es biju domājusi, ka ir jau reizes, kad vienīgā opcija, ko ēst, ir sardele vai baltmaize- jo fiziski vnk nekas cits nav pieejams (kkādos ceļojumos teiksim, pilnīgā nekurienē), bet totāli nokrities cukurs un ēst vajag. es par tādām reizēm, ne par to, ka otram nav naudas vai vēlmes ēst labu ēdienu un tad es tam pielāgojos - tas tiešām jūtas kā sevis pamešana

(Reply to this) (Parent)