es kā trešo būtu atzīmējusi, nevarēju izšķirties starp mīlestību un ēdienu. bet tad sapratu, ka, ja es kādu mīlu un mani arī, tad var apēst arī sardeli, ja galīgi nekā cita nav, un tad par to var kopā uzjautrināties. bet ēst negaršīgu sardeli bez mīlestības gan ir katastrofa. tāpēc nācās mīl. prioretizēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man protams tā ir bijis bet atpakalskata spogulī es šīs reizes nožēloju kā self-abandonment un (tas neattiecas uz reizēm, kad man pašai gribas sardeli)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es biju domājusi, ka ir jau reizes, kad vienīgā opcija, ko ēst, ir sardele vai baltmaize- jo fiziski vnk nekas cits nav pieejams (kkādos ceļojumos teiksim, pilnīgā nekurienē), bet totāli nokrities cukurs un ēst vajag. es par tādām reizēm, ne par to, ka otram nav naudas vai vēlmes ēst labu ēdienu un tad es tam pielāgojos - tas tiešām jūtas kā sevis pamešana

(Reply to this) (Parent)