LorDRameX

Draugi

You are viewing the most recent 50 entries

22. Jūlijs 2017

sintetika @ 18:59: nav pat vēl 12 naktī, kad jau esmu gandrīz pamodusies ! juhū

huinja @ 18:44: Hello fren


methodrone @ 16:09: gribas uzsaakt ko totaali jaunu un radikaalu, bet es domaaju, vai vispaar uz kaut ko taadu esmu speejiiga. jo man vairs nav izmisuma. bail teereet naudu kaut kam nelietderiigam = ko veelas sirds, bet pretiigi domaat par kaut kaa lietderiiga dariishanu. varbuut labaak neuzsaakt neko un vienkaarshi kraat naudu nekam

varbuut vieniigais praatiigais ko iespeeju, ir izlasiit daudz graamatu un vinjas patureet savaa galvaskausaa. aizvadiit dienas tiirot maaju un lasot graamatas, tiirot maaju un lasot graamatas, tiirot maaju un lasot graamatas

tiirot maaju un lasot graamatas


*

shodien maajaas, no vannasistabas kaapjot augshaa uz istabu, man uznaaca speeja patstaaviibas sajuuta. taadaa noziimee, ka jebkaada saistiiba kaada man jebkad bijusi ar cilveekiem ir beigusies vientuljaa tagadnes briidii. esmu tikai es un buushu tikai es. kameer cilveeki no manis var njemt ko tiem vajag, kameer vinji var mani apbizhot, kameer vinji var par mani nelikties ne zinis, kameer vinji var par mani intereseeties, tas viss apokopojot rezulteejas vientuljaa tagadnee. esmu tikai es sheit iekshaa sevii, visi cilveeki, kas ir staigaajushi apkaart manai sirdij, vai nu no taas atnjemot vai pieliekot, vinji tur nekad nav iekljuvushi iekshaa, jo tas taa jau arii nemaz nevar notikt. jo esmu tikai es un buushu tikai es. cik beediigi, cik viegli. un tagad es izdomaaju taa - manii iekshaa ir totaals klusums, un ar to klusumu ir tik viegli dariit lietas, tik viegli ljaut emocijaam izspeeleeties, bet neaizsniegt manu ieksheejo, sveeto, kluso tukshumu. emocijas, juus spindzeles, juus liekules, juus hieenas, juus voblas, juus muljkjes, juus piishlji. es pret tevi juutos pilniigi briivi arii tad kad nejuutos, jo es zinu, ka visam, visam, visam un visam seko vientuljsh tagadnes briidis, kuraa esmu tikai es.

lavendera @ 17:51: Veločekpoints ir gandrīz tas pats kas wasgij puzles, tikai dzīvajā.
Organizatoriem ir talants jauki paķircināt dalībniekus, iedodot uzdevumus, kur nav vis tik vienkārši "aizgāju, ieraudzīju, nobildēju". Tur ir vai nu "aizgāju, visu izskatīju, bet neiedomājos palūkoties uz to no krūmiem" vai "aizgāju, skatījos tieši virsū, bet tā arī neieraudzīju, ka tas ir tas", vai "skaidri zinu, ka esmu to objektu redzējis nez cik reižu, vien neatceros, kur, bet te piecas reizes nostaigāju cieši garām un neattapos pagriezt galvu".
Un vēl ir varen labi draudzēties ar vizuālistiem, kas, saņēmuši kolāžu, atceras ne tikai "tur bija kaut kāds akmens, kaut kāds gadskaitlis un kaut kāda varde", bet "tur bija bumbierveidīgs pelēks akmens ar dzeltenu virsu, metālā slīpi izkalts gadskaitlis 1899 ovālā ielokā un ar saules stariem virs tā un uz kreiso pusi lecoša oranža varde ar lillā acīm un rokassomu ķepiņā". Nu kaut kā tā. Un arī vidē meklē "uzraksts paramparam ar sarkaniem burtiem uz brūna fona, helveticā" nevis "uzraksts paramparam".
Nez, ir kādi vizuālisma iemaņu treniņi? Ja neskaita zīmēšanu un gleznošanu, protams.

sintetika @ 17:43: nobijos no sava spēka

nulle @ 17:30: Viens jau ir nobeigts,
nākamais tiek sasteigts.

Tags:
zirka @ 17:22: viss
alles
tas ir beidzies
nupat pabeidzām špaktelēt to, ko zigis vairs nepaguva - sāku desmitos no rīta, pabeidzām nupat
palicis kaut cik vēl izmazgāt šito visu un sastumdīt vietās, bet jau parādās kaut kādas dzīvojamās platības aprises

tagad ar skubu nomainīt trubu vannas istabā, piesist riģipsi priekšnama sienai, bet to pēc tam
tagad pat nezinu ko, šampi mēs dzērām jau vakar

Tags:
huinja @ 17:15:

bozena @ 16:58: Līžele vakar bija iesniegt dokumentus mācībām the Augstskolā (jā, tur jāiesniedz klātienē pašam). Liels bija viņas izbrīns un WTF, ka gandrīz visi citi pretendenti bija ieradušies ar mammām, tētiem vai pat omīti.
(Kad es sniedzu savus dokumentus, mammas bija tikai dažiem, līdz ar to varam spriest, ka ģimenrs saites kļuvušas ciešākas.)
Vajadzēja arī sniegt ziņas par vecākiem, pret ko skaļi protestēja kāds apmēram 30 gadus vecs studētgribētājs.

mindbound @ 16:28:

Runājot par lietām, kas nav zinātne, izskatās, ka LZA vajadzētu sākt domāt par rudens talku. Vai nu iepriekš nebiju pievērsis tik daudz uzmanības, vai arī pēdējā laikā ar vismaz formāli cienījamo un relevanto institūciju saistītās drazas apjoms ir jūtami pieaudzis.

(Source)



Garastāvoklis:: awake
Mūzika: Theatre Of Tragedy - Assembly: Universal Race
Tags: , , , ,
_re_ @ 10:41: jūs, bērniņi, nenāciet uz bezmaksas koncertiem, pat ja tie ir Ewert and the Two Dragons, piemēram. tik daudz piedzērušos un visu laiku skaļi runājošus cilvēkus pāris metrus no skatuves neesmu redzējusi ne salacgrīvā, ne ratniekos.

udensroze @ 14:20: Un tagad man savās mājās ir vārāmā sāls. Pirmo reizi mūžā. Ar cerību uz daudziem ugunskura ēdieniem, arī ziemā!

kakjux @ 11:49: jaunas sajūtas dzīvē vienmēr liek apdomāt, kas tieši tu pats esi. kāds tu esi. ko tu gribi. un visādu tādu huiņu. liekas, ka nupat jau pietiks man.

vakar satiku Elen. bijām ar MP un Helen uz comedy. I had a better time than what I expected. nē nu, ok, Elen ir lieliska sieviete, par to nebija šaubu. vispār, tiešām negribu par to pārāk daudz domāt. gribu viņu satikt svētdien atkal.

tas ir, ja mūsu darbi ļaus.

Garastāvoklis:: pedžaira
Mūzika: teļikā līķi
Tags: , , , ,
virginia_rabbit @ 13:51: Ingmār, varbūt vari atsūtīt man uz istabu spiegu ar picas gabalu?

Tags: ,
inese_tk @ 12:57: jūlijs
mēs tipa braucām uz Depeche Mode koncertu Kijevā, bet spilgtākais, kas man no šī brauciena uz mūžu mūžiem paliks atmiņā ir mirklis starp Baltkrievijas un Ukrainas robežu agrā trešdienas rītā. pēc 3h čakara uz BEL robežas (neliels robežpunktiņš pie Slavečnas, nevis tradicionālais, kas ir uz Gomeļas štrāses) tikām palaisti pāri. gaidījām, ka tūlīt būs Ukrainas postenis, bet tā vietā mēs apmēram 16 km braucām slalomu pa šauru, līkumainu un neticami bedrainu (lielas, dziļas, asrobainām malām) ceļu. lēnām svīda gaisma, vietām starp kokiem un krūmiem plivinājās spokaini miglas plīvuri. patiesībā spokaina bija nevis migla, bet koki - sarkani, sausi un nedzīvi spoku koki, miris un sastindzis mežs. kad pēc ~16 km iebraucām Vistupoviču robežkontroles punktā, mašīnai bija jāizbrauc cauri skalošanas iekārtai.
Putna lidojumā starp Vistupovičiem un Pripeti ir krietni mazāk nekā 100 km.

p.s. skaidrības labad, jāpiebilst, ka ne viss mežs tur bija tāds, tikai vietām. bet arī dzīvie koki neizskatījās pārāk veselīgi.

Tags: ,
missalise @ 12:57: Ceļu remonta dēļ stāvējām baigā sastrēgumā. Bet nebija tik ļauni, jo es vēl joprojām esmu miegaina. Man no savas mašīnas uzsmaidīja un pamāja maza meitenīte, es pamāju pretī. Un kādā citā automašīnā es pamanīju, kā sieviete uzliek savu roku uz vīrieša rokas un ar pašiem pirkstu galiem to paglauda. :)

avralavral @ 12:53: No sarunām:

- A kā jūs izcenojat savus tos pakalpojumus?
- Nu, skatāmies arī pēc sejām. Piemēram, mums bija vieni, kas mūs ar Katju nosauca par "meitenēm", nu "mums tur meitenes tekstus lapai raksta", viņiem pie rēķina beigās plus trīsdesmit procenti klāt.
- O, labs.

- Ir tādi latviešu mēdiji, piemēram, Satori arī ir bijis, kam ir tendence pilnīgā beztēmā saukt cilvēku tautību. Piemēram, "latviešu dzejnieks Kārlis Vērdiņš" tur to un to... "Latviešu rakstniece Inga Ābele".
- Jā.
- Ir kaut kādi konteksti, kur cilvēka etniskā piederība ir svarīga, tāpēc vajag to pieminēt un nosaukt, bet ne jau automātā, jebkur, kur tiek..
- Nu, latvieši vienkārši neapzinās šito. Pirms tu nepateici, es vispār par to nebiju padomājusi. Bet es tev piekrītu. Vispār varētu pajautāt, ko nozīmē "latviešu dzejnieks". Māte un tēvs dzejniekam ir latvieši? Dzīvo Latvijā? Raksta latviešu valodā? Vienkārši mums, latviešiem, gribās, lai mums ir kaut kādi savi dzejnieki, tāpēc mēs viņiem...
- Jā.
- Nu tur varbūt arī ir tā, ka pateikt vienkārši par cilvēku "dzejnieks" liekas kaut kā par pliku pateikts, gribās kādu apzīmētāju klāt...
- Jā.
- Un, piemēram, ja tev ir jāraksta tā preses relīze un tu sāc tur kaut ko murgot klāt, "romantiskais dzejnieks", "postmodernais dzejnieks", jūti, ka iebrauksi vēl dziļākās auzās kā ar to "latvieti"...
- Jā.

- Es izlasīju tajā žurnālā to interviju ar Martinu Balluhu...
- Aha. Nu?
- Nu, vispār tas čalis, kas viņu tur intervē...
- Viņu neintervē "kaut kāds čalis"! Nu come on! Viņu intervē Arnis Rītups. Rītups ir Latvijā viens no bezmaz diviem cilvēkiem, kas vispār spēj analītiski...
- Nu labi, labi. Okej.
- "Kaut kāds čalis", bļaģ!

bozena @ 12:03: Atbraucu vakar ar pēdējo vilcienu pēc darba dzertiņa un pārēšanās apreibusi un miegaina. Mūsu Murmuļciemā izkāpa tikai pieci naktdzīvnieki ieskaitot mani un klusi izplūda tumsā kur nu kurais. Liepas smaržoja, ka vai elpu ņem ciet, it kā kaut kur būtu apgāzta milzīga liepu šampūna pudele. Koki tā nevar smaržot. Pa ceļam uz mājām nesatiku nevienu, pat ne ezi.
Šodien ilgi guļu, ilgi ēdu.
Man jau sen šķiet, ka te apkārtē dzīvo kāds mazs, bet jaudīgs plēsējs, cauna vai čupakabra. Dažreiz rīta pusē jumtā dzird skrienam mazus solīšus, papus saka, ka tās būs vārnas vai žagatas bet soļi izlausās četrkājaini, un tad vakarrīt es atradu pie taciņas nogalinātu nelielu ezi. Upurim bija pārgrauzta rīkle.

virginia_rabbit @ 12:13: katru dienu sanāk atteikt kādu inčīgu raksta/recenzijas piedāvājumu, jo iešu darbā, un labajiem laikiem ir beigas.

Tags:
roncijs @ 11:29: kursh gads tagad ir? dzelzsceljsh ir paardevis visus pasazhieru vagonus? ar tuukstots cilveekiem chetros vagonos. reizi stundaa.

vacatio @ 11:06: Lavendera kādu laiciņu atpakaļ cibā uzdeva jautājumu, kaut ko apmēram no sērijas " ja tev 20 gadus atpakaļ būtu bijis šis dienas prāts, ko tu sev teiktu?"
Toreiz neko neiekomentēju, bet atbilde man pašai priekš sevis nesen atnāca, bezgala banāla - "atslābsti un izbaudi. Jo pienāks diena, kad rokās būs apkakājies zīdainis, no tualetes bļaus otrs (nezīdainis) - "mam, es pakakāju!", no virtuves skanēs - "kas šodien vakariņās?" un telefonā džinkstēs ziņas.

Tikai nepārprotiet - dzīve ar kakājošiem bērniem un izsalkušu dzīvesbiedru ir brīnišķīga, vienkārši tas bija tik stulbi savus brīvos gadus ciest bailēs, ka tā nekad nebūs, tā vietā, lai tos izbaudītu.

Tags: ,
lennay @ 10:34: Draudzene aicina līdzi uz tikšanos ar kaut kādu vecīti, kuru psihoterapeiti ķipa pielūdz - īsti nesapratu, bet kaut kas uz to pusi - galu galā mēs dzeram vīnu vai tekilu, vai kas nu pa rokai un bezmērķīgi triecam, nevis apspriežam Jungu vai kā citādi runājam par darbiem. "Baigi jau nu mani interesē tavs aicinājums un sirdslieta," es viņai saku. Viņa māj ar galvu, un turpina ar īsu vecīša aprakstu. Protams, ka iešu. Jāapskatās tak, kāpēc psihoterapeiti pielūdz Dr. Robertu.

iguaana @ 10:27: nu rīko te visāus vegānfestus, dzejas festus, bet varbūt kāds varētu uzrīkot nesmēķētāju festivālu? vai vnk maukt pa purnu visiem, kas neievēro elementāru ''pieklājību'''? nu wtf, cilvēkiem tiešām nepietiek prāta- ir bars cilvēku, kuri klausās koncertu, vairums nesmēķē, un tas ar ļuļķi mutē, nevis paiet malā, bet malā paiet visi citi apkārt. tas , protams, ir brīnišķīgi sevi tik ļoti mīlēt, bet es ar savu topošo sīko vēderā īpaši nevēlos to visu ostīt.

methodrone @ 08:20: aizkaitinaati liet sevii kafiju, nedomaajot par sekaam

santech @ 10:12: Tas ir tik dīvaini - staigāt pa mitekli, kurā nekas nemētājas pa grīdu. Ok, vēl mazliet mētājas, bet 99%, ka temporary. Viss pārējais, kas ir uz grīdas, ir sabīdīts pa malām. Pa vidu plašums tukšums, ka pilnīgi ir kur uzdejot, ja ir randiņš. Ja ir randiņš.. Bet ne man ir laika randiņiem, ne randiņiem ir laika priekš manis.

Atvaļinājumi ir tie dzīves posmi, kad guli līdz pusdienlaikam darbienās, bet celies deviņos brīvdienās. Bet gulēt aiziet laicīgi tāpat nav iespējams. Kā es šodienu izvilkšu, es nezinu. Mazmiega delīrijs nē bet kaut kas jau tas būs. Galvenais nedomāt sūdu un nedomāt par sūdu.

Telefonu vakar tā arī nepiešķīlu. Gribēju kā labāk, bet kā jau vienmēr - sanāca kā jau vienmēr. Uzliks dajebkādu androīdu, ka tikai uzliekas, un izmantos citiem diy projektiem, bet ne telefonsarunām. Priekš tām man tagad ir smuks podziņtelefons.

Gribu uzrakstīt par fallout larpu beidzot. Tā smuki, nu kā parasti, kā cibā raksta. Vakar vakarā vairs nebija iekšās pie kompa sēdēt, bet no planšetes negribējās. Vispār tekstus rakstīt uz mehāniskiem taustiņiem ir duadz patīkamāk.
Ak jā - mehāniskie taustiņi. Mani geimeru vannābiji var iet ieskrieties.

Ok, pietix. Jātaisās ārā, šodien piedīvojums. Nevar vienīgi izdomāt vai ņemt abas kameras. Būs staipīšanās. Bet kad tad es vēl

Mūzika: Collide - Chaotic (Shades of Red mix)
vilibaldis @ 10:06: sasodītā auss turpina nelāgi sāpēt... stipri negribās ārsta meklēt, es jau tur šogad biju.

spisok_korablei @ 09:02: Tā paiet vēl viena vasara. Tev ir tā viena fotogrāfija, kura tev patīk vislabāk no visām, jo tu tajā esi kāds cits. Tu tajā drīzāk esi tas putns, tā spārna iemītā taka.
Ik rītu tu pieej pie loga un atklāj ik reizi ko citu, kas atkal ir uzziedējis. Bet tu nemaz neesi to zinājis. Beigās tas tevi vairs jau pat neizbrīna. Pāri glāzes malām līst piens.
Pēcpusdien tu tiecies ar stikla pūtēju, kurš sakās zinām visu par lauskām. Tu noskaiti viņam savu mīļāko haiku, kurā ir kaut kas par laiku. Un lūdz, lai viņš neatskatās.
Kad pienāk vakars, tu pieķer sevi pamazām kļūstam par sapni, kurā ir vēls un kurā tev vēl ir jāpaspēj ieziemot rozes.
Naktis ir citas. Tad tev uz krūtīm apguļas kaķis. “Varbūt starp tevi un mani nav atšķirības,” tu viņam saki. “Varbūt tu murrā man cauri.”
No rīta radio ziņo par miglu un sliktāku redzamību.
Tu pārskaiti atbilžu ganāmpulku.
Trūkst tieši vienas.

zivs @ 07:17: G šo nelasa.
Viņa ir reāli stulba, - angleni nerubī, mūzika pie kājas, vispār neko nerubī, tikai kā padomju savienību. Ļoti mīl, es viņu drusku arī, bet es nevaru dzīvot ar tik briesmīgu cilvēku. (jāpiebilst, ka kruta beibe, bet ko nu vairs)
Man vajag Grimes. Slims invalīds sasapņojies. Pis dirst.
Ar šo laikam es noslēdzu visu. Nu lai jau, nekā te nav bijis un nebūs. Čau.

Tāpat es domāšu par naist;em , par tuvāk zinājamām. Riebjos. Loģisks noslēgums būtu nobeigties, bet man netik vien kā nav dūšas, man šķiet es iegūtu milzīgus mīnus punktus. Tāpēc turpināšu klausīties Grimes, zaķpastala.

simamura @ 07:02: vījīgais sievietes ķermenis
ir man
dziedāja baušķenieks
*
ko ko tur iemainīja pret krellēm
visu Dienvidameriku
madonna tu anglijas karaliene
*
Čomskis ANO -
īsti vīri
ļauj viņai teikt runu
jo nav žēl
*
tad latviešu valodā ienāca sieviete
šis precīzais vārds
*
ir brīži
kad jūtos atgriezies mājās
skaistā dzīvniece
*
tur kur vīrieši
nēsā maku
tur mazohisti
*
droši droši
derēs abiem

zivs @ 04:51: Ak Dievs, kāpēc es tik bieži iedomājos, ka gribētu būt gejs?
Naistes, fakinās naistes, ka nevar pat uz ielas iziet, lai nejuktu prātā.
(ko jūs, ne jau pisties man gribās, bet sieviete katrā viņas kustībā, katrs apģērba gabals ko viņa valkā, fak, milimetri)

te nu ir rezumē: es vnk dievinu visu sievišķo. mana līdzsabiedrība pastāvīgi ir bijušas naistes - visādi vecumi, whatever - naistes rullē manu pasauli. patiesi. kāds bulšits, cilvēks laikam ir pamatīgi piedzēries.

Piedzēries vai nē: naistītes, es jūs dievinu. Visa pasaule puikas acīs ir vērta tikai dēļ naistēm.

Kad sāka skanēt God is an Astronaut, saprotu, ka matu šķipsnas, rīta gaisma pāri sejas pusei. Fuck off, es jūs mīlu.

zivs @ 03:40: Tad nu tā: no mūzikas skaņām man visi gultņi rotē. Vnk ieslēdziet k-ko piemērotu un jūs redzēsiet elektriskos impulsus manās acīs.
Es godavārds esmu pārpratums. Ja tik ļoti mīlu mūziku, kāpēc man nav muzikālās dotības. (Nav, nu vnk nav - klavieres, ģitāra - truls neveiklums, nekas neskan) Par dzirdi nezinu, es atpazīstu visu no pirmajiem akordiem.

Nē nu labi, man īpaši ārzemēs ir teikuši, ka es kapitāli zīmēju, bet es neesmu to attīstījis. LMA neskaitās - tā bija vieta, kur gāju aizbēgt no G, sameklēt atbilstošu naisti un ar pamatojumu krist bohēmā. Vizuālā māksla mani maz interesē (tik traki jau ar nav - pirmajā kursā biju īpaši centīgs, un uz amfetamīna bāzes taisīju darbus uz 10. tomēr "diploms viņam nav kabatā" - augstskolu es tā arī nepabeidzu (tā notiek, kad mācības mēģina savienot ar alkoholismu, vienas personas uzņēmuma vadīšanu un bērna piedzimšanu)), mūzika gan.

az @ 00:43: man nekad nav bijis tik labu draugu. mums bija pēdējās kopējās vakariņas pirms visi paklīst kur kurais. so loving and so filling.

all you can ever lose in only an idea about yourself. you only lose ideas. you always keep yourself.

santech @ 01:42: 3 sekundes Backspaec pogas n viss kārtībā. Rīt jauna diena.

heishy @ 00:45: Sienāzis
..Un pēkšņi saprata, cik tas ir vareni - kliegt debesīs. Nekas labāks nemaz nevar būt.
" es pēkšņi esmu tukšs, it kā viss, kas manī bija, būtu aizlidojis. Paliku tikai es , tukšs, un man ir labi."
Man ir labi. Man ir traki labi.
Smaržo pēc vasaras. Jau pa īstam.

prtg @ 00:39: Ezeri
Pink Elephant

Tags:
pinjons @ 00:28: Contratiempo (2016)

Kopš savlaik noskatījos "El cuerpo", man par spāņu detektīvtrilleriem ir atzinīgs viedoklis. Un ja vēl tā ir filma, kuras režisors arī ir Oriol Paulo un  kurā arī vienu no galvenajām lomām spēlē José Coronado, tad tas ir Iemesls šo filmu noskatīties. Un filma tiešām nelika vilties - līdzīgi, kā "El cuerpo" arī šeit ir lieliska aktierspēle, spēcīgi savērpta detektīvintriga un skatītājs, pat saprotot, ka viņu taisās aptīt ap pirkstu, vienalga filmas finālā paliek ar atkārušos žokli.

kini @ 00:23: .
jauks rakstiņš. The most important quality? Relational self-awareness. kkā saistītā tēma un vārds, kas stāv galvā, ir 'meta-emotions'. Meta-emotions are how you feel about your feelings. interesants koncepts. 

Tags: , ,
prtg @ 00:24: Nie yin niang AKA The Assassin (2015)

Tags:
zeme @ 00:17: epileptic drumming

zin @ 00:05: 5dienas vakars ar jūtūbi
Guys Grocery Games un Hot Ones - First We Feast
kinda lonely but not boooorrring
vai zinat kādus labi kūkingšovus, kurus derētu ievērtēt?

pie viena- es protams saprotu, sponsori un whatnot. bet, ja runa ir par kulinārajiem šoviem, tie noteikti tikai iegūtu, ar visām slēptajām reklāmām, ja random cilvēki varētu tos skatīties internetos.
reklamē tak to pārvadātāju, vai virtuves kombainu, vai veikalu, vai superrestorānu, sava raidījuma ietvaros. bet dod man iespēju to noskatīties bez nepieciešamības pirkt televīziju. (laikam jau šoreiz televīzija kā sponsors ir lielākā problēma..) Kurp tad dodas tas digitālis laikmets!? vislielākā sāpe kontekstā ir par Sirmā virtuvi. ja nu pēkšņi kādam pa kluso ir kādas sērijas, es tās pieņemtu ar sajūsmas saucieniem (wink wink)

21. Jūlijs 2017

roncijs @ 23:59: pāris dienas vnk darījām puiku lietas (badmintons dārzā, volejs, kārtis, monopols, moka ar pienu un brokastu pārslām, katalonijas karoga pacelšana pludmalē), joprojām jūtos garīgi pacilāts.

quizer @ 23:53: es esmu pārdevies

tethys_ @ 23:49: Vientulība
Tā ir tāda palaistuve. Pinas ar visiem periodiski pēc kārtas. Tie, kas saka, ka ar viņu nav salaiduši, ir vēl lielākas kuces nekā tie, kas atzīstas.
Tā nu ir, tā nu ir.
Man šķiet, ka senāk bija vieglāk. Cilvēki mēdza noslēgt draudzību, mēdza saderināties. Tagad ļaunākais, kas var būt, ir būt uzbāzīgam un iedomāties par daudz. Un jā, tas ir ļaunākais. Tas ir pats ļaunākais. Es nekad neko tādu negribu piedzīvot.
Tad nu es salaižu ar mūsu visu mauku.

saccharomyces @ 23:43: šovakar izlasīju beidzot "the handmaid's tale" un man kļuva reāli bail

quizer @ 23:40:
Картинки по запросу chesterfield cigarettes


qgmr101 @ 23:42: stvētdiena bērnīgi mierīgā
Svētdien man platā diena, visu dienu būšu ar dēlu, plāns ir būt kkur ārpus mājām, ar auto un pēc tam Mangaļsalā/Bolderājā/pie jūras/mežā vai kaut kā tamlīdzīgi. Ja freidlistē (arī tajā interesantākajā, paplašinātajā) ir kaut kā līdzīgi vai kā, un ir idejas par vietām kur būt kaut kā tā, kā aprakstīts, ārpus pilsētas mierīgi dabā vai pilsētā jauki un mierīgi, un wanna join, tad piesakies. Mazajam 2,5 gadi. Ir arī tāds dīgstošs plāns ietupināt atvasi velokrēsliņā un pabraukties tādā veidā, bet nu tas ir ar prioritāti Nr. 2. Līdz jūrai šādā veidā par tālu (it īpaši atpakaļ). No trešās puses, Mazcenu tīreļa purva taka arī kādu laiku nav apmeklēta. Man jau tagad patīk šī svētdiena!

Garastāvoklis:: determined
Mūzika: Casiotone for the Painfully Alone - Lesley Gore On The T.A.M
Tags: , ,
aborigens @ 23:28: Noklausīta saruna:
-Madagaskara ir valsts, kurā dzīvo pingvīni.
-Mazāk multenes vajag skatīties!

qgmr101 @ 22:42: kasiotonis priekš sāpīgi vientuļajiem
Casiotone for the Painfully Alone - Lesley Gore On The T.A.M.I. Show - YouTube

kurš vispār ir izdomājis šos iedalījumus? tu taču mierīgi vari justies 75% sabiedrisks, ģimenisks un laimīgs un mīlēts un 25% vientuļš sāpīgi viens

If you don’t at least occasionally contradict yourself, your position isn't nearly complex enough.
— Terence McKenna

Garastāvoklis:: happy
Tags: , , , , ,
zum @ 21:05: Šodien bija brīvdiena, bet aizbraucu drusku pastrādāt. Cik labi, ka ir darbs!

f_g @ 21:19: grrrrr
Kur mans Megrē???
Sagatavojos lieliskam kino vakaram, bet..skuju!

Tags:
Powered by Sviesta Ciba