LorDRameX

Draugi

You are viewing the most recent 50 entries

23. Oktobris 2014

veed_logs @ 11:56: Ik pa laikam dzirdam, ka mūsu valstī cilvēki "mirst badā", jo ir mazas algas, mazas pensijas vai mazi pabalsti. Kārtējais apliecinājums tam, ka cilvēki tiešām pie ēšanas netiek ir atrodams masu apziņas portālā:
http://apollo.tvnet.lv/zinas/lielo-rindu-del-pirceji-paliek-bez-vakarinam/666677

Nesaistīti ar iepriekš minēto. Pēc dažām nedēļām būs pagājis gads kopš Zolitūdes Maximas notikuma. Man aptuveni ir skaidra gan lielveikala, gan visu pārējo iesaisīto pušu izpratne par atbildību šajā sakarībā, mani vairāk interesē vienkāršā patērētāja atbildība. Skaidrs, ka patērētājs mūsu valstī ir visai skaidri pateicis, ka viņam ir pilnīgi pohuj. Man tikai gribētos, lai kāds viņam pēc pāris nedēļām atgādina, ka viņam tiešām ir pilnīgi pohuj, pastāvot ar kādu informatīvu plakātiņu pie Maximas kasēm vai ieejas-izejas (jo pie kasēm būs grūti ilgi nostāvēt). Vēlams tajā diennakts laikā, kad ļaunais lielveikals liek patērētājam stāvēt tajās briesmīgajās, garajās rindās (!! >:). Un tad arī vietā būtu atgādināt, ka, ja tev ir pohuj, tad varbūt nevajag "taisīt drāmu", ja tev vai kādam tavam radagabalam uzkrīt uz galvas kāds jumta gabals. Drāmu taisīt nevajag arī citos gadījumos, kad kāds kārtējo reizi ir appisis valsti vai arī appisis konkrēti tevi. Jo tev taču ir pohuj. Vajadzētu vismaz būt konsekventam!

sirdna @ 12:10: Vai tikai man katrā tīkla lapā bāž acīs tās nolādētās Japānas dzelzceļa mēnešbiļetes? Aļļo, Internet! Es nebraukšu uz Japānu un ja arī braukšu, es to sūda biļeti nopirkšu pirmajā Nārvesena kioskā, vai nu kas tur Japānā tirgo visādus štruntus. Atšujās ar tām mēnešbiļetēm, idritvaipakreisi, cik stulbam ir jābūt, lai piedāvātu dzelzceļa biļetes otrā pasaules galā? Un es nemaz negribu uz Japānu, es neko labu par to valsti neesmu dzirdējis un cilvēki tur esot fantastiski truli un nepieklājīgi pūšļi.

grizzly_bear @ 12:16: šis mani uzjautrina pēdējo nedēļu.

Gurķu jogurta sorbets ar medū marinētiem gurķiem, alus zefīriem, bišu maizes drumstalām, gurķu pelniem, griķu medus sūkļkūku, medus kaviāru, bezē, tapioku un vaniļas eļļu http://www.delfi.lv/45112568

kautskis @ 12:19: Parunāsim vēl par pārtiku
Man laikam jāpārvācas uz Amuriku, es tur varētu taisīt karjēru, nolikdams Amuriku. Ir taču starp amurikāņiem tāda sevi nīstošu ļaužu grupa, kas ļoti uzjautrinās, kad ļaudis ar ārzemniecisku akcentu stāsta, kādi viņi ir lohi.

Lūk, mani bezjēgā tracina šitas te amurikāņu paradums gaļu saukt par "proteīnu". Tādā domāšanā ir kaut kas dziļi pretdabisks un nepareizs, šāds nosaukums jau pašā saknē nokauj tādas veltas cerības, ka tavā "proteīnā" varētu būt kaut kāda garša. Amurikāņi neiet pusdienās un neēd gaļu, viņi ietur maltīti un ievada savā organismā proteīnu. Jo, kā zināms, amurikāņi ir taisni vai apsēsti ar veselīgu pārtiku, viņi it rūpīgi sarēķina, lai viņu maltītēs visas uzturvielas būtu pareizās proporcijās. Godvārds, katrreiz, kad man pusdienu ēstuvē Delīrio apjautājas, un kādu gaļiņu klāt, esmu gatavs sajūsmā spiegt par to, ka runāju valodā, kuŗā ir gan pāķiski zemnieciskais tiešums, gan pamazināmās formas.

Bet kāpēc es par to, ne jau tāpēc, ka mani Amurika pēkšņi būtu sākusi pārmēru interesēt (tas ir, tfu, protams, es, kā īstam liberastam pienākas, piecreiz dienā pielūdzu Amuriku, pavērsies ar seju Baltā nama virzienā, bet tas tā). Lūk, vakar, pirkdams pārtiku manā Iemīļotajā Lielveikalā, pamanīju, ka tur uzradušās — tadāāāāā! — proteīna kanniņas!

Jā, uzņēmums Balticovo sācis arī mazumtirdzniecībā tirgot no olām izdauzītu un atdalītu olu baltumu baltās sterila paskata kanniņās. Tās kanniņas izskatās pēc visa kā, tikai ne pārtikas iepakojuma. Tādās varētu liet motoreļļu, ķīmikālijas (Ilford savulaik melnbalto filmu attīstītājus šitādās kanniņās lēja, tikai mazākās) un vēl kaut kādus industriālos šķidrumus. Tomēr pārtikai mums patīk, ja iepakojums piesola ēdienu, nevis, ziniet, proteīnu un citas uzturvielas. Mums gribas, lai uz iepakojuma ir lauku sēta, vista un dzīvnieki, kas reklamē paši savu apēšanu. Labi, mēs esam gatavi samierināties ar gana atturīgu dizainu, bet tikai tad, ja mēs pie tāda iepakojuma esam pieraduši. Mēs varam ķeksēt laukā ievārījumu no burciņas, uz kuŗas uzlīmēta tik vien kā balta etiķete ar melnu uzrakstu. Bet, ja jūs mums gribat iesmērēt ievārījumu plastmasas vanniņā, jums uz vāka jāuzzīmē attiecīgie augļi vai tradicionālā ģimene (kas, kā zināms, sastāv no mātes, tēva, meitas un dēla), kas ar pārdabisku laimi sejā stumj mutē brangas baltmaizes ņukas, jo dāsni apziestas ar attiecīgo ievārījumu. Balta vanniņa ar melnu uzrakstu "Ievārījums, bitches!" nederēs, mēs neesam tā raduši.

Ko Balticovo? Viņi savu proteīnu iepako motoreļļas kanniņā bez rokturīša (un pārtikas kanniņām ir rokturīši!) un virsū uzliek tik vien kā sasistu olu. Sasistu olu ar visu dzeltānumu, lai gan kanniņā dzeltānuma nav! Nēnēnē, jūs mums te pārdodat pavisam jaunu produktu pavisam jaunā iepakojumā, tad vismaz uz etiķetes uzlieciet kaut ko tuvu un pazīstamu. Bezē kūkas, kultūristus (tas taču, galu galā, ir olbaltums) vai, vēl labāk, kultūristus, kas ēd bezē kūkas. Tā, lai mums būtu skaidrs, ko ar to var izdarīt.

Paldies, ar to mūsu nelielo apskatu "Pārdod kopā ar Kautski!" mēs beidzam. Ja jums interesē, esmu pieejams kopīraitinga pakalpojumiem, nē, nopietni, tas man tāds vaļasprieks. Vieni brīvajā kolekcionē markas, citi osta līmi, es rakstu mērkaķinga huiņu.

indulgence @ 12:14: tiem, kas no sirds "nīst savu tautu" (kas mīl, tie par šo neinteresējas)
Andris Šnē: Karotāji, tirgotāji vai kolonizatori: skandināvi Latvijas teritorijā vikingu laikmetā

Tags: ,
ninona @ 11:59: Pabeidzu šūt meiteņu rudens un ziemas drēbēm atstarojošo lentu.
Kaut kāds sviests ar tām nouneim drēbēm, kas pie mums atceļojušas (un pat dažām tā kā brendīgām), ka nav atstarojošu elemento vai tie ir niecīgā daudzumā un izmērā.

2 metri 2 meitenēm.

Un manām drēbēm neatlika necik...
Kaut kā piebesīja atstarotāju karināšana un centieni tos neaizmirst. Vai, piem., M grupasbiedreņu jautājumi "kāpēc tev uz kājas atstarotājs pielikts?"

Jānopērk vēl, darbiņš nav ne dārgs ne grūts.

kramers @ 11:57: Сын (4 года): Папа, ты темноты боишься?
Папа: Нет, конечно.
С: А если ночью раскроешься, можешь потом сам укрыться, в одеяле не запутаешься?
П: Не запутаюсь.
С: А страшные сны тебе снятся?
П: Да вроде, нет...
С: Ну, папа, так, давай подумаем: кто из нас двоих должен с мамой спать?

adinkra @ 11:10: Meklējot nozaudēto rakstu, atradu iemeslu domāt, ka vismaz vienam cilvēkam pasaulē ir adīts apģērba gabals ar diezgan neglītiem kniebjošamies(?) zilonīšiem.

Upd.. Ā nē, ir arī diezgan glīti briedīši tādā pat pōzā. Hmm, tiešām kāds ir gribējis tādu džemperi..

quasi @ 11:05: man ir aizdomas, ka jaunībā staigājot pie nepareizajām meitenēm, nu, tām kas par naudu, kas gatavi maksāt... man kaut kāds draņķis uz ādas tāpēc ir uzmeties.

vispār, vecākām prostitūtām ir neviltotāks izbrīns, ka pie viņiem nāk tik jauni :D (kā es kad biju jaunībā, un tie mūžīgie teksti, ka es taču būtu varējis normālu meiteni atrast)

jaunās laikam arī brīnās, jo parasti kaut kādi krunkainie pie viņām iet. bet kautrējas izrādīt, laikam.

simamura @ 11:05: Debīlā pirmizrāžu piedzīvošana. Un ne jau publika viņu piedzīvo, bet viņa pati sevi; par publiku, kad kaut kas grasās piedzīvot pirmizrādi, vai to tikko ir piedzīvojis, vispār nav runas. Pati vainīga, stulbene, ka nepamanīji.

sirdna @ 11:01: Reizēm ieklimstu Amazonē un papētu atsauksmes par to vai citu grāmatu. Svētīgākās atsauksmes parasti ir tās, kuras ir tā, ap trim vai četriem, vai diviem punktiem. Vienpunktnieki apbrīnojami bieži raksta par problēmām ar grāmatas piegādi, kas, imvho, ir viņu stulbuma pietiekamais un nepieciešamais pierādījums. Piecpunktnieku sajūsmas pilnie kviecieni par viņu mainītajām dzīvēm un norautajiem jumtiem sevī satur ārkārtīgi maz tā, ko varētu dēvēt par informāciju.

quasi @ 10:54: tā pa lielam jau tas "zaķu brīvais tirgus" ir ļoti vājš.

un tu jau nekad nezini, tas nāks tev par labu, tam otram, vai nevienam, vai abiem.

Well you only need the light when it's burning low.
Only miss the sun when it starts to snow
Only know you love her when you let her go

Lielākā daļa ir krūzītes ar ieskrambātu emalju (pilnais stāsts te). Tāpat kā vidusmēra iestādē, kur katrs var ņemt katru krūzīti, kuras ir virtuvē. Katrs atvelk sev uz kabinetu to labāko.

ninona @ 09:05: M skoliņā nedēļas tēma "veselīgs dzīvesveids" - runā par veselīgo un neveselīgo.
Tad nu M nes mājās skolotāju gudrības. Piem., vakar par neveselīgu pārtiku.

Informācija truli aizspriedumaina un vienvirziena:
- burgeri ir slikti;
- majonēze un kečups ir slikti;
- saldumi ir slikti.

Nācās bērnam skaidrot, ka viena veida ēdienus var pagatavot gan veselīgus, gan neveselīgus. Ka labā kečupā nav audzinātājas pieminētā "ķīmija", ka pat maķīšburgeri ir OK, ja nerij katru dienu un vairākus. Ka cilvēki resni un neveselīgi kļūst negausīgas rīšanas un mazkustīguma dēļ. Ka karpeļi ar kotleti un balto mērci ne kripatas nav labāki par nozākātajiem burgeriem.

Ka nozīme ir nevis ēdiena/produkta nosaukumam, bet gan kvalitātei un apēstajam daudzumam.

Un, ka bērna organismam vajag vairāk salda un trekna nekā pieaugušā - ķermeņa un smadzeņu augšana prasa daudz enerģijas.

deloveja_kundze @ 10:39: vakar man ļoti daudzi iereibuši vīrieši skūpstīja roku un, savā nodabā līgodamies, ziņoja, prasīja, vai man ir kādi seksuāli nolūki saistībā ar apkārstāvošajiem.

pirmā nakts ļoti ilgā laikā, kad biju pati savā dzīvoklī. nu jau te ir pārsteidzoši silti.

yeux_glauques @ 10:27: #reality is boring


dooora @ 10:10: Release of Liability Notice:
This book is for educational purposes only. Life is inherently dangerous. If you want to avoid danger, you can curl up in a ball, watch tv and pay taxes until you die, but that isn’t a life is it?

chimera @ 10:16: muzikālajā klubā (hahā) šervuda es pirmo reizi biju pirms padsmit gadiem, kad strādāju par slepeno kokakolas pasniegšanas adekvātuma izvērtētāju (man vēl beigās bija jāpasniedz blociņš ar īpaši svarīgiem punktiem, kurus ievērot katram, kas savā iestādē pasniedz šo maģisko dzērienu).
sēdēju pie galdiņa un ilgi, ilgi gaidīju viesmīli, kura stāvēja pie bāra un ilgi, ilgi gaidīja, kad es pienākšu pati. pēc tam, neapmierināta ar manu mikropasūtījumu, daudz un dikti, un īpaši nepieklusinot balsi sašutusi pārrunāja ar bārmeni manu slinko zadņicu.

vakar ar lenoru pēc divām annām bijām vēlreiz. nopirku dārgāko un mazāko vīna glāzi savā mūžā (5.80 eiro, no kuriem 2 eiro par prieku ieiet šajā iestādē, seriously?). toties bija plastmasas puķes, koncerts ar siņķiku un dziesmām par natašu un mīlīgs uzraksts "vakaros pēc 20.00 virsdrēbēs neapkalpojam".

smille @ 10:17: http://fullbellysisters.blogspot.com/2012/12/one-ingredient-honey-lollipops.html
http://juicing-for-health.com/fruit-popsicle-ideas.html

Tags:
kautskis @ 10:09: Oh noes!!!
Protams, ebola ir kaut kas tāds, kas notiek tāltālās trešās pasaules valstīs ar melniem cilvēkiem un uz mums neattiecas, vismaz tik ilgi, kamēr kaut kādi baltās rases nodevēji uz turieni neaizbrauc, nesaķeŗ ebolu un neaplaiž ar to arī mūs. Bet nē, izrādās, Āfrikā ļaudis dara arī citas lietas, ne tikai mirst. Izrādās, ļaudis Āfrikā piegādā pirmajai pasaulei koloniālpreces, piemēram, kakao, un no kakao taisa šokolādi. Un, ko domājies, kakao cenas ir pacēlušās par 23%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu! Tātad šokolāde kļūs dārgāka!!!

Lai gan varbūt nav tik slikti. Kā zināms, pilnīgi visi Eirozonā tagad iespringst par to, ka mums ir gaužāmgauži zema inflācija, tik gauži, ka deflācija tepat ar roku aizsniedzama. Tagad rudens plosās pilnā sparā, drīz ziema, cerams, ka eiropieši un eiropietes kliedēs sezonālās skumjas ar pastiprinātu dārgākās šokolādes graušanu, tā palielinot pieprasījumu pēc arvien dārgākā kakao un dzenot inflāciju uz augšu. Savā ziņā tas pat ir viņu pienākums, kā Eiropas patriotiem un vienkārši kā iejūtīgiem cilvēkiem.

zirka @ 09:59: eu, bet es tikai nupat atklāju, ka man ir pietiekami gari mati, ka es atkal varētu sapīt sev nelielu bizi - pirmoreiz pēc desmit gadiem dredu, zēngalviņu un visādu īsu karē

Garastāvoklis:: sapriecājies
Tags:
chaika @ 10:00: peļķēs ledus - šosezon pirmā diena noputējušos zābakos ar cepurīti somā

Tags: , ,
au @ 10:01: pirmais riteņ-slīdējiens pār ledus peļķēm!

liljabrik @ 08:48: vēl es ļoti novērtēju, ka ceļojumu nodaļa aviobiļešu rezervācijas sūta uzreiz jau kopā ar outlook kalendāra vienībām

15 @ 09:40: masku ballei
http://www.wintercroft.com/shop/

kalteti_aboli @ 09:30: 13 Vai arī paskaties Jišmaela dēlu vārdus, pēc viņu vārdiem iepazīsties salonā ar viņu ģimenes izcelsmi: Jišmaela pirmdzimušais: Neboiots; un Kedārs, Adbēls, Mibsams, 14 Mišma, Douma, Massa, 15 Hadads, Tema, Jetūrs, Nafišs un Kedma. 16 Tie ir Jišmaela dēli, un tie ir viņu vārdi, pēc viņu galmiem un pēc viņu mirušo komplimentiem: ducis šefpavāru no viņu klaniem. Paskaties Jišmaela dzīves gadus: simtu trīsdesmit septiņi gadi. Pēc tam viņš izbeidzās un nomira, un viņš pārstāja atkalsavienoties ar saviem ļaudīm. 18 Un viņi apmetās aiz Havilas pie Šora, kurš ir Ēģiptes seja, kaut kur pie Asīrijas. Viņš sevi nodibināja visu tēvu sejā.
19 Un šī ir Ābrahama dēla Īzaka vēsture.
Ābrahams dievināja Īzaka tēvu. 20 Īzaks bija novecojis par četrdesmit gadiem, ņemot Sīrijas Betoēla no Padan-Aramas meitu Rebeku, Sīrijas Labāna māsu sev par sievieti. 21 Un Īzaks lūdzās Jehovam šīs sievietes sakarā, jo viņa ir sterila; Jehova tātad ļāvās tapt lūgtam, un viņa sieviete Rebeka dievināja ieņemšanu. 22 Vai arī dēli viņā sev pasniedza kausus, tas ir labi, kā viņa teica: "Ja esat Ansītis, kāpēc es esmu dzīvē?" No attāluma viņa nopratināja Jehovu. 23 Tātad Jehova viņam teica: "Divas nācijas ir tavā ventilatorā un divas nacionālas kopienas, [emitējot] tavu būšanu, atdalās; viena nacionālā kopiena ir stiprāka par otru nacionālo kopienu, un Aina kalpo kadetam."

neraate @ 09:23: būtu ērti, ja dažās dienās, kad no tās nav nekādas jēgas (tikai traucē), galvu varētu noskrūvēt un nolikt sev blakus uz galda
izkratīt, izpucēt no iekšpuses un pēcāk uzlikt atpakaļ

smukāk jau, protams, ar galvu. a ko padarīsi, ja īsti nestrādā

labi, ka mantās ir iekrāmēta sensena aizmirsta šokolāde.

yeux_glauques @ 09:09: #strangers only talk about the weather
manā mīļajā, mīļajā rīgā vispretīgākais ir laiks, kad ir auksts un mitrs un jūras puses vējš - vēls rudens, kad pūš no visiem pakšiem un sajūta, it kā kauli no iekšpuses pārklātos ar ledus kārtu. bet šorīt atkal ir vienkārši auksts un saulains, ļoti forši, var ietaupīt uz rīta kafijas rēķina, jo miegs pāriet tāpat.

str @ 09:06: ko es šodien iemācījos no jauna
pīt bizi
https://www.youtube.com/watch?v=VRxcjV6NlJM

Tags:
veed_logs @ 08:57: Šorīt termometrs rādīja -5 grādi un uz peļķēm bija ledus (pirmo reizi šogad).
Nedaudz lika padomāt par ziemu.

zin @ 08:49: stāsts par to, kā celiņu no pieturas būvēja
kad tikko ievacāmies tumsas pilī*, turp cauri pļavai veda tāds balts, akmeņains da kaļķains, svaigi uzbērts gaismas celiņš.
pienāca 1.oktobris un vidmāte pabļaustījās, ka ausainis esot solījis, ka uz šo te datumu no pieturas līdz pilij vedīšot apgaismots un asfaltēts gājēju celiņš.
pēc dažām dienām atbrauca pāris smagās tehnikas auto, gandrīz iesēdās superpļavā, patusēja tur dienu vai 2 un aizbrauca.
viss.
tikai rises palikušas.

* nu ir viņa tāda tumša un liela un apkārtne kā izmirusi + maituputni klaigā..

wowow @ 08:46: M. Frišs, "Homo Faber". Kāpēc man tā vispār bija grāmatplauktā, nav nekādas poņas, varbūt kāds kādreiz to man ieteicis, nostāvēja neatvērta gadus piecus vismaz. Lasīt var bet diez vai gluži ieteikšu.
E.H. Gombrich. "Mākslas vēsture". Brīnišķīga grāmata. Lai gan bieza, gribējās vēl. Iesaku.

Tags:
anonymous @ 08:32: Hellfjord (2012)


Tags: ,
anonymous @ 08:30: Coherence (2013)


Tags:
anonymous @ 08:22: Dienas virsraksts Dienā: "Nedienām jauni vaibsti".

str @ 08:06: Labrīt!


kira_alendorfa @ 07:55: 1917. gada 20. maijs, sestdiena
Mēs vasarā brauksim uz Ņežinu!!! Kāds man prieks, kāds man prieks! Kāds man prieks!!!
Trešdien saņēmām no vecmāmiņas vēstuli, kurā viņa raksta, ka mums noteikti jābrauc uz Ņežinu; māmiņa un tētis ir ar mieru. Šķiet, mēs brauksim pēc kādām divām nedēļām; vai nu tētis, vai māmiņa pavadīs mūs līdz Ņežinai. Varbūt tomēr brauksim mazliet vēlāk, nevis pēc divām nedēļām, jo tētis saka, ka pirkšot biļetes tad, kad viss nokārtosies ar to pretīgo kalpotāju (istabene iet no mums prom šodien, un arī virtuvene grasās uzteikt).* Māmiņa saka, ka ļoti jau nu vēlētos, lai mēs braucam, jo Maskavā [vasarā] ir ļoti putekļains; pēc tam māmiņa teica, ka kad mēs aizbrauksim, viņa nemaz nealgos apteksni, un māmiņa un tētis pie [pusdienu] galda saldo [ēdienu] neēdīs.
15. maijā māmiņa, Šura, Igors un es** ciemojāmies pie vecmāminas Aņutas.
16. [maijā] es un Šura vannojāmies; 16. [maijā] bija ienācis tēvocis Kostja apskatīt Marinočku, jo viņa vēl joprojām nav īsti vesela.
17. [maijā], trešdien, pie mums viesojās tante Aņa Poļivanova un tante Zina Alendorfa. Ceturtdien māmina, Šura, Igors un es viesojāmies pie vecmāminas Mašas, jo tur dzīvo Jeka, un, tā kā Jeka šij Igoram uzvalciņu, ņēmām Igoru līdzi piemērīšanai.
Šīs dienas bija ļoti karstas, ēnā bija 21° siltuma, bet šodien jau vēsāks; ēnā vairs 14° siltuma.

* Šķiet, Lidija un bērni bijuši visai neganta rakstura, ja jau kalpotāji mainās vai ik nedēļu, neviens nevar samierināties ar darba apstākļiem.
** Interesanti, kā laikam ritot un Kirai augot lielākai, ģimenes locekļu uzskaitījumā viņas "es" pamazām pārvietojas no saraksta sākuma uz beigām.


Tags:
heishy @ 07:46: nu taa gan nee
nu sviests kaut kads, atkal iesnas!?!?!

Man nav laika tam. Divas nedeeljas jaatur darba istabinja, wtf.

huinja @ 02:39:
... tālāk ... )

khosmos @ 01:13: Khosmos ir VIP, rihtīgi pieraxta 2annās
neredzēju Kastrātu Kuili (wtf), jo bija jāstrādā un jānodod brakšķošais velo remontā, bet netīšām trāpīju uz psihodēlisko programmu KSunī. visu gan neredzēju, jo priekšā bija veicami 10 km. "Urbis" (DRILL, Takashi Ito, Japāna, 1983, 5’) man nesaprotamu iemeslu dēļ zālē izraisīja īpašas ovācijas. bija gana precīzi atainots narkotiskais transs (aha, 5 seconds before break-down ad infinitum).
"Satelīti" (SATELLITES, Karin Fisslthaler, Austrija, 2011/12, 7’) bija super, apraxtā kaut kāds greizs izķidājums, nevis pozas, žesti un pieskārieni, bet akts (tiek saspiesta miega artērija, viss pārējais ir tikai priekšspēle).
"Melnbalts trypps nr.3" (BLACK AND WHITE TRYPPS NUMBER THREE, Ben Russell, ASV, 2007, 11’) laikam ir tas gabals par pankiem mošpitā. ļoti labi nomainās muzons, tas arī viss.
"Slavas pasaule" (WORLD OF GLORY, Roy Andersson, Zviedrija,1991, 16’)
Parasts vīrietis stāsta mums par savu darbu nekustamo īpašumu jomā, viņa mirušo tēvu, viņa parasto māju u.v. vienkāršā balsī, bez jebkādām emocijām, skatoties tieši kamerā.
apļveida kompozīcija, neparasts, mīlestībā vīlies vecpuisis, kas smacē ebreju(?) sievietes. spoiled it, bet kur tad to vispār varēs redzēt atkal?

Garastāvoklis:: Džons mojito
Tags: , , ,
putana @ 22:52: Haha.
Esmu jau to rakstījusi, bet galīgi nemāku randiņot. Es spēju satikt, pārgulēt un tad varbūt ko bīdīt. Nevis baigi randiņot pirms seksa. Tas sāk biedēt.

wowow @ 00:28: November Man. Vecie buki joprojām spēlē slepenos aģentus. Un viņiem sanāk labi. Nu varbūt ne tik ļoti labi kā Līsonam, Kostneram-dejo-ar-vilkiem vai Kukurūzam bet tomēr.

Tags:
kaukau @ 00:22: kāds man saplāno nedēļas nogales pārgājienā līdzi ņemamās lietas. 'pretiedeguma krēms'.

22. Oktobris 2014

neesmusuns @ 23:08: rekomendācijas vēstule
mēģināts nav zaudēts, pieteikšos stipendijai islandiešu valodas studijām. studēšu jebkurā gadījumā, bet stipendija būtu ļoti patīkams bonuss.

man vajag divas rekomendācijas vēstules no bijušajiem pasniedzējiem, un es saprotu, ka pati vien tās rakstīšu. varbūt jums ir kādi ieteikumi/padomi/piemēri, jebkas? es jautāju gūglei, bet viņa runā tikai riņķī apkārt.

traffico @ 23:40: pc
Kat kāda "dura" man tagadiņās brēc, ka es neesot nomainījis datoram wallpaper nu jau akurāt 7 dienas. Da es viņu merde jau 1,5 gadu neesmu mainījis. Es zinu, jo pats izvēlējos.
Nez ko piedāvā vietā? Bail pat skatīties, jo es ta' īsti nezinu, kurai "durai" ir ieķeksēts man ko tādu piedāvāt... :(

Un darbā uz ubuntu pazudis pulkstenis no tās pareizās vietas. Mēģināju atdabūt- pogas neaktīvas. Bēdu ieleja, nudien.

Garastāvoklis:: atpisies
Mūzika: n/a
Tags:
vacatio @ 23:24: Šie šodien aizceļoja uz Ameriku. ja.. )

Tags: ,
tipa75 @ 23:09: Vai kāds no jums ir ceļojis pa sauszemi uz Eiropu? Man ir doma pamēģināt aizkulties uz Dāniju un atpakaļ ar sabiedrisko. Tip ciemos ar ekstravagantu ekskursiju pa ceļam. Bet nav pieredzes un zināšanu, ka atrast pašas lētākās un reizē ērtākās opcijas. Vācijas vilcieni piemēram man piedāvā 5 reiz pa ceļam pārsēsties un tāds ceļojums mani nevilina.

daarta @ 23:01: laikam nekad nebiju redzējusi Kārli Kazāku dzīvajā dziedam tik tuvu. viņš tik jauks cilvēks, bet dziedot izskatās tik nikns, ka dažbrīd pilnīgi ārprātīgs.

217 @ 22:32: addictions
es te gribēju ierakstīt kko par tām lomkām, kas nemieru uzdzen tā, ka jāstaigā šodien kā zvēram būrī no viena istabas gala uz otru, jābrauc ar riteni uz jūrmalu un atpakaļ, un jāiet divreiz vannā, un jācenšas ātrāk aizmigt, lai tikai apklusinātu to iekšējo tukšumu, kurā draud sagāzties visas putekļu konstrukcijas
bet nebūsim jau negatīvi, ne?
uzrakstīsim par to, ka kkā sapratu (tikko vannā, jo tāpat kā ritenis, tā taču ir Ze Meditācija vai kas tur), ka laikam (lai arī nekādi agrāk to negribējās pat sev atzīt) mana augstākā dzīves filozofija ir "justies labi par (gandrīz) katru cenu šeit un tagad". tā tāda ļodzīga taciņa, jo saprāts jau saka, ka tas nav iespējams 100% un vienmēr, un uz šitā būvēt dzīvi jau defaultā ir lemts neveiksmei. bet ja gadās tāda vasara kā šī, kur "justies labi vislaik" procents uz kopējā fona sasniedz gandrīz 90% atzīmi, tad ir grūti atgriezties pie iepriekšējā līmeņa vai ar to samierināties. jo gribās vēl un vēl

atkarība no jušanās labi. tam noteikti ir kkāds nosaukums, vai drīzāk diagnoze

(bet tā, citādāk, es cenšos mācīties spēlēt Boba Redemption Song. nu, ne šodien, vakar, šodien tukšuma likvidēšana prasa/īja visu enerģiju. es mēģināju kko lasīt, bet tālāk par 1 rindiņu nesanāk koncentrēties. citudien)

Garastāvoklis:: izzust mirklī
Mūzika: Jefferson Airplane - White Rabbit
quasi @ 22:42: Henrieta

daria @ 12:38: Sasodītais ratu lietus pārvalks kaut kā laiž garām. Viņš jau tā nav baigi foršs, liekas tā kā par mazu, lai gan ir BOB dubultajiem ratiem domāts. Enīvei, vienā brīdī E sāka sparīgi izliekt muguru un klaigāt, ka esot slapja. Pataustu - tiešām, abi sāni nolijuši. Brālis gan iemidzis, ar visu slapjo kāju. Sparīgi tesu kalnā augšā, tagad esam pārģērbušies un sausi, bet rūgtums sirdī paliek.

Powered by Sviesta Ciba