Sviesta Ciba |

Adon (

lord) rakstīja,
@ 2003-11-28 17:52:00

Mūzika:

Fandango para Elisa Beethoven

šausmīgi negribas tulkot no krievu valodas darbu socioloģijā uz kādām 15 lapām... slinkums... iztulkoju lapu un gandrīz aizmigu... labāk paskatīties kādu filmu... vai iet un uztaisīt pašnāvību... profilakses nolūkos... profilaksei vienmēr ir jātaisa pašnāvība, kad ir slinkums... tā saucas "slinkuma profilakse"... ja katrs cilvēks sajūtot sevī slinkumu autoanihilizēsies (pašiznīcināsies), pēc 3 paaudzēm pasaulē slinkums tiks izskausts, jo paliks tikai cilvēki, kuru ģenētiskajā materiālā vairāk nebūs slinkuma...

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	drako 2003-11-28 19:11 (saite)
	OMG! Mēs te strīdamies gluži kā pēc veca klasiska modeļa: a) Dievs ir Alfa. b) nē - Dievs ir Beta a) Sasakaņa ar avotu Gamma, Beta nav Dievs b) Avots Gamma nav patiess, jo tas kļūdās definīcijā Delta = Epsilons Vai nepamanīji? /mans viltīgi smīkņā ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re:

lord
2003-11-28 19:16 (saite)

ugu... ;D

tā starp citu par tēmu... es tagad neatceros, kā viņu sauca, bet bija viens teologs, kurš 50-ajos gados pierādīja, ka Dievs ir alfa, kas kustas uz omegu, tb Dievs nav konstants un nemainīgs... viņam ir bijis sākums, kad viņš bija Alfa un visu laiku tas virzās uz savām beigām - Omegu... un tas apliecina to, ka Dievs nav pati pilnība, jo pati pilnība tas varēs būt tikai kļūstot par Omegu... vienīgi viņš nezināja, kas notiks, kad Dievs būs sasniedzis Omegas punktu...

rezultātā viņu izslēdza no baznīcas, pasludināja par ķeceri un vēl tur kaut kādas sankcijas pret viņu vērsa... tur bez maz vai sekta vēlāk izveidojās no sekotājiem, kam patika šī ideja...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

drako
2003-11-28 19:38 (saite)

Nabadziņš.

Viņš aizmirsa, ka dieva izpratnes ir par kārtu vairāk, kā burtu grieķu alfabetā un tās visas ir aktuālas konkrētā brīdī.

Izceļot vienu izpratni par patiesu, tam būtu jāatrod argumentācija kas pierādītu, ka bezgalīgais skaits pārējo izpratņu ir aplamas.

Mēģinājums pierādīt šo izpratnes vērtību kategorijās patiess un nepatiess ir bīstams ... jo ... attiecībā uz Dievu pierādīt neko nevar ;)

Toties var pierādīt parādību, ka ticībā ir spēks, no kā mēs varam secināt ļoti ... emmm ... ķecerīgu domu, ka Dievs ir tas un tāds, kādu mēs to iedomājamies un kādam mēs tam ticam ;)

Galu galā, kā savādāk varētu skaidrot parādību, ka milzīga pasaules daļa tic dievam, kurš tiek attēlots ar izteiktiem ārieša sejas vaibstiem, neskatoties uz to, ka pēc izcelsmes Jēzus, vismaz saskāņā ar oficiālo tradīciju, tomēr nebija ārietis ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re:

lord
2003-11-28 19:41 (saite)

Toties var pierādīt parādību, ka ticībā ir spēks, no kā mēs varam secināt ļoti ... emmm ... ķecerīgu domu, ka Dievs ir tas un tāds, kādu mēs to iedomājamies un kādam mēs tam ticam

precīzi... par to jau visos laikos ir runājuši gan alķīmiķi, gan mūsdienās tādi psiholoģijas guru kā Jungs un Fromms... baznīca nevēlas pieņemt šo domu, jo tas, savukārt, radītu zināmas nepatikšanas baznīcai... baznīca cenšas saglabāt varu un dara to vienīgajā iespējamajā veidā... tā māca tautai to, ko tā spēj saprast...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

drako
2003-11-28 20:11 (saite)

Domā tā joprojām ir cīņa par varu? Var jau būt. Nezinu.

Drīzāk šobrīd ir nevis baznīcas cīņa par varu, bet gan sabiedrības cīņa pašai par savām tradīcijām, kas ir eiropas kultūras pamats aptuveni divus gadu tūkstošus.

Atmetot kristietību, rodas vakums un jūk pamati uz kuriem balstās sabiedrības garīgās vērtības ...

Tas manuprāt ir stipri aktuālāk, nekā tā neicīga vara, kas šobrīd ir baznīcai ... vismaz salīdzinājuma ar to varu, kas tai bija kaut vai gadu simteni agrāk ...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re:

lord
2003-11-28 20:21 (saite)

tieši tā arī ir, ka ne jau par baznīcas sabrukumu būtu jāsatraucas... baznīca pati par sevi nav nekas... bet idejiskās vērtības, ko tā nes līdzi... un ko tā aiznesīs sev līdzi kapā, var likt izdzist arī rietumu sabiedrības pašreizējām normām un pamatnostādnēm... runa nav par savu dievu saglabāšanu, runa iet par to, ka cilvēks zaudē sevi... ir ieslēdzies un darbojas kolosāls sabiedrības pašiznīcināšanās mehānisms... mūsdienās, līdz ar baznīcas agoniju, radās nepieciešamība pēc psihologiem... tas ir sākums... ar baznīcas nāvi būs nepieciešams demit-divdesmitreiz lielāks psihiatru štats...

un pašlaik ienākošās austrumu reliģijas nekad nespēs aizstāt rietumniekiem teistisko pasaules uzskatu...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

drako
2003-11-28 20:37 (saite)

Patiesi ;)

Kristietība ir izlutinājusi sabiedrību, jo būtībā funkcionēja kā savdabīgs psihoterapeits.

Savulaik salīdzinot pagānismu man pazīstamajā formā un kristietību secināju, ka kristietība ir orientēta uz personību, pretstatā paganismam, kas ir orientēts uz sabiedrību.

Pazinu cilvēkus, kas kļuva par kristiešiem vienkārsi lai risinātu savas emocionālās problēmas.

Ak jā ... teistiskais pasaules uzskats? Kā tas definējas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re:

lord
2003-11-28 20:57 (saite)

nu teistiskajā pasaules uzskatā ir dievi.... viens vai vairāki tam nav nozīmes, bet austrumu reliģijas pārsvarā ir ateistiskas...

cilvēkam pēc savas būtības ir jābūt kādiem dieviem, pretējā gadījumā rodas dažādas blakusparādības, kas izpaužas kā neirozes, etc... mūsdienu cilvēkiem, kā teica Jungs, dievu vietā ir nauda un vara, bet arī tie ir savā ziņā dievi...

principā, par pagānismu un kristietību mūsu domas sakrīt... kaut gan arī jautājums, ko mēs uzskatām par pagānismu... ja tie ir cilšu vai nelielu tautiņu dievi, tad ir ok, bet šeit es domāju, ka vajadzētu ņemt klāt (runājot par orientētību uz sabiedrību) arī antīkās reliģijas un "grāmatas reliģiju" - islamu... savukārt austrumu reliģijas vairāk ir orientētas uz personību... bet uz aziātu personību... tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc es uzskatu par negatīvu austrumu ienākšanu mūsu kultūrā...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

drako
2003-11-28 22:16 (saite)

Austrumu reliģijas ... neņemos spriest ... ateistiskas manuprāt ir galvenokārt tās, kas biežāk sastopamas eiropas kultūrā, jo pilda savu sekundāro lomu:

Austrumos ir ļoti izteikts reliģiju sinkrētisms kur blakus vietējai, vēsturiskajai cilts vai valsts teistiskajai reliģijai pastāv arī ateistiskais budisms, dao, konfuciānisms ...

Tomēr hinduismu, sinto un islamu diez vai var nosaukt par ateistiskām ...

Domāju ka drīzāk rietumi pielīdzinās austrumu sabiedrībai saglabājos savas kristīgās tradīcijas tīri tradīciju dēļ reliģisko pasaules uzskatu meklējot austrumu reliģijās, kuras jau tur tīri labi sadzīvo ar vietējām teistiskajām reliģijām.

"Cilvēkam jābūt dieviem citādi ..." Nezinu. Varbūt. Jā - tīri personīgi man laikam jāatzīst, ka ja mana apziņa par Dievu un viņa eksistenci un visu ar to saistīto nodrošina zināmu harmoniju manī.

Nu kas attiecas uz svešām reliģijām ... man ir negatīva attieksme pret jebkuras svešas garīgās kultūras ienākšanu manā pasaulē, kas nevis bagātina, bet nospiež manu paša pasauli.

Tikmēr, kamēr tas ir harmonijā ar manu pasauli, tikmēr man nav iebildumu. Austrumi? Dzens ... tik cik es to pazīstu man simpatizē. Varētu gan teikt, ka dzens nav reliģija, bet gan dzīves mācība. Atsevišķas citas detaļas no austrumiem arī man varētu būt pieņemamas. Un galu galā ... tu domā, ka tas pats senbaltu pagānisms man būtu pieņemams tā pašā pirmatnējā arhaiskajā formā?

Nezinu. Piemēram pagānismā cilveka dzīvībai un brīvībai ir ļoti zema vērtība. Viennozīmīgi atbildēt nevaru, kaut arī man ir zināmas tendences uz pagānisko pieeju arī šinī gadījumā.

Pagāns savu ievainoto kauju biedru nogalina. Viņš pats lūdz sevi nogalināt. Lai pērējie neapstātos, bet ietu uz priekšu. Humānistiskais kristietis pieliks visus līdzekļus lai palīdzētu savam kauju biedram pat tad, ja ar šo palīdzību viņš apdraud savu un pārējo cīņubiedru dzīvības. Te jau kā reiz spilgti parādas šī atšķirība - sabiedrība pret personību.

Es nezinu vai es spētu nogalināt savu cīņubiedru, bet liekas, ka es lūgtu sevi nogalināt, ja manis dēļ tiktu apdraudētas manu draugu dzīvības. Dod Dievs man nekad nenokļūt šādas izvēles priekšā ...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

lord
2003-11-28 22:39 (saite)

nu ne jau visas austrumu reliģijas ir ateistiskas, bet kas interesanti, ka tās (es vairāk domāju tālo austrumu reliģijas, jo, teiksim, islamu es uzskatu par pus-kristietisku reliģiju) arī nenoliedz ateismu... viņiem ir savi dievi... katrai ciltij, katram novadam ir savi dievi, bet tie dzīvo kopā un pakļaujas vienotiem noteikumiem... protams, ir jauka tāda lieta kā, teiksim, vedanta, kad tu esi Dievs, rakstāmgalds tavā istabā ir Tevis radīts un varavīksni arī esi uzbūris tu... un es šeit nesēdētu, ja nebūtu tevis... un tā arī drīzāk nav reliģija, bet gan domāšanas disciplīna, tāpat, kā Tevis pieminētais dzen... es gan pie teistiskajām reliģijām neliktu sintoismu, jo tas drīzāk ir animisks....

runājot par pagānismu... nu nezinu, godīgi sakot, pagānisms kā tāds, manā uztverē ir kaut ko vērts tikai savā arhaiskajā formā... un tur tiešām iekšā ir ļoti daudz kas, ko kristieši ir aizmirsuši, bet varbūt tomēr nevajadzēja... ok, es neesmu īpaši pazīstams ar jaunajām pagānisma formām, tāpēc par to nevaru spriest, bet pagānismā galvenais ir rituāls... un ja šis rituāls tiek aizmirsts, tad es tam vairāk neredzu nekādu jēgu...

humānisms mūsdienās ir stipri pārspīlēts jēdziens... pēc manām domām jebkurš humānisms savā būtībā ir antihumānistisks... bet tas nu tā... jā, protams, kristietis drīzāk atdos dzīvību, kā ļaus nomirt savam nāvīgi ievainotajam biedram un tas jau ir bezjēdzīgi, jo tomēr pasaulē šīs lietas ir iekārtotas savādāk un nevajadzētu "glāstīt kaķi pret spalvu"... tāpēc pagānisma princips, ka vājākais bremzē baru un no tā ir jāatbrīvojas man ir ļoti tuvs... tāpēc mani uzskata par brutālu, kad es paziņoju, ka garīgi slimos cilvēkus vajadzētu iemidzināt vai atdot par orgānu donoriem... bet ar noteikumu, ja šie orgāni netiks transplantēti cilvēkiem, kuriem jau kopš dzimšanas ir orgānu defekti... tikai nelaimes gadījumu seku likvidēšanai... tas ir pagānisma princips un to es pieņemu... diemžēl mūsu, kā Tu izteicies, humānistiskā sabiedrība šādu ideju uzskata par nodevību pret cilvēci un vēl velns zin ko...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

drako
2003-11-28 23:43 (saite)

Arhaiskā forma ... teiksim tā ... es tīri teorētiski uzskatu, ka neviena lieta nedrīkst apstāties laikā un pārvērsties stagnācijā, jo tā ir nāve.

Arī tīri vēsturiski tas pats "arhaiskais pagānisms" vienmer ir atradies evolūcijā un mainījies, attīstījies. Ja te nebūtu atnākusi kristietība, būtu pavisam utopiski uzskatīt, ka pie mums būtu tas pats pagānisms, kas pastāvēja īsi pirms kristietības ienākšanas. Pieļauju, ka tā pati kristietība kaut kādā ariāņu (uzskatīja, ka Jēzus bija cilvēks) formā būtu ienākusi tāpat, kā atsevišķās detaļās te bija skandināvu Odinisms un citas tanī laikā aktuālālās pagāniskās reliģijas, kuras man ir izdevies saskatīt pirmskrietīgajā laikmetā. Dažādo reliģisko priekštatu slāņojumu var redzet kaut vai pēc tā, kā mainās apbedījumu tradīcijas ... Nāk un zūd ugunskapi ... mainās kapu orientācija ... ilgi praktizētie uzkalniņkapi faktiski baltijas areālā manuprāt izzūd ... (vot neatceros ...)

Tas viss nozīmē, ka nav tādas lietas, kā arhaisks, konstants, nemainīgs pagānisms. Ir tikai kaut kādas tendences, kas caurvij visas dabas reliģijas, jo tās visas ir veidojušās nevis kā praviešu atklāsmes, bet gan "dabiskā" ceļā vienkāršam cilvēkam vērojot un analizejot savu materiālo un garīgo pasauli, veidojot savas garīgās vērtības un priekštatus.

Pagānisms priekš manis nozimē pirmkart ceļu pie Dieva un garīguma izpratnes nevis vadoties no svētajiem rakstiem un autoritātēm, bet gan ceļš pie dieva izpratnes caur sevi.

Te es saskatu zināmas paralēles ar druīdu tradīciju, saskaņā ar kuru druīdam ir jāpavada laiks vienatnē bez sabiedrības, kopā ar dabu. Pirmkārt atrodoties vienatnē ar dabu cilveks ļoti labi izjūt dabas ciklus, kas bija ļoti aktuāli tieši IDE reliģijas kontekstā.

Otrkārt lai saprastu garu pasauli ir ļoti svarīgi aktualizēt savas sestā prāta maņas, kas aktualizējas tieši atrodoties vienatnē un dabā, kur dzīvā daba dzīvo zināmā saskaņā ar garu pasauli.

Varētu teikt tā, ka mūsu mazākie dabas brāļi mēdz būt krietni jūtīgāki pret notikumiem garu pasaulē. Nu ne velti piemēram suns kauc, kad saimnieks nomiris. Bet tā nav vienīgā garu pasaules likumu izpausme dabā ...

Rituāls? Jā. Pagānismā visa dzīve ir rituāls. Bet rituāls ar savu domu. Diemzēl lielākajai daļai rituālu un tradīciju mēs šodien zinam tikai formu, bet ne idejisko saturu. Varbūt tikai nojausmas. Tāpēc būtībā šodien patiesam pagānam būtu jāmēģina nevis lasīt gudrus rakstus un klausoties svešas autoritātes, bet gan pašam mēģināt izdzīvot cauri šim tiešajam garīguma atklāsmes ceļam bez starpniekiem.

Eiropas modernā garīgo meklējumu tradīcija ir nevis iet savu ceļu, bet gan meklēt autoritātes. Nevis veidot savu priekštatu, bet izvelēties kaut ko gatavu. Gatavu priekšrakstu, kas ir pagānisms nav. Vismaz pagaidām. Vismaz tādu, kuriem es varētu pats simtprocentīgi piekrist. :)

Neesmu uzrakstījis un nezinu vai uzrakstīšu ;)

Kaut ko sev ļoti radniecīgu esmu sastapis rietumu pagānu Asatru reliģiskajos priekštatos. Tā gan nav vienīga neopagānisma forma, un piemēram Wicca izceļ nevis tradīciju, bet gan zināšanas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

lord
2003-11-29 00:12 (saite)

hmm, nu wicca es vispār neapskatu kopā ar pagānismu... nosaukums "neopāgānisms", manuprāt, šai mācībai ir pilnīgi nepamatoti... tas, ka viņiem ir kaut kādi savi dievi un gari, daļa no kuriem ir aizgūti no antīkajām reliģijām, vēl neko nenozīmē, bet nu ok...

nu par tām pārmaiņām es Tev pilnībā piekrītu, bet šeit mums atkal notiek par formulējumiem... iespējams, ka es mazliet nekorekti atkal esmu noformulējis, sakot "arhaiskais"... jā, protams, jebkura mitoloģija, reliģija, kultūra, jebkas mainās... es gan atturētos no termina "attīstās" lietošanas, jo pastāv tāda lieta kā "entropija"... pasaulē viss degradējas un regresē... tas ir fizikas likums un attiecas uz absolūti visu šai pasaulē... un tik smalkā lietā, kā reliģiskie priekšstati, mēs nevaram pārliecināti pateikt tā attīstās vai regresē... teiksim, runājot par katolicismu, tas, ka tas kļūst demokrātiskāks, pēc sabiedrības domām ir progress, pēc manām domām, tas ir regress... ar senajām reliģijām ir tas pats... parasti ar pagāniskajām reliģijām ir tā, ka mainās idejas, veco vietā nāk jaunas un pēc mūsu domām, mēs redzam idejisko attīstību... bet rituāls parasti nemainās... tas, ka Latvijas teritorijā bija dažādi apbedīšanas rituāli, nozīmē vienīgi to, ka šeit ir pastāvējušas dažādas reliģijas... vienas reliģijas ietvaros rituāli mainās ārkārtīgi reti... mainās tikai to pamatojums...

vēl kas ir būtiski, ka ir daudzas lietas, kas visās senajās reliģijās ir ļoti līdzīgas, neatkarīgi no ģeogrāfiskā stāvokļa un kontaktiem ar citām kultūrām... tādi, piemēram, ir auglības rituāli, laikapstākļu iespaidošanas metodes, etc...

P.S. runājot par pagānismu es nedomāju nevienu konkrētu reliģiju... es domāju pagāniskās, jeb nekristietiskās (kas šoreiz būtu korektāk) reliģijas kopumā...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

drako
2003-11-29 00:51 (saite)

Bravo!

Pirmoreiz dzīvē sastopu cilvēku, kas zin, kas ir wicca!!! ;))))

Un ar visu pārējo arī man laikam būs tev jāpiekrīt, jo pat nezinu, kā komentēt ;)

Laikam vēls :/

"Vienas reliģijas ietvaros rituāls mainās ļoti reti" ... Nu to kā reiz es gribēju teikt apgriežot otrādi argumentējot, ka pagānsims šeit bija ļoti neviendabīgs un ļoti mainīgs. Apgalvot ka te bija ienākusi pilnīgi cita reliģija arī neuzņemos ...

Redzi - piemēram pat virspusēji skatoties uz Skandināvu reliģiju es tur saskatu vairākus slāņojumus:

Senākais Deiskais slāņojums (Deiskais - šeit Dieva-Tīva kults)
Pēc tam Pērkona kults ...
Kuram seko Odina kults.

Starp citu Odins IMHO bija reāla personība, kas pagānismā mēģināja ieviest kristiešiem raksturīgo "atklāsmes reliģiju". Ne velti ir teika par pašupurēšanos sevi ar šķēpu piekaļot pie ozola (ceru, ka neko nejaucu) un šīs upurēšanās rezutltātā gūtās zināšanas par rūnām. Te pat kaut kādas kristīgās idejas nāk, kā ideja par to, ka sakrālās vērtības ir gūstamas caur upurēšanos ... un vispār ... tikko iedomājos par kādu citu analoģiju, ko agrāk biju palaidis garām ... Kristus tak arī krustā tika ievainots ar šķēpu!!!! heh ... ... biki aizdomājos ... Kristus upuris => Odina upuris ar šķēpu => Kristus/Odina upuris ar šķēpu ??? ... interesantas domas man te nāk ...

Redzi. Tradīcijas mainās ne tikai mainoties reliģijai, bet arī mainoties varai un veidojoties identitātes apziņai. Tas ir kā karogs, ko latviešu fani sev uz sejas smērē.

Savā ziņā tradīcija ir mehanisms ar ko sabiedrība veic identificešanos vai norobežošanos no savas pagātnes vai citas sabiedrīas.

Mēs gribam identificeties ar saviem senčiem? Nu tad piekopjam senās tradīcijas un dziedam senās dziesmas. Gribam norobežoties no padsavienības kultūras - aizliedzam/ierobežojam krievu valodu un kultūru. Gribam ieiet eiropā/amerikā? Sākam svinēt helovīnu un citus rietumu svētkus. Redzi - rituāli un tradīcijas ļoti viegli nāk, iet un slāņojas.

Pieļauju ka tradīcijas mainās pat vienas paaudzes ietvaros, jo katra paaudze mīl norobežoties kaut kādā mērā no iepriekšējās ...vismaz šodien. Pieļauju, ka līdzīgas tendences bija arī aizvēsturiskajā pasaulē. Ja pieņemam ka pagānismā visa dzīve ir tradīcija, tad jāpieņem, ka tolaik tradīcijas ir mainījušās diez gan. Protams ne tādā mērā, lai pilnībā atteiktos no saulgriežu svētkiem piemēram ...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	drako 2003-11-29 00:55 (saite)
	Bāc! Kaut es šitā spētu savus paskaidrojumus / plānus / projektus utt raxtīt kuru dēļ itkā dirnu te darbā? Fck. Idiotisms :( (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

lord
2003-11-29 01:10 (saite)

te man atkal mazliet jāpalabo sava terminoloģija... tas ko es domāju ar rituālu, bija domātas noteiktas darbības... kaut vai apskatīsim tādu populāru rituālu, kā, teiksim, pļaujas laikā, cilvēks, kurš pēdējais beidz pļaut, tiek pasludināts par maizes veci un tad par viņu ņirgājas dažādos veidos... tas ir gandrīz visās eiropas kultūrās un ļoti lielā daļā pārējās pasaules reliģiju... tas, kas mainās ir vārds, kā nosauc pēdējo beigušo pļaut un tas, kas ar to tiek darīts... mainās detaļas, bet rituāls tik un tā paliek... tāpat arī ar maizes gara izdzīšanu no pēdējām nopļautajām vai nokultajām vārpām... par šito, starp citu, Freizers labi bija uzrakstījis... tas, kas notiek mūsdienās, ir Dieva meklēšana... mēs paķeram kaut ko no vienas kultūras, paķeram kaut ko no citas, bet nekur neatrodam meklēto... tā arī pie mums ienāca Helovīns un svētā Valentīna diena... mēs esam atteikušies no saviem dieviem un tagad meklējam tranzistoros objektus, kas varētu mums tos aizstāt...

savā laikā šausmīgi sajūsminājos par to ideju, ka Odins upurēja sevi sev... ideja pati jau ir tā vērta, lai to mēģinātu kopēt... skandināvu mitoloģiju es esmu studējis ļoti virspusīgi un sen, tāpēc ļoti daudz ko neatceros, bet par to, ka Odins tiešām esot dzīvojis, es esmu šo to lasījis.... tagad neatceros kur, bet bija ļoti labi aprakstīts pat to, ka viņš esot bijis kaut kāds vietējais kunigaitis vai kā viņus tur vietējie sauca un mana nolādētā skleroze tagad liedz man atcerēties grieķu Dēlas salas analogu (pēc manām domām) Skandināviem... respektīvi sala, kur bija lielākais vergu tirgus un kur parasti notika visas ziedošanas, kur auga svētais ozols, uz kura katru gadu pakāra ziedojamos... ienīstu savu sklerozi... respektīvi bija doma par to, ka tieši šeit viņš arī mira...

runājot par kristietības un Skandināvu mitoloģijas paralēlēm, es savā laikā, kad vēl par to aktīvi interesējos, biju samērā daudz paralēļu savilcis starp grieķiem un skandināviem... ko tagad uz sitienu atceros, bija grieķu Prometejs un skandināvu Loki... kaut arī sodīti viņi tika par dažādām lietām, tomēr ja mēs mazliet iedziļināmies problēmā, tad tas, ka Loki "uzpirka" efeju un tas, ka Prometejs iedeva cilvēkiem uguni, nemaz tik ļoti neatšķīrās... es tagad tiešām uz sitienu neatceros, es zinu, ka tur bija samērā daudz viskaut kā, kas sakrita abās reliģijās... vienkārši šis man tāds mīļākais piemērs... pašam ļoti Loki un Prometejs simpatizē...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

drako
2003-11-29 01:42 (saite)

Nu bet smejies vai raudi, bet kriestietība taču arī dievs upurē sevi sev ... tikai pati ideja tāda bišķit maskēta, jo itkā iet runa par trīsvienību, kurā ir dievs - upuris, dievs - upura ņēmējs un svētais gars, kas iezīmējis upuri ... jocīgi gan es notrakteju tikko trīsvienību ... heh ...

Loki ... man viņš emocionāli asociacējās ar Jūdasu. Bet nu tas tā. Nēesmu pētījis detaļās nedz Loki nedz Prometeju :/

Vispār tas laiks ir sasodīti intersants, kad sāc uz to skatīties caur sādu paraļēļu prizmu.

Mans sapnis ir saprast un atšķetināt seno IDE saules teiksmu. Ar visiem tās elementiem. Mani suģestē tās visas senas dziesmas, kas dzied par sauli un mēnesi, kas lec zirgam kas segts ar zvaigžņu seģeni un daudzas citas dziesmas ... fragments pēc fragmenta, doma pēc domas, gribētos to visu savakt kopā, jo galu galā Saule un Dievs mūsu mītos ir galvenie tēli ...

Atšķetināt un uzrakstīt ka eposu ... tas būtu vienkārši ģeniāli, tikai tādam perfekcionaistam, kā man priekš tā rociņas liekas par īsu ;)

A bet tevis minētais rituāls - jā tas ir vairāk situācijas, apstākļu vadīts ... šas ... jāpadomā vai pie sevis nevaru ieviest neformālā veidā šādu rituālu ;DDD

Piem tam, kas pēdējais ierodas darbā staigāt krekliņā "I am loser" ;DD

Tie ir lipīgi un veidojas neatkarīgi no ģeogrāfiskā stāvokļa. Un veidojas impulsīvi.

Piem Microsoft. Tur Geitsam tika izveidota speciāla stāvvieta mašīnai, jo viņam regulāri nepaveicās ierasties darbā pēdējam un parkot savu mašīnu atlikušajā laukā, kas "paredzēts invalīdiem" :) Vismaz man atmiņā šāds notikums kaut kā ...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re:

lord
2003-11-29 01:51 (saite)

man ir radies priekšstats, ka Tu reliģiju traktē pārāk materiālistiski, iespējams, ka es kļūdos, bet vismaz tā izklausās... ;)

manis nosauktais rituāls ir sarežģītāks, bet tas ir viens no vienkāršākajiem... un man ir slikta īpašība... es nekad neticu sakritībām... negribētos ticēt, ka pēkšņi visās pasaules daļās cilvēki sāk nonāvēt savus novecojošos valdniekus, lai tie nekļūtu veci un viņu jaunais un spēcīgais gars varētu pāriet jaunajos mantiniekos... simpatiskā maģija pati par sevi izklausās pēc sakritību virknes, bet pārāk gara tā sakritību virkne, ja ņemt vērā, ka tā ļoti minimāli atšķiras austrāliešiem, malaiziešiem, aļaskiešiem, krikiem, gambiiešiem un grieķiem...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

drako
2003-11-29 02:27 (saite)

Jā ir man tāda tendence šo to traktēt ar diezgan lielu materiālisma devu. :)

Kas attiecas uz to valdnieka slepkavošanu ... nu to es arī itkā itin labi varētu skaidrot ... dzīvnieku pasaulē arī līderi mainās baram un ne jau no tā, ka mirst dabīgā nāvē ... nu ne vienmer gan viņi tiek slepkavoti, bet ... tās man ir pirmās asociācijas kad tu piemini šādu tradīciju, par kuru gan es neko nezināju. Tā man liekas ļoti loģiska un cieši kontekstā ar pagāniskajām vērtībam ;)

Tas, ka valdnieka dvēsele pārceļo jaunajos mantiniekos ... nē nu jā ... pēc kara dabai ir tendence atjaunot dzimumu līdzsvaru un lielā vairumā dzimst dēli ... da velns viņu zin ... maybe ...

Es it kā reinkarnācijai tomer īsti neticu ;))) Man tā tīri emocionali ir nepieņema jebkurā cita formā, kā vienīgi tevis minētajā aprakstā, kurā dvēsele reinkarnējas tiešajos pēcnācējos ...

Bet saskaņā ar manu teoriju patiesība dvēsele nav kaut kas konkrēts, viendabīgs un norebožots. Manā uztverē dvēsele var evolucionēt, sajaucoties kopā veidojot vienu veselu un dalīties ... dvēsele var iekonservēties gluži meteriālistiskos, nedzīvos ķermeņos ... nest informāciju etc ...

Līdz ar to no loģiskā viedokļa itkā zūd nepieciešamība ar ritualo slepkavību nodrošināt dvēselisko pēctecību un tieši otrādi vēlama ir mantinieka un valdnieka līdzdzīvošana iespējami ilgā laika posmā lai valdnieks spētu nodot mantiniekam ne tikai zināšanas, bet arī dvēseliski turpināt vienoto saikni ...

Nezinu ... kā reiz nāk prātā divas pretējas tradīcijas - jaunākais vai vecākais dēls kā varas mantinieki ...

Simpātiskā maģija ... what did you ment exactly?

Nē nu es pieļauju, ka tā man nav sveša tikai termins man nezināms vai aizmirsts. Sen bija kad maģiju studēju, kā tādu ... ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re:

lord
2003-11-29 02:46 (saite)

nu ar valdnieka slepkavošanu ir tā, ka lielākajai daļai tautu, kuras mēs saucam par primitīvajām, valdnieks tiek ievēlēts ar spēku... daudzām tautām uz noteiktu termiņu, citām līdz pirmajam sirmajam matam, izkritušajam zobam, pirmajai dzimumnespējai, etc... tas norāda, ka valdnieks sāk novecot un lai tā dvēsele nenovecotu līdz ar viņu, bet saglabātu spēku un veiklību, tb visu, kas nepieciešams labam valdniekam pēc šo tautu domām, dvēseli pēc iespējas ātrāk ir jānodod mantotājam... ir āfrikā viena tautiņa, kur vispār valdnieku tikai uz vienu dienu ievēl un vakarā pēc bagātīgas maltītes nogalina... pēc manā rīcībā esošās informācijas jau vairāk kā 100 gadus valdnieka vieta stāv tukša... neviens nepiesakās... vispār cik es zinu, tad valdnieki mirst savā nāvē tikai rietumu tautām...

dēli dzimst pēc kara un ir tāda statistika, ka zēnu palielināta dzimstība ir 11 gadus pirms kara... uz krievijas populāciju tika pierādīts savā laikā...

reinkarnācijai es arī, varētu teikt, ka neticu, tb es esmu pārliecināts, ka mana dvēsele neiemiesosies citā ķermenī... kaut gan reinkarnācijas būtība ir tāda, ka dvēsele pievienojas ātmanā, bet ķermenis satrūd un pārvēršas jaunā dzīvības formā... tā ir pirmatnējā hinduisma reinkarnācijas būtība...
par saviem priekšstatiem par reinkarnāciju es kādreiz noteikti izstāstīšu, ja atgādināsi... slinkums daudz rakstīt... ;)

pirmajā Romas valstī bija ļoti interesantas mantošanas tiesības... varu mantoja valdnieka vecākās meitas vīrs, lai kas viņš arī būtu... vīru izvēlējās pati valdnieka meita un ne jau vienmēr tikai no aristokrātu vidus... starp citu ļoti veiksmīga taktika tieši no demogrāfiskā viedokļa... esmu dzirdējis, ka arī Skandināvijā šur tur darbojās šis pats mantošanas princips...

nevis "simpātiskā", bet "simpatiskā", kaut gan nepārvaldu latviešu valodu tik labi, lai par garumzīmi varētu strīdēties... ;) maģija, kas balstās uz principu "līdzīgais rada līdzīgo"... visa pirmatnējo tautu maģija balstījās uz šo principu...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: