|
|
You are viewing the most recent 50 entries 12. Jūnijs 2026kochka @ 00:33: Bērns vērsās pie suņa un suns atbildēja
 Šovakar mazs zēns lūdza atļauju paglaudīt suni. Izskatījās, ka suņa apskaušana viņu ļoti nomierina. Kaut kas skaists šādā starpsugu draudzībā. Tags: sadzīves ainas, suns
11. Jūnijs 2026prtg @ 23:55:
 "Antoninus Liberalis said that Iphigenia was transported to the island of Leuke, where she was wedded to immortalized Achilles under the name Orsilochia." Island of Leuke = острів Зміїний, aka "русский корабль, иди на хуй"
wowow @ 23:31:
"Man ir ideja, kā varētu īstenot dzelzceļa projektu "Rail Baltica" optimāli," norādījis premjerministrs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), kurš savu ideju pagaidām gan nevēlas atklāt, jo to vēl nepieciešams pārrunāt ar speciālistiem.
putnupr @ 23:13:
 Atnāca piepeša atklāsme, un bez jebkada čakara pievienoju go3 dažu minūšu laikā.. Pēc gada kopš iegādājos pieeju. Domāju, ka tizls tv, un piepeši, tiklīdz sākās Pasaules kauss, momentā sapratu.
prtg @ 22:57:
 Les Attitudes Spectrales @Laska Tags: music
prtg @ 22:54:
 "But you see, it's not me, it's not my family In your head, in your head, they are fighting"
black_data @ 20:56:
 Mēs pārsvarā saspringti ņemamies par kaut kādām lietām, ko uzskatām par svarīgām, jo būtu kaut kā stulbi, ja mēs te rosītos ne par ko. Un es nesaku, ka tā ņemšanās ir bezjēdzīga, bet ir vērts vairāk embreisot absurdumu, un mazāk visu aizlāpīt ar "svarīgumu". Soundreku aizlienēju no kāda seriāla. https://www.youtube.com/watch?v=dyUhQlpnKKc
jan09 @ 13:42: dp
 dienas prieks: Вступила в клуб анонимных алкоголиков. Уже третий день бухаю и не знаю, с кем. xxx — А почему после экономического кризиса богатые становятся богаче, а бедные беднее? — Так он ради этого и организовывается. xxx Американская шахматная ассоциация ввела новые правила к шахматам: первыми ходят черные, белым можно ходить только по белым клеткам, черные фигуры бить нельзя. xxx Настроение ужасное: так и хочется сказать кому-нибудь какую-нибудь правду... xxx Первая заповедь перфекциониста- прокрастинатора: "Лучше сделать хорошо, но никогда, чем кое-как и сегодня" xxx Не всем же быть богатыми и успешными, кому то надо быть весёлыми и счастливыми.
sramgni @ 13:29: AtM 2
 Afgoye to Mogadishu 2.
sramgni @ 13:22: thanks
 English (Latvia).
sramgni @ 13:11: atslēgtiies no ikdienas
 Svētki ir lieliska izdevība atslēgties no ikdienas.
sramgni @ 13:02: nenokavē gaļu
 Jāatceras savlaicīgi iemarinēt gaļu pirms Līgosvētkiem. Es vienmēr marinēju ar etiķi, sīpoliem, ķiplokiem, sāli un pipariem.
inese_tk @ 12:22:
 ATDOTS ir pieejams ielūgums divām personām uz China Moses | Latvijas Radio bigbends, šovakar 19.00 Kongresu namā. https://www.latvijaskoncerti.lv/lv/aktualitates/pasakums/china-moses--latvijas-radio-bigbends/3863/enīvan?
de_profundis @ 08:49:
 lūgšana ir tā, kas nodrošina to, ka tu paliec dzīvs laikā, kad pats sevi esi pametis. tāpat arī kristība un vakarēdiens, tā ir, iespējams, visspēcīgākā maģija, kas darbojas arī tad, kad tu savā prātā vairs nespēj sev vēlēt neko labu un lien meklēt piedzīvojumus tumšās vietās
missalise @ 08:08:
 Sapratu, ka man atkal skapī trūkst drēbju svinīgiem pasākumiem. :( Eh, Mosaic, kā man tevis pietrūkst.
eos @ 00:43: Sic transit gloria
 Vakar esot nomiris manas vidusskolas direktors, arī 99.vsk un Natālijas Draudziņas skolas direktors, Pēteris Ševčenko. Viņam varēja būt knapi 65. Arī Raiņa vakarskolas direktors, kas man patika, ir miris. Jau pirms 10 gadiem laikam. Māris Sika, kas bija pirms Pētera Natālijas skolā, par skolu direktoru vairs nestrādā. Viņa vadībā ND skola zaudēja ģimnāzijas statusu. Ar Zālīša skolas direktori man nebija kontakta, biju pārāk mazs, un uzvedība man bija priekšzīmīga 1. - 6. klasē. *** Šobrīd mans paziņa, trombonists, ir kļuvis par mūzikas skolas direktoru. Strādā jau kopš oktobra. Viņš vēl jauns, tikai 50 gadu. Viļakas skolas direktore, ko zinu, arī jauna - tikai 57 gadi. Kas vispār ir jauns direktors? Zem 45? Zem 50? Varētu papētīt.
aborigens @ 00:34:
 Citskovskis kļūst par JKP premjera kandidātu. Kā teica Vorhols, kad viņu sašāva - au, nesmīdiniet mani, man ir sāpīgi.
10. Jūnijs 2026slepkava @ 22:42:
 Jo vecāks palieku, jo vairāk nepateiktu komentāru, un arī paklusēt esmu iemācījies. No otras puses ar vien mazāk cilvēku ar ko gribētos parunāties un dalīties. Šodien pabiju krustēva bērēs un pa ceļam uz notikuma vietu uzzināju, ka krustbērnam ir jānes krusts priekšā visiem, kas piedalās, kad izvada aizgājēju. Pastaigājos ar krustu gana cienīgi, neaizskrēju prom no visiem un arī ar pieri neielikos zemē viņu nēsājot, bet sajūta kā es būtu nokļuvis kaut kādā filmēšanas laukumā, kur man ir jādara pilnīgi neiespējamas lietas, lai izdzīvotu. Kārtējo reizi vienkārši fiziski atrados tajā vietā, bet mentāli dvēsele bija aizceļojusi prom.
inese_tk @ 22:16:
 I think that one of the things that patriarchal religion or the founders of patriarchal religion realized was that there were two ways to control people. One was to cut off and marginalize and demonize sexuality. And Wilhelm Reich, of course, wrote at length about the result of orgasm denial and how he felt that that this kind of patriarchal perversion of natural sexuality was what led to Hitler's Germany and and to the kind of abusive sexuality that that takes over often in patriarchal societies. But the other was to control death, control sex and control death. And, and you now cut off people from their ancestors. And every Indigenous culture has this relationship with the ancestors. They're there watching over you. They're there to try to help you. You have a continuing relationship. And all of a sudden, no, you don't. You have to go see the priest if you want to understand what to do spiritually. You have no direct access. And I think by controlling sexuality and by controlling death, they created this powerful engine for controlling societies and turning them into war machines that that help them to acquire massive wealth and power. And I, I kind of think you're seeing that right now in the world as Christian nationalism has become so powerful in America. And you have, it's just riddled with abusive sexuality and with this, this denial of love. https://open.spotify.com/episode/2m8T2d00VI1gj7gjFOLPPg?si=3200ba3d98a64fc3
wowow @ 18:31:
 neatļauti ğenētiski modificēti tomāti Tags: es lasu ar nepareizu intonāciju
eos @ 14:09: Gandarījums
 Rīt dziednieki. Noteikti prasīšu, kāpēc man aprīli, maiju un nu jau visu jūniju ir tāds bezmiegs. Es gāju gulēt kā parasti, ap 1.00, aizmigu sākumā ap 3.00, tagad jau sanāk aizmigt ap 4.40. Lai spētu funkcionēt, paguļu arī pa dienu 1-3 stundas. Tas nozīmē, ka nakts laikā, kas LV skaitās 23 - 7, es paguļu burtiski 2-3 stundas. Tāpēc ir tik grūti funkcionēt. Turklāt drīz ir saulgrieži. Ap 3.50 ir jau gaišs. Varbūt jādzer daudz melatonīna vakaros, lai kompensētu? *** Gandarījums par to, ko Tu ikdienā dari (strādā, studē, raksti, spēlē spēles, atpūties, mīļo mājiniekus) noteikti ir vajadzīgs. Par maniem stāstiem šajā pavasarī saņēmu daudz uzslavu. Tas ir. No citām skolotājām (skolas darbiniekiem, LU docētājiem) par darbu ar klasi, kurā ir 10 iekļaujamie bērni, arī apbrīna un novērtējums. Datorspēlēs Olden Era (Heroes of Might and Magic sērijas jaunā spēle) un Hearthstone (abas ir stratēģiskās spēlēs, kurās ļoti tiek trenēta algoritmiskā domāšana, varētu droši ieteikt bērniem) arī panākumi ir. Ar atpūtu ir ļoti grūti, taču cenšos reizi nedēļā doties pastaigā pa mežu, noiet vismaz 5 km, būt svaigā gaisā ārpus Rīgas centra. Kad ierodos mājās, visi mājinieki ir priecīgi. Nāk sveicināties, sagaida ar tēju un pusdienām. *** Taču tik un tā ir sajūta, ka gandarījuma varētu būt vairāk. Tā bija daudz vairāk, kad es mācīju privātskolēnus, un pēc katriem 2 mēnešiem es redzēju viņu atzīmes uzlabojamies. Redzēju, ka viņi jūtas drošāk visā, kas saistīts ar matemātiku. Augstskolā gandrīz visi izskatās diezgan noskrējušies. Gan studenti, gan docētāji, pat administrācija. Droši vien man ir jāmaina attieksme. Paralēli strādājot un studējot, no sevis jāgrib mazāk. Jāsamazina sev prasības.
au @ 11:23:
 pēdējo septiņu nedēļu laikā lielāko daļu esmu bijusi prom. trīs nedēļas Venēcijā, tad Romas garās kāzu jubilejas brīvdienas, komandējums Parīzē. pēdējās piecas nedēļas visu laiku esmu drusku slima. klepus, iesnas, sāpīgs kakls. jū neim it. un temperatūra gandrīz visu laiku turas drusku paaugstināta. jāiet pie ārsta. vai arī jāatpūšas tā pavisam. spēka gan ir daudz, svētdien kā aizskrēju, tā noskrēju pusmaratonu diezgan superīgā laikā.
au @ 11:21:
 strādāju uz Alberta ielas un braucu uz darbu ar riteni. vienīgais, ko gribētu, lai gidi nav idioti un savas grupas uz ietvēm drusku savāc kompaktāk. man negribas tūristies dzindzināties virsū, bet viņi stāv, skatās uz augšu, klausās savas austiņas un pilnībā nobloķē ietves. abās pusēs!
watt @ 10:14: Anthropic Fable 5 (Extra effort)
 principā /end thread. nav ko pielikt vai atņemt. w: I would like to try the "explain a joke" experiment with you. ( ... tālāk ... )Tags: ai
jan09 @ 09:00: dg
 degvielas cenas: šodien benzīns - 1,52, dīzelis - 1,74. gandrīz jau pa lēto, tikai +40 kapeikas litrā dārgāk, ne vairs +50 ;)
rkktzd @ 07:46:
 Nēnu tā kopumā visu atzūmojot, teikums "..ai man jāgatavo prezentācija par mīlestību no Berlānas, Lakāna un Fromma pozīcijām" neskan slikti. Vispār ikvienam starpcilvēku attiecību lietotājam ļoti iesaku Ēriha Fromma The Art of Loving
9. Jūnijs 2026kochka @ 21:55: Mazā apaļā bibliotēka Parīzes priekšpilsētā Klamārā
 "Liberāli noskaņoti cilvēki cerēja, ka pēc visu trūkumu novēršanas apkārtējā vidē sabiedrība kļūs labāka; kad visi cilvēki varēs izglītoties un viņiem tiks dotas vienādas iespējas, nabadzība un noziedzība izzudīs. Bet marksisti no jauna ienesa šajā stāstā konflikta un traģēdijas elementus."
Bet tas jau nenozīmē, ka visi mūsdienu lasītprieka un lasītveicināšanas centieni būtu jāuzskata par bezjēdzīgiem, pat ja bieži urda jautājums: no kurienes šī ticība, ka cilvēki kļūs labāki, ja lasīs un mīlēs grāmatas?
No nodarbības paliks prātā japāņu māksliniece Džjunko Nakamura. Viņas ilustrācijas aicina iekšā grāmatā un saka: esi šeit, te ir ļoti nomierinoši, droši un skaisti. Ja viens mirklis ir kā vesels stāsts, laiks paplašinās. Grāmatiņa ir plāna, bet pēc tās aizvēršanas sajūta, ka esi piedzīvojusi veselu rudens dienu. Protams digitalizētajās ilustrācijās šīs noskaņas ir grūtāk tvert.
Interesanti, ka mākslinieces nodarbībās pilnīgu klusumu viegli ievērot ir bērniem, bet pieaugušajiem profesionāļiem tas ir grūtāk. Varbūt tāda ir cilvēku daba, kad viņi "ar savu nebeidzamo steigu rada vairāk trokšņu nekā pasaulei nepieciešams"? Lai gan saka, ka Austrumāzijas kultūrā cilvēki prot cienīt klusumu, ja vien tas nav nedaudz idealizēts priekšstats. "Ja kāds vēro rīta gaismu vai ir iegrimis lūgšanā, japāņu izpratnē ieiet šajā telpā ar skaļu vārdu būtu kā sabradāt ziedu."
Tags: bibliotēka, mazie prieciņi
aborigens @ 09:36:
 Skat, Gobzema saraksts arī klāt. Fun.
8. Jūnijs 2026jan09 @ 22:33: vp
 vakara prieks no FR caur BBC "Run by a company called Le Canon Français (The French Cannon), the banquets are massively attended – €81 (£70) buying you four courses of local gastronomy, all the wine you can drink, and several hours of sing-along camaraderie. But not everyone is cheering. For the radical left party La France Insoumise (LFI - France Unbowed), the banquets have a dark side. LFI says it has evidence of racist chanting, and of immigrant staff being insulted. With pork regularly on the menu, they say the feasts are purposely designed to exclude Muslims and vegetarians." https://www.bbc.co.uk/news/articles/c78q215vyd7o/"Why can't they just leave us alone?"
kovidiots, posting in n_komentari @ 15:35: yes, but
pirmkārt: The name dates to the 14th century. According to toponymist Pierre-Henri Billy,[4] the name was initially "la mare au juin″, which means "the liquid manure pond" in local old French. Like in other toponyms in the area, those words evolved, becoming ultimately "la Mort aux Juifs" with an intermediate form "la mare au Juif" quoted by the local historian Paul Gache.[5] The transformation of "mare" (pond) into "mort" (death) is very frequent in old French toponyms, and "juin" (liquid manure) would have become "juif" (Jew) in two steps, first a denasalization turning "juin" into "jui" and then a graphical change into "juif", which had the same pronunciation in old French.[4] otrkārt, dieviemžēl: In August 2014, the Simon Wiesenthal Center petitioned the French government to change the name,[6] which it claimed translates as "Death to the Jews", a translation rejected in France.[4][7] A similar request had been denied in 1992.[8] Under pressure from the national authorities, however, the municipal council retired the name in January 2015.[9] The area is now split between the nearby hamlets of Les Croisilles and La Dogetterie.
mapet @ 11:57:
 es nekad neesmu meklējis sevi. es pat neesmu zinājis kā. ja es kaut kad esmu bijis tas ir izgaisis aizmiņā.
black_data @ 09:00:
 Trampa ģimenes locekļiem Albānijā ir viens kontraversāls nekustamā īpašuma attīstības projekts. Ja Trampa ģimenei, protams, vispār ir kāds nekontraversāls attīstības projekts. Albānijas gadījumā tas ir mazliet līdzīgs mūsu Riga Waterfront projektam, tikai papildus tam tur vēl ir runa par roņiem, flamingo un pelekāniem. Es saprotu, ka miljardieru apziņas stāvokļi mums ir nesasniedzami - viņiem visiem ir kāds postapokaliptiskais bunkurs ar kaviāra krājumiem simts gadiem. Es nedaudz spēju saprast to mantkārības momentu parastos mirstīgajos, un kaut kādu pārliecību par to, ka labklājība uz citu rēķina ir kaut kāds neizbēgams dabas likums cilvēku sabiedrībā. Ko es nespēju saprast, ir gatavība uzņemties atbildību par neatgriezeniskām pārmaiņām apmaiņā pret mazliet greznāku mājokli un glaunāku auto. Caurmērā cilvēkiem ir izteiktas kaut kādas patriotiskas jūtas, savas tēvzemes skaistuma cildināšana, un cēlas vīzijas par savu pēcteču nākotni, kuri izjutīs dziļu pateicību un cieņu par to, ko tie būs saņēmumši mantojumā. Tai pat laikā tur ir kaut kāda aklums par to, ka visus ūdeņus nav iespējams sasmelt atpakaļ. Bet varbūt es vienkārši pārvērtēju to spēju saredzēt saikni starp savu rīcību un tās sekām, un tur nav nekādas gatavības uzņemties atbildību, tur ir banāls analogs situācijai, kad suns ar maitu zobos mūk no saimnieka, un jūtas kā veiksminieks par savu atradumu, un absolūti to nesaista ar turpmākām vizītēm pie vetārsta, antibiotiku kursu, un caureju nedēļas garumā. Ja pēdējais, tad nu gan radības kronis.
aborigens @ 00:16:
 Noskatījos Bertoluči "Konformistu" (1970) gnidrologam par godu. Normālība, fašisms, dzeja, skaistas sievietes. Pilns komplekts.
7. Jūnijs 2026kochka @ 19:36: Apbrīnoju visus cilvēkus, kas spēj strādāt skolā
 Ļoti skaista vasaras diena. Marija teica, ka vislabākā metode angļu valodas stundās esot debates. Bērni tā aizraujas ar argumentiem, ka nevar vien beigt runāt. Tātad cilvēkam visvairāk gribas runāt tad, ja vajag pārliecinātu kādu vai iebilst pret kaut ko? Vēl aizpildīju Latvijas personības aptauju. Rezultāti nepārsteidza, lai gan nedaudz izbrīnīja augstais rezultāts atklātības skalā, savukārt saticība un dzīvesprieks daudz zemāka nekā domāju. Diez vai pildītu, ja tas nebūtu obligāti, bet vismaz uzzināju, ka interesi par kultūru un mākslu ierindo pie atvērtības pieredzei. Tags: brīvdienas, nieki, testi, vasara
neraate @ 16:14:
 vakar līdz vieniem bijām Ķekavā uz musiqq koncertu, man pie Mākslas darbs reāli asariņa notecēja. pūlis viss tāds mierīgs, lai gan smēķēšanas daudzums atgādināja jaunības dienu koncertus un disenes :D
6. Jūnijs 2026inese_tk @ 22:40: jūnijs
 Yes, That’s When I like my body when I’m in the woods and I forget my body. I forget that arms, that legs, that nose. I forget that waist, that nerve, that skin. And I aspen. I mountain. I river. I stone. I leaf. I path. I flower. I like when I evergreen, current and berry. I like when I mushroom, avalanche, cliff. And everything is yes then, and everything new: wild iris, duff, waterfall, dew. /Rosemerry Wahtola Trommer/ es gribu tā. nav laika. nav laika, nav naudas! Tags: dzeja
jan09 @ 20:05: tn
 tautiskā nolemtība: Tu vari izvilkt cilvēku no Sūnu ciema, bet tu nevari izvilkt Sūnu ciemu no cilvēka. /iepriekšējā LV valdība 3.5 gadus ne sūda nav izdarījusi, bet no jaunās valdības 4 mēnešu laikā gaida visu problēmu atrisinājumu... //Laimes lācim būt!
sweetpotato @ 20:28: #6 Es, rēta, izlikos, ka dzīstu.
Gaidu, kamēr nožūšu pēc tējas dzeršanas un savas otrās dīvaini sanākušās rabarbermaizes ēšanas. Vienmēr kaut ko samainu vai nu receptē, vai izmantoju citu pannu kā šoreiz, un sanāk kas neparedzēts. Tuvu iecerētajam, bet mazliet dīvains. Šodien izcepu plātsmaizi, kam vajadzēja cepties 35x40 cm metāla pannā, 20x20 stikla pannā. "Kāda starpība?" es nodomāju. Pēc vairāk kā stundas (!) man sanāca kūka ar ļoti biezu, dīvaini brūnu biskvītu un superņammīgu, bet biskvīta biezumam mazliet par plānu, sulīgu virspusi. Īsti nekad neizdodas arī noslīpēt tās receptes, jo pēc pāris reizēm (vai biešu pastas mērces gadījumā - uzreiz) apnīk cept vienu un to pašu. Varbūt ir ok pamēģināt, apmierināt ziņkāri un kaut ko jaunu iemācīties. Varbūt vecmāmiņas vecumā man beidzot sanāks ar pirmo piegājienu. Nākamnedēļ gribu pirmo reizi mūžā izvārīt arī vistas vai cita dzīvnieka zupu. Par šo es īpaši raustos, jo zupas šķiet tik sarežģītas - katrai sastāvdaļai ir savs vārīšanās laiks, nekad neesmu vārījusi kaulus, nu, tur daudz var noiet greizi. Labprāt piezvanītu par šo tantei, jo viņa noteikti māk pēc vecmāmiņas receptes izvārīt lielisku zupu, bet mazliet bail. Neesmu uzturējusi labu kontaktu ar nevienu, kurš nav tieši blakus, un par to ir kauns. Un tad "zvanu tikai tad, kad kaut ko vajag". Viņiem varētu likties, ka man ir vienalga, bet vienkārši nav pieticis spēka. Vai arī tas ir tikai attaisnojums. Nezinu. Draudzene (un internets) teica, ka buljons varētu palīdzēt veseļoties un iedot vajadzīgo, bet vienu pašu buljonu es toč nedzeršu, lai arī cik veselīgs tas nebūtu. Ar sevi ilgi diskutēju arī par sporta zāles abonementu. Lai arī daudz slimoju un pa vidu ir tikai dažas "veselās" dienas, man ir aizdomas, ka kaut cik regulāri jogas vai citi atslābinošie, stiprinošie treniņi arī varētu palīdzēt. Mazāk stresa, sastinguma, veselīga slodze. Bet tās finansiālās saistības mani baida, ņemot vērā, ka man nav ne jausmas, kas notiks ar darba lietām. Vakar koncertā gan uz vienu brīdi izdevās atkal pieslēgties sajūtai, ka es dzīvoju tajā pašā pasaulē, kurā citi. Ka arī es visu varu. Varu saņemties, varu izdarīt, esmu pietiekama. Tas, kā dzīvā mūzika uz brīdi noslauka prātā iebrauktās sliedes un ļauj pievienoties pavisam citai, tīrai, spēcīgai pasaulei, ir tik maģiski! Iešu uz koncertiem vēl. Varbūt tai tantei, kas aiz mums tualetes rindā runāja par "mūzikas terapiju" bija taisnība. Love will tear us apart. Music will put us back together.
missalise @ 19:46:
 Izrādās, kā tagad nav iespējams pasutīt, lai piegadā alu uzreiz uz mājām, jāgaida sešas stundas. Tā nu vienas alus bundžaa vietā es tagad esmu iztrejtarējusi puspudeli mājas aveņu vīna, ko nopirku Bīriņos. Tā kā es nedzeru īpaši bieži, jūtos viegli noreibusi. Čatā ar brāļiem pateicu, kā esmu ar mieru esošajam izraisītajām piemineklim, lai tikai tas būtu uzlikts. Bet viens brālis grib papildus rotājumus, otrs grib vispār pārtaisīt. Kaut viņi par mūsu dzīvo mammu rūpētos tikpat cītīgi kā par to pieminekli. Bet nevienu nevar izglābt, ja viņs negrib tapt izglābts. Tāpēc mammai, visticamāk, tā arī nāksies dzīvot bez siltā ūdens turpmāk. Ja viņa visas savas vēlmes izsaka tikai divatā ar mani, tad nu tā ir viņas izvēle.
eos @ 13:20: Iracionāls stress eksāmenu dēļ
 Ja tā padomā, manas bailes nenokārtot kādu eksāmenu ir tiešām iracionālas. Mana rutīna pirms eksāmena ir sākt mācīties 4-6 dienas pirms tā pa 4h dienā. Sāku studēt 2009. gadā Liepājā lat/eng skolotājos. Tad man bija bail nenolikt eksāmenus, jo es uzskatīju, ka valodas ir mana vājā puse, jo latviešu valodā man bija 12.klasē 6. Rezultāts - eksāmenos dabūju caurmērā 7-9, bija 5 fonētikā. 2011.gadā turpināju lat skolotāju studijas Rīgā. Tādas bailes sesijā, ka psihiatre man izrakstīja trankvilizatorus. Es drebēju, man bija auksti sviedri, trauksme milzīga. Rezultāts - 8 literatūras teorijā, 7-9 pārējos priekšmetos. 2015. gadā studēju matemātikas skolotājos. Bija grūti, jo sāpēja galva un bija invaliditāte. Taču programmēšanas eksāmenā tomēr daudz ko uzrakstīju un biju sekmīgs. Nācās aiziet no studijām 2.grupas invaliditātes dēļ. 2019.gadā Klasiskajos filologos laikam stresa bija vismazāk, jo eksāmenos ļāva izmantot vārdnīcas. Galvenais bija zināt sengrieķu un latīņu valodu gramatiku, ko bija jāzina no galvas. Bija bail par sengrieķu valodu, taču eksāmenā un semestrī dabūju 8. 2020. gadā turpināju studijas mat. skolotājos. Bija Covid laiks un studijas bija attālināti. Bija lielas problēmas ar miegu. Eksāmenus nokārtoju sekmīgi. No 2021. - 2023. gadam nestudēju. 2024. gadā turpināju studijas mat. skolotājos. Analītiskās geometrijas eksāmens šķita grūts, dabūju 4. Arī grafu teorijā - bija pirms tam tāds bezmiegs un stress, ka eksāmenā biju samācījies teoriju, taču galva nestrādāja, lai atrisinātu uzdevumus. Dabūju 4. 2025. un 2026. gadā divus kursus apguvu pie RV1Ģ skolotājas un augstskolas docētājas Marutas Avotiņas. Viņai ir prasības, jo mums (topošajiem skolotājiem) ir jābūt zinošākiem par RV1Ģ skolēniem, lai mēs paši varētu strādāt ģimnāzijās. Pirmajā kursā eksāmenā dabūju 6 vai 7, šonedēļ eksāmenā dabūju 5. Kaut nebiju gulējis piecas naktis normāli. *** Lūk, tāda vēsture šajā dzīvē. Vai no tās ir racionāls pamats baidīties par eksāmeniem tā, ka sirdī dur fiziski? Ne, taču! Skolu pabeidzu ar 10 angļu valodā, 8 matemātikā, 8 latviešu literatūrā, 6 latviešu valodā. CE attiecīgi 92%, 86% un 85%, ja pareizi atceros. *** Ne reizi, 13 gadus studējot, neesmu nenokārtojis eksāmenus. Taču bailes neatstājas. Tiešām plānoju aiziet pie psihiatra par šo parunāt.
jim @ 12:23:
 "What I keep coming back to: saying "I need help" directly is an act of care toward the other person. It means trusting them enough to be legible. It means not making someone work to find the request. Clarity can be warm. Not making someone guess is its own form of respect." (uziets reditā)
inese_tk @ 11:13: maijs/jūnijs
 pagājšnedēļsnogal Rucka - sestdien bija igauņu un latviešu kopdziedāšanas darbnīca - piedalījāmies mēs, 4 Līgas un igaunietes no Väike Hellero un vēl daži cilvēki. bija ritīgi kruti un interesanti. bija vairākas dziesmas ar praktiski identiskām melodijām, ko dziedam gan mēs, gan igauņi. tekstuālie konteksti arī līdzīgi. igaunietes siltas un sirsnīgas. es tiešām labi pavadīju laiku. svētdien bija rezidences work in progress koncis. es neesmu baigā kokles fane, bet tā jau jauki un nebija arī baigi pastalaini. man bija sastāstīts, ka Laima Jansone esot baigi augstprātīga, bet viņa vispār nav. bija ļoti patīkami sastrādāties. sestdienas vakarā aizvedām igaunietes uz Dun Malā. man vidēji. Čavarta perkusīvie brīnumi forši, bet nepatīk kā Aisma dzied (tāda nazāla rīdzinieku maniere, galīgi nav tautas balss). turpinu iet uz džimu. tauku mazāk nepaliek, svars pieaug (noteikti aug baigie musīši, hehe), bet vismaz drānas nepaliek šaurākas. platākas arī nē. kolēģe dod ļoti daudzveidīgus uzdevumus - gan cilājam hanteles, gan intervāltreniņi, gan kkas no kalistēnikas, gan kardio. vispār šajā vecumā pārtraukt pīpēt ir tricky, jo smēķēšana paātrina vielmaiņu par kādiem 7-10 pročiem (jeb nokūpina apm 200 kalorijas dienā). es, pārtraucot, pat nesāku bindžītot, bet tauks tomēr uzauga drusku. foršs jūnija vakara apvidus. zirdziņš enerģisks un hot. satikām resnu varavīksni. daudz stirnas. un āpsi. jāju gar labībslauku, nevarēju saprast, ko zirgs ausās. pamanīju, ka labībslaukā viļņojas svītriņa, sekoju tai līdz uz celiņa, mums tieši priekšā, izlīda āpsis. ar Kaļiņinu biju uz Kaļiņina jaunatklāto izstādi. man ļoti patika, īpaši tāpēc, ka ar ekskursiju/stāstījumu. dzīvesbiedrs pieķērās brūzītim/brīnumu istabai/darbnīcai. iznesa visu no turienes, nojauca veco plītiņu. cerams pietiks enerģijas un iedvesmas iekārtoties atpakaļ un izvētīt visu iznesto (citādi mums nebūs kur likt malku). K komentēja, ka tas ir kā uzkāpt šīs saimniecības everestā. vakardienas lietus satriecis pie zemes pojenes. un kartupeļi pa vienu dienu izauguši 2x garāki. NEZĀLES ARĪ! vēl viena kolēģe uzrakstīja atlūgumu. nav laika, nav naudas. rīt jālido uz Briseli
missalise @ 00:38:
 Šodien vienkārši atguvu enerģiju vienatnē. Pamazām atgriežos pati savā ādā. Pēc nedēļas vecākajai brāļa meitai izlaidums devītajā klasē- kā skrien laiks. Diez, ko tagad dāvina uz izlaidumu? Es biju domājusi aploksni ar naudu un skaistu kartīti. Bet varbūt tomēr vēl papildus arī kādu grāmtu? Bet tas tajā gadījumā, ja tikšu no darba, viņai izlaidums piektdienā desmitos. Agrāk taču izlaidumi bija sestdienās, kopš kura laika tos rīko darba dienās? Tāpat tās eglītes ar obligāto vecāku piedalīšanos darba laikā? Kurš strādājošais vecāks vispār uz tādām tiek?
5. Jūnijs 2026putnupr @ 16:10:
 Kāds es palīgs lauku darbos - kamēr citi stāda uz lauka arbūzus, kartupeļus, cūku pupas, es guļu auto. Līst lietus, un es neticu arbūziem.
au @ 11:33:
 nu re, beidzot ko ieciboju, un tad visas sarunas tikai par puķēm
psihs @ 11:12: analīzes
 pēdējās dienās 1+0 bullet esmu pazaudējis ~140 punktus
sweetpotato @ 09:07: #5
9.08 Pamodos agri, jo vakar uzrakstīju tikai vienu no pieciem tekstiem. Smadzenes vienkārši atteicās strādāt tālāk. Bet rīta un termiņu iespaidā, šķiet, diezgan labi uzrakstījās vēl divi, kas tagad gaida apstiprinājumu. Lai nosvinētu, ēdu vakar uztaisīto ļoti rabarberīgo un mazliet rūgteno drumstalu kūku ar saldējumu un ķiršu tēju. Domāju par to, kā zāļu apjomā, kuras šobrīd dzeru, vispār var pateikt, kas ir simptomi un kas - blakusparādības. Tagad laikam atceros, kāpēc atmetu zāles iepriekšējo reizi. Šķiet, ka arī līdz galam neuzticos ārstiem, jo tik bieži ir bijis kaut kas nepateikts, līdz galam nenoskaidrots vai pat ignorēts, ka neesmu droša, vai viņi tiešām pievērš uzmanību. Esmu sākusi pati ļoti aktīvi komunicēt, jautāt un atgādināt par simptomiem, un arī tad manī ieklausās katrs ceturtais ārsts. Es ļoti cienu profesiju, bet, šķiet, arī redzu, ko tai nodara tā milzīgā slodze un atbildība, kas ārstiem ir jāpanes. Suns gultā saritinājies kliņģerī šņāc un nemaz negaida, ka kaut kur tik agri viņu vedīšu. Šķiet, šodien jau bija divās čuru pastaigās, lai gan es tajā agrā rīta reibumā īsti pat nepiefiksēju, ka un cik reizes izvedu viņu ārā. Vakar vakarā viņam ļoti smuki sanāca nokomunicēt, ka viņam vajag tieši ārā, nevis ēst. Parasti viņš sāk man ļoti entuziastiski uzbāzties, kašņāties un laizīt muti, kad viņam vajag vienu no diviem. Tad es pajautāju "tev gribas ēst" vai "tev gribas ārā", mēģinot provizoriski pirmo jautāt to, kurš man liekas ticamāks. Ja viņš atbildot vēl vairāk satrakojas un sāk griezties ap savu asi, es zinu, ka vajag. Bet ko darīt, ja pasaki vienu, tad otru, un ir ļoti līdzīgas intensitātes reakcija? Virtuve ir pa kreisi, bet ārdurvis pa labi. Vakar es nostājos durvīs un prasīju viņam parādīt virzienu. Un viņš ļoti smuki arī parādīja, lai gan ir rīma un mani pārsteidza, ka, pat ja viņam vajag čurāt, viņš neizmanto iespēju vispirms padiedelēt ēdienu. Mana suņu mātes sirds par šo bija ļoti lepna. Gaidu, kad klients apstiprinās ierakstu, lai varu to ielikt kanālos. Ja tagad aiziešu gulēt, tas būs pusdienlaika ieraksts. Varbūt tas arī ir OK. Bet vispār arī rīta klusums ir ļoti jauks.
kochka @ 01:16: Pasaule un es
 "Tverdams miesīgi, taustāmi ikkatru minūti, pieņemu nelaimi un nelūdzu Dievu, lai laiž man to garām, jo kādēļ lai viņš man to aiztaupītu, ja citiem neaiztaupa?" Česlavs Milošs Poētiskais stāvoklis Mūzika: Joy Division - Passover
Tags: kaut kādi izvilkumi
4. Jūnijs 2026neraate @ 22:41:
 vīram bija dz.d. un es visus aizvedu uz kaķu kafejnīcu Vecrīgā. Napoleons un šokolādes kūka ļoti garšīga, kakao ar maršmeloviem un kapučīno arī. desmit kaķi bija uz vietas gandrīz visi, interjers smuks, galerijas daļa vietām apšaubāmas kvalitātes, bet man patika arī bezgaumība, jo nu.. kaķi (kas dala mana mīļākā dzīvnieka godu ar govīm). vienā mirklī administratore visa tāda atskrēja paprasīt kas saplēsts, izrādās jaunākais pievedums - Messy ik pa laikam kaut ko saplēš/nogāž. viņš arī bezkaunīgi līda šķīvī vienai sievietei un gribēja ēst kūku. nu tā, ka iekāpa šķīvī, ko viņa jau glābjot no kaķa turēja rokā un tēmēja uz tortīti :D un lauzās wc kopā ar viesiem un esot viss tāds saviesīgi sēdējis uz izlietnes kamēr vīrs čurāja.lol
Powered by Sviesta Ciba
|