linguistica ([info]linguistica) rakstīja,
@ 2013-03-03 13:44:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Par vārdu "atgriezt" un valodas kultūru
Vai kāds var man pamatoti paskaidrot, kāpēc vārds "atgriezt" nozīmē "nodot atpakaļ" uzskatāms par nevēlamu?

Arguments par griešanu ar šķērēm un nažiem neiztur kritiku, jo latviešu valodā ir verbi "griezt", "griezties", kuri apzīmē kustību apkārt kam, ap ko. Tāpat ir verbs "atgriezties", kura nozīme ir ļoti tuva nevēlamā verba "atgriezt" nozīmei. Šķiet, ka "atgriezties" un "atgriešanās" nevienam negatīvas emocijas neizraisa.

Nepamatots ir arī arguments par to, ka vārds "atgriezt" ir kalks no krievu valodas vārda "vozvrascatj", jo, pirmkārt, kā jau minēts, latviešu valodā pastāv verbs "atgriezties" ar attiecīgu nozīmi un tā atvasinājums ar "-šanās", otrkārt, krievu valoda nav vienīgā valoda, kurā ir šādas nozīmes verbs ar līdzīgu morfoloģisku struktūru, piemēram, angļu "return" - "turn" ir tas pats "griezt", "griezties".

Tad kāpēc? Šajā gadījumā meklēju argumentus, nevis "patīk/nepatīk" tipa vērtējumus.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hedera
2013-03-03 14:37 (saite)
Atgriezties - to dara pats objekts, atgriezt - tas tiek darīts ar kaut ko, bet to nedara pats objekts.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]linguistica
2013-03-03 15:17 (saite)
Tas jau ir skaidrs. Jautājums ir par to, kāpēc atgriezeniskais verbs netiek uzskatīts par nevēlamu, bet tiešais tiek - gandrīz visos valodas kultūras jautājumiem veltītos avotos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2013-03-03 15:53 (saite)
Ā, tagad sapratu sāpi. Jā, par to man nav ideju, vienīgais laikam tas šķēru variants, kas izkatās pēc nepamatotām bailēm no homonīma, kaut gan parasti latviešu valodā homonīmiem ļauj dzīvoties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]linguistica
2013-03-03 20:35 (saite)
Nu, jā. Tā "sāpe" jau tieši par to arī ir, ka šādos gadījumos argumenti parasti neiztur kritiku. Nedz šķēru (griezt laimes ratu, griezties riņķī), nedz kalka. Analoģiski man patīk skaidrojums, ka vārda "bāze" daudzskaitļa ģenitīvā līdzskaņu mijas nav, lai izvairītos no homonīmijas: "bāze" - "bāzu" nevis "bāžu", lai gan abi varianti ir verba "bāzt" homoformas.

Šī tendence (apgalvot bez pamatojuma) attiecas ne tikai uz konkrēto vārdu, bet uz lielu daļu apgalvojumu valodniecībā. ;/ Tomēr gribētos, lai viedokļi un patika/nepatika netiktu jaukti ar faktiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2013-03-03 21:03 (saite)
Bet "bāzu" taču arī ir homonīms.
Un par pamatojumiem - labskanība (jeb patika/nepatika) valodā tomēr varētu būt arī gana labs pamatojums, nav jau matemātika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2013-03-03 21:06 (saite)
*pff, man šodien ar uzmanību laikam klibo, par "bāzu" tu jau tieši arī pateici.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]linguistica
2013-03-03 23:45 (saite)
Fair enough (par labskanību un tamlīdzīgi). Bet, imho, tad attiecīgos gadījumos valodniekiem būtu tā arī jāsaka: "es uzskatu, ka šis vārds ir/nav labskanīgs". Vai "šāds variants man patīk labāk un manai gaumei var uzticēties". Nevis jāmēģina sniegt šķietami faktos balstītus pamatojumus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]khosmos
2013-03-03 17:41 (saite)
rusofobija un Īslande.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]linguistica
2013-03-03 19:02 (saite)
;) Nu, šķiet, Īslandes gadījumā tiek atzīts, ka pieļaujamas abas formas, bet atgriešanas gadījumā viedoklis ir noteikts. Arī tādos avotos, kuri tiek uzskatīti par zinātnisku literatūru, gan nesniedzot pietiekamu pamatojumu. Cerēju, ka varbūt šāds pamatojums ir un es vienkārši neesmu pamanījusi tā iespējamību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?