LorDRameX

Draugi

You are viewing the most recent 50 entries

21. Februāris 2017

krii @ 18:14: Burbuļi, ne burbuļi, bet iemeslam ar kādu par kaut ko diskutēt tomēr jābūt cerībai uz kaut cik produktīvu domu apmaiņu, nevis formāliem retorikas vingrinājumiem, kuros pats viedoklis zaudē nozīmi.
Tāpēc nevajag diskutēt par visu un ar visiem. Ja vienīgais ieguvums no diskomforta ir tikai pats diskomforts, tad ellē viņu. Kopā ar visiem oponentiem, kopā ar demagoģiskajām manipulācijām, kopā ar nesmieklīgiem pārspīlējumiem, neprecīziem salīdzinājumiem, fundamentāli atšķirīgām platformām, emocionālu nesaturēšanu un vēlmi pakašķēties, kad īstenībā nav, ko teikt.

saldumi, posting in vajag @ 17:27: queer kinship
Sveiki!
Bakalaura darba (kultūras un sociālajā antropoloģijā) ietvaros pētīšu, kā radniecību (ar radniecību saprotot dažādas savstarpējo attiecību prakses, ne tikai asinsradniecību vai partnerattiecības) skata homoseksuālas personas.
Meklēju cilvēkus, kuri identificējas kā geji vai lesbietes un piekristu anonīmai intervijai.

Lai mazinātos aizspriedumi un maldīgi pieņēmumi, ir nepieciešami pētījumi!

Man var dot ziņu uz pelnufeja@gmail.com

liizhj @ 17:27: zināju, ka nedrīkst čammāties, bet nu tik ļoti aizdomāties par citām risināmām lietām un citiem cilvēkiem, nevis sevi... skumji un žēl. nokavēju biļetes uz niku keivu.

zivs @ 17:09:
mīļi un ļ. atbilstoši.

ninona @ 17:11: Šodien sniegs 50 formās.
Tagad gaiss pilns lielām, kuplām pārslām. Tiešām kā dūnas no mākoņiem!

snauts, posting in n_komentari @ 17:15: Tu zini tā Ciba ir piekš Sviesta ne bez iemesla.

ravejsledzejs @ 16:54: - Grieķu valodā, - Teodors teica, metodiski košļādams sviestmaizi, - gredzenūbeli sauc dekaoctura, zini, astoņpadsmitniece. Leģenda vēstī, ka tad, kad Kristus nesis krustu uz soda vietu, kāds romiešu kareivis ieraudzījis, cik Viņš nomo­cījies, un apžēlojies par Kristu. Ceļa malā kāda veca sieviete pārdevusi… ēēē … zini… pienu, un tā romiešu kareivis piegājis pie viņas un vaicājis, cik maksā kauss piena. Sieviete atbildējusi, ka astoņpadsmit monētas. Bet kareivim bijušas tikai septiņ­padsmit. Viņš… ēēē… lūdzies, lai vecā sieva pārdod kausu piena Kristum par septiņpadsmit monētām, bet tā bijusi mantrausīga un palikusi pie astoņpadsmit. Tāpēc tad, kad Kristus bija pie­sists krustā, vecā sieviete tika pārvērsta par gredzenūbeli un notiesāta līdz pat mūža galam lidot apkārt un atkārtot - dekaocto, dekaocto, astoņpadsmit, astoņpadsmit. Bet, ja viņa pie­kristu pateikt - dekaepta, septiņpadsmit, viņa atkal kļūtu par cilvēku. Ja viņa pārliecīgā stūrgalvībā pateiks - dekaennaea, de­viņpadsmit, pasaulei pienāks gals.

-- Dž.D.

ingmars @ 16:03: Replay Pro
Ja jūs vēlaties iegādāties jojo, es jums noteikti iesaku izvēlēties YYF Replay Pro. Tas maksā tikai 15 EUR, bet tas ir stabils, ilgi griežas un tam ir labs gultnis ar celiņu pa vidu. Neticami labs jojo par šādu cenu.

Mans Replay, kuru turu darbā, bija sācis nepatīkami vibrēt un rūkt, bet tagad uzliku gultnim pilieniņu speciālās jojo gultņu eļļas, un viss atkal ir lieliski.

anonymous @ 16:04: "Digital Church"
"Spiritual Priest"
Kas būs nākamais?

ravejsledzejs @ 16:00: cilvēks pierod pie visa. reiz kādu čigānu esot kāruši. jamam tas neesot paticis, esot cilpā raustījies un spirinājies, bet beigās tomēr pieradis un tapis pavisam rāms.

es pagaidām gan esmu pieradis tikai pie tā, ka elpot ir grūti un atvemtas tiek plaušas...

decembris @ 15:27: Team USA.

ingmars @ 14:19: yoyo update
Nesen sagādāju sev metāla jojo. Tas ir tik stabils un gluds, atšķirība ir ievērojama.

virginia_rabbit @ 12:34: uz bēbīša sedziņas ir zaķis, kurš viņu mulsina. jau kopš tikko S sāka kaut ko redzēt un griezties uz vēdera, pie šī zaķa viņš vienmēr apklusa. vēlāk bakstīja ar pirkstiem, tagad jau apzināti tin vaļā segu un meklē to zaķi, skatās un klusē:

laikam ikea drusku ietekmējies no šī: https://www.amazon.ca/Rabbit-Who-Wants-Fall-Asleep/dp/149617951X

Tags: ,
ena @ 12:37: Veel viens jaunums manaa vienaldziibas emociju katalogaa ka es vispaar neizjuutu greizsirdiibu

bljanna @ 12:17: un tieši tuvojas ikgadējais ziedonis
Vaiiii... Kondratovičš miris. Bēdīgi. http://www.lu.lv/zinas/t/44873/

Mums dārzā ir viņa rododendri.

ulvs @ 12:04: Izrādās, ka mūsu pašu "Daesh" Mārtiņš 11. klasē esot bijis bronijs, tā vismaz raksta populārākais ziņu portāls Latvijā. Tas ir vairāk, nekā ticami. Bronijiem ir tāda superslēptā spēja radikalizēties pāris mēnešu laikā.

kjiimikjis @ 12:01: Melodic Death Metal-catalyzed Multicomponent Hantszch Reaction.

Mūzika: Dark Tranquillity - Atoma
ulvs @ 11:45: Kad mācījos 2. klasē, mēs ar klasesbiedru Jāni un Uldi gājām uz tagadējo 5. Imantas "Mego" (aizmirsu, kā to agrāk sauca), lai par 50 santīmiem stundā spēlētu PlayStation 1 spēli Twisted Metal 2. Es tolaik vēlējos pavadīt tur visu atlikušo mūžu.

intenormal @ 11:32: sakarā ar gnīdām un logiem
Poll #20958 pedo
Open to: All, results viewable to: All

vai pilnīgi jebkurš sekss ar mazgadīgu personu / personu zem noteikta vecuma (piemēram, 15 gadiem) ir pedofilija?

View Answers

jā, protams! ja kāds saka citādi, viņš aizstāv izvarošanu.
3 (60.0%)

nē, tur ir vēl citas pazīmes
0 (0.0%)

strīdīgs jautājums
2 (40.0%)



Mūzika: Sex Pistols - God Save The Queen
ingmars @ 11:05: Mars Argo - Limousine Machine

https://www.youtube.com/watch?v=MkhZB-uUMrI

lavendera @ 09:59: "Tomēr noslēpumus, kur atrodam visus tos skaistos priekšmetus, parasti neatklājam," noslēpumaini atklāj Daudziņa.

Sievietes fani priecājas, ka trīsdesmit sešus gadus vecā slavenība beidzot atradusi savu laimu.

Tags:
ctulhu @ 10:39: kognitīvā disonanse
Tas moments, kad izteikti reliģiozs cilvēks sāk runāt par māņticību. Kritiskā tonī.

tvarj @ 09:57: well, hello, zaraza :/

kautskis @ 09:56: Dzīvo ātri, mirsti jauns
Iepriekšējā ieraksta sakarā mazliet aizdomājos par to plaši atzīto patiesību, ka īstenam rokmūziķim agra nāve ir labākais, kas ar viņu var notikt. Vispār šķiet, tas kā kuŗam.

Piemēram, Morisonam novecošana diez vai būtu īpaši kaitējusi, viņu mierīgi var iedomāties ar sirmu bārdu, ādas jakā un uz skatuves arī septiņdesmit gados. Arī Višesa fani diez vai ļoti pārdzīvotu, ja viņš pieaugtu, noplīsušus kankarus nomainītu pret uzvalciņu un sāktu dzīvot mierīgu pārtikuša cilvēka dzīvi – kaut vai tāpēc, ka daudzi no viņiem darīja tāpat. No Dženisas būtu sanākusi lieliska viedā, pieredzējusī un visu cienītā popkultūras ikona, kas raksta memuārus un tē vē šovos atceras trakos jaunības gadus.

Par Kurtu varētu šaubīties, katrā ziņā tas, ja Ušakovs uztaisītu pašīti ar Kobeinu par tēmu "kādas mēs te zvaigznes vedam uz Rīgu", būtu diezgan briesmīgi. Maikla Džeksona tēls – piedodiet, ka es tā izrunājos – tikai un vienīgi iegūtu, ja viņš būtu nomiris agrāk.

Bet visbriesmīgāk laikam būtu, ja Viktors Cojs kļūtu par Krievijas Federācijas Tautas mākslinieku, uzstātos ar koncertiem Krimā un tāds jauki apvēlies joprojām spēlētu savus vecos hītus. Apskatieties uz Stacijas tuneli, tur tas ir tādā hipertrofētā variantā.

Nē, vienkārši nē.

kjiimikjis @ 09:47: Eh, rīta sapņi, konkrēti, tie, kas sadzīti pa starpām atkārtotajiem modinātāja signāliem kļūst arvien šizīgāki. Visu ko citu jau esmu aizmirsis, bet viens pa pusmiegam uz vēlāku atlikts modinātāja signāls pārtrauca visnotaļ sekmīgu snaipera karjeru, un padarīja mani par bērnudārza audzinātāju kādā angliski runājošā zemē.

No vienas puses, liek aizdomāties par garīgo veselību, no otras - pārskatīt turpmākās karjeras izvēles, ja nu ar pašreizējo kas atgadās. Sapņi gan ir sūdīga simulācija, bet to, ka es galīgi nemāku bērnus, es biju nojautis jau sen.

santech @ 09:27: Vai ne?
https://youtu.be/A0Z8OcsFeFQ?t=11m55s
Иногда игры просто помогают жить

ninona @ 09:03: Iedomājos vien, kā mans un A darba režīms izskatītos, ja būtu tajā darbā palikusi.
Pusi no tām 3 nedēļām, ko strādāju, P noslimoja, tagad šo 3 ned. un 1 dienas laikā tikai 4 dienas abi bērni reizē ir bijuši pa iestādēm. Šodien P jau atkal mājās.
Vēlāk mērīšu viņai temperatūru, vērošu šodien.

uldris @ 08:57: Kobo Abe "Sieviete smiltīs"
atkal tāda grāmata, ko rūti pārstāt lasīt. bet arī ne tikai intriga. 
: var būt dzīvei jēga cīnīties ar citiem un tiekties pēc kā tāla, bet var būt arī darīt savu lietu - to vienu, ko pats atradis, kas aizrauj un nes labumu citiem..

par grašiem var iegūt zvaigznes pagrabā.

# dzīvē ļoti veicas arī
# japānas mīla


Tags:
jojo @ 07:43: Džeina Ostina
lasu Mansfīldas parku, bija kaut kā paskrējis garām nelasīts, un domāju, ka Džeinai Ostinai vajadzēja rakstīt sprediķus -

pateicības:
klavieres. spēlēju gammas. C-mažoru.

santech @ 08:33: Sķiet, ka nākamais apgreids būs nevis sistēmas ātrumam, bet stabilitātei. Vakar patīrīju barokli. Izskatās, ka kaut kad tas tika darīts, bet ne pārāk nopietni. Šoreiz jau arī nesanāca 100%. Nav man saspiestā gaisa balona. Gribu pats uztaisīt, bet nu - vēl nav izdarīts. Katrā ziņā baroklis ir jāmaina un nav vēlams kavēties. Un tad jau pie viena arī jauns un jēdzīgs korpuss jāpaņem. Tagad sakarīgs skaitās tāds, kam baroklis apakšdaļā esot izvietots. Nu un tad jau pie viena ūdens dzesi, to budžeta, neizjaucamo, procesoram. Jo cik var psties ar Intel kūleri uz AM3+ soketa proča, piesprādzētu ar stoka kūlera sprādzi tā, ka slidinās pa termopastu. Parodija. Un jā - barokli tīrot pamanīju degušus vadiņus. Kaut kas pārkarsis, moš kkāda aizsardzība strādāja vai kas. Un vakar ik pa laikam nenosaskāmu iemeslu pēc nofrīzoja kompis. Tagad arī sēžu un ceru, ka nenofrīzos. Bet varbūt tie tiešām bija videokartes draiveri. Enīvei - kādi pāris simti jāatliek šim visam pasākumam. Un jātiek pamazām vaļā no diskiem. Varbūt. Bet kur lai liek to info lērumu.

vilibaldis @ 08:25: Man šķiet pusaudzis ļoti labi noformulēja "Patiesībā šī ir ekstravertu pasaule un ja tu tāds neesi vai vismaz nespēj par tādu izlikties, tad esi tur kur tu esi"

Sapnī tēvs mani veda uz kapiem.

shanietis @ 08:17: Tuvojas apokalipse

Tags:
punkts @ 07:14: Drīz sāksies santosa diena.

jojo @ 02:51: http://www.newyorker.com/magazine/2017/02/27/why-facts-dont-change-our-minds

inese_tk @ 01:21: februāris
aizbraucu uz salaspili, sabrēcu uz papā. nu, es gluži nebrēcu, bet es nezinu kā vienā vārdā apzīmēt ātru, intensīvu runāšanu, mazliet skaļākā tonī nekā runāju ikdienā. no vienas puses man ir šausmīgi žēl tēta, es redzu viņa anksietiju, viņa nenormālās bailes, viņa izmisīgo vēlmi būt labam un pieņemtam, kuru viņš diemžēl pauž veidā, kas rada pilnīgi pretēju efektu utt. no otras puses man ir manas emocijas - dusmas un vilšanās par to, ka man nekad nav bijis īsta tēta, nu tāda kādi bija manām klasesbiedrenēm, draugiem, paziņām. kas naktī brauc pakaļ uz ballīti, iedod pieclatnieku pa virsu pusdiennaudai, interesējas vai bērnam iet labi, priecājas par sasniegumiem, utt. es nedomāju, ka visiem, izņemot mani, ir ideāli tēti, bet no malas, no ārpuses skatoties, īpaši bērnībā man tā ir ļoti bieži licies. es esmu apskaudusi draudzenes, kurām pat patēvi bija klātesošāki, nekā man tētis. klātesoši emocionālā, ne fiziskā ziņā. jo tā jau tētis man ir bijis vienmēr - cilvēks pie televizora ar aliņu rokās, kurš visu naudu iegulda mašīnā, kurš nekad, pilnīgi nekad, nav atzinis nevienu savu kļūdu.

sabrēcu uz viņu un jau brēcot sapratu, ka viņš arī šoreiz neko nesaprot un nesapratīs. braucu mājās un domāju, ka es nekad neesmu redzējusi savu tēti tādu trū priecīgu. esmu redzējusi dusmīgu, aizkaitinātu, nobijušos, aizvainotu, noslēgušos, varbūt arī tādu kā apmierinātu. vistuvāk priekam viņš ir slēpojot, bet tur viņš ir viens, tur nav vietas ģimenei. lai gan es priecājos, ka viņš joprojām brauc uz kalnu, slēpo un dara to skaisti un eleganti. un, man ir žēl, ka viņam ir tikai divas ļoti, ļoti šauras komforta zonas - pleķītis pie televizora ar alkoholu un uz slēpēm. un re - atkal viņš ir mani nemanāmi aptinis ap pirkstu - es žēloju viņu un savas personīgās emocijas atstāju otrā plānā, jo tās taču, tās taču, tās taču ir mazsvarīgas.

p.s. jā, pareizi, vēl viņam mēdz būt pilnīgs bērna prieks par dzīvnieciņiem un kontaktu ar viņiem. bet tas tiešām ir trū bērna prieks. kad Trīne bija satraumētu vietu pie astes turpinājusi laizīt līdz kaulam (jā, brūcē tiešām varēja redzēt vaļēju kaulu), tad papā tā vietā, lai aizvestu viņu pie veta, gulēja viņai blakus gultā un nekustējās, lai netraucētu/nepamodinātu utt.. nebūtu es pamanījusi, Trīne būtu prom uz mākoņmalas jau pāris gadus iepriekš.

Tags: ,
_re_ @ 00:29: cibiņu vakarēšana televīzijās

santech @ 00:11: Nejauši nospiedu divreiz pogu Dīzerī. Tagad vairs nezinu, kuru dziesmu man vairs tur nekad nespēlēs.

20. Februāris 2017

zivs @ 23:33: anglene no Nurse Jackie
1. Take a deep breath
2. Crush a pill
3. Roll out your gym mat
4. Exercise until failure

sirualsirual @ 23:42: Lauris

nulle @ 23:36: Domāju par grāmatplaukta papildināšanu ar kaut ko no krievu literatūras.

nulle @ 23:34: Padzīvojuši vīrieši, kuri it kā ārēji ir normāli, bet bez partneres.

kinskis @ 23:26: E-darba e-nespējas e-lapa

starro @ 23:14: Emilio
Emilio ir no tiem šķūneriem, kuri pēc savas izpratnes par spēku un daili tomēr ir tuvāk ķūneriem. Visas dzīves intereses viņam pamatā grozās ap dzelžiem - jaudīgiem ielas auto un svariem kačalkā. Tajos brīžos, kad viņš nerunā pa tālruni par ļitakiem un amīšiem, viņš runā par salīdzinošu defektu analīzi dažādiem dzelžu modeļiem savu paziņu autoparkos. Bet pa tālruni viņš runā visu laiku, lai gan darba pienākumos tas īpaši neietilpst – viņš ir šoferis kurjers kravas auto rezerves detaļu tirdzniecības uzņēmumā. Toties paziņu viņam ir milzum daudz, lai gan Galvaspilsētā ir nesens ienācējs. Viņš vienmēr ir atradis ķjagas vai hodeni labā stāvoklī un vienmēr zina kam piedāvāt. Emilio ir komunikabls, pašpārliecināts smuidrs un stalts jaunietis – sapnis katrai kura sapņo kļūt par sievasmāti. Viņš lepojas ar savu sēdināto, zemprofila riepoto 5. sērijas E39. Tajos brīžos kad nav norīkojuma, viņš pucē savu auto. Līdz brīdim, kad viņam jāpārsēžas apkaunojošā un vīrieša pašcieņu pazemojošā bulkuvāģī, lai arī pavisam jaunā kadijā, tomēr 1.4l maloļitrovkā. Taču to kaunu viņš kompensē tā ka dzird visi – atkal ticis savā bembī, viņš riepām kaucot un sporta izpūtējiem rēcot atstāj uzņēmuma teritoriju, pirms tam uzmetis pāris saulītes stāvvietā.

Mūzika: Marissa Nadler
virginia_rabbit @ 22:08: viņš sāka iet
(un uzreiz arī lekt un dejot)

Tags:
f_g @ 21:45: pirmdiena..
Nogurusi pēc suņa. Pusdienas paēdu 16:30. Tiesa, laikam pie pusdienu izlaišanas ir vainīgs kliņģeris, ko Elīna atnesa. Šodien viņai pēdējā diena pirms garā atvaļinājuma. Iepriekšējā reizē viņa arī februāra vidū aizgāja atvaļinājumā.
Olga bija ienākusi parunāt par puķēm, bet beigās daudz par dzīvi runājām. Kā nopratu decembra sākuma darbnespēja viņai bija saistīta ar grūtniecību. Tik savādi, ka viņa nāk pie manis runāties.. Kad viņa strādāja pie manis, tad mums attiecības bija pavēsas, bet tur laikam Astras faktors bija. Tagad kaut kā savādak.. Forši.
Astrai šodien operācijas diena. Jācer, ka viss labi.
Piezvanīju arī šīs dienas jubilārei. Riktīgi izpļāpājāmies ar Līgu. Ja viss labi, tad sestdien braukšu apsveikt viņu klātienē. ;)
Ja par darbu nedaudz, tad šodien kļuva skaidrs, ka vismaz 8-9 dienas man būs jāpavada Ženēvā. Šobrīd nav nekādu emociju - rutīnas sajūta.
Marta pirmajā dekādē pierakstījos pie ārsta. Nedaudz čīkstīga esmu kļuvusi, tāpēc gribas saprast, kas notiek. Man gan ir aizdomas, ko man ārsts pateiks, bet nav ko te sevi ietekmēt un noskaņot. Daudzas slimības patiesībā rodas galvā, tāpēc..nav ko te domāt.
Toties prieks,ka pārvarēju nogurumu un top vakariņas. Man patīk, kad māju piepilda ēdiena smarža.
Un vēl patīk man pirmdienas, jo atkal atbrauc zaļumu kastes. Tiesa, jūtu, ka sāk apnikt ierastie komplektiņi un sāku eksperimentēt ar citiem augiem. ;) Tagad topā ir sinepes un redīsi.Un kaķim katru nedēļu ir svaigs kviešu zelmenis. Tas gan netraucē Duksim regulāri uzkāpt uz palodzes un pagrauzt sīpollokus. ;)
Lai arī šī bija lietainā un pelēkā diena, tomēr ir gana daudz pozitīvu emociju un liels nogurums...

authenticity @ 21:41: visu laiku aizmirstu, ka gribu palasīt Tara Brach

ena @ 21:35: Es nespeeju dusmoties jo man sajaa dziives posmaa vienkaarsji nav taada faila

up @ 21:07: https://www.youtube.com/watch?v=3-NTv0CdFCk

bozena @ 21:00: Man ir siltas jūtas pret Acu traumpunktu Biķernieku slimnīcā. Viņi pusdev
iņos vakarā piekrita apskatīt Jaunkundzes pagalam apsarkušās acis, lai gan nepilngadīgos viņi vispār neņem.

ulvs @ 20:11: Cibas Jēzus un [info]antikrists vārdā es atdzīvināšu cibu, rakstot arvien vairāk un vairāk. Es apsolu!

Powered by Sviesta Ciba