Aizgāju mājās, un cieši nopētīju savus piecmetrīgos ceriņkokus. Izliekās, maitas.
Tags: tidbiti
Tags: dance, mūzika, sofi tukker
https://www.protests.eu/lv/news/buk
Lasīju un nezināju smieties vai raudāt. Neviena vārda par reālu problēmas risinājumu, viņi šķiet to vienkārši nezina. Kas tas ir - izglītības vaina? Smadzeņu skalošanas rezultāts?
Mākslas darbi ir viena no lietām, kas mani nomierina. Mani nomierina skaistums. Varbūt tāpēc, ka skaistumā ir harmonija.
16. Marts 2026
Nē nu es visu saprotu, nepietiek viņiem ekipāžu tāpēc izsaukumus šķiro.
Bet vienu lietu tur cilvēki pareizi jautā - tad kā tas nākas ka ātrie regulāri uzlasa dzērājus un narikus bet citus izsaukumus šķiro? Tad varbūt šiem izsaukumiem uz pašapreibinātām personām likt viszemāko prioritāti + ja atbraucot viņi konstatē ka persona ir alkohola vai narkotiku reibumā - tad tikai par maksu? Pie tam paaugstinātu?
ļoti patika, ka 6d bija vairāki brīži, kad visi trīs vnk lasījām grāmatas. likās, ka tas ir tāds jauks introvertu protests pret kapitālisma grind vai pavasara dzīvības sprādziena fomo.
7dien izgājām Nigras taku. joprojām ļoti skaista. iesakām.
ļoti izbaudīju to, ka vienlaikus ir gan ciemiņš un kkādas konkrētas ieplānotas aktivitātes (tai skaitā fokača!), gan pilnīgs un ultra rāms neobligātums.
šon gan agonēju pie epastiem un bezgalīgi garā sapulcē ar priekšnieci. izriju veselu paku ar sēmenēm. noknibināju pirkstiņu līdz asinīm. aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa.
bet, lai uzlabotu omu -
vakar nomazgāju logus un nonācu pie secinājuma, ka jāmaina žalūzijas - 2 logiem ir gandrīz 20 gadi, savukārt tam, kas tieši uz dienvidiem - 12, bet saule darījusi savu darbu un plastmasas detaļas vnk sadalās.
ļoti pašpārliecināti devos uz Alan Deko atjaunot veco pasūtījumu un, pļurkt matilde, govs apdirsa deķi - viņi vēl taisa starpstiklu žalūzijas, taču tas bēšais tonis, kas man bija, vairs šāda tipa žalūzijām nav pieejams. var dabūt sniegbaltu, melnu, zaļu sarkanu, lol
ātri gūglēju un atradu, ka Montāžnieks DĒ arī piedāvā šadu tipu, metu un braucu. lai uzzinātu, ka mājas lapa melo un tādas viņi netaisa.
un neviens netaisa, neviens, kā man tagad būt??? jo vinai vērtnei viss izjuka pa gabaliem un es jau izmetu nafig.
šis ir labākais iespējamais risinājums vecajiem, dubultajiem koka logiem
Tags: māja
Atminos - bērnībā skolā bija bekas.
Uz tām garajos starpbrīžos piestaigāju Arkanoid uzspēlēt, kamēr skolas gaiteņos garajā starpbrīdī skanēja skolas radio, kuru kustināja vēlākais Saldus radio DJ. Šķita forši un moderni, ka tā darījās - neatkarīgi no tā, vai sakrīt gaumes, jo muzons te nebija vienkārši ierastais radio troksnis, bet gan bik atlasītas, mazāk nodrāztas lietas. Atceros, ka nereti skanēja The Cranberries - Zombie, cepīja tolaik un cepī arī šodien!
Vēlāk parādījās pirmais IBM dators.
Es tāds skatos uz viņu un domāju - kam tāds sūds vispār vajadzīgs? Skola nav rūpnīca, ko ar to verķi vispār var darīt? Te neviens nezina, ko ar to darīt. Pat skolotājs nē. Viss notiek, bet te kaut kāds Alien technology piemērs uz galda, bet kluss.
Šodien arī man brīžiem šķiet, ka datoru katram īsti vairs nevajag. Cita gan argumentācija - kad lietas ir pārsvarā internetā, operētājsistēma un dzelžu veiktspēja paliek sekundāra. Iz šī aspekta arī šķiet, ka tablešdatori atrod sev nišu - būt kā konsole rēķināšanai mākonī. Tas pats ar ChromeOS datoriem, kurus var kustināt pat uz baaaigi veca dzelža.
Vai man ikdienā vajag kompi?
Reti! Vai man ikdienā vajag Windows kompi? Vēl retāk par iepriekšējo retumu, lai gan W11 grib man iestāstīt, ka man jāpērk jauns kompis. Man gan sava galva uz pleciem un e-waste ģenerēšu tikai tad, kad vecais dzelzis vai nu mirs, vai totāli nespēs apmierināt nevienu pašu manu digitālo vajadzību. Microslop kā uzņēmumam te ir precīzi nulle teikšanas manā universā. Mūra likums pēdējos ~5-10 gadus stagnē (ar dažiem lux klases izņēmumiem), kas nozīmē tieši šo realitāti - vecs kompis šodienas lietas rēķina gana adekvāti, ja vien nav nepieciešams regulāri veikt top slodzes - grafika, fotošops, video montāža, jaunākās neoptimizētās spēlītes.
Kādām funkcijām man kalpo mājas dators? ( ... tālāk ... )
15. Marts 2026
Viņi var ar pirkstu parādīt kuri cilvēki, kuras organizācijas, kura valsts ir okupējusi viņu valdību.
https://www.bitchute.com/video/raJWRcWX
Progresīvajos pieteikšanās anketu jau esi aizpildījis? Vai Maiznīcā iestājies? Praidā nāksi? 👨🏾🤝👨🏻🧑🏻🦰🦄🦊🏳️🌈🇦🇪
Slīcināšanās narkotikās bieži vien ir pat līdz galam neapzināta izejas meklēšana no bezizejas. Izvēlētā viela - absolūti nav svarīga. Sekundāra lieta, kuru nosaka cena un pieejamība vien. Lietošanas iemesli - mērķa zudums, sūra vide, sociālā bezizeja, depresijas, vientulība, bezdarbs un nulle nākotnes, pēc kuras tiekties, jo esi principā apkārtējiem miris, zudis. Sociālais dzīvnieks bez sociālās pārtikas.
Dzīves sistajiem patīk apsisties - tāda ir dabiskā lietu kārtība, kad cilvēks principā ir padzīts no cilts un mēģina apgūt izdzīvošanu ārpus drošajiem mūriem - neatkarīgi no kultūras, amata, ādas krāsas un pēdējās algas apmēra. Tukšums un puvušas konstrukcijas, kuras mēģina aizšpaktelēt un aizplāksterēt, lai gan visu būdu no jauna būs jāceļ, lai tiešām savestu to padarīšanu kārtībā. Un citādu.
Cilvēka statusu šodien definē profesija un tas, vai tev ir darbs konkrētajā brīdī. Tavas iespējas diktē atalgojums jeb Fun budžets, kad visas saistības ir izpildītas. Tāpat kā ģimenes vārda svars, bērnības veselīgums, iegūtā izglītība. Bet izglītības iespējas jau no citiem sliekšņiem atkarīgas. Pašvērtējums? Nu, skaties. Ja izvilkta loze, kurā vecāki agri iet bojā vai iegūst smagu invaliditāti, kur pašam piemetas kaites, kuru dēļ tu uzaudz ārstniecības iestādēs un paliec videnē uz otru gadu, zaudē visus savus draugus un sabiedrību - kādas tur dižas iespējas? Bet ienākumu avots katram nepieciešams... Ja darbs tev nav ilgstoši - to jūt uzreiz.
Lai nesabruktu visas tās elles priekšā, cilvēki nereti atrod kādu vieliņu, kuru lietot kā lietussargu pret visu to drazu, kas krīt uz galvas. Tas lietussargs var manifestēties visādu ekscesu formā - narkotikas, pohujisms, nerēķināšanās ar sekām, galvas ierakšanas smiltīs, faka negivošana par politiku un citi klusas, pat neapzinātas pašnāvības veidi.
Ja es nebūtu atradis savu šī brīža darbu, es droši vien būtu aizgājis pieteikties šaut krievus Ukrainā, bija tas jau plānos. Man naudu dzīvošanai vajag pat tad, kad mani sabiedrībai nevajag. Kāpēc lai es savu tumsu neapmainītu pret labuma nešanu citiem, samazinot maskaļu skaitu, klusībā cerot lodi arī savā pierē, lai šis viss ir cauri?
( ... tālāk ... )
Tags: tiesības apsisties
14. Marts 2026
Produkts - Raķetes, daudz un dažādas. Droni, visvisādi.
Ražotājs - Irāna
Publiskie izmēģinājumi - darba procesā, rezultāti tik labi, ka vainīgie oponenti slēpj datus.
Pircēji veic pasūtījumus un gatavi gaidīt.
Nekā personīga, tikai bizness.
Ziņām kādas pāris dienas nav bijis laika. Pavasaris, šodien pirmās zosis. Viss notiek dabā, gaidam cīruļputeni un +30 maijā.
Vakars. Silts, bet ne tik silti, lai nevilktu jaku. Pūš stiprs, bet samērā silts vējš.
Rajona mazais dārzeņu veikaliņš ir kā izgaismota oāze. Ik pa brīdim pie tā pieparkojas kāds tūristu vai vietējo auto, fiksi paķer kaut ko no ārpusē noliktajiem dārzeņiem, ledu no saldētavas vai dzērienu no iekšas plauktiem, un metas atpakaļ haotiskajā salas satiksmē. Karu te nejūt. Gandrīz.
Pie pašas veikala ieejas sēž divas krievu valodā runājošas pusaudzes, iekārto ģitāras futlāri sev priekšā, ieliek pāris akmeņus lai vējš neaizpūš, dažas monētas - ēsmai.
Tā viņas tur sēž, lēnām iespēlē ģitāras, runā par to, ka vienai tētis visu māk un arī ģitāru spēlēt iemācījis, bet otra visu no youtube un tiktoka. Viņas spēlē vieglu melodiju, tik ļoti pienērotu šim vakaram un uz brīdi pat liekas, ka pasaulei ir cerība. Šī mazā, autentiskā ceļmalas oāze, kas vienuviet vienā vakarā, tikai dažādos brīžos, savāc kopā ceļotājus, vietējos, mīlētājus un bērnus ir vieta, kur sajust dzīvi, pasaules garšu. Mirklis īsts un nearkārtojams, ielu fotogrāfa sapnis. Es esmu tur, parkinga stūrī, kā ēna. Jocīgs čalis, kuru nepamanīt un aizmirst.
Te, uz salas, lieliski piestāv cigarete. Auto stūrējot, kafejnīcā sūcot stipru kafiju vai pludmalē, kājas virs vēl aukstās jūras šūpojot. Nesezona. Pustukši apartamenti, tukšas stāvvietas, viesnīcu pagalmos strādnieki steidz pēdējos pirmssezonas darbus darīt. Baseini nedarbojoties, lai gan mums, Baltijas klimata rūdītajiem, tajos esošais caurspīdīgais ūdens liekas visnotaļ kārdinošs.
10 gados sala nav pārāk mainījusies. Bet izmaiņas tomēr ir. Man aizvien te nepatīk un patīk reizē. Paņemt kameru, aizklīst piekrastes ieliņās un ķert sauli, ēnas, kontrastus. Sala ir vieta, kas atkailina - kā burtiski, tā emocijas.
Bet es dodos tālāk, ar ledus paku un mazo vīna pudeli maisiņā. Ir satumsis pavisam, taisās uz lietu.
Atrodas Valsts valodas centrā tāda telpa, aizejiet, lūgtum, pārbaudīt, vai viņa TUR tiešām strādā?
vai tikai izliekas tagad par apkopēju
Vai epidemioloģiskā vardarbība?
definēju?
Visi jautā pēc viņas jaunajiem terminiem
Nav taču jābūt Dievam lai saprastu visu šo filozofiju tik elementāri, kā to māku es personīgi.
Vienkārši es esmu, un viss.
Ja man patīk, es esmu.
Ja nepatīk, es neesmu.
Vai es esmu mode, vai vispār dzīvs cilvēks?
Kas es vispār tad esmu?
ko noteikti darīt, ko noteikti nedarīt
ko "likt", bez kā var iztikt?
1 ist dzīvoklis, budžets nav grandiozs
plānoju atstāt gāzes plīti
upd.paldies
Sodīšu katru par katru sīkumu
un ja nesanāks, tad piebēršu cepamo pulveri, bet gan jau atkal neizdosies.
Kas par tēmu, kāds doktora darbs? * par SODU UN CEPAMO PULVERI
Es atnācu mājās veikt masterplānu un sanāk, ka nekad nekas nesanāk.
Bet pamatīgi mainot attieksmi, es esmu iemācījusies, ka tieši attiekme ir vissvarīgākā tādos jautājumos
Nenāk ne prātā
Bet faktiski es to daru katru dienu
Domāju sliktas domas un nesaprotu, kur ar tām darīt
Negatīvi komontāri mani spīdizina un iznīcina
Un tad kaut kādos apstākļos man gadās kaut kādas problēmas ar Agneses Bišofas kundzi.
Es par to domāju katru dienu un redzu visu laiku. Man laikam kompostrē smadzenes.
Epstīnisms ir pārņēmis visu pasauli?
Nav jau nozīmes, kad un kur, bet tieši ar KO?
ka ja man būs kaut kādas dvēseliskas problēmas, tad man vienkārši par tām japadomā kontekstā ar šodienu - 14.martu - Matildes vārda dienu.
Jo visu izšķir slāpes, bet konceksts ir visgalvenākais
Ceļošana pa atmiņām var kļūt tik jautra, ka tā sāk piepildīties
Viss it kā sāk notikt pa īstam.
Un iedomājoties, ka dvēsele lido viskaut kur
Tā tiešām arī notiek.
Realitātes fiksēšana? * testēšana
Kas tas vispār par jaunu terminu?
Jo realitāte ir pavisam citāda
Viss man traucē, kas tieši?
Kas man nedod miera?
Mn ir sajūta, ka ir kaut kas kas nav pateikts
Domas nerimstas un es klabinu
Pa tastatūru tik ātru, ka kādam birojā tas traucē
Un tad ienāk apkopēja un cisu noslauka no glada un saka, ka ir jāiet mājās gulēt
Vot as man traucē
Un kur tad vispār ir problēma?
Problēma ir tajā, ka man nav tiesību būt šķirtai
Es nezinu, ko tieši man darīt, lai legāli izškirtos no vīra
Un kā to visu pieprasīt
Un kas man ir jādara tagad īstenībā.
Varbūt Inese zina labāk, vismaz no Kārļa izšķīrusies esot.
Bet man kā nesanāk to oficializēt, tā nesanāk.
Kā veļasmašīna - griežas, griežas, un tad centrifūga - lenām ieskrienas, tad uz max apgriezieniem kādu minūti vai divas un tad lēnām norimst. Un tad visu dienu vajag lai atgulētu un atgūtos.
Atkal gribu padoties un pamest to PhD un pārcelties kaut kur citur strādāt rutīnas darbu ar 0 intelekta ieguldījumu, sakarīgu darba-dzīves līdzsvaru un labu algu un atvaļinājuma laiku.
Vai pārcelties un nestrādāt, tikai ceļot un baudīt dabu un pilsētas, un cilvēkus, un, lai kāds par to visu maksā.
Sen neko neesmu pierakstījusi darbam klāt, bet zinu, ka tik daudz vajag izdarīt vēl. Negribu lasīt tās publikācijas. 0 motivācijas kko pabeigt, bet zinu, ka vajag saņemties, un nav jau tik daudz palicis, un, ja saņemšos, tad jūlija beigās būšu brīva no šī visa. Bet kā lai saņemas, ja viss, ko es gribu darīt, ir gulēt un skatīties seriālus, un apceļot Taizemi?
1dien deguna starpsienas un polipu operācija zem pilnās anestēzijas, un tad nedēļu jāizlaiž fiziskās aktivitātes un 4 nedēļas nevajag lidot. Bet es ceru, ka tas ilgtermiņā palīdzēs ar degunu un galvu.
ziemas antrops. kuzmas ventūra nebija gājusi sacen. baltā auduma ziedošās pļavas. kaut kur zālienā nodemonstrētās auklas. maizes autori. kā loka metinātājs uz jūras skabargas. neviens nedara skarbas lietas šeit pustumsā.
uzlika griesties skabargai uz acs kaunu, tā griezās kā ezis griežas piena miglā, tik pat skabargaini kā tūlīt atnāks mustafa un ieliks kefīra glāzi acī iekšā kā plauktā ieliks ar ezermalas alus kausiem kopā un sakopinās to visu drumslās, centrifudzēs, ielūgs uz kafiju vēl pēc tam, bet iesaiņojums būs pacietīgs, tas būs vienkārša paciņa ar uzrakstu vai bez tā, ar paziņojumu, uzsaukumu, piekodinājumu, atgādinājumu, salutējumu, tostu, mazirbes krodziņu zem acīm vai vienkārši boksa maču zem matrača, zem amatas gultnes, zem gultas, zem kules, iesita tieši tur, kur pabira, un pabira tiešām uz visām pusēm vulgāri lamuvārdi, kurkuļi un mēmi, gandrīz vai runāt nespējoši, iespējoti tikai uz brīdi pabērt saslaukas, lai laiks un telpa kā bulkas kā kraukļi, kā ēdmaņa, zaņķa pirtiņā nodeldēta atnesīs atpakaļ noslīkušo pili, noslaucīs drupačas no galdauta, pārvērtīsies bultā un iešaus pa kartupeli, izšaus tam aci, izdurs sīksto miesu un sapakos maisos, kurkuļiem barība un pati sieva mīļa, kaut tikai, kaut tuk, kaut tuk, kas tur ir, acis atnākušas atrādīties, paskaties un atminies, tās taču ir tīrasiņu mīlas dzīslas, tās taču ir karātavu strīpas, kas aizmiglo un kas atkārto kodificē moku sābru, moku sombrero, mokasīnu, moskviču, volgu un taubi kā haubi kā sultāna halātu, kā medus vircu, kā mūžībā sajaukto bezrecepšu virtuvi tuvējā metāla riņķu barankā.
baroties no pampāciešiem. neviens drošs sekstants. mazās rudzu tāfeles. iepazīties ar skolas pastulbeni. makarona grūtā arbitrāža. tekalēja grūtos aprises monolītos.
lai uzceltu un uzceltos, jāpiegrūž vēl ogles, ogles vēl piegrūstās izskatās neomulīgi, viņas ir dāsnas, bet ne tiešām tik, pat mazliet vairāk par sālītu sīpolu vai marinētu gurķi vai abiem, vai nevienu, vai dilli ar pētersīli, vai lidojošo skvoreču. kaut kā tā un nekā savādāk. kā ogudillis pasauca. kaut nu būtu pasaucis ar lietussargu, ar zontu. kaut nu, kaut nu skoču ar plīstošu stiklu sakauj tu, sakauj ogudilli, sakauj krepapīra cietoksni, sakrāj un sakrājies, sadodies, saelpojies, salīmējies, sabučojies, satuntulējies salūta sutā ar nazi un diega spoli atspoli atsperi, diktofona skaļruni skaļi runā, līmē, bučojies, lidinies, sapinies un atpisies.
