Līkcepure ([info]likcepure) rakstīja,
@ 2015-08-19 14:26:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Grāmatas
Agrāk, sen senos laikos, grāmatas taču parasti rakstīja vienkārši 1. vai 3. personā. Tagad teju katrā, kas paķeras pa rokai, notiek cikliska pārslēgšanās no viena varoņa redzespunkta pie cita. Ko tas par mums liecina? Vai ir iestājusies morālā krīze?

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mis_sarajevo
2015-08-19 14:47 (saite)
Bet zini... rakstnieks arī ir tikai cilvēks.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]likcepure
2015-08-19 14:49 (saite)
Bet Čaks teica, ka dzejnieks nav cilvēks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mis_sarajevo
2015-08-19 14:53 (saite)
Agrāk domāja arī, ka sieviete nav cilvēks. Bet re kā viņiem parādījām!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirdna
2015-08-19 14:55 (saite)
Ko tad jūs viņiem parādījāt, ja nav noslēpums?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mis_sarajevo
2015-08-19 15:55 (saite)
nu ar savu eksistenci tak!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fedrs
2015-08-19 16:57 (saite)
Eksistenci taču neapšaubīja :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sirdna
2015-08-19 14:53 (saite)
a)kuri ir sensenie laiki?;
b)kā grib, tā raksta;
c)rakstīt no dažādiem punktiem ir liela prasme.

Neesmu pētījis jautājumu, bet senākā grāmata no desmitiem skatu punktu, ko es atminu, ir Frenka Herberta Dune sērija, kas sākta 1965.gadā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]likcepure
2015-08-19 16:50 (saite)
a) es tā ļoti vispārināju, tāpēc senos laikus nekonkretizēšu. It kā jau arī 19. gs. piedzīvojumu romānos, redz, šāda tendence parādās, bet tomēr ne ar tādu intensitāti.
b) piekrītu
c) nepiekrītu. Man tas kaut kādā ziņā tas liekas vieglāk. Es vairāk domāju, ko šī tendence liecina par mūsu paaudzi - ķipa, tur neuzticēšanās vienai patiesībai etc.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]peacemaker
2015-08-19 17:59 (saite)
+ par neticēšanu vienas patiesības iespējamībai, kas liek uzlūkot arī citus stāstus. mūsdienās ikviens "lielais" stāsts tiek uzreiz sašķelts simts ministāstos pat televīzijā ar ekspertiem, nemaz nerunājot par fb/tw. tāpēc tāds modelis šķiet tikai dabisks

vēl viena lieta ir tāda, ka tas atvieglo viena milzīga stāsta pavediena uzturēšanu, it kā sašķeļot to mazākos un tāpēc aptveramākos gabalos. te var runāt par uzmanības noturēšanas problēmām, bet meh

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]likcepure
2015-08-19 18:07 (saite)
Jā, jā, es par visu to pašu domāju. Tu mani saproti!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]miligrami
2015-08-19 20:52 (saite)
bet ja viss notiek 3.personā, man tā nekad nav likusies tikai viena perspektīva, bet gan "īstā, vienīgā, objektīvā" perspektīva, un kaut kādā ziņā tieši tas mani visvairāk fascinē literatūrā, kopā ar kārtīgu sākumu un galu. tobiš kaut kas tāds, ar ko realitātē saskarties nav iespējams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]likcepure
2015-08-19 23:46 (saite)
+1

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]malvine_truse
2015-08-20 07:18 (saite)
esmu lasījis gramatu, kas rakstīta 2. personā un pārsledzas no viena tēla citā cauri nodaļām. lūk tas bija smadzeņmežģis!

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?