Ilse Kahrklis ([info]ld) rakstīja,
@ 2014-05-23 09:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
es vakar biju tik nogurusi, ka atkal gandrīz uz dīvāna aizmigu. bet Annis naktī trobelējās. ap trijiem. ir diezgan gaišs jau un viņa laikam domā, ka var jau celties. es nezinu. būtībā es tajā brīdī esmu tik ļoti nekāda, ka nevaru attaisīt acis, lai noskaidrotu, kas tieši ir problēma.

lai.
es nesūdzos.

šodien man paredzēta telefonintervija. 10:30. laiku noliku es. parasti Annis aizmieg ap 10 un guļ 1-2 h. šodien viņa bija tik ļoti sagurusi, ka par spīti maniem centieniem noturēt viņu nomodā, viņa aizmiga 8:30. man ļoti gribas atteikt sarunu. neesmu formā.

lai neaizmigtu sāku lasīt žurnālu. un tur tas bija - raksts par Kongo sievietēm, viņu nolaupīšanu un verdzināšanu raktuvēs. šausmīgas detaļas, kas vajās mani visu atlikušo dzīvi. vēl jo vairāk, ka vairākkārtīgi rakstā tiek uzsvērta saikne, ka mēs, ka es esmu līdzatbildīga šo sieviešu likteņos, jo minerāli, ko viņas kailām rokām no zemes izkašā tiek lietoti mobilajos telefonos.

jūs zinat manas nedienas ar telefoniem. es pacietīgi gaidu 1.6. kad dabūšu jaunu līgumtelefonu. gaidīju. tagad man liekas, ka varētu atteikties no telefoniem vispār. es negribu būt līdzatbildīga cilvēku pazemošanā, nogalināšanā un bērnu likteņos, kas radušies izvarošanas rezultātā. vai tiešām šī ērtā dzīve, šī patērētājkultūra ir stimuls cilvēku tumšāko pušu izpausmei?

Es aizveru acis un ausis, kad kāds stāsta par dzīvnieku mocīšanu, lai es varētu apēst savu dienišķo kotleti vai uzmest plecā ādas somiņu. bet es nevaru aizvērt acis un ausis, kad tiek stāstīts par cilvēku mocīšanu. vienmēr var izlikties, ka tas ir safantazēts. žurnālisti grib tikai uzšūmēt skandālu. bet cita balss galvā prasa: "bet ja nu tas viss ir patiesība? ja nu patiesi kāds tieši šobrīd ciešs, dēļ manas nespējas noturēt rokās telefonu? vai manas iegribas pēc kaut kā jauna?"

es biju tik ļoti nogurusi, bet tagad man gribas vemt.
es nezinu vēl, ko es darīšu. vai tiešām es spēšu pamest savu komforta zonu? vieglāk būtu izstumt to visu no savas apziņas... bet ja tas patiešām viss notiek, kā es spēšu paskatīties pati sev acīs zinot vai vismaz nojaušot sakarības? meklēt tālāk un izveidot savu situācijas bildi. tam man pietrūks dūšas. tā var zaudēt ticību labajam un cilvēcei kā tādai.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]planeeta
2014-05-23 11:27 (saite)
ohhhh.... ceru, ka Tev labi gāja intervijā...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-23 11:29 (saite)
tūlīt zvanīs. vēl 1 min. joprojām negribu neko runāt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nastja
2014-05-23 12:13 (saite)
Bet nu varbūt nav tik traki. Precizē, vai arī 3 Nokia vai citos ''ķieģeļos''tie izrakteņi ir.. varbūt var savu sirdsapziņu nomierināt.

Un vispār - ko līdz lasīt, ja mainīt nevari. Ja nu vien iet zinātnē un izdomāt, kā aizstāt minerālus. Tak atkal, ja tu to nogludināsi un minerāļus neizmantos vairs, tak tāpat vien pazemos un mozīs tās sievietes citā vietā. Ne jau nu mobilo telefonu dēļ viņām dzīve tāda.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-23 12:27 (saite)
cik var noprast, tad pilnīgi visos smartphonos. Kongo iegūst zeltu, volfromu, koltānu un ja pareizi visu pārtulkoju, tad arī cinku.

saguglēju (Congo smatphones) linkus.
kompāniju saraksts, kas izmanto Congo izrakteņus.
http://www.raisehopeforcongo.org/companyrankings

Blood on Your Handset
Is your cellphone made with conflict minerals mined in the Congo? The industry doesn’t want you to know.
http://www.slate.com/articles/news_and_politics/jurisprudence/2013/09/conflict_minerals_from_the_congo_is_your_cellphone_made_with_them.html

te izcelta tieši Nokia.
My search for a smartphone that is not soaked in blood
http://www.theguardian.com/commentisfree/2013/mar/11/search-smartphone-soaked-blood

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ld
2014-05-23 12:33 (saite)
par mainīšanu. es esmu pilnīgi un galīgi pārliecināta, ka var mainīt, viens cilvēks var mainīt pasaules uzskatu. vismaz savu. un ar savu būtību, esību to nodot tālāk citiem. piemēram, saviem bērniem.

varbūt tas saistīts ar manis piedzīvotu citu realitāti. kas man 1700km ceļojuma laikā kļuva apzinātāk. man pēkšņi kļuva skaidrs, ka es esmu jau labu ceļa gabalu nogājusi pa ceļu pa kuru likās, ka visu laiku tikai sapņoju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nastja
2014-05-23 13:12 (saite)
bērni - tas, protams, ir mūsu uzdevums, nodot viņiem labāko pieredzi un paŗliecības.
Taču es apr to mainīšanu - nav jau tā, ka tikai telefonu dēļ viņām dzīve tāda. Manuprāt tās ir lokālās 'normas'. Protams, vardarbība nevienā gadījumā nav attaisnojama, taču katrai sabiedŗibai ir savas normas un tās atšķiras. Līdz ar to - tu vari mainīt savu nostāju, iemācīt saviem bērniem cieņu. Tai pat laikā konkrētās pārestības, atrodoties konkrētajā fiziskajā adresē paliek vairāk kā piemērs 'kā nevajag darīt'.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-23 13:24 (saite)
manam bērnārstam ir uzskats, ka mēs visi piedzimstam ļauni un tikai bailēs no soda un/vai sabiedrības spiediena mēs kļūstam civilizēti un kulturāli.
paskatoties uz mazumu rokās, es nespēju tam piekrist. bet lasot par visādām šausmām, kad cilvēka tumšā puse atklājas, esmu spiesta piekrist, ka ik vienā no mums ir ļaunums. vai kā vecāks cilvēks teiktu - velns sēž iekšā.

vakar sāku lasīt interesantu grāmatu "meklēju dzimteni, piedāvāju apjukumu". pašā sākumā Carl Rogers citāts (brīvā manā tulkojumā): vispersoniskākās emocijas/lietas ir tās, kas saista cilvēkus, jo ir visiem kopīgas.

nezinu kāpēc es šo te klāt pierakstīju. vēl nav doma līdz galam noformulējusies..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ld
2014-05-23 13:25 (saite)
un par bērniem - es to nejūtu kā uzdevumu vai pienākumu, kas jāizpilda. manā uztverē - mainoties man pašai mainās arī bērni, jo viņi mani atspoguļo, reflektē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nastja
2014-05-23 16:17 (saite)
nu paga - uzdevums jau nav kas tāds, par ko atzīmi liks. Drīzāk tava iekšējā pārliecība, ko zini, kādie ir vai nav jābūt taviem bērniem.
Man šķeit, ka ir gan tā, kā tu saki, ka mainoties, mainās abi, gan arī tā, ka tev reflektējot bērnu rīcību (kaut vai sakot Maksim - eu, nāc, rijamais galdā) tu ietekmē viņu un palīdzi viņiem apgūt kādu tev pašai svarīgu lietu (piemēram, to, ka mājās runā pieklājīgi)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]_re_
2014-05-23 12:35 (saite)
visticamāk, ka tā arī notiek. bet svarīgs jau nav konkrētais priekšmets, ko iegūst un kam tiek lietots. tie, kam tas pieder, to organizē, vienmēr atradīs, ko pārdot, lai iegūtu nenormālu peļņu ar max maz izdevumiem, bez jebkādām ētikas normām.
protams, mēs, tb rietumu patērētājsabiedrība varētu ietekmēt savus ražotājus meklēt citus ceļus, ja precei vajadzīgo nevar iegūt cilvēciskos apstākļos, piemēram, spiediens uz tiem pašiem apģērbu gigantisko ķēžu ražotājiem, lai audumu krāsošanai neizmanto tik indīgas krāsas un kaitīgu tehnoloģiju, ka tā darba darītāji mirst gada laikā. nu un paši mēs pēc tam atkal par to piemaksātu, jo arī šie 'civilizētie' uzņēmēji būtībā nav labāki, viņus interesē tikai vienīgi max. peļņa da jebukuriem līdzekļiem.
bet otra puse ir tā pasaules daļa, kas tiek izmantota šādi un kas parakstās uz to, jo, ja neiesi uz drausmīgo darbu, nomirsi badā jau pēc nedēļas. proti, atņemot viņiem arī šo iespēju, vispār nekas nepaliek. es nesaku, ka tādēļ visu vajag tāpat turpināt, bet problēmu vajadzētu risināt no tās puses, lai tā sabiedrība būtu daudzmaz nodrošināta un ne tādā izmisumā, imho.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-23 13:07 (saite)
nu bet tas pats Kongo. nu nevar ieiet svešā valstī un teikt tagad - te tagad būs kārtība! nekādi karteļi, nekāda cilvēku laupīšana. nevar.

par piekrišanu tikt izmantotam - ja cilvēks zin tikai vienu realitāti, tad par kādu piekrišanu vispār var būt runa?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]milda
2014-05-24 12:54 (saite)
Man ļoti palīdzēja vienas gudras sievietes (veğetārietes) padoms attiecībā uz gaļu. Ja es nevaru atteikties no gaļas pavisam, tad vajag ēst. Un ēst nevis pārmetot sev, ka esmu vāja, bet ēst ar milzu pateicību pret to dzīvnieku. Mēs pasauli izmainīt nevaram, bet mēs varam iekšēji pateikties tiem, kuri tiek upurēti mūsu komforta un labklājības dēļ. Klusībā. Pie sevis.
Paldies par stāstu. Es tagad, lietojot telefonu, klusībā pateikšos arī šīm sievietēm.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-24 18:41 (saite)
Paldies par komentāru

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kaszczejs
2014-05-27 17:36 (saite)
Praktiski jebkuras lietas ražošanā mūsdienās kaut kur pa ceļam tiek izmantots vājo kontinentu vergu darbs. Vai viņa sekas. Var tikai priecāties, ka ļauži nezin daudzas lietas - citādi rastos problēmas ne tikai ar gadžetiem, bet arī ar apģērbu un ēšanu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ld
2014-05-27 17:44 (saite)
Paldies par uzmundrinājumu!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?