarēja Skype 2014-08-05
un Skypā uztaisīju split window režīmu, zem View menu. Un lielais atklājums - tādā formātā neuzrāda reklāmas! Pat ne atsevišķajos čata logos. Ceru, ka Maikrosoft šito nelasa ;D
Bet vispār - kāpēc gan laicīgi iet gulēt pirms pirmās darba dienas pēc mēnesi ilga atvaļinājumanosēdēšanas pie datora, ja var pakonfigurēt multilib uz jaunākās SLackware versijas blakus datorā. Un tikmēr palasīties internetus?
Ok, ok - eju gulēt. Suspendoju blakus kasti. Cerams, ka disku pamošanās neuzkārs systēmu, kā ir defaultajai geiminga kastei ;D
Ceru, ka miegs uznāks ātrāk nekā pabeigšu lasīt V. Igo Nožēlojamos.

____________________

Kopija no santech.grab.lv

sirena @ 23:59: Bet es šodien (fonā dramatiska mūzika danDanDAN) peldējos!

inese_tk @ 00:19: army of me

Tags:

28. Augusts 2016

deloveja_kundze @ 23:52: es vispār esmu daudz ko pazaudējusi. lielākoties gan neko nopietni, nu, tur grāmatas, fēni, nagulakas, auskari, lakati un tamlīdzīgi, bet atslēgas, makus un telefonus, par laimi, mazāk.

taču tagad saskaros ar, iespējams, ekstravagantāko kaut kā pazaudēšanu šajā līdzšinējā pazaudētājas karjerā: esmu kaut ko pazaudējusi melnu segas pārvalku, kas man bija mājās. grūti iztēloties, ka kāds viesis pa kluso ir paņēmis no manām mājām prom melnu segas pārvalku, visas jēgpilnās uzglabāšanas vietas esmu pārbaudījusi (un 48 kv.m. nav tik liela telpa, lai lietas iekristu akacī), līdz ar to atliek tikai pieņemt, ka kaķi šo drēbes gabalu ir izlēmuši izmantot citiem nolūkiem un manas prombūtnes laikā laiž pa logu lejā, lai uzceltu augšā draugus.

Tags: ,
samantta @ 21:12: Bet par pavisam nesaistītām lietām šodien - kopš pārgāju uz vegānismu, esmu vairākās domubiedru grupās saistītās ar vegānismu - pārsvarā ar domu atrast jaunas receptes vai visādus vegānu trikus kā padarīt savu dzīvi vieglāku. Nesen biju uz vegānu meetup, kas lai gan visādi jauks, nebija priekš manis. Kāpēc? Dēļ aktīvistiem.
Iespējams, ka man nav pareizā domāšana, iespējams manī tas nav iekšā - mainīt pasauli utt, bet aktīvisms nav priekš manis. Mums te ir tāda vesela grupa un viņi visi šausmigi pārdzīvo, iet guļas pie McDonalds, stāv pilsētā ar maskām un biedē cilvēkus ar baisām dokumentālajām filmām par vardarbību pret dzīvniekiem, kas notiek fermās, no kurienes nāk gaļa utt., utjp.

Es uzskatu, ka vegānisms ir personīga izvēle, kaut kas tāds pie kā liela daļa cilvēku, kas to izmēģina, nonāk paši. Ziņkārības pēc, iedvesmojoties no apkārtējiem, noskatoties filmu, bet ne ar bariņu vardarbīgi noskaņotu aktīvistu. Man liekas, ka tāds aktīvisms tikai atgrūž cilvēkus. Es zinu, ka mani tas atgrūstu. Pat esot vegānam, nu jau gandrīz gadu, man bija nekomfortabli atrasties taja meetupā, kad viņi kala plānus saģērbties kā cūkām un doties boikotēt kaut kādu cūkgaļas festivālu. Really? Labi, arī cūkgaļas festivāls visā visumā nav nekas lielsks, bet vai tiešām neienāk prātā, ka cilvēki, kas apmeklē tādu pasākumu, tiešām ļoti mīl to cūkgaļu un kaut kādi cūkas kostīmos tērpušies vegāni, neliks visiem doties mājās un apdomāt dzīvi un paradumus, kas ir izveidojušies desmitiem gadu laikā.

zin @ 22:51: mēdzu izklaidēties ar cooking shoviem
kvalitāte briesmīga, bet omg, šis deserts!
ozziju masteršefs, Grand Finale Part 3, no 45-tās minūtes. nieka 5.5 h desertiņam

Tags:
ulvs @ 22:53: ieskats manā oh-so-cringeworthy pagātnē
Es agrāk biju tik sasodīti nožēlojami smieklīgs cilvēks, skatoties no šī brīža skatu punkta. Saprotu to, ka, ja ne visi, tad noteikti vairums cilvēku dzīvē ik gadu nonāk pie, ja ne tāda paša, tad ļoti līdzīga secinājuma. Tas notiek cikliski, ik gadu pēc gada, un tad pēc vēlviena gada. Un izbeidzas, šķiet, ar nāvi. Sevis saudzēšanas nolūkā iztēlojos, ka tas ir viens no progresa nosacījumiem. Un tā arī varētu būt, jo pretēji - ja tu ik pēc posma neapzinies, cik ļoti esi sūkājis nēģera pimpi, tad, iespējams, sistēmā ir kļūme, vai arī tu vienkārši neattīsties.

Dievs, es laikam būšu apzināti izdzēsis no atmiņas visas tās humorously cringe-filled a la "Jaunais dzejnieks 2003" tipa pārtijus - esmu tos (vienā brīdī, esot kopā ar, iz citu vārdiem, nu-jau-diezgan-nožēlojamo Signi Pupiņu, kā Simčiks viņu dēvēja, mēs bijām regulāriķi šādos mazkalibra, bieži vien wannabe BETA, pasākumos) apmeklējis, taču atceros tikai šo piesaukto faktu. Un tieši tāpēc šie pasākumi noteikti manī nostiprināja manu tā jau stingro paškritiku, nu, redzot, cik ļoti tās aspektā feilo citi manai cīņu biedri (wahahaha, cīņu biedri, yeah right!). Es nekad neesmu mīlējis salikt kopā dzeju, taču proza ir kas cits. Kas cēlāks. Augstāks. Nākošā attīstības fāze.

Viena maza atkāpīte. Un pirms tās vēlviena - es ar to nelepojos, dies pasarg, taču dzīvē neesmu piepūlējies gandrīz nevienā brīdī, kas man ir prasījis piepūli, es neesmu piepūlējies. Ja vien par piemēru neņem manu fatālistisko nevēlēšanos apmeklēt trenažieru zāli kopā ar senci, kad man bija, nezinu, 14, 15, varbūt pat 16. Tas bija painfully torturous. Taču es to darīju, jo pretēji sencis uz mani dusmojās. Un šīs dusmas bija vispretīgākās, kādas man nācies saņemt no svarīga radinieka puses. Tās, pārtulkojot no "izjūtas" vārdos, izkalusās aptuveni šādi: "Paskaties tak uz sevi, resnais! Tu vēlies tik dirnēt pie tā kompja, spēlēt tās trulās videospēles, turpinot vispārēji regresēt, kamēr tavi vienaudži [mentāla liste ar viņam zināmiem draugu bērniem, kuri ir sportiski, "veiksmīgi", gudri un skaisti] dara lepnus savus vecākus."

Jā, es nekad neesmu darījis lepnus savus vecākus. Varbūt vienīgi tagad - ar mūziku. Taču mani nevar pie tā vainot, jo nekad arī neesmu centies (jau kopš tīņu gadiem dzīvoju ar daļēji destruktīvo apziņu - "es neprasīju, lai tieku radīts šajā pasaulē, tā kā neekspektē pateicību, bet drīzāk esi gatavs uzņemties par savu rīcību atbildību [,lol]"). Saprotams, ka atliek vien nedaudz pacensties, un arī šajā jomā var, kā saka, izspiest kaku "viens-divi".

Rezumējot: lielāko daļu dzīves gan savās, gan vecāku acīs esot "the underdog", es vienkārši izaudzēju biezu ādu. Un attīstīju spēju tuvu izcili melot. Vai šīs spējas man ir nākušas par labu? Faking neatbildēšu uz tik muļķīgu jautājumu.

chaika @ 22:30: odu aplikācija? tikko nodzēsu un pakasīju kreiso kāju. un kasīties varēšu vēl daudzās vietās, jo tie odi nekā nebijājas - ne aplikācijas, ne lietus, ne zibens, ne tumsas, ne pretodu lîdzekļa! pilnīgi nekādas cieņas pret entuziastiem, kas šādos apdtākļos mēģina dedzināt un stiprināt. vienvārdsakot - maitas.

Tags:
lmr @ 22:24: kāpēc jūs mani lasāt?
es esmu G-A-R-L-A-I-C-Ī-G-S!

ulvs @ 22:21: dzeja, lol (jeb kāpēc dzeja pa lielam sūkā?)
mammai, māsai, sunim, kaķim,
strūklakai un saulessargam
biezputrai un ložmetējam
veltu šo
nevietā
novietoto
objeku

kristiana @ 21:56: Liene un pēdējās augusta brīvdienas
Ceļā.
Es: Redzi, Liene, tagad visi brauc garām un domā, kāda gan es esmu blondīne, nemāku braukt un uz ceļa uzvesties (policijas pieķertas un apturētas).
Liene: Bet tu taču neesi blondīne! Paskaties, kādā krāsā ir Tavi mati!

Svētdienas rīts mājās.

Liene: Mamm, jau atkal balini savas ūsas?!

Pirms miega.

Liene: Cik labi, mamm, ka neesi viena no tām dusmīgajām mammām, ar saskrāpētu seju. Vai tā ar garo frizūru. Vai mamma, kura visu laiku nesā brilles. Tu brilles nēsā tikai brītiņu.

Kad ilgi nevar aizmigt.

Liene: Mamm, man bail aizvērt acis. Ja aizvēršu acis, kaut kas sāks notikt.
Es: Liene, vienīgais, kas var notikt, ir - tava māsa sāks purkšķināt.
(seko uzjautrinoši smiekli)
Liene: Zirnekļi sāks staigāt.
Es: Un dziedāt arī.
(seko uzjautrinoši smiekli)
Nomierinās un aizmieg.

lmr @ 21:30: grimstu un nezinu kāpēc.

ulvs @ 21:40: Visu cieņu Lietuvai. Izskatās, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas mūsu kaimiņu neuztver nopietni. Though one could argue - varbūt tieši Latvija ir vienīgā, kas uz visu skatās ļoti reālistiski? Redzot faktu, ka tāpat neviens te negrasās karot. Jūsu viedoklis? 

Īsumā, lai labāk saprastu: Lietuvas armija dabūja 88 jaunus pēdējās paaudzes kājnieku bruņmašīnas Boxer, kas ir paredzētas gan transportam, gan uguns atbalstam, spējot iznīcināt pretinieka vieglo un vidējo bruņutehniku, helihopterus un, protams, cilvēkus u.c. gaļas produktus. Savukārt, Latvija nopirka "bargain" preci - Britu CVRT (combat vehicle reconnasence, tracked) - sešdesmito beigās dizainētu, septiņdesmitajos ražotu, taču nekad nelietotu un uzlabotu līdz mūsdienu standartiem, cik vien tas ir iespējams morāli novecojušai tehnikai - ieliekot termālo/nakts redzamību komandierim, šoferim un lielgabala operatoram (tajos, CVRT aparātos, kas ir aprīkoti ar 30mm lielgabalu, proti, Scimitar vai Scorpion CVRT versijā). Vienkārši izsakoties, tādu CVRT neviena moderna armija nepirktu. Paši briti diezgan strauji septiņdesmitajos saprata, ka šī bruņmašīna nav diezko funkcionāla un sāka dizainēt Warrior bruņmašīnu.


tvarj @ 21:30: vārdi, ka iegājuši mūsu leksikā no Lūcijas
kuncerts
kratinās
sierups (sīrups)
maāde (marmelāde)
audzināja (audzinātāja)
duciņ (drusciņ)
prouzene (Frozen)
počēties, pilmēt
kapelīši
ņāmiņa (vecmāmiņa)

str @ 21:23: tēju veikalā

- man lūdzu Bēthovena tēju
- ???

krii @ 21:19: kviiiīii, lietutiņš, cik jauki! Bija jau ar' pēdējais laiks, citādi peļķes pagalmā gandrīz taisījās uz žūšanu.
Šogad mums būs laba pelējuma raža, vai ne?

saccharomyces @ 21:12: trolejbusā izmisīgi ņaud kaķis, kaut kāda sieviete pēc iekāpšanas kliedza uz citu sievieti, kura runāja krieviski, lai iemācās latviešu valodu, lai kāpj ārā, sauca viņu par netīru krieveni, pēdējās 10min pirms veikala slēgšanas nopirku kaut kādus debilus izpārdošanas apģērba gabalus, lai varētu šonakt nebraukt mājās un tādējādi ietaupīt vismaz pusotru, divas stundas ceļā kopumā, varbūt tomēr izgulēties, biju darbā no desmitiem rītā līdz pēc astoņiem vakarā ar vienu mazu pauzi veikalam, jo biju badā

man gribas kādam iesist
man gribas raudāt
man gribas gulēt

viss kārtībā, kaķis beidza ņaudēt, uzreiz kļuva gandrīz mierīgi

barbala @ 21:13: Pienagloti, ir pienagloti
Šonedēļ LV prese nākusi klajā ar veseliem diviem neticami labiem rakstiem.
Viens, jau minētā intervija ar I. Lāci IRā, bet otrs – forevāpanks Ķīlis. Nepieklājīgi un nepopulāri, bet acī.

http://m.lvportals.lv/visi/viedokli/281265-roberts-kilis-reanimet-multikulturalismu-nav-pamata/

zirka @ 21:09: ok, šī bija itin skaista vasaras diena. viesi, jūs man patīkat (es sev beidzamā laikā ne pārāk, tamdēļ patīkami satikt viesus un palūkoties labāk uz tiem)

ulvs @ 19:57: meitenes VS sievietes un nevainības zaudēšanas problemātika
Goda vārds, mani joprojām rakstot nomoka viena* problēma(-s). Rakstu to, cerot, ka jūs man palīdzēsiet to atrisināt. Vārdu sakot, es jorpojām nezinu, kad man labāk rakstīt "sieviete" un kad labāk "meitene". Tikko atkal atdūros pret šo manu problēmiņu. Vēlējos uzrakstīt postu par to, kādā manierē man vislabāk patīk pisties ar ēēē, meitenēm?Tipa visas, kuras ir virs 18 ir sieveites? Vai arī visas, kuru, kā koledžzēni saka, celkas ir uzrautas vismaz vienu reizi? Vot, pastāstie man, meiteņsievas, kā tad man, puikam/vīrietim piedien rakstīt? Varbūt tas ir atkarīgs no konteksta, as in, ja lietoju vārdu puikas, tad attiecīgi - meitenes? Burtiski - torture through out my life. It sevišķi, kad pats biju nevainīgs (jeb mana celka nebij uzplēsta) - katru reizi rakstot "meitenes" man bija mazliet, mazliet bail, ka kāds t.s. seksa deģenerāts uzreiz man iebāzīs sejā, ka pats esmu puika, jo nēesmu ievietojis savu erekto dzimumorgānu vagīnā. 

Ja jau atklāti, tad... vairākus gadus - mijā starp bērna kāju un tīņu gadiem -, man bija izveidojies uzskats, ka būtībā jau nav svarīgi, kādā caurumā tu ievieto savu locekli uz x sekundēm ar nolūku zaudēt nevainību. Jo, sasodīts, kāda vispār varēja tolaik būt runa par emocionālo briedumu? Vienīgā asociācija ar seksu bija tāda pati, kā ar dročīšanu - ļoti, ļoti kaifīgi nobeigt, taču šajā gadījumā tā kā tas notiek iekš sievietes, tas ir daudz, daudz baudpilnāk. All in all sīkajiem, manuprāt, mentaļna ir mazāka šķirba (no pun intended) starp cilvēkvagīnu un dzīvniekvagīnu. Bet, nu jā, sīkie arī nesaprot, kāpēc tik būtiski ir zaudēt nevainīgumu. Es pavisam noteikti to sapratu pēdējais no sava bara, jo biju vispuiciskākais (kas ar gadiem, ieturot šo noslieci, varēja pāraugt par kārtīgu vecpuicinieciskumu, ja tā raksta šo vārdu, taču man pietika ar to hārdkōru, ko nodevu, būdams pre-teen gado; enough is enough).

* Patiesībā diezgan daudz problēmas, ja ieskaitam (-am) ortogrāfiju. Redziet, šis ir viens no retajiem aspektiem, ko skolā neizkopu, jo samierinājos ar 6-7 domrakstos/diktātos. Savukārt komatus apguvu, kā piedien, nevis tikai intuitīvi. Tas laikam tāpēc, ka tos tomēr ir vieglāk apgūt, jo lielā var "just", kur jāievieto komati. 


lmr @ 19:52: restauratore, kurai lasīju savu dienasgrāmatu, pārnākusi uz mūsu kursu.

zwielicht @ 18:31: Tieši pirms gada (28.08.) es rakstīju motivācijas vēstuli uz jaunu darba vietu, tagad es daru tieši to pašu. Kā parasti - ar milzu cerībām.

tikko_pamodos @ 18:07: mēģināt saskatīt labo
Tātad, uzskaitīšu visu labo savā dzīvē, par ko varu ik dienas būt pateicīga.

Pirmkārt, ...em... nu jā.

kakjux @ 15:50: Jāazīstas, ka vakar tiešām es biju es. Es izgāju visa ārā (I went all out). Pilnīga bezatbildība, pilnīgs prieks un trakums. Marlīne ir, jāatzīst, ļoti unikāls sabiedrotais šādos izgājienos. Teicu viņai, ka gribu satikties biežāk, bet uz paģirām tā liekas ne tik laba doma vairs. Nezinu īsti, kas mums tur notiek. Sāk likties, ka varbūt gribētos zināt. Lai gan... Kāpēc? Bet paģiras nupat ir tādas, ka viss riebjas un kaitina. Savā galvā iztēlojos dažādas darbības ar ugunsmetējiem un, ē, cirvi.

Tags: , ,
zin @ 17:52: kaitina āboļa maniere salikt vatsapa bildes foto folderī

neraate @ 17:16: mamma salasījusi mazās zemenītes, salikusi un šķīvīša un dod bērnam lai aiznes katram no mums, lai mācās dalīties. pirms nešanas manai vecmammai abas zemenītes tiek apēstas. sīcis prasa vēl viņam saka: nav, izbeidzās. viņš paņem no galda šķīvīti, iedod manai mātei, ar roku parāda uz durvīm un skaidrā latviešu valodā pasaka "Aizej!"

Garastāvoklis:: smīnīgs
Tags:
krii @ 17:15: Ābolu laiks, mīlīši, klāt.

lemurs @ 17:11: manas kājas. vai man vēl ir kājas? vai tie stīvie, caurumainie, tulznainie un zilumainie veidojumi ir manas kājiņas?

Tags:
virginia_rabbit @ 16:04: diskusija pie pusdienu galda: alū ir mušas vai skudras



ctulhu @ 14:57: pamazām nāk pie prāta
https://geektimes.ru/post/260616/

daina_t @ 14:54: Spānijas spilgtākie mirkļi:

Klīšana vakarā pa Barselonas Gotisko kvartālu, pasēdēšana bārā, spēlējot filmu minēšanas spēli. Pēc tam pie jūras iegādājāmies vēl pa aliņam no nelicenzētā ielu tirgotāja, kurš dzērienus slēpa renstelē (vēlāk redzējām, kā prece tiek arī aprakta arī pludmales smiltīs).

Gaudi arhitektūra, īpaši episkā La Sagrada Familia katedrāle – kāpēc nav vairāk tādu ēku?! (jo viņas laikam ir ļoti dārgas).

Jūrmala, kurā atklājās, ka esmu aizmirsusi mājās peldkostīma apakšdaļu, par ko sarīkoju nelielu paššaustīšanas drāmu – bet, tā kā tāpat biju gribējusi aiziet uz nūdistu pludmali, tad tas ātri atrisinājās. Nūdistu pludmale bija mazāka, nekā iztēlojos, un likās, ka lielākā daļa publikas ir dažādu vecumu geji – sieviešu pamaz, vēl jo mazāk tādu, kas pilnīgi plikas (pāris kopā ar saviem džekiem). Lielāks šķērslis par aizmirstajām apakšiksēm izrādījās grandiozie viļņi, kas man bija par traku (I. patika).

Frederic Mares muzejs – plašs muzejs četros stāvos, kura kolekciju no nulles savas dzīves laikā apkopojis Frederiks Maress, skulptors, fanātisks kolekcionārs un (kā baumo) kleptomāns, kurš vācis pilnīgi visu pēc kārtas. Divi stāvi skupltūru, kurus apskatot izdomājām visādas smieklīgas mēmes, bet visiespaidīgākā tomēr bija viņa kolekcija no dažādiem ikdienas priekšmetiem (pārsvarā 19. gs. – 20. gs. sākums) – piem., milzīga istaba, kas veltīta ārprātīga paskata pīpēm un citiem smēķēšanas aksesuāriem, spieķi, rotaslietas, brilles, trauki utt. Rotaļlietas ar miniatūriem papīra teātrīšiem vēl atsevišķā stāvā. Miljardiem mazītiņo fotogrāfiju pat īsti nepieķērāmies (tikai piefiksējām, ka ir arī porno). Vēl viens pluss – visu drīkstēja fočēt.

Pēc nakts autobusa ierašanās Madridē ap puspieciem no rīta, kas sniedza mums iespēju iepazīt pilsētas netīro pavēderedi. Čurājoši, vemjoši, kakājoši cilvēki, ielas nolaistītas ar urīnu (protams, es iekāpu!) un nomētātas ar atkritumiem. Publiskās tualetes nevienas, pirmās kafenes atveras ap astoņiem, čekins viesnīcā ap divpadsmitiem, drausmīgi nāk miegs. Vārdusakot, elle. (Pa dienu pilsēta, protams, izskatās daudz civilizētāk, bet tāpat uztrāpījāmies uz resna vīrieša (vidusmēra pilsonis, nekāds ne bomzis), kurš uz šauras vecpilsētas ieliņas gaišā dienas laikā apčurāja automašīnu – pie viena apšļakstot arī mūs.)

Toties vakarā patīkama pastaiga pa Madrides bāriem, tostarp labs flamenko džeza koncis.

Viens no galvenajiem hailaitiem – Hieronīma Boša piecsimtgades izstāde Prado muzejā, kurā pavadījām ap trim stundām (papildus trim, ko pirms tam sabijām pastāvīgajā kolekcijā). Tas bija galvenais iemesls, kāpēc vispār braucām uz Madridi, kas pilnībā sevi attaisnoja. Ļoti tumši, sirreāli un iedvesmojoši, domāšu vēl ilgi. Abi atzinām par vienu no spilgtākajām izstāžu pieredzēm ever.

Atgriešanās ar nakts autobusu Barselonā, kura pretstatā smirdīgajai Madridei mūs sagaidīja ar drīmī siltu, mierīgu Vidusjūru saullēktā. Ok, atkritumi tāpat bija visās malās, bet tik un tā viena no skaistākājām peldēm manā dzīvē.

Vēl: daudz pastaigu pa dažādiem rajoniem gan Barselonā, gan Madridē. Dažādi foto projekti, kā mana balkonu sērija, parkos guļošo cilvēku sērija, Ivara skupltūru sēklinieku sērija, pozēšana pie tūristiem ar pašiņmietiem utt.

Kopsavilkums:

Man jau pirms tam bija sajūta, ka šis būs viens no maniem labākajiem ceļojumiem, un tieši tā arī bija. Varu pati sev paklapēt pa plecu par labu plānošanu un iepriekšēju sagatavošanos. Protams, arī brīnišķīgs ceļabiedrs, kurš līdzsvaro manas trauksmes, pilda intuitīvo funkciju un kopā ar mani pēc negulētas nakts pustukšā metro performē popmūziku.

wowow @ 14:47: Rīdzinieki ir sasutuši

Tags:
redz @ 13:35: Preoccupations - Continental Shelf
Preoccupations - Continental Shelf

chimera @ 13:11: ne tik sen, gaidīdama orderus nāknedēļai, aiz neko darīt gari un plaši izrunājos kādā cibā par veļas reklāmām un iecietību, bet te tad nu beidzot ieraudzīju, par ko izrunājos :D

https://lonelylabel.com/girls

srsly? pret šito māca iecietību? man vienai rādās, ka 95% no šiem beibēm figūras ir pilnīgi normz? (sākot ar 3. bildi) kāds ar kko tādu par kko arī komplekso? esmu pārāk labvēlīga? esmu resna cūka bez standartiem? kkas cits ar mani nav kārtībā? nē, atkārtošos, kāda hrena pēc iecietības cīnītāji māca man iecietību pret pilnīgi normālām lietām? es teiktu, ka viņi cenšas iedzīt kompleksos kādu, kam to nav - sak, visu mūžu domāju, ka esmu forša, līdz ieraudzīju sevi iecietības kampaņā ;((

inese_tk @ 12:42: augusts
nakšņoju Salaspilī. gulēju Radžas istabā, viņas gultas otrajā stāvā. pamodos naktī un kādu brīdi pilnīgi nesapratu, kur un kāpēc atrodos un kāpēc zem manis kāds krāc.

Tags: ,
sinusoid @ 12:34: dubom


kas kaitēja nebomžot dubajā. līdzīgi vajadzētu visā pasaulē ieviest, nevis iznīciāt tonnām "nelegālās" pārtikas ikdienā.
pārējie 34 fotō gan paskaidro ar uzviju kamdēļ tur ir tādas opcijas. vajadzētu tagot kā sirreālismu.
dzīvniektiesību aktīvistiem labāk neskatīties.
taču noparkotais kamielis tomēr esot israēlā + neliela daļa ir uzņemta katarā un saudos.

Garastāvoklis:: saule caur netīriem stikliem
Mūzika: hamza el din - mwashah
Tags:
virginia_rabbit @ 12:40: piu piu pistolīte

peacemaker @ 11:24: man te tagad ir pirmā +/- ilgtermiņa (pabeidzu 5. sezonu) football manager karjera 10 gadu laikā. sāku ar Zagłębie Lubin polijas ekstraklasē, no kurienes mani izmeta sezonas pusē par viduvējiem rezultātiem un neapmierinātību ģērbtuvē. gribēju jau atmest ar roku, bet tad darbu piedāvāja Miedź Legnica 1. līgā. viņi bija nesliktā pozīcijā, tāpēc piekritu. pirmajā sezonā tiku ekstraklasē, tagad nupat izcīnīju 2. vietu ekstraklasē un pirmoreiz spēlēšu eirolīgā. pagājušosezon biju ceturtais, bet kausu paņēma komanda zem manis, tāpēc netiku eiropā.

kas dīvaini: skatītāju skaits joprojām ir zemākais ekstraklasē, pat pēc tam, kad četras sezonas pēc kārtas spēlējam daudz labāk nekā gaidīts. ar katru sezonu tas arī lēnām samazinās. ja nebūtu balvu fonda un sponsoru (tie man dod visvairāk visā ekstraklasē!?), vispār naudas nekam nepietiktu. vēl wtf: vadība pēc šīs sezonas teica "jūsu darbu vērtējam kā apmierinošu". jā, aha, es apsteidzu Lech, Legia un Lechia - man arī šķiet, ka apmierinoši, ne?

bet labi. tagad pirms jaunās sezonas ir trīs miljoni transfēriem (2x vairāk nekā esmu iztērējis visās tajās 5 sezonas kopā) un 2+ reižu lielāks algu budžets. pat nezinu, kur to likt, jo visas pozīcijas ir puslīdz normāli nokomplektētas, bet nekur nav superstāra. varbūt paņemšu pāris jaunos megatalantus, kas jau tagad var nākt uz maiņu, lai noklātu pāris pozīcijas, kur pamatsastāvā ir 30+ gadnieki.

alzo, ir forši skatīties, kā aug tavā klubā piedzimis puisis. man tagad jau pusi no spēlēm pamatsastāvā iznāca džeks, kurš parādījās pēc pirmās sezonas. un viņš vēl augs.

ā, un labākais pirkums laikam bija pussargs Mihails Travņiks, par kuru viensezon iztērēju gandrīz visu transfēru budžetu (~300k), bet viņam vidējais reitings bija 7.8, kamēr otram labākajam kaukur pie 7.2. protams, ilgi nenoturēju, pēc pusotras sezonas aizgāja uz austriju par 1,1 miljonu, tagad spēlē La Liga.

lmr @ 11:17: cilvēki dusmojas un negrib klausīties, ja mans viedoklis atšķiras no viņu, bet viņu viedokļiem vispār nav argumentu. viņi sāk runāt skaļāk un es jūtos tā, it kā man uzbruktu, lai gan es nekādu vārdisku kautiņu nebiju vēlējies, to ir uzsākuši viņi paši.
man nav grūti atzīt savu nezināšanu. visi zina kaut ko, ko nezina citi, bet man ir grūti pieņemt šoku par citu nezināšanu, kas ir vienkārši muļķīgi. ja kāds kaut ko nezina, nu tad priecājies, ka tu zini, un paskaidro, lai notiek kaut kāda zināšanu apmaiņa, kas ir daudz vērtīgāka par augstprātīgu "tu nezini, es zinu" un nepaskaidrošanu, ko tad tu galu galā zini, un kādēļ to būtu svarīgi zināt arī man.

sienas man klāt visādi cilvēki. es izbesījies apsēžos uz soliņa, tipu tapu nāk čigāniete, vai es zinu, kā nokļūt uz lidostu. jā, es zinu, bet zinu arī, ka uz lidostu tev vispār nevajag, ka tu gribi man iesmērēt kaut kādu somā paslēptu mēslu. un nu ko man darīt, dzīt viņu prom? un ja nu patiešām vajag uz to lidostu? pastāstu, viņa pamāj ar galvu, parakājas somā un grūž man rokās kaut kādas sieviešu smaržas, saku, ka nevajag, un iegrūžu tās atpakaļ viņas rokās. kā viņa aiziet, tā manā virzienā klunkurē asiņains un pēc alkohola smirdošs purns. kā sāka vērt vaļā savu bezzobaino muti, tā es aizdegos dusmās, uzrūcu kaut ko par likšanu mierā, piecēlos un dusmīgi soļoju no viņa prom, un, kā jau dusmās - viss traucē, pa priekšu lēni tecēja balodis, negāja ne pa labi, ne kreisi, bet tieši man ceļā, sačakarēja visu manu dusmu gājienu. kas ar to visu? it kā dusmās mans pasaules mehānisma zobratiņš gribētu traukties pilnā ātrumā, bet visi pārējie zobratiņu zobi man to liegtu, baloža zobratiņš liek man piebremzēt, it kā dusmas darbotos pret visu pasauli un sevi pašu, dusmu ceļš ir pilns ar atskabargām. ķermenis arī samezglojas, balss neskan, es stostos. baiba stāstīja, kā bērnībā viņa dusmās paķērusi riteni un gribējusi aizbraukt no mājām, bet ritenim nokritusi ķēde, un viņa ar seju pa priekšu ielidojusi grāvī. pilsētās vajadzētu ierīkot tādas klusuma istabas. samaksā un sēdi telpā ar skaņas izolāciju, kur tev rokās negrūž zagtas smaržas un pretī nerēgojas piesisti mūļi, kur var atvilkt elpu. es būtu gatavs maksāt par mieru.

pornozvaigzne piektdien sadzērusies stāstīja, ka viņa laikam esot ragana. viņa dažkārt telpās redzot skaistas zvaigznītes. smīnot domāju, teikt viņai, ka tie ir parasti redzes gļuki, ka visiem tādi ir, vai arī atstāt viņu ar ideju, ka viņa ir ragana, jo tas šķita mīlīgi. pateicu.

lū dzimšanas dienā bija pilns ar zvaigznēm, lū draudzene teica, ka vienreiz esot sēdējusi lauku sausajā tualetē un caur tualetes durvīs izzāģēto sirsniņu redzējusi krītošu zvaigzni. bet kāpēc tualešu durvīs ir tieši sirsniņa? gaismas ieplūšanai taču der arī jebkurš cits simbols vai vienkārši aplītis. man gan nav nekādu iebildumu sēdēt uz poda un domāt par mīlestību, un ja vēl zvaigzne sirsniņā krīt, tualetes apmeklējums pārvēršas par maģiju.

sapnī biju kolizeja un babilonas gaisa dārzu apvienojumā. vidū bija milzīgs baseins, no arkādēm atdalījās dēmoni ar āža ragiem.

Mūzika: kalniņš - 4. simfonija, 1. daļa
iokaste @ 11:51: davlātovs saka, ka nauda palīdz pārvarēt trūkumu.
te sāku domāt, ka es nekad neesmu sevi par trūcīgu uzskatījis. vienmēr šķitis, ka laiku pa laikam eksistē tāds īslaicīgs beznaudas stāvoklis, kas ir tikpat organisks kā mirklis starp izelpu un ieelpu. bet, protams, navdas nav!
naudai (tās trūkumam) ir ietekme uz raksturu, to laikam sauc - pārbaudīt ar naudu (jeb tās trūkumu).

vilibaldis @ 11:43: Bella
tas rīts, kad naktī kaķis bijis par dārznieku... uz grīdas zemes ir vairāk kā puķpodos.

sirdna @ 11:41: Skaistas debesis šodien. Zilas. Mierīgs laiks.

saccharomyces @ 11:12: man gribas ēst seitana steiku, kas stāv manā ledusskapī, bet arī negribas strādāt no mājām, tāpēc mēģinu birojā rūcošo vēderu piepildīt ar smilšainiem persikiem un cerēt uz labu

upd: bāc, cerības nelīdz, gribas ēst arvien vairāk, persiki jau beigušies

saccharomyces @ 10:59: do you see what you did there, czech person?
Poll #20806 valoda
Open to: All, results viewable to: All

"A hamster appears, coming to visit before each step and discussing the current issue and what should be done with the children…"

View Answers

kāmītis diskutē par problēmu un par to, ko darīt ar bērniem
10 (100.0%)

kāmītis diskutē ar bērniem par problēmu un par to, ko darīt lietas labā
0 (0.0%)



chimera @ 10:37: mīlīgi (suvenīrs no purvciema)



ingmars @ 10:21: bohēmists
Mans tēvs pamostas septiņos no rīta un uzreiz iet uz mežu piedzerties.

bljanna @ 10:05: baltie aizkari
Tur divu ielu krustā stāv mājiņa. Maza, zaļa, no koka dēļiem celta un pagalam sašķiebusies mājiņa. Jumts tai vairākkārtīgi lāpīts ar melnu ruberoīdu, ap pagalmu apjoztā sēta drusku sagāzusies uz iekšu, bet logos vējo sniegbalti mežģīņu aizkari. Aizkari pavērās un es kautri ieskatījos logā. Istabu sienas rotāja koši zaļas tapetes ar dzīvnieciņiem, iespējams, Disneja mikipelēm, bet virtuves plaukti bija pilni ar dažnedažādākā izmēra burciņām, kurās visticamāk glabājas garšvielas un zāļu tējas, bet varbūt pat buramās zālītes, jo mājiņa tikpat labi varētu būt arī uz vistas kājas un piederēt kādai riebējai.
Bet te netālu ir ar zaļu, no greiziem dēļiem sasistu sētu ieskauta bordo krāsas māja ar koši rozā piebūvi un balti krāsotiem logu rāmjiem. Krāsa nedaudz nolupusi, dārzā pār sētu liecas kāršrozes. "Latgales sēta", es katru reizi nodomāju, iedama tai garām. Tikai blakus tai slienas lielveikals, kas allaž atsit atpakaļ realitātē.
Mani plosa ziņkārība, man gribas ielūkoties šajos logos, gribas iekāpt iekšā un redzēt, kādi cilvēki tur dzīvo, kādus ēdienus viņi ēd, kādas skumjas viņus māc, par ko viņi priecājas. Man gribas apskatīties viņu traukus virtuvē un kas viņiem glabājas pieliekamajā. Varbūt viņiem ir virtuves krūzītes ar smalku osiņu un meža zemenīšu vai ziedu attēlu? Man ļoti patīk tādas krūzītes. Varbūt viņiem ir dakšiņas un nazīši ar apaļo metāla spalu, bet varbūt spali ir pat izrakstīti?

Mūzika: Raimonds Tiguls
Tags:
chimera @ 10:02: pēc 22 km kāju pēdas vnk atteicās locīties (wtf) un 6-7 km pirms galapunkta gājienu nācās pārtraukt, šņuk.

zin @ 09:42: damn :(
Jānis Reinis bija mans mīļākais lv aktieris

iokaste @ 08:45: mīļo trusīt,
kas tev kaiš,
nāc ar mani spēlēties..

Powered by Sviesta Ciba