Adon ([info]lord) rakstīja,
@ 2003-11-28 17:52:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Fandango para Elisa Beethoven

šausmīgi negribas tulkot no krievu valodas darbu socioloģijā uz kādām 15 lapām... slinkums... iztulkoju lapu un gandrīz aizmigu... labāk paskatīties kādu filmu... vai iet un uztaisīt pašnāvību... profilakses nolūkos... profilaksei vienmēr ir jātaisa pašnāvība, kad ir slinkums... tā saucas "slinkuma profilakse"... ja katrs cilvēks sajūtot sevī slinkumu autoanihilizēsies (pašiznīcināsies), pēc 3 paaudzēm pasaulē slinkums tiks izskausts, jo paliks tikai cilvēki, kuru ģenētiskajā materiālā vairāk nebūs slinkuma...


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]drako
2003-11-29 00:51 (saite)
Bravo!

Pirmoreiz dzīvē sastopu cilvēku, kas zin, kas ir wicca!!! ;))))

Un ar visu pārējo arī man laikam būs tev jāpiekrīt, jo pat nezinu, kā komentēt ;)

Laikam vēls :/

"Vienas reliģijas ietvaros rituāls mainās ļoti reti" ... Nu to kā reiz es gribēju teikt apgriežot otrādi argumentējot, ka pagānsims šeit bija ļoti neviendabīgs un ļoti mainīgs. Apgalvot ka te bija ienākusi pilnīgi cita reliģija arī neuzņemos ...

Redzi - piemēram pat virspusēji skatoties uz Skandināvu reliģiju es tur saskatu vairākus slāņojumus:

Senākais Deiskais slāņojums (Deiskais - šeit Dieva-Tīva kults)
Pēc tam Pērkona kults ...
Kuram seko Odina kults.

Starp citu Odins IMHO bija reāla personība, kas pagānismā mēģināja ieviest kristiešiem raksturīgo "atklāsmes reliģiju". Ne velti ir teika par pašupurēšanos sevi ar šķēpu piekaļot pie ozola (ceru, ka neko nejaucu) un šīs upurēšanās rezutltātā gūtās zināšanas par rūnām. Te pat kaut kādas kristīgās idejas nāk, kā ideja par to, ka sakrālās vērtības ir gūstamas caur upurēšanos ... un vispār ... tikko iedomājos par kādu citu analoģiju, ko agrāk biju palaidis garām ... Kristus tak arī krustā tika ievainots ar šķēpu!!!! heh ... ... biki aizdomājos ... Kristus upuris => Odina upuris ar šķēpu => Kristus/Odina upuris ar šķēpu ??? ... interesantas domas man te nāk ...

Redzi. Tradīcijas mainās ne tikai mainoties reliģijai, bet arī mainoties varai un veidojoties identitātes apziņai. Tas ir kā karogs, ko latviešu fani sev uz sejas smērē.

Savā ziņā tradīcija ir mehanisms ar ko sabiedrība veic identificešanos vai norobežošanos no savas pagātnes vai citas sabiedrīas.

Mēs gribam identificeties ar saviem senčiem? Nu tad piekopjam senās tradīcijas un dziedam senās dziesmas. Gribam norobežoties no padsavienības kultūras - aizliedzam/ierobežojam krievu valodu un kultūru. Gribam ieiet eiropā/amerikā? Sākam svinēt helovīnu un citus rietumu svētkus. Redzi - rituāli un tradīcijas ļoti viegli nāk, iet un slāņojas.

Pieļauju ka tradīcijas mainās pat vienas paaudzes ietvaros, jo katra paaudze mīl norobežoties kaut kādā mērā no iepriekšējās ...vismaz šodien. Pieļauju, ka līdzīgas tendences bija arī aizvēsturiskajā pasaulē. Ja pieņemam ka pagānismā visa dzīve ir tradīcija, tad jāpieņem, ka tolaik tradīcijas ir mainījušās diez gan. Protams ne tādā mērā, lai pilnībā atteiktos no saulgriežu svētkiem piemēram ...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]drako
2003-11-29 00:55 (saite)
Bāc!

Kaut es šitā spētu savus paskaidrojumus / plānus / projektus utt raxtīt kuru dēļ itkā dirnu te darbā?

Fck.

Idiotisms :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]lord
2003-11-29 01:10 (saite)
te man atkal mazliet jāpalabo sava terminoloģija... tas ko es domāju ar rituālu, bija domātas noteiktas darbības... kaut vai apskatīsim tādu populāru rituālu, kā, teiksim, pļaujas laikā, cilvēks, kurš pēdējais beidz pļaut, tiek pasludināts par maizes veci un tad par viņu ņirgājas dažādos veidos... tas ir gandrīz visās eiropas kultūrās un ļoti lielā daļā pārējās pasaules reliģiju... tas, kas mainās ir vārds, kā nosauc pēdējo beigušo pļaut un tas, kas ar to tiek darīts... mainās detaļas, bet rituāls tik un tā paliek... tāpat arī ar maizes gara izdzīšanu no pēdējām nopļautajām vai nokultajām vārpām... par šito, starp citu, Freizers labi bija uzrakstījis... tas, kas notiek mūsdienās, ir Dieva meklēšana... mēs paķeram kaut ko no vienas kultūras, paķeram kaut ko no citas, bet nekur neatrodam meklēto... tā arī pie mums ienāca Helovīns un svētā Valentīna diena... mēs esam atteikušies no saviem dieviem un tagad meklējam tranzistoros objektus, kas varētu mums tos aizstāt...

savā laikā šausmīgi sajūsminājos par to ideju, ka Odins upurēja sevi sev... ideja pati jau ir tā vērta, lai to mēģinātu kopēt... skandināvu mitoloģiju es esmu studējis ļoti virspusīgi un sen, tāpēc ļoti daudz ko neatceros, bet par to, ka Odins tiešām esot dzīvojis, es esmu šo to lasījis.... tagad neatceros kur, bet bija ļoti labi aprakstīts pat to, ka viņš esot bijis kaut kāds vietējais kunigaitis vai kā viņus tur vietējie sauca un mana nolādētā skleroze tagad liedz man atcerēties grieķu Dēlas salas analogu (pēc manām domām) Skandināviem... respektīvi sala, kur bija lielākais vergu tirgus un kur parasti notika visas ziedošanas, kur auga svētais ozols, uz kura katru gadu pakāra ziedojamos... ienīstu savu sklerozi... respektīvi bija doma par to, ka tieši šeit viņš arī mira...

runājot par kristietības un Skandināvu mitoloģijas paralēlēm, es savā laikā, kad vēl par to aktīvi interesējos, biju samērā daudz paralēļu savilcis starp grieķiem un skandināviem... ko tagad uz sitienu atceros, bija grieķu Prometejs un skandināvu Loki... kaut arī sodīti viņi tika par dažādām lietām, tomēr ja mēs mazliet iedziļināmies problēmā, tad tas, ka Loki "uzpirka" efeju un tas, ka Prometejs iedeva cilvēkiem uguni, nemaz tik ļoti neatšķīrās... es tagad tiešām uz sitienu neatceros, es zinu, ka tur bija samērā daudz viskaut kā, kas sakrita abās reliģijās... vienkārši šis man tāds mīļākais piemērs... pašam ļoti Loki un Prometejs simpatizē...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]drako
2003-11-29 01:42 (saite)
Nu bet smejies vai raudi, bet kriestietība taču arī dievs upurē sevi sev ... tikai pati ideja tāda bišķit maskēta, jo itkā iet runa par trīsvienību, kurā ir dievs - upuris, dievs - upura ņēmējs un svētais gars, kas iezīmējis upuri ... jocīgi gan es notrakteju tikko trīsvienību ... heh ...

Loki ... man viņš emocionāli asociacējās ar Jūdasu. Bet nu tas tā. Nēesmu pētījis detaļās nedz Loki nedz Prometeju :/

Vispār tas laiks ir sasodīti intersants, kad sāc uz to skatīties caur sādu paraļēļu prizmu.

Mans sapnis ir saprast un atšķetināt seno IDE saules teiksmu. Ar visiem tās elementiem. Mani suģestē tās visas senas dziesmas, kas dzied par sauli un mēnesi, kas lec zirgam kas segts ar zvaigžņu seģeni un daudzas citas dziesmas ... fragments pēc fragmenta, doma pēc domas, gribētos to visu savakt kopā, jo galu galā Saule un Dievs mūsu mītos ir galvenie tēli ...

Atšķetināt un uzrakstīt ka eposu ... tas būtu vienkārši ģeniāli, tikai tādam perfekcionaistam, kā man priekš tā rociņas liekas par īsu ;)

A bet tevis minētais rituāls - jā tas ir vairāk situācijas, apstākļu vadīts ... šas ... jāpadomā vai pie sevis nevaru ieviest neformālā veidā šādu rituālu ;DDD

Piem tam, kas pēdējais ierodas darbā staigāt krekliņā "I am loser" ;DD

Tie ir lipīgi un veidojas neatkarīgi no ģeogrāfiskā stāvokļa. Un veidojas impulsīvi.

Piem Microsoft. Tur Geitsam tika izveidota speciāla stāvvieta mašīnai, jo viņam regulāri nepaveicās ierasties darbā pēdējam un parkot savu mašīnu atlikušajā laukā, kas "paredzēts invalīdiem" :) Vismaz man atmiņā šāds notikums kaut kā ...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re:
[info]lord
2003-11-29 01:51 (saite)
man ir radies priekšstats, ka Tu reliģiju traktē pārāk materiālistiski, iespējams, ka es kļūdos, bet vismaz tā izklausās... ;)

manis nosauktais rituāls ir sarežģītāks, bet tas ir viens no vienkāršākajiem... un man ir slikta īpašība... es nekad neticu sakritībām... negribētos ticēt, ka pēkšņi visās pasaules daļās cilvēki sāk nonāvēt savus novecojošos valdniekus, lai tie nekļūtu veci un viņu jaunais un spēcīgais gars varētu pāriet jaunajos mantiniekos... simpatiskā maģija pati par sevi izklausās pēc sakritību virknes, bet pārāk gara tā sakritību virkne, ja ņemt vērā, ka tā ļoti minimāli atšķiras austrāliešiem, malaiziešiem, aļaskiešiem, krikiem, gambiiešiem un grieķiem...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]drako
2003-11-29 02:27 (saite)
Jā ir man tāda tendence šo to traktēt ar diezgan lielu materiālisma devu. :)

Kas attiecas uz to valdnieka slepkavošanu ... nu to es arī itkā itin labi varētu skaidrot ... dzīvnieku pasaulē arī līderi mainās baram un ne jau no tā, ka mirst dabīgā nāvē ... nu ne vienmer gan viņi tiek slepkavoti, bet ... tās man ir pirmās asociācijas kad tu piemini šādu tradīciju, par kuru gan es neko nezināju. Tā man liekas ļoti loģiska un cieši kontekstā ar pagāniskajām vērtībam ;)

Tas, ka valdnieka dvēsele pārceļo jaunajos mantiniekos ... nē nu jā ... pēc kara dabai ir tendence atjaunot dzimumu līdzsvaru un lielā vairumā dzimst dēli ... da velns viņu zin ... maybe ...

Es it kā reinkarnācijai tomer īsti neticu ;))) Man tā tīri emocionali ir nepieņema jebkurā cita formā, kā vienīgi tevis minētajā aprakstā, kurā dvēsele reinkarnējas tiešajos pēcnācējos ...

Bet saskaņā ar manu teoriju patiesība dvēsele nav kaut kas konkrēts, viendabīgs un norebožots. Manā uztverē dvēsele var evolucionēt, sajaucoties kopā veidojot vienu veselu un dalīties ... dvēsele var iekonservēties gluži meteriālistiskos, nedzīvos ķermeņos ... nest informāciju etc ...

Līdz ar to no loģiskā viedokļa itkā zūd nepieciešamība ar ritualo slepkavību nodrošināt dvēselisko pēctecību un tieši otrādi vēlama ir mantinieka un valdnieka līdzdzīvošana iespējami ilgā laika posmā lai valdnieks spētu nodot mantiniekam ne tikai zināšanas, bet arī dvēseliski turpināt vienoto saikni ...

Nezinu ... kā reiz nāk prātā divas pretējas tradīcijas - jaunākais vai vecākais dēls kā varas mantinieki ...

Simpātiskā maģija ... what did you ment exactly?

Nē nu es pieļauju, ka tā man nav sveša tikai termins man nezināms vai aizmirsts. Sen bija kad maģiju studēju, kā tādu ... ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re:
[info]lord
2003-11-29 02:46 (saite)
nu ar valdnieka slepkavošanu ir tā, ka lielākajai daļai tautu, kuras mēs saucam par primitīvajām, valdnieks tiek ievēlēts ar spēku... daudzām tautām uz noteiktu termiņu, citām līdz pirmajam sirmajam matam, izkritušajam zobam, pirmajai dzimumnespējai, etc... tas norāda, ka valdnieks sāk novecot un lai tā dvēsele nenovecotu līdz ar viņu, bet saglabātu spēku un veiklību, tb visu, kas nepieciešams labam valdniekam pēc šo tautu domām, dvēseli pēc iespējas ātrāk ir jānodod mantotājam... ir āfrikā viena tautiņa, kur vispār valdnieku tikai uz vienu dienu ievēl un vakarā pēc bagātīgas maltītes nogalina... pēc manā rīcībā esošās informācijas jau vairāk kā 100 gadus valdnieka vieta stāv tukša... neviens nepiesakās... vispār cik es zinu, tad valdnieki mirst savā nāvē tikai rietumu tautām...

dēli dzimst pēc kara un ir tāda statistika, ka zēnu palielināta dzimstība ir 11 gadus pirms kara... uz krievijas populāciju tika pierādīts savā laikā...

reinkarnācijai es arī, varētu teikt, ka neticu, tb es esmu pārliecināts, ka mana dvēsele neiemiesosies citā ķermenī... kaut gan reinkarnācijas būtība ir tāda, ka dvēsele pievienojas ātmanā, bet ķermenis satrūd un pārvēršas jaunā dzīvības formā... tā ir pirmatnējā hinduisma reinkarnācijas būtība...
par saviem priekšstatiem par reinkarnāciju es kādreiz noteikti izstāstīšu, ja atgādināsi... slinkums daudz rakstīt... ;)

pirmajā Romas valstī bija ļoti interesantas mantošanas tiesības... varu mantoja valdnieka vecākās meitas vīrs, lai kas viņš arī būtu... vīru izvēlējās pati valdnieka meita un ne jau vienmēr tikai no aristokrātu vidus... starp citu ļoti veiksmīga taktika tieši no demogrāfiskā viedokļa... esmu dzirdējis, ka arī Skandināvijā šur tur darbojās šis pats mantošanas princips...

nevis "simpātiskā", bet "simpatiskā", kaut gan nepārvaldu latviešu valodu tik labi, lai par garumzīmi varētu strīdēties... ;) maģija, kas balstās uz principu "līdzīgais rada līdzīgo"... visa pirmatnējo tautu maģija balstījās uz šo principu...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?