Nu bet smejies vai raudi, bet kriestietība taču arī dievs upurē sevi sev ... tikai pati ideja tāda bišķit maskēta, jo itkā iet runa par trīsvienību, kurā ir dievs - upuris, dievs - upura ņēmējs un svētais gars, kas iezīmējis upuri ... jocīgi gan es notrakteju tikko trīsvienību ... heh ...

Loki ... man viņš emocionāli asociacējās ar Jūdasu. Bet nu tas tā. Nēesmu pētījis detaļās nedz Loki nedz Prometeju :/

Vispār tas laiks ir sasodīti intersants, kad sāc uz to skatīties caur sādu paraļēļu prizmu.

Mans sapnis ir saprast un atšķetināt seno IDE saules teiksmu. Ar visiem tās elementiem. Mani suģestē tās visas senas dziesmas, kas dzied par sauli un mēnesi, kas lec zirgam kas segts ar zvaigžņu seģeni un daudzas citas dziesmas ... fragments pēc fragmenta, doma pēc domas, gribētos to visu savakt kopā, jo galu galā Saule un Dievs mūsu mītos ir galvenie tēli ...

Atšķetināt un uzrakstīt ka eposu ... tas būtu vienkārši ģeniāli, tikai tādam perfekcionaistam, kā man priekš tā rociņas liekas par īsu ;)

A bet tevis minētais rituāls - jā tas ir vairāk situācijas, apstākļu vadīts ... šas ... jāpadomā vai pie sevis nevaru ieviest neformālā veidā šādu rituālu ;DDD

Piem tam, kas pēdējais ierodas darbā staigāt krekliņā "I am loser" ;DD

Tie ir lipīgi un veidojas neatkarīgi no ģeogrāfiskā stāvokļa. Un veidojas impulsīvi.

Piem Microsoft. Tur Geitsam tika izveidota speciāla stāvvieta mašīnai, jo viņam regulāri nepaveicās ierasties darbā pēdējam un parkot savu mašīnu atlikušajā laukā, kas "paredzēts invalīdiem" :) Vismaz man atmiņā šāds notikums kaut kā ...