Tszekss un mīlestība ir ļoti subjektīvi par lux. Tas nav nekāds lukss, un ir pavisam citādi.
Darīt to, kas interesē, ir reāls lukss. Atbildes gan drīkstēja tikai 2.

(Reply to this) (Thread)

haha, sīkāk skaidrojot, elpot nav lukss, kaut skābekļa balons ir luksus.

(Reply to this) (Parent)

Tas, kas konkrētajā brīdī visilgāk trūcis

es tā brīnos, ka neviens bez manis nav atzīmējis ēdienu. manuprāt es lielāko daļu no algas iztērēju par ēdienu.

(Reply to this) (Thread)

es kā trešo būtu atzīmējusi, nevarēju izšķirties starp mīlestību un ēdienu. bet tad sapratu, ka, ja es kādu mīlu un mani arī, tad var apēst arī sardeli, ja galīgi nekā cita nav, un tad par to var kopā uzjautrināties. bet ēst negaršīgu sardeli bez mīlestības gan ir katastrofa. tāpēc nācās mīl. prioretizēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man protams tā ir bijis bet atpakalskata spogulī es šīs reizes nožēloju kā self-abandonment un (tas neattiecas uz reizēm, kad man pašai gribas sardeli)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es biju domājusi, ka ir jau reizes, kad vienīgā opcija, ko ēst, ir sardele vai baltmaize- jo fiziski vnk nekas cits nav pieejams (kkādos ceļojumos teiksim, pilnīgā nekurienē), bet totāli nokrities cukurs un ēst vajag. es par tādām reizēm, ne par to, ka otram nav naudas vai vēlmes ēst labu ēdienu un tad es tam pielāgojos - tas tiešām jūtas kā sevis pamešana

(Reply to this) (Parent)

"labs ēdiens un alkohols (veselīgs un labi gatavots)" tāda diezgan eklektiska izvēle, varētu pat teikt, ka šur tur pretrunīga

(Reply to this) (Parent)

Ēdiens man iederējās pie “ja var pirkt ko sagribas”, bet jā, iespējams, ka man vajadzēja atzīmēt atsevišķi.

(Reply to this) (Parent)

kad samaksā īri un paliek nauda pāri.

atrašanās vietās, kurās, lai iekļūtu, jābūt sarakstā/ jāuzrāda ielūgums vai ir citi pietiekami stingri atsijāšanas kritēriji.

tomēr palabošu atbildi, jo pietiekami daudz laika un telpas rada nevis luksus sajūtu, bet miera sajūtu.

Atzīmēju laiku un telpu, drēbes un lietas, jo tas ir luksus, ko gribētu atļauties, bet ne vienmēr sanāk.

Bērni, attiecības, sekss, mīlestība, arī ēdiens nav luksus, bet daudz svarīgāk. Varbūt neatzīmeju, jo tas viss man ir, arī iespēja darīt to, kas interesē, tomēr nešķiet, ka dzīvotu kaut kādu luksus dzīvi:) laikam jāmācās novērtēt!

palīdzi saprast, ko tu domā ar luksusu, kāpēc tu izvēlējies šo vārdu? tas nav tas pats, kas jautāt "kas no šī tev ir vissvarīgākais, lai justos labi" vai arī ir?

es skaidri zinu, kas man ir pirmajā vietā no šī visa, lai es justos kā _es_, bet tas ir pretstāts luksusam, tas ir tas, bez kā nevar (neko vairāk par funbkcionēšanu)

(Reply to this) (Thread)

mazliet vairāk par funkcionēšanu, TAs ir expansion, svētītas dzīves sajūta (kermenī un nervu sistēmā, Nevis konceptuāls mentāls “esmu svētīts” uzstādījums Jo tas ir pareizi). man ir viena draudzene kas mani vislaik besī ar saviem šampaniešiem lobsteriem un zīmoliem (somina kurai krāj gadu). bet es redzu kā vinas būtība atveras mirdz un svin , un tad es sāku domāt ka man arī ir šādas lietas, tikai citas, ne obligāti dārgas Vai pat materiālas
Un šis cilvēka stāvoklis protams ir mārketinga trenda pamatā, bet savā būtībā tas nav tieši saistīts ar patērinu bet gan somatiku

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piemēram man reāli patīk ar rokām gatavotas lietas man apkārt it īpaši ja to taisījuši cilvēki ko pazīstu- tas ir mans luxury

(Reply to this) (Parent)

mhm, es tevi sapratu

ļoti interesanta un sarežģīti šķetināma tēma.
man ir lietas, kuras dod to sajūtu, un citas, kuras pašas nē, bet bez kurām es to nevaru piedzīvot.

lūk, man ēdiens reti sasniedz šo līmeni, kaut arī vienlaikus ir ļoti ļoti svarīgs, arī es lielāko daļu naudas tērēju par ēdienu, un, ja nevaru dabūt labu, slikti jūtos - bet tā (laba ēdiena) esamība man nedod šo sajūtu, vienkārši novērš deficītu.

(Reply to this) (Parent)

laikam visvairāk tomēr iespēja brīvi pārvietoties/ceļot.