linguistica's Journal

Subject:	Vai rīcības iemesliem ir nozīme?
Time:	1:15 pm.

Piemēram, seminārā, kurā doktorants prezentē savu promocijas darbu, cilvēki neuzdod jautājumus:

Vienam nav jautājumu, jo viņš neko nav sapratis no stāstītā.
Otram ir jautājumi, bet viņš kautrējas tos uzdot, jo nav pārliecināts, ka tie nav stulbi.
Trešajam ir jautājumi, kuri, kā viņam šķiet, varētu palīdzēt apstrīdēt referenta teikto, bet viņš negrib uzvesties uzbrūkoši.
Ceturtajam bija radušies tie paši jautājumi, bet, labi pārzinot jomu, viņš saprata, ka uz tiem ir iespējams atbildēt, neapgāžot referenta teikto; proti, saprata, ka šie jautājumi nav būtiski.

Rezultāts visos gadījumos ir viens. Vai jautājumu neuzdevēju motīviem ir nozīme ārpus viņu pašu prātiem?

Comments: Read 3 or Add Your Own.

Subject:	Par vārdu "atgriezt" un valodas kultūru
Time:	1:44 pm.

Vai kāds var man pamatoti paskaidrot, kāpēc vārds "atgriezt" nozīmē "nodot atpakaļ" uzskatāms par nevēlamu?

Arguments par griešanu ar šķērēm un nažiem neiztur kritiku, jo latviešu valodā ir verbi "griezt", "griezties", kuri apzīmē kustību apkārt kam, ap ko. Tāpat ir verbs "atgriezties", kura nozīme ir ļoti tuva nevēlamā verba "atgriezt" nozīmei. Šķiet, ka "atgriezties" un "atgriešanās" nevienam negatīvas emocijas neizraisa.

Nepamatots ir arī arguments par to, ka vārds "atgriezt" ir kalks no krievu valodas vārda "vozvrascatj", jo, pirmkārt, kā jau minēts, latviešu valodā pastāv verbs "atgriezties" ar attiecīgu nozīmi un tā atvasinājums ar "-šanās", otrkārt, krievu valoda nav vienīgā valoda, kurā ir šādas nozīmes verbs ar līdzīgu morfoloģisku struktūru, piemēram, angļu "return" - "turn" ir tas pats "griezt", "griezties".

Tad kāpēc? Šajā gadījumā meklēju argumentus, nevis "patīk/nepatīk" tipa vērtējumus.

Comments: Read 9 or Add Your Own.