Sviesta Ciba |

Līkcepure (

likcepure) rakstīja,
@ 2015-08-19 14:26:00

Grāmatas
Agrāk, sen senos laikos, grāmatas taču parasti rakstīja vienkārši 1. vai 3. personā. Tagad teju katrā, kas paķeras pa rokai, notiek cikliska pārslēgšanās no viena varoņa redzespunkta pie cita. Ko tas par mums liecina? Vai ir iestājusies morālā krīze?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

likcepure
2015-08-19 16:50 (saite)

a) es tā ļoti vispārināju, tāpēc senos laikus nekonkretizēšu. It kā jau arī 19. gs. piedzīvojumu romānos, redz, šāda tendence parādās, bet tomēr ne ar tādu intensitāti.
b) piekrītu
c) nepiekrītu. Man tas kaut kādā ziņā tas liekas vieglāk. Es vairāk domāju, ko šī tendence liecina par mūsu paaudzi - ķipa, tur neuzticēšanās vienai patiesībai etc.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

peacemaker
2015-08-19 17:59 (saite)

+ par neticēšanu vienas patiesības iespējamībai, kas liek uzlūkot arī citus stāstus. mūsdienās ikviens "lielais" stāsts tiek uzreiz sašķelts simts ministāstos pat televīzijā ar ekspertiem, nemaz nerunājot par fb/tw. tāpēc tāds modelis šķiet tikai dabisks

vēl viena lieta ir tāda, ka tas atvieglo viena milzīga stāsta pavediena uzturēšanu, it kā sašķeļot to mazākos un tāpēc aptveramākos gabalos. te var runāt par uzmanības noturēšanas problēmām, bet meh

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	likcepure 2015-08-19 18:07 (saite)
	Jā, jā, es par visu to pašu domāju. Tu mani saproti! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	miligrami 2015-08-19 20:52 (saite)
	bet ja viss notiek 3.personā, man tā nekad nav likusies tikai viena perspektīva, bet gan "īstā, vienīgā, objektīvā" perspektīva, un kaut kādā ziņā tieši tas mani visvairāk fascinē literatūrā, kopā ar kārtīgu sākumu un galu. tobiš kaut kas tāds, ar ko realitātē saskarties nav iespējams. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	likcepure 2015-08-19 23:46 (saite)
	+1 (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: