LorDRameX

Draugi

You are viewing the most recent 50 entries

23. Aprīlis 2017

watt @ 11:05: Money velocity tik samazinās un samazinās...



Tags:
zivs @ 11:34: ne naudas, ne antidepresantu. vismaz aizvēršos uz kādu laiku.

santech @ 12:01: Gultā ar Edvardu (finest blended)
Plkst. vēl nav 12, bet jau savestas atlikušās mantas, izkurināta krāsns, pāris reizes pabrokastots un iekapāts. Varētu iet ārā, bet tur tikai izskatās smuki. Jo ir vējš. Es laikam nespētu dzīvot Liepājā.
Tad ko? Jāpievēršas literatūrai. Jo gaming kaste un vispār nekas daudz nav izpakots un vēl negribas. Jo arī datorgalds. Par kuru ir sajūta, ka tā virsmas kāju systēma tix izkurināta un vietā pieliktas 4 metāla kājas.
Vēl par sajūtām - jūtos kā izmantotājs. Bet tas varbūt ir lielisks iemesls satikt foršos draudziņus. Un šis iemesls ir par iemeslu nākamajam iemeslam. #kodiens
Oh, jau 12

black_data @ 11:40: Par eklēriem
Raksts par jaunu "eklērnīcu" Rīgā. Kas tur liels? Vairāk kā septiņdesmit komentāri, lūk kas tur liels. Aha, dziedātāju tauta.

http://www.db.lv/mazais-bizness/ekleru-bums-riga-462225

neraate @ 11:27: biju vakar uz Peldošajiem-ceļojošajiem I. ļoti patika.

neraate @ 10:58: tas NAV taisnīgi: viņš a) nekad nav bijis pie higiēnista; b) viņš nekad nav diegojis zobus, bet aplikums un zobakmens ir MAN! ar visu zobu higiēnu (nu labi, vienu reizi pāris gados un tomēr), diegošanu (katru reizi kad atceros) un zobu tīrīšanu 2+ reizes dienā (rīti, vakari, iziešanas no mājas. ja neskaita grūsnības toksikozi kad es vienkārši cerēju, ka man tie zobi nesapūs, jo tīrīt vnk nebija iespējams)

virginia_rabbit @ 10:33: cloudbabies on skyhorsies

Tags:
chimera @ 10:13: kura d... dāma vilka manu jaku, ejot ārā pīpēt? izņēmu no nabaklaba garderobes, lai konstatētu, ka tā ir pievilkusies ar dūmiem un vecvecmāmiņas cienīgām smacējošām smaržām.

dooora @ 09:42: i did it high way
homeōapmāts

punkts @ 08:33: pāri kalniem stāv ateja radio šņabis.

uz to brīdi, kad mēs bijām naratīvā sapinuši savus degunradžus, mēs nepievērsām uzmanību viņu izcelsmei jebšubištabiš kā jau noraizējies sainis, lai viņam nebūtu smilšu, es uz sava statīva biju saskatījis ērgļa pilienus, viņa acīgo rasas podu mērinstrumentos bija atdalījušās divas urīna tvertnes no visa šī augstuma plēsušas gaisu un uzlidojot akvamarīnam uz degungala bija patērējušas visu iespējamo precizitāti, bet par to nesūdzējās, jo papīrs cietušo goda vietās bija tik vienlīdzīgs manam nelabumam, ka es ar tīru gaisu nāsīs ienācu ateijā un saplacināju rausi.

uz kodolštābiņa sienām bija revidenta atstātās spiedogu pēdas un pēdu spiedīgās grēdas aiz sabiles bija sagulušas, jo kaut kāds sarkanais kaimiņš aiz pārkaitētas dzelzs bija savu līgavu sagriezis trijstūros un taujāja pēc revolucionārā cara, kuram bija zābaki, bet nebija maka, ko tajos ievīstīt kā slieku trenerim būtu bijis kaut kas sakāms par sviedriem. un arī nepateica neko, jo runas vārsti bija viņu padarījuši par ruporu pie raudu mūra un pie moru kolonizatoru forta sienām manas melnā kuba tvertnes kā virpulī sagrieza visu maharadžu un viņš ar savu paltraku svītu izklupa princim pie kājām ar amonija pinceti pieskārās smilšu graudam un raudāja, jo tas viņam bija pavēlējis kalpot sātanam, bet visas dienas un rītus un vakarus bez nakts maiņas viņš bija gozējis sava prāta pīgožņus jēkaba tēva spalvās un tagad vēl tikai atģidies par saviem bittorentiem tas ir bitkoiniem ko bija nokopējis un trādirīdoja apkārt kā neaizskaramo cia un ceo tātad cia satika savu brāļadēlu ceo un viņi bija brežņevi bez jautājumiem. un viņš tiem pateicās par lēkšgumiju, kurai nebija nekā cita kā tikai ciešanu un viegļa neizpratnes virpuļa par kailo gliemi aiz kura palika sliede uz silīcijskābi tiešā mērķējumā lidoja cepumu raķete un sasita podiņu par amalju un sniega cilvēku un par resno rezignatoru ar siļķu čemodānu portfolē pa manu montparnasē un sēdi klusi kamēr zem zemes strādā cilvēku mazulis rieš krogus un spiedz sandales es redzu tavu indi tā ir montgomerija papē tā ir no manis pa labi un tu esi krēmkrāsas puve, ja jau tā tas bija jānosauc nekonkretizētā laipnības festifālā karnevālā ar ak vai un vai man dieniņ tur taču trupe nāk pa pakalnu un tai pa gaitu maisās marle ar okeju.

un no vienas manas neatlāgotās atmosfēras beroties pēc vārdiem būtu varbūt kaut kādu bleku izvēmis no savas pazoles un es viņam pievērsu uzmanību uzmanības nepievērstajam pastarim kurš ar fēnu bija sev nodrošinājis nemainīgu iztiku simtu desmit erio mēnesī plus tur īre un komunālie par kuriem maksāja nezin kas un viņš sēdēja savā šīfera krēslā un spokoja ārā pa logu savu segas valni un tad arī pienācu prusaku vasara un izdzina viņu uz tīras baltas lapas un viņš ieraudzīja sevi dieva acīm, kuras karājās eglē un teica krā krā nu gan tev nav kur sprukt, tu man esi rokā, lai gan metaforiski tas izskatījās tā, ka viņš ielika kabatā sviesta batonu un kad nāca krievu tanki ielika kabatā roku un tur bija pilns ar untumiem un viņš sauca nost ar fašistiem un nost ar šlipsēm un pēcpušu slaucītāji saausieties mēs tūlīt ieiesim jaunā orbītā un pēc mums paliks daudz kauna, kurš sacietēs un radīs paradīzes drupas nākamajām paaudzēm.

spisok_korablei @ 06:59: Domājot par visu šo tā saukto Pavasari, prātā nāk vienīgi tas nabaga nelaimīgais tēls sarkanajā kapučjakā no seriāla South Park, kurš katrā sērijā ņēma nelabu galu.

"Oh my God, they killed Kenny!!" tā vien gribas iesaukties, paskatoties pa logu.

daria @ 18:55: eņņņņņņņ
Bērniņš naktīs skatās man acīs un smaida, un sten, ja mēģinu nolikt gulēt, bet pa dienu mierīgi izvelk 4 stundas. Bet arī tikai nedēļas nogalēs, kad es nevaru līdzi pagulēt un/vai atpūsties pie Coursera algoritmu kursa.

Tags:
iive @ 03:27: Jūtu lielu mīlestību, un iznīcinošās bailes ir atkāpušās. Ļoti gribētu, lai šādā virzienā izdotos arī turpināt.
Šī bija visai izniekota diena, bet es beidzot izgulējos, un kad pēc izgulēšanās aizvilkos uz krogu, kur sēdēja vīrs, arī tas bija jauki. Kamēr es gulēju, vīrs bija uzcepis cepeti, to tad notiesājām pēc atnākšanas no kroga kopā ar marinētām dzeltenejām sēnēm (alksnenēm?), tomātiem un saulespuķu sēklu dīgstiem (nebeidzu jūsmot par šo produktu, kas apvieno saulespuķu sēklu atkarībizraisošo garšu un salāta svaigumu).

zivs @ 02:25: Tad nu, aizvakar biju izgājis pastaigāties, jo ciemos bija atnākušas vājprātīgās mammas draudzenes (lai nepazemotu sevi, neko vairāk par viņām nestāstīšu).
Aizgāju uz vienu no Rīgas kabatiņām, kuru biju jau noskatījis Google Maps. Tuvumā Tornītim, ne uz to, ko pārdesmit ierakstus senāk aprakstīju, bet ģeogrāfiski ļoti tuvu.
Tā bija burvīga diena. Es paņēmu dzērienus, un viņu līdzi.







mani īpaši uzrunā ēkas, slejamies daudzstāvu, tukšā vietā. varbūt tāpēc man tik ļoti patīk Michael Sowa





aiz šis mājas google maps ir pārtijs. ir knapi beigusies ziema, un pārtija nebija, bet mani neizteikti pasveicināja cilvēks, nākam no šīs mājas puses.










Plaza tur bija tik īpaša, cauri pagalmiem. Jocīgi kontrastaina, strīpota.


visu dienu es biju Mana Kafeijnīca varā, un vizuāli, es jutos šādi.


izeja no tripa. Jelgavas iela.

rindra @ 00:32: Mani Sveicina Viirietis Brillees








Tags: , ,
sakaarnis @ 01:54: Četras stundas pa mežiem, purviem, vientuļiem ceļiem un mazliet pa pilsētu. Rēķināju, ka to varēju atļauties regulāri tikai kaut kad 2015. gada laikā. Pēc tam kopmītnes ar režīmu, tad Rīga, arī joprojām, bet šajās brīvdienās esmu izlauzies ārpus tās.
Ievēroju, ka it kā esmu atradinājies no iešanas tumsā, bet varbūt tā ir tikai tāda neiroze, ka kaut kas noteikti ir mainījies. Kaut gan kāds tur brīnums..
Nē, līdz galam es neesmu vēl pieradis būt rīdzinieks, un tāds varbūt pat negribu kļūt. Lai gan drīzāk ir tā, ka par tādu nekad nekļūšu, jo neesmu tur ne dzimis, ne audzis.
_

Cilvēku bāšanās tālāk par to, ko jau dabūjuši, liekas pretīga, var jau būt, ka es tiem šķitu nelaipns, lai domā, ko grib. Es tikai izpildīju savu svarīgu pienākumu, un viss. Tā kundzīte gan šķita kaut kur tā kā redzēta.
_

Elektrovilciena vadu sanēšana, zuzināšana, sisināšana vējā.

maigs @ 00:53: nu nezinu, nezinu
kopš izņēma hormonālo stienīti no rokas:

1) kaķis sācis mest spalvu, lops tāds
2) biežāk ciemojas "skaldi un valdi" noskaņojums, līdz ar to gribas brūķēt muti.

rindra @ 23:31: Weapons of Math Destruction


Weapons of Math Destruction: How Big Data Increases Inequality and Threatens Democracy
by
Cathy O'Neil

droshi vien ir laba, bet man nav laika to izlasiit.

Tachu

noklausiities sho podcastu par to nebija slikti (Podcast No.545)





Tags: ,
gnidrologs @ 01:09: KEK

maigs @ 00:07: man jaunā mīļākā grupa ir Elder Island.
baigi forši, jo viņi iesildīs Glass Animals pēc divi nedēļi
izdaļāju drauģeļiem biļetes ziemassvētkos kā dāvanas.
vispār jau forši tādas ziemassvētku dāvanas, kas aktualizējas vēlāk (maijā, būsim precīzi)
laikam es arī gribētu tādus draugus kā es, kuri dāvina nevis sūdu, bet pie-dzīvojumus

zivs @ 00:42: sevi piespiedīšu kaut ko darīt, uzliekot Umbrella



santech @ 00:28: Sēžu uz trahtas malas, šķirstu instogramu, jūtu, kā ir ļoti silti no krāsns puses un ļoti vēsi no logu puses. Un tad tā skaņa. Krāsns tā nav, uz ielas arī ne. Mļe! Paika! Pupiņas kastrolī omulīgi burbuļo.
Arch Enemy Time is black smuks meldiņš. Un tas blūtūz pīkstulis kārtējo reizi atgādina, ka nav tas sliktākais modelis. Basu, protams, nav. Bet priekš sava izmēra skaņas jauda un kvalitāte ir ļoti paciešama. Ar visu manu skepsi pret bezsabvūferu systēmām.

Gaisa temperatūra iekštelpā drīz būs jau 12C. Pečkas tuvumā jau ir tīri silti. Salīdzinoši. Par daudz jau.

zivs @ 00:17: es mirstu joprojām. labi, ir vīns - vismaz mazāk sāpīgi fiziski.

man sāp (arī), jo esmu prom no tevis.

saldumi @ 00:12: Man ir tik daudz neuzrakstītu cibas ierakstu.

2daces @ 00:12: Limbo this and limbo that
You were this and you were that

santech @ 00:04: Nu vot, gandrīz aizmirsu, ko gribēju teikt, kamēr uzliku telefonā firefox. Jā.
To, ka sainteresēja, diez kam es tagad eamu jaunais kaimiņš - kādiem nebūt cibiņiem vai kaut kādiem narkomāniem.

22. Aprīlis 2017

santech @ 23:42: Izskatās, ka esmu iemācījies pareizi iekurt šito pečku. Tagad omulīgi rūc. Cik nu var būt omulīgi istabā ar 10C gaisa temperatūru. Bet palīgā nāk sers Edvards. Tagad tik jāuzstellē mūziciņa un jāsāk gatavot miga. Ak jā - un ēst.

edzinsh @ 23:24: Reizēm psihopātiskā nedēļā to vien vajag kā vienkārši beidzot aiziet uz "Peldošajiem - ceļojošajiem" (1.).
Jūtos nedaudz atsvaidzināts.

Mūzika: Leonard Bernstein -- "I Am So Easily Assimilated"
zin @ 22:34: toties vakar mēs ar kolēģi aizdevāmies iečekot "biznesa pusdienas" vietā ar kosaukumu KukBuk (Pulkveža Brieža 11)
jāsaka, im impressed.
par 5, 6 vai 7 eur attiecīgi var dabūt 1, 2 vai 3 ēdienus. + maize un ūdens.
interesantus un labi pagatavotus ēdienus. restorānīgus un normālā izmērā :)

Tags:
usne @ 22:55: Vakar ar F aizstaigājām caur torņkalnu uz bērnu slimnīcu. Ar USG viss bija kārtībā, bet neirologs nesimetrijai tomēr piesējās un tagad mums jāturpina strādāt pie simetrijas un jātrenē plecu josla. Tā atbild par roku aktivitāti.
F ir labs ceļabiedrs. Ratos guļ un pie dakteriem uzvedas mierīgi. Niķojas tikai ar mani, kad grib ēst.
Atpakaļceļā iegājām aprunāties Torņkalna privātajā vidusskolā. Sajūta par B un izglītību palika cerīgāka. Pa šo laiku esmu noformulējusi savu viedokli par Brīvzemniekiem, lai gan Torņkalna direktore teica, ka tā esot laba skola, ar labām sekmēm un visi gribot tajā tikt, savukārt es gan esmu dzirdējsi tikai pretējo. Iespējams es vispār neticu un neatbalstu esošo skolu sistēmu un tieši tāpēc man ir tik grūti nopamatot B skolas apmeklēšanu.
Šodiena, savukārt, ir ļoti dīvaina diena, ar iekritienu miegā, no kura mani uzrāva mammas zvans un furni kurjers, kurš nemācēja atrast adresi un savaldīt savu vainas apziņu par kavēšanu un apmaldīšanos ar pārmešanu (ko nolasīju kā uzbrukumu pusmiegā) ka neceļu telefonu, bet es tai laikā biju pacēlusi mammai. Pēc visas tās ambrāžas smadzenes šķita izšķīdušas pa visu dzīvokli un uznāca fizisks vājums, tā it kā pamata zem manis nebūtu. Vajadzēja divas vai pat trīs stundas lai atgūtos. F arī visu dienu tāds čīkstīgs.
Tas pārtrauktā miega efekts šodien atstāja biedējošu sajūtu.
Lai gan vēl no rīta, dzerot rīta kafiju virtuvē, veroties logā, domāju, ka jūtos laimīga un ka pēdējos mēnešos tā ir bieži sastopama sajūta.

indulgence @ 23:07: Čārlzs Džeimss Neipjers
Pirms laika, lasot "Rīgas laiks", aizķēra Arta Sveces citāts:

"kad tradīcija tiek apšaubīta, ar atsaukšanos uz pagātni nepietiek. Loģikā ir pat iedots vārds argumentācijas kļūdai, kad mūsdienu uzskatus vai prakses mēģina pamatot ar tradīciju. To sauc (diezgan neinteresanti) par "atsaukšanās uz tradīciju" kļūdu jeb argumentum ad antiquitatem, kas būtībā ir ad populum kļūdas paveids, proti, runa ir par argumentu, ka izteikums ir patiess tāpēc, ka vairums cilvēku to uzskata par patiesu. To, ka šāds pamatojums nav drošs, var viegli un daudzveidīgi nodemonstrēt. Šoreiz atsaukšos tikai uz pastāstu par 19. gadsimta Britu armijas virspavēlnieku Indijā Čārlzu Džeimsu Neipjeru. Pie viņa esot vērsušies vietējie iedzīvotāji, prasot atļaut satī rituālu, kas paredzēja mirušā vīrieša sievas labprātīgu sadedzināšanos uz vīra bēru sārta. Neipjers it kā esot atbildējis: "Jūs sakāt, ka satī ir jūsu paraža. Labi, bet arī mums ir savas paražas, un viena no tām ir pakārt cilvēkus, kuri sadedzina sievietes dzīvas."

Nezin kāpēc jau cik nedēļas ik pa brīdim šo atceros ar nemierīgu prātu, un nekādi nesapratu, kāpēc tas man neliek mieru. Nu neliek un viss, nespēju atstāt aiz muguras, kā lielāko daļu no dzīvē dzirdētā, redzētā vai lasītā. Nupat, izpūšot vakara dūmu, sapratu, kas man tajā uztrauc!

Šis arguments interesants divējādi. Pirmkārt, tas klasiski raksturo koloniālo domāšanu. 19. gadsimtā Lielbritānijā bija nežēlīgākie krimināllikumi visā pasaulē – starp citu, uz Austrāliju sūtīja nevis slepkavniekus un ļaundarus, bet tos, kas vai nu bulciņu nozaguši, vai nav laikā renti lendlordam samaksājuši, jo burlakas tika pakārti daudz nedomājot, – un te redzam liecību t.s. kolektīvās atbildības ieviešanai. Proti, iedzimtie lūdza atļauju sievietei pašsadedzināties - viņas brīva izvēle, - savukārt koloniālo varas iestāžu pārstāvis pauž, ka ja sieviete to izdarīs, viņas tuviniekus un kaimiņus sodīs ar nāvi. Pie tam šos laudis, kuri personīgi ar notiekošo nav saistīti, sodīs pēc aizjūras valsts likumiem. Kaut kur manīts, vai ne? Otrkārt, esmu pēdējā laikā atsaukšanos tieši uz šo Neipjera izteikumu sastapis krievvalodīgajā blogosfērā, autotiem pamatojot Krievijas impērijas un tās mantinieces PSRS koloniālpolitiku "nacionālajās nomalēs". T.i. arī mūsdienās koloniālais pasaules skatījums tiek uztverts caur šādu prizmu, svētā pārliecībā par savu taisnību.

Jo interesantāk šķiet, kāpēc tieši šo vēsturisko piemēru izmanto Svece savā kultūrtrēģeriskajā esejā. Apzināti, vai neapzināti? Aizdomājos arī par to, vai atsevišķas postmodernisma laikmetā radušās jaunās ētikas nostādnes nepārstāv klasisko koloniālās domāšanas paradigmu – nest tumšajiem un atpalikušajiem iezemiešiem gaismu, no malas, – realizējot to pašu kolektīvo sodu (konkrētajā gadījumā, atrod vienu personu, kas dresē dzīvnieku vardarbīgi, un nevis vēršas pret vardarbību, bet pret dresūru kā tādu)? Varbūt tāpēc konservatīvāk noskaņotajā sabiedrības daļā ir vērojama netīksme pret daudziem jaunievedumiem ētikas sfērā – ne tāpēc, ka jaunievedumi kā tādi būtu slikti, bet tāpēc, ka tās nāk no "neipjeriem"?

Tags: , ,
scorpse @ 22:27: Take That For Data
Ja neskaita virsrakstu, tad pagaidām no visiem šī gada NBA play-off tribīnēs redzētajiem uzrakstiem man vislabāk patīk "Houston, we have a Westbrook."
Man nepatīk, ka MVP piešķirs pavisam pēc beigām, jo tad par daudz vērtēs izslēgšanas spēļu sniegumu. Tam ir domāts play-off MVP. Un man ļoti patīk, kad MVP iedod underdogam. Ne šogad, protams, bet doma kā tāda.
Dveins Veids kādos divos teikumos pēcspēles konferencē sešas reizes pateica You know, bet Als Horfords - septiņas reizes, bet trīsreiz vairāk teikumos.
Vecais Aizeija Tomass nav mūsu Aizeijas tēvs, uzzinu pēdējā.

#TakeThatForData ir meme, kas radās pēc Grizliju trenera niknā, niknā ranta pēc zaudējuma Spuriem. Viņš ļoti tieši pateica, ka tiesneši nesvilpj sodus Lenardam un vispār izturas pret viņu un un general pret Popa komandu kā pret zvaigznēm, nu, sargā viņus, ļauj spēlēt agresīvāk utt. Visi to zina - tā tas bieži notiek, īpaši, teiksim, ar Džeimsu, bet neviens un nekad ūberpolitkorektajā NBA to skaļi nesaka. Un, ja to pasaka pēc šāda zaudējuma, tas izskatās nevis pēc uzdrošināšanās, bet pēc sore loser.

zivs @ 22:34: kur man visi ieraksti, kad sakopojis prātu, tos mēginu izlasīt?

coletya @ 22:20: https://www.bookdepository.com/live
Mans nedēļas atradums.
Grāmatas, ko nevarēju atrast bibliotēkā atradu šeitan.
Uz katru grāmatu ietaupīts ap astoņām eirām.
Cerēsim, ka atnāks labā kvalitātē :)))
Let the reading continue

Mūzika: Philip Glass — Koyaanisqatsi
vilibaldis @ 22:16: Darbs
Ā,ā ā! Atnāca atbilde, Londona tomēr izskatās cerīga! Nu labi, viskaut kas vēl jāpielabo, bet ir dialogs un tas jau nozīmē daudz.

au @ 21:58: un šodien bija neaizmirstams tvīda brauciens ar sauli, lietu, krusu, sniegu un brīžiem milzīgu pretvēju. labi, ka zem tvīdīgā bija arī "normāls apģērbs", resp. - merīno vilnas maigi sildošie pieskārieni.

saikne_neochin @ 21:53: daudz. ļoti daudz visa kā. un sen nejusti baisma apjausma par naudu.
kaukā jau izšūpos to laivu pa vilnīšiem.
airi, jāmācās turēt lietā.

au @ 21:39: kamēr jūs pa bāriem, es dzeru vīniņu un meklēju mašīnu. un mani ļoti iepriecināja šāds teikums kāda auto izplatītāja internetbukletā:

"Pateicoties 60:40 dalītiem aizmugurējiem sēdekļiem, kurus iespējams nolocīt ar vienu pieskārienu,
jums vairs nav jāizvēlas starp draugiem vai lietām."


nav jāizvēlas starp draugiem vai lietām. starp draugiem vai lietām - kurš viņiem šito raksta, ko?

hedera @ 21:04: We will all be judged by the courage of our heart.

_re_ @ 20:00: labā ziņa - var droši sēdēt zemē. ne tik - sniegā, ledū, krusā un lietū.

_raagas @ 19:19: rāgas #31 - Radhika Mohan Maitra [22.10.2016]


Sārodists Radhika Mohan Maitra (1917–1981) no Shahjahanpur gharānas.

klausīties/vilkt


rāgliste:

basant mukhari
todi
desh
bageshree
devgiri bilawal

papildinfō )

Garastāvoklis:: lietus
Mūzika: Radhika Mohan Maitra - rāga bageshree
Tags: , , , , , , ,
neesmusuns @ 18:24: spēlēju kendīkrešu. vairākas reizes jau esmu izdzēsusi, bet vienmēr kaut kā uzinstalējas atpakaļ.
cik interesanti pamanīt, kā tas kendīkreš apēd laiku. tu neizkusties no vietas, bet pēkšņi stunda ir pazudusi.

bet es uzinstalēju arī headspace, trenēšu mcmindfulness.

ar tām aplikācijām iet kā pa kalniem!

mazaa_maasa @ 17:45: 735. Tukša loze
Jau kādu laiku nepamet domas, ka no manis nav nekādas jēgas un labuma nevienam - ne draugiem, ne dzimtai, ne sabiedrībai kopumā. It kā jau nekas īpašs - ne jau es vienīgā tāda, bet žēl to apzināties un turpināt tērēt resursus, kuru jau tā ir maz pasaulē. Var vienīgi cerēt, ka kādreiz izdarīšu kko tādu, lai justos, ka dzīve ir attaisnota.

Pirms kāda laika atrisināju savu mājās-nav-laika-spēlēt-PS; tagad apmēram stundu dienā spēlēju Lunar SSS autobusos ceļā uz un no laboratorijas, universitātes un mājām. Ak, bērnības atmiņas un mūsdienu tehnoloģijas!

Kamēr daži zinātni skaļi ar vārdiem atbalsta uz ielām, tikmēr citi to dara klusu ar rokām laboratorijās. Kā pareizāk?

prtg @ 17:56: Skaidrs, ka mūsdienās restorāns bez manipulācijām ar škidru slāpekli ir tikai "kaut kāds tur" restorāns.

krii @ 17:42: Baisajā, barbariskajā Irānā kādai musulmaņu apspiestai sieviņai tomēr izdevies dabūt darbiņu nelielā kantorītī. Labi, ka vīrs nav piekāvis un aizliedzis.
http://theiranproject.com/blog/2017/04/22/ipf-2017-held-76-foreign-intl-firms-attendance/

coletya @ 16:17:

Esmu piemirsusi redzēt/dzirdēt/sajust/saost skaisto, vienkāršo.
Vienmēr tik kaut kur skriet, kaut ko darīt.


Mūzika: Robin Wright-Penn — Gently As She Goes
Tags:
coletya @ 16:10: Pamēģināju apvienot airēšanu ar pole dancing.
Nu nevar. Vienmēr muskuļi saguruši, sāp.
Ja pagājušo gadu airēšanā bija motivācija uz tām divām sacensībām, tad šogad viss noplok.
Vakar bija jāizvēlas, trennēsies uz pasaules čempionātu vai tikai for fun trenniņam.
Par cik sabeidzu celi un esmu par mazu (čikses ir 30kg lielākas par mani,
tādad jaudīgākas izspiest lai vai cik man to muskuļu nebūtu), nākas izvēlēties parastos trennņus.
Man tāāā patīk sacensības. Bet 5x nedēļā + pole? Nebūs.
Negribas atteikties ne no viena, ne otra.
Airēšana - ūdens, svaigs gaiss, nodarbināts viss ķermenis, forši cilvēki.
Pole - stiepšanās, tehnika, tuvu mājām, interesanti, katru reizi jaunas kustības.
Lielā mērā teiksim tā, labākā formā neesmu bijusi.

Mūzika: Play & Win - Only
Tags: ,
roncijs @ 15:19: pusgada laikā nolauzti zobrati gan stacionārajam, gan rokas blenderim.

mikserēts saldējuma kokteilis, kāpēc ne.

mazeltov @ 13:51: Es skatījos to Malcolm in the Middle līdz četriem rītā.
Būt pieaugušam - tas ir lieliski!

krii @ 14:20: Nākamsestdien jābūt brāļameitas kāzās. Manā mūžā ir bijuši vairāki kāzu periodi. Pirmais bija agrīnajos padsmit, kad precējās brālis, brālēns un citi radu jaunieši, apmēram desmit gadus vecāki par mani. Tajās mana konstantā funkcija bija "jaunā līgava", resp., skuķis, kam pēc līgavas mičošanas pārliek plīvuru.
Tad bija brīdis ap 25, kad īsā laikā cits pēc cita precējās daži tuvākie draugi jaunības trakumā. Nebija nekādu uzdevumu, bija jautri.

Nākamais cēliens - ap 35 gadiem, kad precējās nobriedušākie draugi un paziņas - kurš pirmo, kurš n-to reizi. Tās bija burvīgas, gaumīgas miniatūras cermonijas bez ākstībām un viesiem, kurās es parakstījos kā lieciniece un pēc tam izdzēru jaunā pāra uzsaukto šampanieti.

Tagad beidzot esmu nodzīvojusies līdz radu babuļa kārtai. Kleita jāpērk. Ne no tumšsarkana brokāta, ne no zila krimplēna negribas.

Powered by Sviesta Ciba